Laime nelaimē – tā var teikt par Ukrainas kara bēgles Oļesjas Vrabi ģimeni. Tieši Latvijā viņas jaunākajam dēlam oficiāli apstiprināta diagnoze – autisms. Piešķirtā invaliditāte ļāvusi ģimenei atkal apvienoties. Dēla tētis saņēmis atļauju izbraukt no Ukrainas, jo invalīdu bērnu tēvi drīkst nolikt ieroci, lai palīdzētu pašiem tuvākajiem.
Saldus novads
Budžeta ieņēmumi 2020.g
Liepāja
109 329 302 €
Jelgava
105 430 010 €
Daugavpils
100 553 147 €
Jūrmala
95 460 000 €
Valmieras nov.
83 668 858 €
Ogres nov.
79 832 013 €
Jēkabpils nov.
68 262 012 €
Tukuma nov.
67 657 535 €
Ventspils
67 468 226 €
Cēsu nov.
63 132 205 €
Bauskas nov.
57 998 168 €
Ropažu nov.
53 469 544 €
Mārupes nov.
53 051 842 €
Dienvidkurzemes nov.
48 426 761 €
Jelgavas nov.
47 908 627 €
Ķekavas nov.
47 307 398 €
Talsu nov.
43 067 826 €
Dobeles nov.
41 834 975 €
Siguldas nov.
41 376 350 €
Rēzeknes nov.
40 922 685 €
Rēzekne
40 500 000 €
Kuldīgas nov.
40 164 307 €
Aizkraukles nov.
40 047 347 €
Krāslavas nov.
39 861 639 €
Saldus nov.
38 247 197 €
Madonas nov.
37 273 624 €
Ādažu nov.
36 957 357 €
Augšdaugavas nov.
35 953 629 €
Limbažu nov.
35 842 399 €
Balvu nov.
33 920 010 €
Smiltenes nov.
29 146 451 €
Ludzas nov.
28 235 078 €
Gulbenes nov.
27 057 291 €
Salaspils nov.
26 560 318 €
Olaines nov.
22 416 243 €
Preiļu nov.
21 138 228 €
Alūksnes nov.
19 260 458 €
Ventspils nov.
15 697 791 €
Saulkrastu nov.
15 436 667 €
Valkas nov.
14 222 748 €
Līvānu nov.
13 647 407 €
Varakļānu nov.
-
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 25 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 25 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
7 vietas
Latvijas Zaļā partija
3 vietas
"LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"
2 vietas
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
2 vietas
"Latvijas attīstībai"
1 vieta
Jaunā VIENOTĪBA
Kandidāti
Kas solīts pirms 4 gadiem
Ko pirms iepriekšējām vēlēšanām 2017.gadā toreizējie pašvaldību vadītāji intervijās LTV Ziņu dienestam atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un ko solīja darīt četru gadu laikā.
Teju katrai pašvaldībai Latvijā ir kāda sadraudzības pilsēta ārpus valsts robežām, arī Ukrainā. Savstarpējie sadarbības līgumi paredz arī sadarbības jomas. Lielākoties tā ir kultūras, tūrisma, izglītības un sporta joma, iekļauta arī uzņēmējdarbība. Krievijas agresija Ukrainā sadarbībai piešķīrusi pavisam citu jēgu un aspektu – atzina gan Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), gan uzrunātajās vietvarās. Pašvaldības sniedz ne tikai vispārēju atbalstu Ukrainai, bet uztur sakarus un palīdz savām partnerpilsētām tieši ar tām nepieciešamāko.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pašvaldības apturējušas vai lauzušas sadraudzības līgumus ar vietvarām Krievijā un Baltkrievijā. Visai bieži šo līgumu saistības vairākus gadus bijušas tikai uz papīra, atzina Latvijas Radio aptaujātie pašvaldību pārstāvji. Vienlaikus pašlaik sadraudzības līgumi ar pilsētām Ukrainā palīdz organizēt tiešu palīdzības sniegšanu.
Viņi cits citu nav redzējuši un, visticamāk, arī neredzēs. Raina Boguža no Ezeres un daudzie ukraiņu bēgļi, kuri telefonā dzird viņas mierīgo balsi. Rainas tēvs ir ukrainis, tādēļ viņai nav problēmu ar valodu. Viņa pati ir piecu bērnu mamma un aktīva nevalstiskā sektora darbiniece. Tas palīdz, organizējot šoferus no Latvijas uz dažādām Polijas pierobežas pilsētām.
Mainoties ekonomiskajai situācijai valstī un ņemot vērā, ka cilvēki vilcienu kā pārvietošanās līdzekli izmanto arvien retāk, tukšas un pamestas paliek arī staciju ēkas. Viens no veidiem, kā neļaut greznajām staciju ēkām aiziet nebūtībā, ir tās pārdot. Bet ne vienmēr tas izdodas. Tā Blīdenes dzelzceļa stacijas ēkai tiks rīkota atkārtota izsole.