Jau aptuveni 1500 cilvēku iesaistījušies domubiedru grupā "Kusties vairāk, jūties labāk", kas īsteno izaicinājumu un katru dienu noiet vismaz 10 000 soļu. Mērķis ir cīnīties pret nomāktību, uzlabot imunitāti un veselību kopumā.
Vaļasprieki
Arī šogad nāksies turpināt sadzīvot ar dažādiem ierobežojumiem, daudz laika pavadīt mājās un slīpēt prasmi radīt prieku paša spēkiem. Lielisks prieka avots var būt kāds praktisks hobijs, kas ļauj aizmirsties no ikdienas un just gandarījumu par paveikto. Tādēļ esam sarūpējuši septiņas tautisku vaļasprieku idejas un pieredzējušu amatnieku praktiskus padomus no LSM.lv krājumiem. Ielūkojies, iespējams, te atradīsi savu 2021. gada aizraušanos!
Ņemot vērā ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) nolēmusi no 23. decembra slēgt vairākas dabas takas un skatu torņus, kuros nav iespējams nodrošināt vienvirziena kustību un divu metru distanci starp apmeklētājiem, informēja DAP pārstāve Maija Rēna.
Uz laiku slēgta Cenas tīreļa purva taka un Bumbu kalna skatu tornis, jo šajos objektos nav iespējams nodrošināt vienvirziena kustību, informēja uzņēmuma “Rīgas meži” pārstāve Elizabete Ronija Dreimane.
Daugavpils novadā darbības trīsdesmitgadi 2020. gadā svin Vaboles 45. gaidu vienība, kur pašlaik uzņemtas 14 Vaboles vidusskolas skolnieces. Latgalē tā ir zināmākā vienība, kas joprojām aktīvi uztur skautu un gaidu tradīcijas.
Uzņēmums “Rīgas meži” ir izveidojuši digitālo karti pastaigu maršruta plānošanai Rīgas mežos, lai, uzturoties svaigā gaisā, tiktu novērsta cilvēku drūzmēšanās, informēja uzņēmuma pārstāve Elizabete Ronija Dreimane. Kartē pieejama informācija par meža teritorijām ar stigām un takām.
Palielinoties Covid-19 gadījumu skaitam un mazinoties cerībām aizceļot uz siltākām zemēm, tūkstošiem igauņu sākuši peldes ledainajā Baltijas jūrā. Nodarbe, kas agrāk bija populāra vien mazā sabiedrības daļā, tagad kļuvusi moderna Tallinas hipsteru vidū.
Pandēmijas apstākļos došanās dabā kļūst arvien populārāka, un daudziem šķērslis doties pārgājienā nav arī aukstie laika apstākļi. Viens no veiksmīga pārgājiena priekšnosacījumiem ir piemērots apģērbs. Kas jāņem vērā, to meklējot, kādi ir priekšnosacījumi ērtam apģērbam ziemā un par ko ir tiešām vērts maksāt, skaidroja piedzīvojuma parka „Lūzumpunkts” instruktors Māris Resnis.
Šajā savādajā pirmssvētku laikā, kad “Covid-19” izplatības ierobežošanai aizliegtie Ziemassvētku tirdziņi sāpīgi sit pa kabatu daudziem mājražotājiem, cilvēki atrod jaunus veidus, kā palīdzēt citiem tirgoties. Kāda kafejnīca savus apmeklētājiem slēgtos galdiņus pārvērtusi pensionāru darinājumu platformā, cita atvēl telpas mājražotāju labumiem, bet vēl kāds tviterī palīdz pārdot vilnas zeķes kundzītei, kas tās klusi tirgo pie lielveikala.
Šajā pirmssvētku laikā, kad publiski pasākumi notikt nevar, vietējiem kultūras darbiniekiem nākas meklēt jaunas idejas, kā tomēr radīt svētku prieku un arī kopības sajūtu, kopā neesot. Tā Naukšēnos tapusi sava administratīvi teritoriālā reforma, uz laiku novadu pārdēvējot par Rūķu novadu.
Čikāgā dzimušās latviešu mākslinieces Ineses Īris Liepiņas darbi sākas ar pastaigu dabā – viņa vēro apkārtni, notver pamanītās detaļas un krāsas fotoaparātā, bet vēlāk šīs toņu spēles atdarina savos adījumos. Kādas krāsas ir raksturīgas Latvijas dabai, kā iemācīties tās pamanīt un iekļaut apģērbā?
Ziemassvētku rotājumi un adventes vainagu veidošana var kļūt par ziemas stāstu, atliek savākt dabas materiālus un ļauties radošumam, spriež pieredzējusi floriste un studijas „Liepzars” ilggadējā vadītāja Vaira Kārkliņa. Dabas materiālu izmantošanai vienmēr bijusi būtiska nozīme, kaut gan joprojām cilvēki dekoriem izmanto arī veikalos nopērkamas lietas, kas ir mākslīgi veidotas.
Latvieši nav nemaz tādi čīkstētāji, kā varētu šķist! Un Latvija ir skaista, ka aizraujas elpa! Par to pārliecināta limbažnieces Līga Vilne un Kristīna Runce, kuras ar zirgiem apceļojušas apkārt Latvijas robežai.
Šajā laikā, kad zeme ir pietiekoši silta, ir labs laiks, lai ārā stādītu augus, kas izaudzēti podos, stāsta Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.
Ir cilvēki, kuri iet peldēties upēs, ezeros vai jūrā visu gadu, neskatoties uz laika apstākļiem. Bet, piemēram, Islandē, daļa iedzīvotāju visu gadu peldas apkārt esošajā okeānā.
Dabas fotogrāfiju uzņemšana un zvēru bildēšana ir darbs, kas prasa lielu pacietību un uzņēmību. Dabas fotogrāfs jeb, kā viņš pats sevi dēvē, – dabas stāstnieks Jānis Zilvers dalās padomos ar to, kā tikt pie skaistām fotogrāfijā, un atzīst, ka cilvēki šajā ziņā grib pārlieku paļauties uz tehniku, ne saviem spēkiem.
Jau vairāk nekā desmit gadus entuziasti pulcējas makšķerēšanas sacensībās “Lielā Ludzas zivs”. Parasti makšķerniekiem izdodas izvilkt vairākus kilogramus smagus brekšus, zandartus vai līdakas.
Smiltenes bibliotēkā oktobrī skatāma neparasta izstāde „Rudens veltes”, kurā izlikti dažādi dārzeņi un sēnes. Šķiet, kas gan tur varētu būt neparasts, šādas rudens ražas izstādes jau ir daudzviet, taču šie dārzeņi un sēnes nav auguši ne dārzā, ne mežā, bet gan ir uzadīti. Un to autore ir smilteniete Ilze Haka. Viņa darbojas arī biedrībā „Sirds siltuma darbnīca”, tajā apvienojušās rokdarbnieces, kuras ada zeķītes un cepurītes priekšlaicīgi dzimušajiem bērniem.
Siguldā apskatāma unikāla un aizraujoša retro velosipēdu izstāde – “Visa dzīve vienā divritenī”, kuras ekspozīcijas centrā ir 30 oriģināli amatnieku velosipēdi, kas ražoti laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta pirmajai pusei, informēja Siguldas novada pašvaldībā.
Aktīvā tūrisma iespējas Latvijā tiek novērtētas aizvien vairāk. To apliecina arī nupat aizvadītais Tūrisma salidojums Ērgļos, kas dienas garumā, dažādās aktivitātēs iesaistīja vairākus tūkstošus dalībnieku.
Inčukalna novada ‘’Sprīdīšos’’ Valdis un Inga Valteri jau vairāk nekā desmit gadus veido bonsai parku "Baltic Bonsai Park". Ideja radusies vīram pēc ceļojuma pa Ķīnu, kaut gan bonsai dārzi vairāk raksturīgi Japānai. Pirmos miniatūros bonsai kociņus ģimene iegādājusies jau 2006. gadā, bet tagad blakus parkam izveidots arī strauts un dīķis, uzcelts koka paviljons, kur top muzejs un notiek radošās darbnīcas.
Siguldas novada, Mores pagasta „Kalna Vaizuļos” 15. augustā pulksten 10.00 un 16.00, kā arī 16. augustā plkst. 10.00 un 16.00 sēņotāji ar prasmēm stāstīt un klausīties, kā arī stāstnieki un klausītāji ar interesi par sēņošanu aicināti piedalīties Sēņotāju stāstu dienās, informēja Rīgas Latviešu biedrības (RLB) pārstāve Oksana Svikle.
Latvijā, iesaistoties pasaules šaha čempionam norvēģim Magnusam Kārlsenam, ir izveidota pasaulē pirmā tiešsaistes šaha apmācības platforma “CoChess”. Tā ļauj apgūt un papildināt šaha spēlēšanas prasmes profesionālu treneru vadībā.
Jūlijs visā pasaule tiek atzīmēts kā mēnesis bez plastmasas, kad sabiedrību aicina ikdienā atteikties no vienreizlietojamiem iepakojumiem. Laba alternatīva plastmasas maisiņiem un pārtikas plēvei ir bišu vaska drāniņas, kurās var ietīt un uzglabāt dažādus pārtikas produktus. Jaunā māmiņa Beāte Zīberte pērn Ziemassvētkos nolēma tādas pagatavot dāvināšanai draugiem un radiem. Tagad videi draudzīgais eksperiments pārtapis par nelielu uzņēmumu “Beāte rada”. Tā saimniece LSM.lv stāsta par uzņēmuma rašanos un dalās padomos, kā drāniņu pagatavot pašam.
Rakstaina josta ir neatņemama tautastērpa daļa, bet tā lieliski piestāv daudziem mūsdienu tērpiem. Šodien jostu audēji auž arheoloģisko un etnogrāfisko jostu kopijas un veido savas, jaunas jostas, izvēloties citus krāsu salikumus jaunrades jostu darināšanā. Seno amatu un tradīciju pētniece Anete Simanovska darina celotas jostas un dalās padomos, kā tādas darināt mājās pašam.
Pirms vairākiem gadiem Ansis Jansons sāka pasniegt nodarbības koklētājiem. Viņš bija pārsteigts, uzzinot, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas vēlas iemācīties spēlēt šo mūzikas instrumentu. Tagad viņš izveidojis “Kokļu mežu” - interneta platformu, ar kuras palīdzību kokles spēlēšanas iemaņas var apgūt cilvēki visā pasaulē.
Uzņēmēja Ance Dandena Ozolnieku novada Cenu pagastā no cidonijām, piparmētrām un citiem augiem gatavo ziedūdeņus un dažādu citu kosmētiku. Ance ir ķīmiķe, kura pēc augstskolas beigām strādājusi vairākos uzņēmumos, tai skaitā kosmētikas jomā. Pirms gadiem ar nelieliem līdzekļiem viņa izveidoja savu uzņēmumu "Green Wing Paleo Skincare".
Liepziedu ziedēšanas laiks šogad sakrīt ar lietavām. Tā kā tējai ziedus ievāc tikai sausā laikā, lasīšanai jātver mirklis, LSM.lv norādīja Dobeles ģimenes uzņēmuma “Rūķīšu tēja” saimnieks Raimonds Lignickis.
Tāšu meistars jeb tāsiķis Kaspars Zvirbulis Līgatnē ir šī amata dinastijas pārstāvis, viņš no bērzu tāsīm veido ne tikai cibiņas, bet arī dažādus citus traukus, rotas un pat bērnu mantiņas. Padomos, kā no dabiskā materiāla izgatavot videi draudzīgas cibiņas, kurās produkti uzglabāsies īpaši ilgi, Kaspars dalās arī ar citiem.
Šogad ir sērpiepēm (Laetiporus sulphureus) īpaši labvēlīgs gads, kas veicinājis šo sēņu popularitāti iedzīvotāju vidū. Sērpiepju sezona beidzas pēc Jāņiem un tad atkal atsākas rudenī. Kā mežā atpazīt gardākos ekspemplārus, un ko ar šīm sēnēm iesākt virtuvē?