Pērngad ugunsgrēks iznīcināja vienīgo ģitāru darbnīcu un muzeju Latgalē. Radu, draugu un pilnīgi svešu cilvēku palīdzīgā roka, kā arī finansiālais atbalsts bija galvenā motivācija un iedvesma tās īpašniekam Jānim Kuzminskim drīz vien sākt domāt par darbnīcas atjaunošanu. Līdz šim ir tapusi pagaidu ēka, kur tiek pabeigtas iesāktās un no ugunsgrēka izglābtās ģitāras, vienlaikus gatavojoties jaunās ģitāru darbnīcas būvniecībai.
Vaļasprieki
Carnikavas ''Zibeņu'' trasē šajā nedēļas nogalē aizsākās Pasaules kausa sacensības kamanu suņu sportā bezsniega apstākļos. Pirmā posma sacensībās piedalījās ap 60 dalībnieku no piecām valstīm. Tas gan esot uz pusi mazāk nekā ierasts, tomēr gan dalībnieki, gan organizatori ir gandarīti, ka sacensības vispār notiek.
Ventspilī norisināsies 12. Vislatvijas nūjošanas festivāls, kurā piedalīsies vairāk nekā 200 dalībnieku.
Ir šaha spēlētājas, kas ļoti labi konkurē ar vīriešiem, taču augstākā līmeņa spēlētāju vidū ir tikai viena vai divas spēlētājas pret 100 spēcīgiem spēlētājiem. Samazinoties viņu līmenim, proporcija izlīdzinās," Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja šaha turnīru organizētājs un vēsturnieks Andris Tihomirovs.
Olaines vēstures un mākslas muzejā atklāta Rīgas porcelāna rūpnīcā ražotu trauku un dekoru izstāde. Tās autors ir 17 gadus vecs baldonietis Teo Ralfs Jēkabsons, kurš jau vairāk nekā piecus gadus gadus izzina rūpnīcas vēsturi un kolekcionē tajā ražotos priekšmetus.
Kvalitatīvu viijoli vispareizāk būtu radīt no prasmīgi sagatavotiem kokmateriālem - egle jācērt jaunā mēnesī, bet lapu koks vecā mēnesī. Arī vijoles formai ir liela nozīme. Bet par "vijoles dvēselīti" dēvē to, kas saskaņo augšējā un apakšējā vāka skaņu, raidījumā "Zināmais nezināmajā" atklāja Latvijas vijoļbūves vecmeistaru un Latvijas amatnieku kameras meistars Juris Jēkabsons.
Sanktpēterburgas kanālos nedēļas nogalē aizritēja SUP dēļu festivāls. Uz ūdens pulcējās simtiem cilvēku tērpušies košos pasaku tēlu un supervaroņu kostīmos.
Šajās brīvdienās vairākos Latvijas novados apmeklētājus aicina "Mājas kafejnīcas", kurās varēs izbaudīt vietējo kulināro piedāvājumu un arī piedalīties dažādās aktivitātēs. Piemēram, Skultē, keramikas darbnīcā "Ceplis" būs eksperiments - čiekuru cepļa atvēršana.
Viens no gada gaidītākajiem un nozīmīgākajiem kultūras notikumiem Rundālē ir pils Franču dārzā rīkotais "Vasaras gadatirgus". Tajā sastopami tirgotāji, amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas. Šogad lielākā apmeklētāju interese bija par stādiem – gan skaistumam, gan pārtikas audzēšanai.
Sestdien, 10. jūlijā, jau otro gadu notiek Rēzeknes novada Kopības skrējiens.
Suitu tautastērpā košums ir ik detaļā, arī zeķēs. Ne katrai adītājai pa spēkam ir noadīt rakstiem bagātās zeķes. Šīs prasmes tika nodotas no paaudzes paaudzē. Arī mūsdienās liela nozīme ir pieredzes apmaiņai. Lai saglabātu adīšanas meistarību un suitu mantojumu, Alsungā pirmo reizi sarīkota izstāde-konkurss “Suitu novada zeķes”. Tajā piedalās meistares no vairākām Latvijas vietām.
Uzņēmēja Ance Dandena Ozolnieku novada Cenu pagastā no cidonijām, piparmētrām un citiem augiem gatavo ziedūdeņus un dažādu citu kosmētiku. Uzņēmēja LSM.lv atklāja, kā ziedūdeni pagatavot pašam mājas apstākļos.
Latvijā makšķerēšanas kultūrai ir senas saknes un arī pandēmija ir devusi pozitīvu grūdienu, jo makšķernieku saimei pievienojas aizvien jauni entuziasti. Latvijā makšķerēšanai ir labvēlīgi apstākļi, jo kopumā Latvijā ir ļoti daudz ūdeņu, proti, vairāk nekā 2000 ezeru un vairāk nekā desmit tūkstoši upju. Arī komercdīķu piedāvājums līdz ar pieprasījumu aizvien pieaug.
Ar pirti jau izsenis saistās dažādas tradīcijas un rituāli, turklāt tā ir vieta, kur ne tikai vairot skaistumu un stiprināt veselību, bet arī atslēgt prātu no ikdienas raizēm. Pirtī iešanas gudrības LSM.lv atklāja un ar pašpēršanās tehniku iepazīstināja sertificēts pirtnieks, Latvju pirts un SPA asociācijas valdes loceklis Romualds Lamsters.
“Tuvākais mērķis ir tūkstoš vienību,” tā par savu uzpirksteņu kolekciju saka skrundeniece Astra Andersone. Viņa uzsver, ka ir skrodera mazmeita, kas arī bijis kā nejaušs pamudinājums pirms 16 gadiem sākt krāt šos mazos šuvēju palīgus. Nu teju 800 priekšmeti paver durvis uz uzpirksteņu mākslas pasauli, to daudzveidību un dažādo izcelsmi.
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā noritēs Pasaules publiskās adīšanas dienai veltīti pasākumi. Rīgas kultūras centra ''Iļģuciems'' Tautas lietišķās mākslas studiju adītājas dalīsies adīšanas padomos, kā arī būs skatāma muzeja cimdu izstāde.
Šajās dienās tiem, kuriem ir savas siltumnīcas, galvenie darbi ir gurķu un tomātu stādīšana tajās. Pirms dažiem gadiem līdzīga rosība šajā laikā būtu arī Kocēnu novada Sudrabkalnu siltumnīcā, taču tagad tā ieguvusi jaunu dzīvi, pārtopot par greznu viesistabu un kroņu gatavošanas darbnīcu. Šādu ideju īstenojusi Judīte Bukša.
Ziedošais maijs ir klāt, un cilvēkiem ir iespēja paņemt no dabas vērtīgas dāvanas par baltu velti – tik vien jāizdara, kā jāatrod laiks aizbraukt tālāk no lielceļiem un putekļiem un pašiem šīs dāvanas jāsalasa. Viens no augiem, kuru šobrīd vērts ievākt, ir ārstniecības pienene (Taraxacum officinale), iesaka farmācijas doktore Vija Eniņa.
Zemi pie kļavām pamazām sāk noklāt spilgts dzeltenzaļš paklājs. To veido medaini smaržojoši kļavu ziediņi, no kuriem var gatavot skrubi. Kādas sastāvdaļas izvēlēties un kā skrubi saglabāt ziemai, stāsta “Māras dārza pirtiņas” saimniece Māra Tīmane no Kazdangas.
Latvijā joprojām ir vairāki desmiti cilvēku, kuru vaļasprieks ir sazināšanās radioviļņos, nevis sociālās saziņas vietnēs internetā. Viens no radioamatieriem ir arī alūksnietis Gunārs Auseklis, kurš šoreiz ar citiem centās sazināties jaunā vietā – Dēliņkalnā Alūksnes novadā.
Gaiļbiksītes (Primula veris) ir veselībai ļoti noderīga droga, tāpēc vērts pacensties dabā to sameklēt, mudina farmācijas doktore Vija Eniņa. Tās var lietot gan svaigā, gan kaltētā veidā un izmantojami ir ne tikai ziedi.
Daivinga instruktors Sergejs Šuļga no Krāslavas sasniedzis jaunu neoficiālu Latvijas rekordu – Sarkanajā jūrā Dahabā, Ēģiptē, viņš nolaidies 201 metra dziļumā. Kā atzīst Daivinga instruktoru profesionālās asociācijas (DIPA) pārstāvji, līdz šim neviens no Latvijas nirējiem tik dziļi nebija ieniris.
Salacā noķerts rekordliels taimiņš. Zivs garums bija 89 centimetri un svars – seši kilogrami un 380 grami. Loma ieguvējs iesniedzis dokumentus, lai milzīgo zivi pieteiktu jaunam Latvijas rekordam.
Kopš pirmajām cilvēku apmetnēm ir bijusi nepieciešamība norobežot savu dzīves vietu no dzīvniekiem, ienaidniekiem, nelūgtiem viesiem. Nākusi cauri gadu simtiem, tradīcija norobežot savu sētu teju visās kultūrās ir saglabājusies vēl šo baltu dienu. Ar tradicionālo zedeņu žogu tapšanas noslēpumiem iepazīstināja jelgavnieks Juris Milčs – pinumu meistars, kurš amatu apguvis no sava vectēva.
Pandēmijas laikā daudzi atraduši jaunus hobijus, lai saturiski piepildītu mājās sēdēšanu. Un daudzi atklājuši, ka sēņot var ne tikai mežā, bet arī dzīvoklī. Vieni pērk gatavus sēņu audzēšanas blokus, kurus tur uz palodzes. Bet ir ļaudis, kuri ar šo hobiju nodarbojas gluži vai zinātniskā līmenī.
Latvijas upēs jau sākusies laivošanas sezona, arī sociālajos tīklos parādās fotogrāfijas ar piedzīvojumiem upēs. Viens no pieredzējušiem kanoe laivu iznomātājiem un stāstniekiem par būšanu dabā ir pāvilostnieks Rolfs Jansons. Viņš ne tikai piedāvā iespēju cilvēkiem laivot pa mazajām upītēm, bet arī sociālajos tīklos savā profilā „Redzēt debesis” stāsta par būšanu dabā, kā doties pārgājienos ar bērniem un vēl citas aizraujošas lietas.
Sākoties zivju nārsta periodam un aktīvai migrācijai uz nārsta vietām, no 1. aprīļa līdz 31. maijam noteikts makšķerēšanas liegums atsevišķās vietās Lielupē un tās pietekās, kā arī turpinās makšķerēšanas liegums no laivām, kanālos un caurtecēs, informēja Valsts vides dienesta pārstāve Kristīne Kļaveniece.
Rundāles novada Viesturu ciema iedzīvotāji pavasara saulgriežus šoreiz sagaida ar pašu veidotu Zaķu dārzu. Tajā satupuši vai pat kokos uzkāpuši garauši no koka ripām, salmiem, diegiem vai auduma. Interese radīt prieku sev un citiem šoreiz bijusi īpaši liela. Zaķu dārza izveidē esot iesaistījies katrs desmitais ciema iedzīvotājs.
Čikāgā dzimušās latviešu mākslinieces Ineses Īris Liepiņas darbi sākas ar pastaigu dabā – viņa vēro apkārtni, notver pamanītās detaļas un krāsas fotoaparātā, bet vēlāk šīs toņu spēles atdarina savos adījumos. Kādas krāsas ir raksturīgas Latvijas dabai, kā iemācīties tās pamanīt un iekļaut apģērbā?
Piepūšamām laivām ir tikai viens pluss – stabilitāte uz ūdens, bet, atbilstoši uzglabājot, tās kalpo labākajā gadījumā desmit gadus, Latvijas Radio 2 raidījumā “Radio vilks dabā” vērtēja laivu eksperts Gints Zeiļa. Savukārt alumīnija laivu mūžs ir krietni garāks, kā arī tās ir izturīgākas nekā, piemēram, stiklašķiedras laivas, kuras prasa lielāku kopšanu.