Aktīvā tūrisma iespējas Latvijā tiek novērtētas aizvien vairāk. To apliecina arī nupat aizvadītais Tūrisma salidojums Ērgļos, kas dienas garumā, dažādās aktivitātēs iesaistīja vairākus tūkstošus dalībnieku.
Vaļasprieki
Inčukalna novada ‘’Sprīdīšos’’ Valdis un Inga Valteri jau vairāk nekā desmit gadus veido bonsai parku "Baltic Bonsai Park". Ideja radusies vīram pēc ceļojuma pa Ķīnu, kaut gan bonsai dārzi vairāk raksturīgi Japānai. Pirmos miniatūros bonsai kociņus ģimene iegādājusies jau 2006. gadā, bet tagad blakus parkam izveidots arī strauts un dīķis, uzcelts koka paviljons, kur top muzejs un notiek radošās darbnīcas.
Siguldas novada, Mores pagasta „Kalna Vaizuļos” 15. augustā pulksten 10.00 un 16.00, kā arī 16. augustā plkst. 10.00 un 16.00 sēņotāji ar prasmēm stāstīt un klausīties, kā arī stāstnieki un klausītāji ar interesi par sēņošanu aicināti piedalīties Sēņotāju stāstu dienās, informēja Rīgas Latviešu biedrības (RLB) pārstāve Oksana Svikle.
Latvijā, iesaistoties pasaules šaha čempionam norvēģim Magnusam Kārlsenam, ir izveidota pasaulē pirmā tiešsaistes šaha apmācības platforma “CoChess”. Tā ļauj apgūt un papildināt šaha spēlēšanas prasmes profesionālu treneru vadībā.
Jūlijs visā pasaule tiek atzīmēts kā mēnesis bez plastmasas, kad sabiedrību aicina ikdienā atteikties no vienreizlietojamiem iepakojumiem. Laba alternatīva plastmasas maisiņiem un pārtikas plēvei ir bišu vaska drāniņas, kurās var ietīt un uzglabāt dažādus pārtikas produktus. Jaunā māmiņa Beāte Zīberte pērn Ziemassvētkos nolēma tādas pagatavot dāvināšanai draugiem un radiem. Tagad videi draudzīgais eksperiments pārtapis par nelielu uzņēmumu “Beāte rada”. Tā saimniece LSM.lv stāsta par uzņēmuma rašanos un dalās padomos, kā drāniņu pagatavot pašam.
Rakstaina josta ir neatņemama tautastērpa daļa, bet tā lieliski piestāv daudziem mūsdienu tērpiem. Šodien jostu audēji auž arheoloģisko un etnogrāfisko jostu kopijas un veido savas, jaunas jostas, izvēloties citus krāsu salikumus jaunrades jostu darināšanā. Seno amatu un tradīciju pētniece Anete Simanovska darina celotas jostas un dalās padomos, kā tādas darināt mājās pašam.
Pirms vairākiem gadiem Ansis Jansons sāka pasniegt nodarbības koklētājiem. Viņš bija pārsteigts, uzzinot, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas vēlas iemācīties spēlēt šo mūzikas instrumentu. Tagad viņš izveidojis “Kokļu mežu” - interneta platformu, ar kuras palīdzību kokles spēlēšanas iemaņas var apgūt cilvēki visā pasaulē.
Uzņēmēja Ance Dandena Ozolnieku novada Cenu pagastā no cidonijām, piparmētrām un citiem augiem gatavo ziedūdeņus un dažādu citu kosmētiku. Ance ir ķīmiķe, kura pēc augstskolas beigām strādājusi vairākos uzņēmumos, tai skaitā kosmētikas jomā. Pirms gadiem ar nelieliem līdzekļiem viņa izveidoja savu uzņēmumu "Green Wing Paleo Skincare".
Liepziedu ziedēšanas laiks šogad sakrīt ar lietavām. Tā kā tējai ziedus ievāc tikai sausā laikā, lasīšanai jātver mirklis, LSM.lv norādīja Dobeles ģimenes uzņēmuma “Rūķīšu tēja” saimnieks Raimonds Lignickis.
Tāšu meistars jeb tāsiķis Kaspars Zvirbulis Līgatnē ir šī amata dinastijas pārstāvis, viņš no bērzu tāsīm veido ne tikai cibiņas, bet arī dažādus citus traukus, rotas un pat bērnu mantiņas. Padomos, kā no dabiskā materiāla izgatavot videi draudzīgas cibiņas, kurās produkti uzglabāsies īpaši ilgi, Kaspars dalās arī ar citiem.
Šogad ir sērpiepēm (Laetiporus sulphureus) īpaši labvēlīgs gads, kas veicinājis šo sēņu popularitāti iedzīvotāju vidū. Sērpiepju sezona beidzas pēc Jāņiem un tad atkal atsākas rudenī. Kā mežā atpazīt gardākos ekspemplārus, un ko ar šīm sēnēm iesākt virtuvē?
Dažādas bungas ir sastopamas teju visu tautu kultūrās. Bungas ir simfonisko orķestru sastāvā un rokgrupās. Bungu ritmiskā skaņa var satraukt, uzmundrināt un arī nomierināt. Ilze un Sergejs Bušujevi Amatas novadā izgatavo bungas no meža zvēru ādām un dalās šajā prasmē ar citiem.
Bekas mežos ir parādījušās jau maija beigās, LSM.lv apstiprināja Latvijas Dabas muzeja mikoloģe un „Lielās Latvijas sēņu grāmatas” autore Inita Dāniele. Drīzumā varētu būt atrodamas arī pirmās gailenes.
Oskars Mežnieks ir dzimis rīdzinieks, kurš padevies Latgales vilinājumam. Aglonas pusē viņš nodarbojas ar skaidu jumtu darināšanu un šīs senās prasmes nodošanu citiem. Skaidu klājums ir lēta un videi draudzīga alternatīva tiem, kuri nevēlas dzīvot zem mūsdienu modernajiem jumtiem.
Kopš pirmajām cilvēku apmetnēm ir bijusi nepieciešamība norobežot savu dzīves vietu no dzīvniekiem, ienaidniekiem, nelūgtiem viesiem. Nākusi cauri gadu simtiem, tradīcija norobežot savu sētu teju visās kultūrās ir saglabājusies vēl šo baltu dienu. Ar tradicionālo zedeņu žogu tapšanas noslēpumiem iepazīstināja jelgavnieks Juris Milčs - pinumu meistars, kurš amatu apguvis no sava vectēva.
Kopš Latvijā tika ieviesta ārkārtas situācija, daudz vairāk laika pavadām mājās. Daudzi šai laikā apņēmušies iemācīties kaut ko jaunu. Arnita Sproģe no Dobeles novada Bikstu pagasta sāka no cementa gatavot puķu podus, cept kūkas un tamborēt.
Čikāgā dzimušās latviešu mākslinieces Ineses Īris Liepiņas darbi sākas ar pastaigu dabā – viņa vēro apkārtni, notver pamanītās detaļas un krāsas fotoaparātā, bet vēlāk šīs toņu spēles atdarina savos adījumos. Kādas krāsas ir raksturīgas Latvijas dabai, kā iemācīties tās pamanīt un iekļaut apģērbā?
Zemi pie kļavām šobrīd sedz spilgts dzeltenzaļš paklājs. To veido medaini smaržojoši kļavu ziediņi, no kuriem var gatavot skrubi. Kādas sastāvdaļas izvēlēties un kā skrubi saglabāt ziemai, stāsta “Māras dārza pirtiņas” saimniece Māra Tīmane no Kazdangas.
Ziedošais maijs ir klāt, un cilvēkiem ir iespēja paņemt no dabas vērtīgas dāvanas par baltu velti - tik vien jāizdara, kā jāatrod laiks aizbraukt tālāk no lielceļiem un putekļiem, un pašiem šīs dāvanas jāsalasa. Viens no augiem, kuru šobrīd vērts ievākt, ir ārstniecības pienene (Taraxacum officinale), iesaka farmācijas doktore Vija Eniņa.
Covid-19 pandēmijas laikā īpaši svarīgi ir padomāt par plaušu veselību. Dabā sastopama virkne dažādu augu, ko jau izsenis cilvēki ir lietojuši cīņā ar klepu. Kādi augi pavasarī un vasarā būtu dabā ievācamai, lai mēs būtu gatavi nākamajai rudens un ziemas sezonai?
Latvijā patlaban ir vietas, kur gaiļbiksītes (Primula veris) jau noziedējušas, ir tādas, kur zied pilnā sparā, un arī vietas, kur vēl tikai grasās ziedēt. Augs ir veselībai ļoti noderīga droga, tāpēc vērts pacensties to sameklēt, mudina farmācijas doktore Vija Eniņa.
Patstāvīga iepazīšanās ar senajiem amatiem var būt pa spēkam teju ikvienam. Nepieciešama ir vēlme, interese, materiāli un darba rīki. Praktiskus padomus, kā lietas darināt, nodrošinās portāls LSM.lv sadarbībā ar LTV raidījumu “Pūra lāde”, kas iepazīstinās ar astoņiem senajiem amatiem. Šoreiz piedāvājam padomus, kā pagatavot māla podu pašu rokām.
Jaunā Latvijas Televīzijas raidījuma “Pūra lāde” režisore Liene Žeimunde stāsta par seno amatu raidījuma rašanās ideju un rokdarbu pastāvīgo klātbūtni savā dzīvē.
Šodien, 7. maijā, klajā nāk jauns Latvijas Televīzijas oriģinālraidījums – “Pūra lāde”, kas iepazīstinās ar seno amatu meistariem mūsdienās. Vairāk par to, kas būs redzams jaunajā raidījumā, Latvijas Televīzijas raidījumam ‘Rīta Panorāma” stāstīja tā režisore un idejas autore Liene Žeimunde.
Lielbritānijā, tāpat kā Latvijā, joprojām ir spēkā ārkārtējais stāvoklis. Iedzīvotājiem jāturpina sēdēt mājās, kam ir arī savi patīkamie blakusefekti. Daudzi mūsu tautieši Lielbritānijā, kuri aizņemtības dēļ nevarēja veltīt laiku saviem hobijiem, nu nododas radošām aktivitātēm, meklē jaunus risinājumus un idejas.
Ukrainā nolietotām un atkritumos izmestām mēbelēm dod otro mūžu, tās pārstrādājot mūzikas instrumentos – ģitārās un vijolēs. Ukraiņu informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists Bohdans Todčuks savu brīvo laiku pavada, Kijevas izgāztuvēs meklējot perfektākos mēbeļu gabalus jaunām ģitārām.
Gatavojoties pašizolācijai, daudzi cilvēki Latvijā un pasaulē steidza iegādāties dažādas preces vairumā. Viena no šīm precēm bija tualetes papīrs. Uz šo parādību ar smaidu noraudzījās Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes profesors, kurš nevis domā par šīs preces kvantitāti, bet dažādību. Viņš dažādu tualetes papīra iepakojumu kolekcionējis kopš 2000. gadu sākuma.
Austrālijā palīdzības centri pārpildīti ar ugunsgrēkos cietušiem dzīvniekiem. Rokdarbnieki Latvijā steidz palīgā – šuj, ada un tamborē ķenguru somas un ligzdas putniem.
Astoņstaru zvaigzne, gaismas uzvara pār tumsu, Atmodas laika simbols. Tā mēdz raksturot vienu no biežāk pieminētajiem mitoloģiskajiem debesu iemītniekiem – Ausekli. Šis simbols ir arī izplatīts dažādos apģērbos un audumos un bija redzams arī uz džempera vienam no Atmodas laika līderiem Dainim Īvānam Latvijas Tautas frontes aktivitāšu laikā. Iestājoties aukstam laikam, LSM.lv piedāvā pamācību, kā ieadīt Ausekli savā apģērbā.