Kartupeļus visdažādākajos pagatavošanas veidos iecienījuši ne tikai latvieši, bet arī daudzviet citur pasaulē. Pie mums kartupeļi lielākoties ir nogatavojušies septembrī, kad daudzās sētās tiek rīkotas talkas – sabrauc radu saime, lai novāktu ražu. Kartupeļus ir viegli audzēt, var iegūt lielu ražu, kā arī ilgi tos uzglabāt. Par kartupeļu ievešanu Eiropā, audzēšanu kā krāšņumaugu un to krāsu dažādību stāsta kartupeļu selekcionāre, Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Ilze Skrabule.
Dārzs un mājas
Krāšņās rudens vēstneses dālijas parasti rotā dārzus no jūlija līdz pirmajām salnām. Par iespaidīgā garuma stublājiem, ziedu krāsu daudzveidību un saudzēšanu no vēja stāsta dāliju selekcionārs un kolekcionārs Aivars Baroniņš.
Dzeltenās krāsas skābie un ar patīkamu aromātu apveltītie krūmcidoniju augļi ir bagāti ar C vitamīnu. Tie parasti nogatavojas no septembra sākuma līdz oktobra vidum, taču šogad ziedēšana sākās ātrāk, tāpēc arī raža gatava agrāk – vietām jau augusta beigās. Par krūmcidonijām kā dekoratīvu augu, to pārstrādes iespējām un Latvijā reģistrētajām šķirnēm stāsta cidoniju audzētājs un “Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā” dibinātājs un vadītājs Nauris Jurgenbergs.
Gar mājas sienu apauguši vīnogulāji, kas starp savām lapām slēpj brangus un bagātīgus ogu ķekarus – vīnkoku audzēšana pie mums kļūst arvien populārāka un iecienītāka. Ogu nogatavināšanās laiks atkarīgs no šķirnes un augšanas vietas, bet parasti tas ir septembra vidus, šogad, iespējams, nedaudz vēlāk, lai gan raža solās būt laba. Par ogu sargāšanu no gājputniem, par smagākajiem vīnogu ķekariem un Latvijā radītām šķirnēm stāsta vīnkoku audzētājs, kolekcionārs un daudzu publikāciju autors Gvido Dobelis.
Pašā Rīgas centrā, kņadas viducī blakus trolejbusa pieturai, pirmskara renovētā namā atrodas, iespējams, mazākais dzīvoklis Rīgā. 14 kvadrātmetru (m2) lielajā jeb drīzāk – mazajā – dzīvoklī padomāts ir par visu. Latvijas raidījuma “TE!” vadītāja Māra Sleja devās ciemos lūkot, kāda ir sadzīve neparastajā mikrodzīvoklī.
Sestdien Skrundas novadā, Trīsuļu saimniecībā, notiks Kurzemes Permakultūras svētki. Pasākuma laikā notiks izzinošas nodarbības un tikšanās, kas saistītas ar permakultūras idejām - dabas materiālu izmantošanu būvniecībā, saudzīgu meža apsaimniekošanu, salmu dobju veidošanu un citām.
No 16. līdz 20. septembrim Dabas muzejā norisināsies izstāde „Ārstniecības augi, garšaugi un dažādi netradicionālie dārzeņi”, kas tapusi sadarbībā ar Artūra Sildes dārzkopības entuziastu klubu „Tomāts”.
Visraženāk brūklenes savvaļā aug vietās, kur ir apmēram 50 % apgaismojums – galvenokārt retos priežu mežos. Ja mežs ir blīvs, dzinumi izstīdzē un ogu tikpat kā nav. Vietās, kur Eiropā aktīvi tiek izcirsti meži un līdz ar to brūkleņu audzes vairs nav tik bagātīgas, diezgan izplatīta ir šo ogu audzēšana dārzos. Latvijā joprojām daudzi izvēlas doties ogot uz mežu, taču netrūkst arī entuziastu, kuru dārzus rotā tumšzaļie krūmi, kuri ražo vērtīgās un gardās brūklenes. Par pirmo brūkleņu šķirni, ogu vērtīgajām īpašībām un audzēšanu dārzā stāsta selekcionārs un grāmatas “Ogulāji” autors Alfreds Ripa.
Trauslie un reibinošu aromātu apveltītie puķuzirņi zied visu vasaru un, ja vēlāk iestādīti, to ziedēšanas laiks iestiepjas līdz pat pirmajai rudens salnai. Par puķuzirņu selekcijas pirmsākumiem Anglijā, šķirņu lēno attīstību un augšanu Latvijas klimatā stāsta puķkopības entuziasts, puķuzirņu selekcionārs un kolekcionārs Mārtiņš Maltenieks.
Jaunākās šķirnes, padomi audzēšanā, iespēja iegādāties ekskluzīvu šķirņu sēklas, konkursi un interesantas receptes ziemas krājumiem, un tas viss tikai un vienīgi par tomātiem – jau ceturto gadu Beverīnas novada Brenguļu pagastā augusta pēdējā nedēļas nogalē notika tomātu svētki, uz kuriem interesenti brauc vai no visas Latvijas. Audzētāji novērojuši, ka ar katru gadu arvien lielāka interese par tomātiem ir arī jaunajām ģimenēm ar bērniem.
No 3. līdz 6. septembrim Latvijas Dabas muzejā notiks izstāde „Dālijas 2020”, informēja muzeja pārstāve Baiba Krustiņa. Pateicoties siltajai vasarai, izstāde solās būt īpaši krāšņa. Tajā būs apskatāmas vairāk nekā 400 dāliju šķirnes, daļa no tām – izcili un pirmo reizi aplūkojami pašmāju selekcionāru jaunumi.
Par rudens klātbūtni liecina ne tikai dzestrie rīti un jaunā mācību gada sākšanās, bet arī gladiolas, kuras lepni gozējas dārzos un ziedu stendos. Tās zied no augusta līdz oktobrim un nav apstādījumu puķes, bet gan grieztie ziedi. Par gladiolu popularitātes pieaugumu Latvijā un selekcijas sasniegumiem stāsta selekcionārs un Latvijas Gladiolu un īrisu biedrības prezidents Laimonis Zaķis.
Lai gan ērkšķogas mēdz uzskatīt par vecmodīgām ogām, tomēr Latvijas piemājas dārziņos tās joprojām ir sastopamas bieži. Tam ir savs iemesls - ērkšķogas ražo ilgi, reibina ar savu šķirņu un krāsu dažādību un ir lieliski uzglabājamas ziemai. Par šo ogu pirmsākumiem un selekciju Latvijā LSM.lv stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Valda Laugale.
Latvijas Dabas muzejā no 19. līdz 23. augustam norisinās tradicionālā tomātu izstāde, informēja muzeja pārstāve Baiba Krustiņa. Tajā vienkopus varēs apskatīt vairāk nekā 400 dažādas tomātu šķirnes.
Latvijas Dabas muzejā no 19. līdz 23. augustam norisināsies tradicionālā tomātu izstāde. Tajā vienkopus varēs apskatīt vairāk nekā 400 dažādas tomātu šķirnes, paziņojumā presei informēja izstādes organizētāji.
Dažādu nokrāsu koši ziedu mākoņi vecmāmiņu dobēs – tāda ir daudzu asociācija ar vecmodīgo dārza puķi floksi, kurš pēdējo gadu laikā atgūst savu aktualitāti. Šiem ziediem piemīt daudzas labas īpašības – tie ir izturīgi, ilgi ziedoši un viegli kultivējami, turklāt visu iepriekšminēto papildina arī to saldais aromāts. Flokši zied no Jāņiem līdz augusta beigām. Par ziedu izcelsmi, to pirmsākumiem Latvijā un jaunu šķirņu radīšanu LSM.lv stāsta flokšu selekcionāre un kolekcionāre Ērika Trifanova.
Rundāles pils muzejs izdevis grāmatu "Vēsturisko rožu dārzs” , kuras atklāšanas svētki norisinājās 14. augustā Rundāles pils franču dārzā, informēja pils pārstāve Ruta Bemberga. Grāmatas autore Lauma Lancmane izdevumā iepazīstina ar mazāk zināmu, taču īpaši nozīmīgu Rundāles pils rožu dārza daļu – ar vēsturiskajām rozēm. Grāmatā apkopoto informāciju par vēsturisko rožu šķirnēm, rožu audzētāju un selekcionāru atklājumiem un sasniegumiem papildina 478 krāsaini fotoattēli.
Augustā dārzs ir jābauda un par to jāpriecājas, bet nevajag aizmirst arī darbus, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” mudināja dārzkopes - kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Kādi darbi tagad būtu veicami augļu dārzā?
Lai gan par skolu daudzi bērni un jaunieši vēl negrib pat dzirdēt, ieraugot šos ziedus, prātā nāk tieši pirmā mācību diena. Gladiolas visās varavīksnes krāsās no šodienas apskatāmas Latvijas Dabas muzejā. Tiesa, vēlais pavasaris ietekmējis to ziedēšanu. Tāpēc šogad septembrī greznie ziedu zobeni pietiks visiem gribētājiem.
Vienmēr ir patīkami, ja piemājas mauriņš ir ideālā stāvoklī. Kā vispareizāk laistīt zālienu un cik bieži mauriņš jālaista karstā laikā, skaidro stādaudzētavas "Dimzas" vadītājs Andrejs Vītoliņš
No 12. līdz 16. augustam Latvijas Dabas muzejā (LDM) norisināsies izstāde „Gladiolas 2020”, informēja muzeja pārstāve Baiba Krustiņa. Tajā būs apskatāmas vairāk nekā 100 ziedu šķirnes un to hibrīdi visās varavīksnes krāsās, kurus apmeklētāju vērtējumam sniegs Latvijas gladiolu selekcionāri un audzētāji.
Cēlās lilijas ir viena no populārākajām ziedu kultūrām Latvijā. Tās cilvēku simpātijas izpelnījušās ar milzīgajiem, košajiem ziediem un majestātisko aromātu. Latvijā tās zied no jūnija līdz augustam jeb laikā, kad dienas gaismas ilgums ir 14 līdz 16 stundas, jo tai nepieciešams daudz gaismas un stipra saules intensitāte. Par šo ziedu izcelsmi un selekcionēšanu Latvijā stāsta selekcionāre, puķkope un liliju audzētāju biedrības „Lilium Balticum” priekšsēdētāja Antra Balode.
Spānijas kailgliemeži šovasar vairs nav tikai mazdārziņu saimnieku bieds. Aizvien vairāk tie iekaro arī parkus un citas atpūtas vietas. Lai cīnītos ar nelūgtajiem viesiem, Bauskas novada Gailīšu pagastā kailgliemežu lasīšanā nodarbināti skolēni, un tiekot domāts arī par pagasta talku, bet Iecavā tiek izmantotas īpašas granulas.
Daļu tomātu audzētāju sarkanie augļi priecē jau kādu laiku, citiem nupat tie sākuši tikai sārtoties, taču ražas tuvums ir jaušams visiem. Šobrīd svarīgākais ir neaizmirst par siltumnīcu vēdināšanu un prātīgi atlapot tomātus, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja dārzkope Mārīte Gailīte
Jau labu laiku dārzkopjus ar savu ražu priecē gurķi, taču daudzos dārzos var novērot, ka dārzeņi ir bāli un izbadējušies pēc mēslojuma. Arī ražas laikā nedrīkst aizmirst par piemērotu mēslojumu gurķiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra dārzkope Mārīte Gailīte.
Augusta sākums ir laiks, kad pilnā krāšņumā zied flokši. Raiskuma pagasta „Jaunrūjās” jau par tradīciju ir kļuvis šajā laikā rīkot flokšu svētkus.
Kādreiz labi koptas un skaistas sētas pazīme bija gludi pļauts, perfekts zaļš mauriņš ar pāris centimetru garu zāli, bet tagad arvien biežāk cilvēki Eiropā un arī Latvijā sāk domāt par sugām bagātu pļavu stūrīšu veidošanu savā pagalmā. Eiropā šī tendence arvien vairāk ienāk arī pilsētvidē, tāpat arī ainavu arhitektūrā.
Katru rītu tās atver vienu ziedu, kurš pret vakaru jau vīst, bet nākamais rīts atkal priecē ar tikko plaukušu pumpuru. Vasaras nogales pieder dienziedēm. Talsu novada Laucienes pagasta “Mierkalnos” jau gadiem selekcionē un audzē dienlilijas. Jūlijā un augustā saimnieki atver krāšņo dārzu apskatei, lai puķumīļi var pamielot acis un iepazīt jaunas šķirnes.
Latvijas Dabas muzejā trīs dienas, no 30. jūlija līdz 1. augustam, norisināsies SIA „Hedera Pluss” un Latvijas dienliliju kolekcionāru organizētā dienziežu izstāde, kuras laikā katru dienu apmeklētāji varēs baudīt jaunus tikko plaukušus un grieztus ziedus, informēja muzeja pārstāve Baiba Krustiņa.
Viena no metodēm Spānijas kailgliemežu apkarošanai var būt to “pacienāšana” ar alu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) direktors dendrologs Andrejs Svilāns. Tiesa, šis paņēmiens būs iedarbīgs tikai tad, ja kailgliemežu invāzija dārzā nav milzīga.