Dārzs un mājas
Zaļumu dārziņu uz palodzes var iekopt jau janvārī
Šajā nedēļas nogalē jau var sākt domāt par augu sēšanu uz palodzes. Arī tik agros gada mēnešos var izaudzēt pētersīļus, lociņus un dažādus mikrozaļumus. Lai uz palodzes auguši zaļumi būtu gardi un neizstīdzējuši, jāpievērš uzmanība gaismai, gaisa mitrumam un ūdens cietībai, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Ciklamenas – košs uzmundrinājums tumšajos ziemas mēnešos
Izturīgās ciklamenas ar košiem ziediem mūs priecē aukstajos gadalaikos. Tām miera periods – atšķirībā no lielākās daļas puķu – ir tieši vasarā, kad citas puķes zied pilnā krāšņumā. Par ciklamenu jaukšanu ar Alpu vijolītēm, audzēšanu Kurzemē un uzglabāšanu grieztā veidā stāsta Nacionālā botāniskā dārza (NBD) Latvijas selekcijas telpaugu nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste Silvija Rožkalne.
Laiks parūpēties par pirmajiem zaļumiem – aktuālie dārzkopju darbi
Līdz ar ziemas saulgriežiem, kad dienas gaismas pakāpeniski atkal kļūst vairāk, var sākt rūpēties par pirmajiem zaļumiem. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils Latvijas Radio norādīja, ka vispateicīgākie zaļumi audzēšanas šobrīd būs sīpolloki, jo tiem nevajag daudz gaismas. Tāpat eksperts ieteica virkni dārza darbu, ar kuriem nodarboties jau gada nogalē.
Pašu sarīkota uguņošana: Speciālisti atgādina svarīgāko drošai izpriecai
Tuvojoties daudzajām svētku brīvdienām, mediķi pauž bažas, vai jau tā lielo ārstniecības iestāžu noslodzi vēl nepalielinās dažādas sadzīves traumas, kuras var radīt pārgalvība, alkohola lietošana un pirotehnika. Par pirotehnikas lietošanu bažījas arī Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), jo, tā kā, visticamāk, izpaliks pašvaldību organizētie kopīgie svētku salūti, lai nebūtu pulcēšanās, iespējams, ka vairāk cilvēku vēlēsies paši organizēt uguņošanu.
Kā radās populārākā Latvijā izveidotā egļu šķirne «Dundanga»
Ziemassvētku simbolu egli nereti uzlūko kā savvaļas augu, taču arī cilvēks ir pielicis savu roku šo skujkoku daudzveidības vairošanā. Rietumeiropā egļu selekcijas vēsture ir vismaz 200 gadus sena, Latvijā tā nav bijusi plaši izplatīta, bet zināmi sasniegumi ir arī mums. Kā savulaik radīja populārāko Latvijā izveidoto egļu šķirni 'Dundanga', kur atrodas mūsu valsts garākā, bet kur brangākā egle, stāsta Nacionālā botāniskā dārza vadošā dārzkopības speciāliste Linda Strode.
Kādas rūpes istabas augi vēlas ziemā? Iesaka puķkope
Arī telpaugiem, kuriem gādīgi saimnieki nodrošina mūžīgo vasaru, rudens un ziemas laikā ir nepieciešams miera periods, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne.
Krizantēmas – citviet kapu puķes, pie mums dārza rudens karalienes
Krizantēmas ir viena no senākajām un izplatītākajām puķu kultūrām pasaulē. Tam par iemeslu ir ziedu daudzveidība, dekorativitāte, ilgā saglabāšanās grieztā veidā un vēlais ziedēšanas laiks. Par krizantēmu lietošanu uzturā un tautas medicīnā, nozīmi Ķīnā un Japānā, kā arī šķirņu ar augstiem stublājiem balstīšanu stāsta krizantēmu kolekcijas glabātāja un selekcionāre, Nacionālā botāniskā dārza Salaspilī pētniece Maija Krisberga.
Vērtīgais kāposts – kā ārzemju šķirnes izkonkurēja vietējās
Visizplatītākais kāpostaugu grupas dārzenis ir galviņkāposts, taču pie tās pieder arī brokoļi, lapu kāposti, ziedkāposti, dekoratīvie un citi. Par kāpostiem dažādu tautu virtuvēs, to skābēšanas vēsturi un Latvijā radītajām, bet izzudušajām šķirnēm stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse.
Silti pat oktobrī – Jaunsvirlaukas pagastā būvnieks uzceļ Dānijā iedvesmotu ekomāju
Jaunsvirlaukas pagastu būvnieks Krišjānis Lange uzcēlis māju, balstoties uz ekobūvniecības principiem. Būvniecības nozarē viņš strādā jau teju 20 gadus. Par ekobūvniecību sācis interesēties jau pirms vairākiem gadiem, kad šajā nozarē guvis pieredzi ārzemēs. Nu viņam ir pašam sava eko māja, kura ir gana plaša un kurā pat oktobra beigās ir patīkami silts.
Kas ķirbi pirms 20 gadiem padarīja populāru Latvijā?
Arvien vairāk latviešu ēdienkartē iecienīta ir pasaulē lielākā oga – ķirbis. Tam piemīt liela krāsu, garšas, formas un izmēra dažādība. Ķirbis satur E, A, B un C vitamīnus un ir viena no retajām dārza veltēm, no kuras izmantojams un uzturā lietojams pilnīgi viss – gan miza, gan sēklas, gan, protams, mīkstums. Par mizas praktisko pielietojumu, ķirbja krāsu daudzveidību un uzglabāšanu stāsta ķirbju kolekcionāre un audzētāja Saiva Pekuse.
Kartupelis: no indīga krāšņumauga līdz iecienītam pamatēdienam pat violetā krāsā
Kartupeļus visdažādākajos pagatavošanas veidos iecienījuši ne tikai latvieši, bet arī daudzviet citur pasaulē. Pie mums kartupeļi lielākoties ir nogatavojušies septembrī, kad daudzās sētās tiek rīkotas talkas – sabrauc radu saime, lai novāktu ražu. Kartupeļus ir viegli audzēt, var iegūt lielu ražu, kā arī ilgi tos uzglabāt. Par kartupeļu ievešanu Eiropā, audzēšanu kā krāšņumaugu un to krāsu dažādību stāsta kartupeļu selekcionāre, Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Ilze Skrabule.
Ar cidonijām latvieši ir soli priekšā pasaulei
Dzeltenās krāsas skābie un ar patīkamu aromātu apveltītie krūmcidoniju augļi ir bagāti ar C vitamīnu. Tie parasti nogatavojas no septembra sākuma līdz oktobra vidum, taču šogad ziedēšana sākās ātrāk, tāpēc arī raža gatava agrāk – vietām jau augusta beigās. Par krūmcidonijām kā dekoratīvu augu, to pārstrādes iespējām un Latvijā reģistrētajām šķirnēm stāsta cidoniju audzētājs un “Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā” dibinātājs un vadītājs Nauris Jurgenbergs.
Dienvidu sauli mīlošos vīnogulājus Latvijā iecienījuši pat āpši
Gar mājas sienu apauguši vīnogulāji, kas starp savām lapām slēpj brangus un bagātīgus ogu ķekarus – vīnkoku audzēšana pie mums kļūst arvien populārāka un iecienītāka. Ogu nogatavināšanās laiks atkarīgs no šķirnes un augšanas vietas, bet parasti tas ir septembra vidus, šogad, iespējams, nedaudz vēlāk, lai gan raža solās būt laba. Par ogu sargāšanu no gājputniem, par smagākajiem vīnogu ķekariem un Latvijā radītām šķirnēm stāsta vīnkoku audzētājs, kolekcionārs un daudzu publikāciju autors Gvido Dobelis.
Iespējams, mazākais miteklis Rīgā – dzīve 14 kvadrātmetros
Pašā Rīgas centrā, kņadas viducī blakus trolejbusa pieturai, pirmskara renovētā namā atrodas, iespējams, mazākais dzīvoklis Rīgā. 14 kvadrātmetru (m2) lielajā jeb drīzāk – mazajā – dzīvoklī padomāts ir par visu. Latvijas raidījuma “TE!” vadītāja Māra Sleja devās ciemos lūkot, kāda ir sadzīve neparastajā  mikrodzīvoklī.   
Skrundas novadā svētkos iepazīstina ar permakultūru
Sestdien Skrundas novadā, Trīsuļu saimniecībā, notiks Kurzemes Permakultūras svētki. Pasākuma laikā notiks izzinošas nodarbības un tikšanās, kas saistītas ar permakultūras idejām - dabas materiālu izmantošanu būvniecībā, saudzīgu meža apsaimniekošanu, salmu dobju veidošanu un citām.
Kā meža ogas brūklenes ieaudzēt dārzā?
Visraženāk brūklenes savvaļā aug vietās, kur ir apmēram 50 % apgaismojums – galvenokārt retos priežu mežos. Ja mežs ir blīvs, dzinumi izstīdzē un ogu tikpat kā nav. Vietās, kur Eiropā aktīvi tiek izcirsti meži un līdz ar to brūkleņu audzes vairs nav tik bagātīgas, diezgan izplatīta ir šo ogu audzēšana dārzos. Latvijā joprojām daudzi izvēlas doties ogot uz mežu, taču netrūkst arī entuziastu, kuru dārzus rotā tumšzaļie krūmi, kuri ražo vērtīgās un gardās brūklenes. Par pirmo brūkleņu šķirni, ogu vērtīgajām īpašībām un audzēšanu dārzā stāsta selekcionārs un grāmatas “Ogulāji” autors Alfreds Ripa.
Puķuzirņi var ziedēt līdz pat salnām
Trauslie un reibinošu aromātu apveltītie puķuzirņi zied visu vasaru un, ja vēlāk iestādīti, to ziedēšanas laiks iestiepjas līdz pat pirmajai rudens salnai. Par puķuzirņu selekcijas pirmsākumiem Anglijā, šķirņu lēno attīstību un augšanu Latvijas klimatā stāsta puķkopības entuziasts, puķuzirņu selekcionārs un kolekcionārs Mārtiņš Maltenieks.
Tomātus arvien vairāk audzē pilsētnieki un jaunās ģimenes
Jaunākās šķirnes, padomi audzēšanā, iespēja iegādāties ekskluzīvu šķirņu sēklas, konkursi un interesantas receptes ziemas krājumiem, un tas viss tikai un vienīgi par tomātiem – jau ceturto gadu Beverīnas novada Brenguļu pagastā augusta pēdējā nedēļas nogalē notika tomātu svētki, uz kuriem interesenti brauc vai no visas Latvijas. Audzētāji novērojuši, ka ar katru gadu arvien lielāka interese par tomātiem ir arī jaunajām ģimenēm ar bērniem.
Dabas muzejā būs apskatāmas vairāk nekā 400 dāliju šķirnes
No 3. līdz 6. septembrim Latvijas Dabas muzejā notiks izstāde „Dālijas 2020”, informēja muzeja pārstāve Baiba Krustiņa. Pateicoties siltajai vasarai, izstāde solās būt īpaši krāšņa. Tajā būs apskatāmas vairāk nekā 400 dāliju šķirnes, daļa no tām – izcili un pirmo reizi aplūkojami pašmāju selekcionāru jaunumi.
Kā gladiolu kultūra ielauzās Latvijā caur dzelzs priekškaru
Par rudens klātbūtni liecina ne tikai dzestrie rīti un jaunā mācību gada sākšanās, bet arī gladiolas, kuras lepni gozējas dārzos un ziedu stendos. Tās zied no augusta līdz oktobrim un nav apstādījumu puķes, bet gan grieztie ziedi.  Par gladiolu popularitātes pieaugumu Latvijā un selekcijas sasniegumiem stāsta selekcionārs un Latvijas Gladiolu un īrisu biedrības prezidents Laimonis Zaķis.
Ērkšķogas – karalienes Elizabetes un latviešu iecienītie krūmi
Lai gan ērkšķogas mēdz uzskatīt par vecmodīgām ogām, tomēr Latvijas piemājas dārziņos tās joprojām ir sastopamas bieži. Tam ir savs iemesls - ērkšķogas ražo ilgi, reibina ar savu šķirņu un krāsu dažādību un ir lieliski uzglabājamas ziemai.  Par šo ogu pirmsākumiem un selekciju Latvijā  LSM.lv stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Valda Laugale.
Dabas muzejā sākas tomātu parāde
Latvijas Dabas muzejā no 19. līdz 23. augustam norisinās tradicionālā tomātu izstāde, informēja muzeja pārstāve Baiba Krustiņa.  Tajā vienkopus varēs apskatīt vairāk nekā 400 dažādas tomātu šķirnes.
Flokši – izturīgie vecmāmiņu dārza ziedi
Dažādu nokrāsu koši ziedu mākoņi vecmāmiņu dobēs – tāda ir daudzu asociācija ar vecmodīgo dārza puķi floksi, kurš pēdējo gadu laikā atgūst savu aktualitāti. Šiem ziediem piemīt daudzas labas īpašības – tie ir izturīgi, ilgi ziedoši un viegli kultivējami, turklāt visu iepriekšminēto papildina arī to saldais aromāts. Flokši zied no Jāņiem līdz augusta beigām. Par ziedu izcelsmi, to pirmsākumiem Latvijā un jaunu šķirņu radīšanu LSM.lv stāsta flokšu selekcionāre un kolekcionāre Ērika Trifanova.
Rundāles pils vēsturiskās rozes apkopotas grāmatā
Rundāles pils muzejs izdevis grāmatu "Vēsturisko rožu dārzs” , kuras atklāšanas svētki norisinājās 14. augustā Rundāles pils franču dārzā, informēja pils pārstāve Ruta Bemberga. Grāmatas autore Lauma Lancmane izdevumā iepazīstina ar mazāk zināmu, taču īpaši nozīmīgu Rundāles pils rožu dārza daļu – ar vēsturiskajām rozēm. Grāmatā apkopoto informāciju par vēsturisko rožu šķirnēm, rožu audzētāju un selekcionāru atklājumiem un sasniegumiem papildina 478 krāsaini fotoattēli. 
Kas jādara ar augļkokiem augustā? Iesaka dārzkopes
Augustā dārzs ir jābauda un par to jāpriecājas, bet nevajag aizmirst arī darbus, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” mudināja dārzkopes -  kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Kādi darbi tagad būtu veicami augļu dārzā?
Dabas muzejā sākusies gladiolu parāde
Lai gan par skolu daudzi bērni un jaunieši vēl negrib pat dzirdēt, ieraugot šos ziedus, prātā nāk tieši pirmā mācību diena. Gladiolas visās varavīksnes krāsās no šodienas apskatāmas Latvijas Dabas muzejā. Tiesa, vēlais pavasaris ietekmējis to ziedēšanu. Tāpēc šogad septembrī greznie ziedu zobeni pietiks visiem gribētājiem.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt