Ēkas pamatus var labot, apvelkot tos ar nerūsējošā tērauda sietu, apsmidzinot ar cementa un lateksa emulsiju, bet pēc tam to apmetot ar javu, Latvijas Radio 2 skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Dārzs un mājas
Vietā, kur agrāk gavilēja par hokeja spēlēs iemestajiem vārtiem, jau gadu norit rīdzinieku veidotais projekts "Sporta pils dārzi". Latvijas Radio uzrunātie dārziņu kopēji par projektu izteicās atzinīgi, norādot, ka kopīga darbošanās ilgi neapsaimniekotajā teritorijā stiprina sabiedrības veselību. Bet projekta idejas autore atzīmēja, ka pirmais no trim projektam paredzētajiem gadiem aizvadīts labāk, nekā sākotnēji prognozēts.
Visoptimālākais veids, kā siltināt dzīvokli no iekšpuses, – izmantot kokšķiedru plāksnes divās kārtās, pēc tam uz plāksnēm veidot apmetumu uz kaļķa vai māla bāzes, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Ja privātmāja atrodas uz zemes gabala, kur ir augsts gruntsūdens līmenis, jātīra vai jāpadziļina novadgrāvji, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” ieteica būvniecības eksperts Juris Biršs.
Rundāles pils baroka stila franču dārzs nominēts Eiropas dārzu balvai. Ceremonijā Dikas pilī Vācijā Rundāles pils vadība piektdienas vakarā saņēmusi galveno balvu kategorijā "Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība". Tas ir liels gods un panākums, jo dārzs konkurēja ar Francijas un Lielbritānijas dārziem. Kas tik īpašs ir Rundāles 10 hektāru plašajā dārzā?
Būvējot ēku, pamatu konstrukcijai arhitektiem jāpiedāvā dažādi varianti, nevis tikai skrūvpāļi, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” atbildēja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Izmantojot siltumsūkni mājas apsildei, svarīgi, lai varētu iegūt lētu elektrību, piemēram, izvietojot uz jumta saules baterijas, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Mitrums mājās var veidoties dažādu iemeslu dēļ. Lai tiktu vaļā no mitruma, ir daudz un dažādi paņēmieni, taču Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs kā pirmo minēja, ka visās telpās jāveido ļoti laba regulējama ventilācija, tādā veidā mitro gaisu aizvadot prom.
Pārāk biezs putupolistirola jeb putuplasta slānis siltajās grīdās var veicināt grīdas pāragru nokalpošanu, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” norādīja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Trauslie un reibinošu aromātu apveltītie puķuzirņi zied visu vasaru un, ja vēlāk iestādīti, to ziedēšanas laiks iestiepjas līdz pat pirmajai rudens salnai. Par puķuzirņu selekcijas pirmsākumiem Anglijā, šķirņu lēno attīstību un augšanu Latvijas klimatā stāsta puķkopības entuziasts, puķuzirņu selekcionārs un kolekcionārs Mārtiņš Maltenieks.
Lai izaudzētu labu tomātu ražu, ne tikai pareizi jāsagatavo augsne, bet jāvēdina arī siltumnīcas, lai tomāti nesāktu plaisāt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" padomus sniedza dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedre, dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne un tomātu audzētāja, kolekcionāre Linda Grotupe.
Ņemot vērā šovasar piedzīvoto karstumu, ar zemeņu stādīšanu šogad nācies nogaidīt – lielā sausuma dēļ tās nedzina stīgas un neapsakņojās, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Šovasar piedzīvotie laika apstākļi, kad ilgstošu karstumu nomainīja lielas lietavas, sagādājuši problēmas hortenziju audzētājiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” atzina dārzkopes Vija Rožukalne un Maruta Kaminska. Saules apdedzinātās lapas un lietus sakapātās ziedu vāles vislabāk būtu nogriezt.
Tuvojoties rudenim, ir laiks pārstādīt un sagatavot ziemai augus – ziemcietes var pārstādīt septembrī un oktobrī, peonijas stādot, nedrīkst mainīt tās iepriekšējo augšanas dziļumu, bet lilijas jāstāda trīs sīpolu dziļumā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Bulduru Dārzkopības vidusskolas projektu vadītāja Anta Sparinska, Zviedrijā dzīvojošā dārzniece Sabīne Klasa-Glasa un Bulduru Dārzkopības vidusskolas mūžizglītības vadītāja Kristīne Bulkovska.
Pirms apkures sezonas sākuma no dūmeņiem jāiztīra sodrēji, bet mājai jābūt aprīkotai ar dūmu detektoriem un ugunsdzēsības aparātu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" sacīja eksperti – Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības valdes priekšsēdētājs Māris Bambis un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšniece Iveta Uka.
Par Rīgas izteiksmīgāko puķu dobi dārznieku un Rīgas domes pārstāvju vērtējumā šogad atzīta vasaras ziedu kompozīcija Kuldīgas ielas un Slokas ielas krustojumā Āgenskalnā, informēja SIA “Rīga meži” pārstāve Ieva Bērziņa,
Kulturālo kartupeļu lauks Kuldīgā ir stāsts par kultūras un dabas satuvināšanos, kas tapa, iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa grāmatas “Kurzemīte”. Šis ir trešais lauka dzīves gads, bet Kolorado vaboļu lielās apetītes dēļ kartupeļu lauks ir iznīcināts. Izmantojot Imanta Ziedoņa vārdus “tik un tā”, pie tukšā lauka tapusi ekspozīcija, kurā varam aplūkot kartupeļu nedienas.
Vīnogas Latvijā sekmīgi audzē jau labu laiku, taču, lai tās nestu ražu, jāizvēlas piemērotas šķirnes un regulāri par vīnkokiem jārūpējas, tostarp nodrošinot slimību profilaksi, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja zemnieku saimniecības "Skāduļi" dārzniece Jana Drēviņa un vīnogu audzētājs no Tērvetes Edgars Zihmanis.
Pērtuves sienas siltināšanai pirtī jāizmanto akmens vai stikla minerālvate 10 centimetru biezumā, Latvijas Radio 2 raidījumā „No pamatiem līdz jumtam” skaidroja būvniecības eksperts Juris Biršs.
Āboliņš ir pļavu augs, kuru izmanto kā lopbarību visā pasaule. Tā ziedēšanas laiks atkarīgs no šķirnes, bet visbiežāk vasaras pirmā puse – jūnijs un jūlijs. Par āboliņa plašo pielietojumu un Latvijā radītu šķirni, kura guvusi popularitāti Kanādā, stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemkopības institūta selekcijas programmas vadītājs, vadošais pētnieks un selekcionārs Aldis Jansons.
Dažādu nokrāsu koši ziedu mākoņi vecmāmiņu dobēs – tāda ir daudzu asociācija ar vecmodīgo dārza puķi floksi, kurš pēdējo gadu laikā atgūst savu aktualitāti. Šiem ziediem piemīt daudzas labas īpašības – tie ir izturīgi, ilgi ziedoši un viegli kultivējami, turklāt visu iepriekšminēto papildina arī to saldais aromāts. Flokši zied no Jāņiem līdz augusta beigām. Par ziedu izcelsmi, to pirmsākumiem Latvijā un jaunu šķirņu radīšanu LSM.lv stāsta flokšu selekcionāre un kolekcionāre Ērika Trifanova.
Ārsienas siltina no ārpuses, lietojot minerālvates, no iekšpuses ēku siltina, izmantojot uz koka bāzes veidotu siltumizolāciju, tikai pēc tam var siltināt pagrabu vai cokolu, savukārt apkures ierīkošana jāsāk ar skursteņa novērtēšanu pie skursteņlauķa, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” atbildēja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 22. līdz 24. jūlijam apskatāma izstāde “Dienlilijas 2021”, kuras laikā katru dienu apmeklētāji var baudīt jaunus, tikko plaukušus un grieztus ziedus, informēja muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe.
Lai arī Latvijā vasaras kļūst siltākas, tomēr līdz olīvkoku un mandarīnkoku audzēm vēl ir tālu, par eksotisko augu audzēšanu mūsu klimatiskajos apstākļos Latvijas Radio 1 ēterā pauda Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne.
Uz betona grīdas var likt koku tikai tad, ja vispirms uz tā uzklāj tā dēvēto ģeomembrānu, kas veido gaisa spraugu starp betonu un koka grīdu, neļaujot pūt koka konstrukcijām, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” atbildēja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Lai gan ērkšķogas mēdz uzskatīt par vecmodīgām ogām, tomēr Latvijas piemājas dārziņos tās joprojām ir sastopamas bieži. Tam ir savs iemesls – ērkšķogas ražo ilgi, reibina ar savu šķirņu un krāsu dažādību un ir lieliski uzglabājamas ziemai. Par šo ogu pirmsākumiem un selekciju Latvijā LSM.lv stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Valda Laugale.
Sava mazā Rundāle – tā varētu raksturot rožu kolekcijas dārzu, kas tapis Jāņa Treimaņa sētā Staicelē. Rūpīgi veidotajās dažādu formu dobēs pat šīs vasaras karstumā bagātīgi zied 130 šķirņu rozes. Dārzs ir ceļmalā, un tagad pie tā piestāj gan garāmbraucēji, gan tūristu grupas.
Lai ēkas vannas istabā būtu patīkami uzturēties, tā jāsiltina no iekšpuses ar putupolistirolu vai ķieģeļiem, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” skaidroja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā (LNDM) ceturtdien, 15. jūlijā, atklāta izstāde. Šos ziedus dēvē par dārza karalienēm, kuras cilvēku simpātijas izpelnījušās ar milzīgajiem, košajiem ziediem un majestātisko aromātu. Tās ļoti atgādina karalienes kroni un rotā senus ģerboņus.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā (LNDM) no 15. līdz 17. jūlijam norisināsies izstāde „Cēlās lilijas 2021”, kurā biedrības „Lilium Balticum” liliju audzētāji plašākai sabiedrībai demonstrēs šī gada sasniegumus, informēja muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe.