Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Vienkāršākais veids, kā veicināt bioloģisko daudzveidību savā pagalmā, ir pārstāt regulāri pļaut zālienu, bet tā vietā iekopt dabisko pļavu. Lai to paveiktu, nepieciešama tikai pacietība un kādu pļavas ziedu sēklas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis.
"Šis ir mans fitness, šī ir mana izklaide un vaļasprieks," stāsta kāda Salaspils iedzīvotāja, kura no pašvaldības nomā mazdārziņa teritoriju. Gan Rīgā, gan arī citur Latvijā mazdārziņi atkal ir modē, atgūstot savu popularitāti. Pēc brīvajiem pašvaldību zemes gabaliem veidojas pat rindas.
Smecernieki, maijvaboles, laputis… Dārzkopja prieku par sārtām un saldi sulīgām ogām nereti var izbojāt kaitēkļi, kuri zemenes nolūkojuši par barotnes vietām. Kādu postu kaitēkļi var nodarīt augiem, un kā tos izskaust no zemeņu dobēm?
Nīderlandes zinātnieki un zemnieki valstī mēģina audzēt siltākajām Āzijas valstīm raksturīgos rīsus. Šī perspektīvā kultūra varētu būt viena no alternatīvām videi nedraudzīgai lopkopībai.
Šobrīd ir labs laiks rožu stādīšanai, tāpēc rosība notiek gan dobēs, gan arī Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, kur līdz sestdienai, 3. jūnijam, notiek izstāde "Rožu dārzs 2023". Rozes var stādīt no vēla pavasara līdz rudenim, bet ir jāievēro daži speciālistu ieteikumi, lai iegūtu vislabāko rezultātu.
Latvijas Dabas fonds (LDF) sociālajos tīklos izplatījis aicinājumu ievākt, nest mājās un likt vāzēs daudzlapu lupīnas - krāšņos, bet invazīvos augus, kas pļavās un smiltājos izspiež vietējās sugas.
Ne visi augi šogad pārdzīvojuši pavasara bargās salnas, taču tiem, kas turpina zaļot, šobrīd svarīgi palīdzēt, tos regulāri laistot, mēslojot un pasargājot no kukaiņiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska.
Rododendra ziedēšanas laiks ir no aprīļa līdz jūlijam, taču kulmināciju tas ierasti sasniedz maija beigās. Par pirmo rododendru Latvijā, kurš joprojām ik gadu priecē ar košiem ziediem, zilas krāsas šķirnēm un Riharda Kondratoviča lielo ieguldījumu rododendru popularizēšanā, audzēšanā un selekcionēšanā stāsta Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" pētniece un rododendru selekcionāre Gunita Riekstiņa.
Liela daļa no mums jau pilnā sparā sēj, rušina, ravē un stāda. Taču sastādītās un smuki iekārtotās dobes mēdz iekārot arī dažādi kukaiņi, kaitēkļi, kā arī tādi nevēlami dārza viesi, kā, piemēram, ūdensžurkas, kurmji un zemesvēži.
Pavasara izskaņā ceļmalās, parkos, pagalmos un citviet ar piesātinātu krāsu ziedu kupenām un saldu aromātu zied ceriņi. Kurš gan nav meklējis laimi ceriņu pieclapītēs? Izrādās, ir šķirnes, piemēram, ‘Rochester’, pat ar 12 ziedlapiņām. Par ceriņu nonākšanu Eiropas dārzos, apkārtējo apstākļu ietekmi uz ziedu krāsu un to nosaukumu dažādos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece, ceriņu selekcionāre Sarmīte Strautiņa.
Arī ceriņu krūmi ir jāveido, tāpēc ziedošos zariņus var griezt un likt vāzē, taču viss jādara ar mēru, lai krūms nezaudētu savu dekorativitāti. Ja ceriņu zariņus griež pilnziedā, tad tas jādara agri no rīta, ņemot talkā asas grieznes, LSM.lv skaidroja Dārzkopības institūtā.
Uzsākot dārza darbu sezonu, nereti par sevi liek manīt arī kurmji, kuri, meklējot barību, augsnes virskārtā izveido rakumus. Ja dārzā kurmis lielu postu nenodarīs, tieši pretēji – noēdīs ražai nedraudzīgos zemesvēžus, tad mauriņu saimnieki par šī racēja klātbūtni pārāk nepriecājas. Speciālisti LSM.lv skaidroja, ka ar kurmi der iemācīties sadzīvot, jo tas nes arī labumu, tomēr tad, ja mierīga līdzpastāvēšana neizdodas, var mēģināt likt lietā dažas metodes. Diemžēl – iedarbīgākās kurmim ir nāvējošas.
Lucavsalā Rīgā līdz 2027. gadam plānots izveidot bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonu, kur iedzīvotājiem atpūsties un iegūt zināšanas par augiem, to nozīmi un tradicionālajām saimniekošanas praksēm, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Kaspars Līcītis.
Dārza darbu maijā ir daudz, taču viens no svarīgākajiem ir profilaktiskie pasākumi pret kaitēkļiem. Jāpalaiž trihogrammas, jāizliek feromonu slazdi, lipīgie aizsargi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Jau dažus gadus Latvijā darbojas sēklu maiņas punkti, un tā vērtība ir sēklu saglabāšana reizē ar dzimtu stāstiem. Pēdējo 100 gadu laikā kultūraugu dažādība pasaulē ir samazinājusies par 90%, viens no iemesliem – sēklas vairs neceļo no rokas rokā, bet cilvēki labprātāk iegādājas kultūraugu sēklas paciņās.
Kurzemē sala postījumu būs mazāk nekā Vidzemes pusē, spriež dārzkopības speciālists un Ēdenes dārza saimnieks Māris Narvils no Gramzdas. Arī viņa stādījumos redzamas sala pēdas, taču ar agroplēvi apsegto persiku ziediem sals šķiet nebūs nodarījis skādi.
Gatavošanās siltumnīcu sezonai daudziem nozīmē arī stādu izlološanu, kas nereti sagādā dažādas rūpes. Uz dārzkopības entuziastu jautājumiem par nedienām ar stādiem atbildēja dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūna Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot".
Pavasarī stādu tirgotāji dārzkopjus mēdz vilināt ar pievilcīgām atlaidēm tūjām. Pavasaris patiesi ir piemērots laiks tūju stādīšanai, taču būtiski ir izvēlēties kvalitatīvus stādus – ja veikalā tie bijuši iekaltēti, nekas labs nesanāks, LSM.lv norādīja dārzkope Maruta Kaminska. Kad atrasti labi stādi, tikpat svarīgi ir kārtīgi sagatavot augsni un pienācīgi to laistīt, īpaši pirmajā gadā.
Saulespuķu stādīšana un sava komposta veidošana ir efektīvs līdzeklis augsnes remediācijai jeb tajā esošā piesārņojuma mazināšanai. Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra speciāliste bioloģiskajā lauksaimniecībā Lāsma Ozola Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumā "Revidents" skaidroja, ka bagātīgākā augsnē piesārņojums labāk sadalīsies un mazāk uzsūksies audzētajos produktus, tāpēc pareiza komposta veidošanā vērts ieguldīt laiku un darbu.
Aizvadītajās dienās Latvijā pieredzēti aukstuma rekordi un arī postošas salnas vairākas naktis pēc kārtas. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka salna visstiprākā bijusi Austrumlatvijā, tomēr vissmagāk cietuši augi Kurzemes un Zemgales pusē.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
