Dzīve & Stils / Vaļasprieki
Zemi pie kļavām pamazām sāk noklāt spilgts dzeltenzaļš paklājs. To veido medaini smaržojoši kļavu ziediņi, no kuriem var gatavot skrubi. Kādas sastāvdaļas izvēlēties un kā skrubi saglabāt ziemai, stāsta “Māras dārza pirtiņas” saimniece Māra Tīmane no Kazdangas.
Alūksnes jaunā pils, Trikātas un Vijciema baznīcas, Mēru muiža, tagad arī nodegusī Brenguļu pamatskola – visas šīs ēkas Vidzemē atrodas dažādās vietās, bet Cempos tās var skatīt vienuviet jeb mini ciemā. Pareizāk sakot, tie ir šo ēku miniatūri maketi. Mini ciema autore ir tūrisma gide Santa Paegle.
Asaris ir viena no visvieglāk noķeramajām zivīm. Pateicoties to rijīgumam, ne viens vien makšķernieks pieredzējis, ka, tīkojot pēc kādas citas zivs, uz āķa pirmais paspēj uzķerties asarītis. Tas ir strīpains, lielākajai daļai šo zivju ir arī kuprītis, savukārt galvenā atšķirība no zandarta ir tā, ka nav zobu, bet ne velti tos sauc par asariem, jo tiem ir ļoti asa muguras spura, ar kuru ir iespējamas pat savainot rokas. Parasti asari ir koši, bet tas atkarīgs no ūdens, kurā šīs zivis dzīvo. Piemēram, purvainā meža ezeriņā tie ir melnā krāsā ar koši sarkanām spurām. Kā asari uzvilināt uz āķa un kāpēc pats savus lielos lomus visbiežāk palaiž brīvībā, stāsta titulētais makšķernieks Mārtiņš Balodis.
Nēģi tiek cildināti īpašos svētkos gan Carnikavā, gan Salacgrīvā, gan nu jau arī Pāvilostā. Laika gaitā zinātnieki daudz diskutējuši – nēģis ir vai nav zivs? Tam nav ne kaulu, ne žokļa, nēģa mute ir kā piesūceknis, kas palīdz tam baroties, piesūcoties pie upura. Nēģi visu ziemu, kad ir to zvejas laiks upēs, spēj iztikt bez ēšanas. Par nēģu tradicionālo zvejniecību un plašajām kulinārijas iespējām stāsta zvejnieks Aleksandrs Rozenšteins.
Pērkot telti, to ieteicams izvēlēties kupola veida un mazliet lielāka izmēra, nekā nepieciešams, bet, izvēloties guļammaisu, jāņem vērā, ka sintētiskie būs vieglāk kopjami, lētāki un mazliet smagāki, toties ar dūnu pildījumu labāk veiks termoregulācijas funkciju, Latvijas Radio raidījumā “Radio vilks dabā” ar padomiem dalījās tūrisma inventāra eksperts Andris Kursītis.
Foreles makšķerēt parasti dodas vienatnē, jo foreļupes ir šauras, bet lieks troksnis var viegli aizbaidīt zivis. Strauta foreles var atpazīt pēc sarkanajiem punktiņiem, tām pie astes ir taukspuras, ar kādām apveltītas lašveidīgās zivis, kas pie mums skaitās dižciltīgākās. Ar ko makšķerēt foreles un kas ietekmē to garšu, stāsta viens no Latvijā labākajiem šo zivju spiningotājiem Uģis Circenis.
Līņus ir teju neiespējami sajaukt ar kādu citu zivi – tiem ir smalkas, īpatnējas formas zvīņas un bieza āda, kuru klāj gļotu kārta. Visas šīs īpašības daudzos gadījumos zivi pasargā no nonākšanas plēsēja vēderā, jo līni grūti noturēt zobos un, mēģinot to sagriezt ar galvu uz rīkles pusi, upuris izsprūk un aizmūk. Līnis ir ne tikai izveicīgāks par zemūdens plēsējiem, bet arī ciets rieksts pat pieredzējušiem makšķerniekiem, jo tas ir attapīgs un, sajūtot briesmas, steidzas glābties. Kādu makšķerēšanas tehniku izmantot, ko likt uz āķa un kur meklēt līņus, stāsta copes eksperts Einārs Siliņš.
Biedrība "Sēlijas laivas" šajās brīvdienās aicina doties iepazīt Sēlijas dabas un kultūrvēstures bagātības, organizējot pasākumus Lieldienās pie ūdeņiem un uz ūdeņiem. Lai gan šobrīd vēl nevar prognozēt, cik lieli, bet, kā apliecina biedrības "Sēlijas laivas" pārstāvji, Dvietes palieņu pļavās pamazām sākas pali jeb atbūda.
Pēc divu gadu pārtraukuma Lieldienu brīvdienās Bauskā atkal tiks svinēti Vimbu svētki. Makšķernieki sacentīsies par lielāko lomu, kas prasmīgu pavāru rokās kļūs par cienastu svētku baudītājiem. Šoreiz svētkos būšot arī kāds jaunums, kas veltīts dabas aizsardzības jautājumiem.
Daudziem makšķerēšanas entuziastiem, kuri kāro pēc zandarta lomā, vasaras sākšanās ir svētki – līdz ar to atklāta arī šo zivju ķeršanas sezona. Populārākās zandartu makšķerēšanas vietas Latvijā ir Lielupe, Daugava, Ķīšezers un Burtnieku ezers. Par tumši sudrabotā plēsēja ķeršanu, izmantojot spiningu, stāsta makšķernieks Rolands Pētersons.
Līdaka ir viena no izplatītākajām zivju sugām Latvijā. To pēc izskata nav iespējams sajaukt ne ar vienu citu zivi – līdakas mute atgādina pīles knābi un garais ķermenis ir zaļganā krāsā. Līdz šim oficiālais Latvijas rekords ir 19,56 kilogramus smaga un 138 centimetrus gara līdaka, kuru 1989. gadā Ungura ezerā izmakšķerēja Vilhelms Petjukevičs. Par līdakām vairāk stāsta pieredzējušais makšķernieks Pēteris Lideris. Viņš pats reiz no ūdens izvilcis 121 centimetru garu līdaku, kura svēra ap 10 kilogramiem.
Pavasaris nāk ne tikai ar pirmo pumpuru sprāgšanu, sulu tecināšanu un gaismas uzvaru pār tumsu. Šajā laikā īpašajā nārsta ceļojumā no jūras uz upi dodas vimbas, kuras sevišķi aktīvi savu kāzu deju griež tieši Ventas rumbā jeb, tautas valodā runājot, vimbas “kāpj” pa upi uz augšu. Kādus trikus vērts ielāgot tiem, kas vimbas grib makšķerēt, raidījumam “Divi āķi lomā” atklāja trīskārtējs pasaules čempions zemledus makšķerēšanā Guntis Kārkliņš.
Pēdējos 10 gados strauji uzplaucis galda spēļu hobijs. Arvien biežāk tās tiek izmantotas arī mācību procesos, un teju vienmēr rezultāts ir ļoti detalizētas, bagātīgas un praktiski iemācāmas zināšanas. Bet, vai galda spēles, kurās galvenā tēma ir pilsētu plānošana, būvniecība un pārvalde pēdējos 100 gados, kritiski māca pilsētvides attīstību un motivē veidot urbānu telpu, kur uzvarēt iespējams arī ilgtspējīgai, viedai, likumīgai, atbildīgai pilsētai, vai tomēr uzvara nāk ar smago industrializāciju, ģentrifikāciju (panīkušu pilsētas teritoriju pārveidošana par ekskluzīviem rajoniem – Tezaurs.lv.), korupciju un autocentrismu?
Pērn valsts svētku laikā tika sākts projekts ar mērķi radīt unikālu adījumu, kas atspoguļotu visas Latvijas adītāju prasmes, katra novada krāsu un rakstu izpratni. 160 valdziņu platais rokdarbs kā radoša stafete tiek nodots pa visu Latviju. Pašlaik adījums, kurā ieguldīts daudzu meistaru roku siltums, ir sasniedzis Vidzemes augstieni.
Lai neapjuktu lielajā pārgājienu apģērbu piedāvājumā, jāpieturas pie trīs slāņu principa – termoveļa, slānis siltumam un slānis nokrišņiem. Jāatceras, ka nedrīkst saģērbties par siltu, pirms fiziskās aktivitātes uzsākšanas jābūt pat nedaudz vēsi, lai vēlāk kustoties nepārkarstu un nesvīstu par daudz, Latvijas Radio raidījumā “Radio vilks dabā” stāstīja ekipējuma eksperti Rūta Ošiņa un Andris Kursītis.
Pēdējos gados ļoti populāra kļuvusi ziemas peldēšana, arī Rīgā. To pamanījusi Rīgas pašvaldība, un trijās pilsētas pludmalēs izvietojusi krēslus – katrs no tiem izmaksājis 600 eiro. Tomēr pašus “roņus” šis fakts īsti neiepriecina, jo pludmalēs ziemas sezonā nav pārģērbšanās kabīņu, nav elektrības un pat labierīcību.
Pirtī nevajadzētu iet ar pilnu vēderu vai reibumā, taču arī tukšā dūšā to darīt nevajadzētu. Pamatprincips ir sildīt kājas un nekarsēt galvu, tāpēc būtu jālieto pirts cepures. Dzesējoties dīķī vai āliņģī, ūdenī nedrīkst lēkt un vienmēr jādomā par drošību. Lai nesabojātu pirts krāsni un akmeņus, uz tiem nedrīkst liet nedz eļļas, nedz aromatizētu ūdeni, nedz alu, Latvijas Radio raidījumā “Radio vilks dabā” par pēršanos un sildīšanos stāstīja pirtnieks ar 30 gadu stāžu – Jānis Šalms.
„Latviete izdomās pati, kā uzadīt, bet anglietei vajag precīzu instrukciju,” – tā secina Irīna Grīna, kurai rokdarbi Lielbritānijā no hobija kļuvuši par biznesu – jāvada tamborēšanas kursi un jāuztur tiešsaistes veikaliņš. Līdz ar pandēmijas sākumu Lielbritānijā rokdarbi atguvuši popularitāti – piespiedu kārtā sēžot mājās, ne viens vien meklē savu hobiju.
Trifeļu medības cilvēkiem un suņiem prasa daudz pacietības un arī apmācības, un kopš 2021. gada decembra šī prasme atrast pazemes sēnes, kas ir ļoti reti sastopamas, iekļauta UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
300 kilometri suņu pajūgā Čehijas kalnos – tādu maršrutu nākamnedēļ, piedaloties starptautiskās sacensībās, iecerējusi pieveikt Sanita Vīksne. Viņa ar vīru savās mājās "Inčos", Limbažu novada Viļķenes pagastā, izveidojusi Aļaskas malamutu audzētavu.
Ķekavas novadpētniecības muzejā atklāta izstāde ''Porcelāns. Forma. Krāsa. Raksts''. Tās autors ir 18 gadus vecais Teo Ralfs Jēkabsons, kura aizraušanās ar Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīcā ražotajiem traukiem sākusies 2015. gadā, kad puisis redzējis, kā seno ražotni nojauc. Viņa kolekcijā ir vairāk nekā 1000 trauslo priekšmetu, kā arī dekori un skices. Pagājušajā gadā ziņots arī par viņa sarīkoto izstādi Olainē.
Jau pirms gada labdarības projektā cilvēki ar kustību traucējumiem varēja pirmo reizi baudīt ziemas priekus, traucoties lejā pa slēpošanas trasi. Pērn īpašās sēdslēpes tika nomātas vien uz brīdi. Šogad tās nopirktas, un cilvēki ar kustību traucējumiem visās vecuma grupās var pieteikties bezmaksas nodarbībām.
Pilsētskicētāji jeb Urban Sketchers (angļu val.) ir vispasaules kustība un viena no demokrātiskajām zīmēšanas komūnām. Jau piecus gadus šāda kustība ir arī Latvijā. To izveidojušas Daina Domašūte, Maša Zurikova un Agnese Aljēna. Pilsētskicētājas raidījumam “Te” atzīst, ka šī ir lieliska terapija pret perfekcionismu.
Latvijas kāršu spēli zoli jeb zolīti tās entuziasti no jaunības līdz sirmam vecumam spēlē visā valstī un ārpus tās robežām. Zolīte ir pirmā spēle, kas nesen ir iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tās spēlmaņu kopienu vada misija spēli saglabāt nākamajām paaudzēm. Ar vingru prātu, mērķtiecīgu garu un azarta dzirksti viņu nākotnes mērķos nu iekalta arī dalība olimpiskajās spēlēs.
Viens no Kuldīgas novadā esošajiem Ventas posmiem atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā, tāpēc tajā noteikta licencētā makšķerēšana. Pērnā gada nogalē spēku zaudēja iepriekšējie noteikumi, un pašlaik tiek izstrādāti jauni. Makšķerniekiem tas nozīmē vairākas pārmaiņas, kas šai pārejas periodā jāievēro.
Jaungada eglītes Rīgas muzejā “Cepures pasaule” šogad izgreznotas ļoti neparasti. Stikla bumbu vietā – mazas cepurītes, vītnes ar modes dāmu un frantu portretiem, dažādu laiku un tautu karnevāla maskas.
Peldes ledus aukstā ūdenī un cauru gadu ir populāras ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Izveidoti īpaši klubi, kur cilvēki dalās ar pieredzi, rīko kopīgus pasākumus un arī peldes svētku noskaņās. Netālu no Berlīnes noritējusi ledus pelde Ziemassvētku tērpos.
Rīgas Porcelāna muzeja darbnīcā top neparasti eglīšu rotājumi, un tas ir roku darbs. Visas brīvās vietas decembrī tika strauji aizņemtas, interesentu ir daudz. Tāpēc programmu, kurā māca prasmes darbam ar šķidro porcelānu, nolemts pagarināt, un nodarbības būs arī pēc Jaunā gada.
Vairāki desmiti dārgumu rakšana entuziastu piedalījās racēju saietā Krāslavas novadā. Saietā arī racēju sacensības, kurās dalībnieki varēja izmēģināt savu veiksmi, meklējot apslēptus dārgumus.
Pērngad ugunsgrēks iznīcināja vienīgo ģitāru darbnīcu un muzeju Latgalē. Radu, draugu un pilnīgi svešu cilvēku palīdzīgā roka, kā arī finansiālais atbalsts bija galvenā motivācija un iedvesma tās īpašniekam Jānim Kuzminskim drīz vien sākt domāt par darbnīcas atjaunošanu. Līdz šim ir tapusi pagaidu ēka, kur tiek pabeigtas iesāktās un no ugunsgrēka izglābtās ģitāras, vienlaikus gatavojoties jaunās ģitāru darbnīcas būvniecībai.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
