Daļu tomātu audzētāju sarkanie augļi priecē jau kādu laiku, citiem nupat tie sākuši tikai sārtoties, taču ražas tuvums ir jaušams visiem. Šobrīd svarīgākais ir neaizmirst par siltumnīcu vēdināšanu un prātīgi atlapot tomātus, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja dārzkope Mārīte Gailīte
Dārzs un mājas
Jau labu laiku dārzkopjus ar savu ražu priecē gurķi, taču daudzos dārzos var novērot, ka dārzeņi ir bāli un izbadējušies pēc mēslojuma. Arī ražas laikā nedrīkst aizmirst par piemērotu mēslojumu gurķiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra dārzkope Mārīte Gailīte.
Augusta sākums ir laiks, kad pilnā krāšņumā zied flokši. Raiskuma pagasta „Jaunrūjās” jau par tradīciju ir kļuvis šajā laikā rīkot flokšu svētkus.
Kādreiz labi koptas un skaistas sētas pazīme bija gludi pļauts, perfekts zaļš mauriņš ar pāris centimetru garu zāli, bet tagad arvien biežāk cilvēki Eiropā un arī Latvijā sāk domāt par sugām bagātu pļavu stūrīšu veidošanu savā pagalmā. Eiropā šī tendence arvien vairāk ienāk arī pilsētvidē, tāpat arī ainavu arhitektūrā.
Katru rītu tās atver vienu ziedu, kurš pret vakaru jau vīst, bet nākamais rīts atkal priecē ar tikko plaukušu pumpuru. Vasaras nogales pieder dienziedēm. Talsu novada Laucienes pagasta “Mierkalnos” jau gadiem selekcionē un audzē dienlilijas. Jūlijā un augustā saimnieki atver krāšņo dārzu apskatei, lai puķumīļi var pamielot acis un iepazīt jaunas šķirnes.
Latvijas Dabas muzejā trīs dienas, no 30. jūlija līdz 1. augustam, norisināsies SIA „Hedera Pluss” un Latvijas dienliliju kolekcionāru organizētā dienziežu izstāde, kuras laikā katru dienu apmeklētāji varēs baudīt jaunus tikko plaukušus un grieztus ziedus, informēja muzeja pārstāve Baiba Krustiņa.
Viena no metodēm Spānijas kailgliemežu apkarošanai var būt to “pacienāšana” ar alu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) direktors dendrologs Andrejs Svilāns. Tiesa, šis paņēmiens būs iedarbīgs tikai tad, ja kailgliemežu invāzija dārzā nav milzīga.
Kabači, cukīni, zaļie zirnīši, dažādi zaļumi un ogas - dārzos raža sāk ienākties tik liela, ka labumu pietiek ne tikai tūlītējai ēšanai, bet arī sāk palikt pāri uzglabāšanai ziemā. Diētas ārste Lolita Neimane dārzeņu, augļu, ogu un zaļumu saglabāšanai iesaka tieši saldēšanu. Viņas saldētavā pamazām gulst uz terases pašas izaudzētie zaļumi un kabači.
Ar tradicionālo liliju izstādi, krāšņiem floristu darbiem un muzikāliem priekšnesumiem Vecumniekos aizvadīti piecpadsmitie liliju svētki. Cēlais zieds ir Vecumnieku novada simbols, kura popularitāti pirms daudziem gadiem atjaunoja selekcionārs un kolekcionārs Jānis Vasarietis.
Viens no Francijas Provansas reģiona simboliem – aromātiskā lavanda – pastāvīgi piesaista tūristus no visas pasaules. Arī Latvijai šis brīnišķīgais augs nav metis līkumu, daudzi zina par lavandu lauku Vidzemē pie Limbažiem. Tomēr sava miniatūrā Provansa ir arī Latgalē, un turp arī devās LSM.lv.
Tā vienmēr ir bijusi ziedu karaliene un šo godu iekarojusi gan ar krāšņumu, gan – ja vajadzējis – ar asiem ērkšķiem. Šiem ziediem cilvēks piedēvējis neskaitāmas nozīmes. Tā, protams, ir roze. Dabas muzejā atklāta rožu izstāde.
Lavijas Dabas muzejā no 15. līdz 19. jūlijam norisinās gadskārtējā rožu izstāde. Izstādē apskatāmas vairāk nekā 100 rožu šķirnes, stāstīja muzeja vecākā botāniķe Janta Meža. Izstādē var aplūkot dažādas krāsas un formas ziedus, savukārt īpašu uzmanību apmeklētājus aicina pievērst raibajām rozēm.
Šoreiz runa nav par krāšņo ziedu karalieņu dobi Rožu laukumā Liepājas sirdī. Bet gan par tikko atklāto rožu izstādi Liepājas Latviešu biedrības namā, kurā apskatāmas simtiem šķirņu šo lielisko ziedu, un kuru papildina gleznu izstāde “Rozes – alla prima”.
Daļā dārziņu, kur aug kabači un cukīni, prieks par ražas veidošanos tiek aizēnots ar bažām par novēroto puvi. No kabaču un cukīni ziediem attīstās glīti dārzeņi, bet no viena gala tie sāk pūt. Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dr. agr. Līga Lepse LSM.lv skaidro, ka puvi sekmējis siltais laiks apvienojumā ar tam sekojošo mitrumu.
Jūlija sākumā dārzā var atslābt un nedaudz paslinkot, tomēr jāsaglabā modrība, uzraugot, vai uz augiem neizplatās kādi kaitēkļi un slimības, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja dārzkopības speciālistes kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Pēc aizvadītās diennakts lietavām postījumus piedzīvojušas daudzas augstās dārza puķes. Kāršrozes, delfīnijas un citi ziedi šodien saguluši zemē vai sliktākajā gadījumā ir lietus sakapāti. Vai cietušos augus var glābt un kā nodrošināties pret līdzīgiem postījumiem nākotnē, LSM.lv skaidroja dārzniece Maruta Kaminska
Lai arī dārzā tagad tuvojas pilnbrieds, daudziem istabas augiem šis ir miera periods. Kā saprast, kādas rūpes šobrīd vajadzīgas katrai no puķēm, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja Bulduru Dārzkopības vidusskolas direktore Anita Sparinska, Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne, kā arī dārzniece Guna Rukšāne un selekcionārs, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Rukšāns.
Rozes bez ērkšķiem – tik tēlainu salīdzinājumu izpelnījušās peonijas, kas pašlaik piedzīvo īstu selekcijas revolūciju un atkal tiek celtas goda vietā. Reti kuru Latvijas dārzu nerotā peonijas, pujenes, pojenes – vienas no krāšņākajām dārza puķēm, kas atkal sāk iemantot lielu popularitāti. Aktīva šo ziedu selekcionāre ir kuldīdzniece Dagnija Voika.
Nezāles mēdz būt problēma ne tikai dārza vagās, bet arī piemājas takās, kur ieklāts bruģis. Stratēģijas ir divas – nepārtraukti cīnīties ar tām vai izmantot nezāles savā labā, padarot tās par efektu, norādīja ainavu arhitekts Mārtiņš Šternbergs.
Kopš 2008. gada, kad Latvijā pirmo reizi konstatēja Spānijas kailgliemežus, invazīvās sugas populācija ir krietni pieaugusi un tas ir pielāgojies mūsu klimata apstākļiem. Ar ko ir bīstama šī gliemežu suga, kā to atpazīt savā dārzā, un kāpēc eksperti aicina līgotājiem svētku dienās palīdzēt Latvijas dārzos, laukos un pļavās apkarot šo kaitēkli?
Ik vasaru pirmsjāņu laikā Raiskuma pagasta "Jaunrūju" dārzā tradicionāli ir atvērto durvju dienas jeb peoniju ziedēšanas svētki. Uz tiem interesenti ir aicināti arī svētdien. Tā kā interese par peonijām šobrīd ir ļoti liela, tad saimnieki tās skatīt aicināja arī aizvadītajā svētdienā, taču tad vēl liela daļa šķirņu bija pumpuros. Šonedēļ karstais laiks ir viesis korekcijas un pasteidzinājis uzziedēšanu.
"Es esmu Līga Eglīte, Cēsu viduslaiku pils dārzniece, Un gandrīz katru rītu dodos uz Cēsu pili, slēdzu vaļā lielos vārtus, tad dodos uz savu namiņu iekurt pavardu, paņemu darbarīkus un eju apskatīt savus pavalstniekus - kā labi gulējuši, kā jūtās. Un sākas darba diena. Var gaidīt tūristus," stāsta Cēsu viduslaiku pils dārzniece Līga Eglīte.
Tūrisma projekts “Dārza pērles” jau otro vasaru stāsta par privātiem dārziem un muižu parkiem Latvijā un Igaunijā, ko ekskursantiem iespējams apmeklēt. Projekta mērķis ir popularizēt abas valstis kā vienotu dārza tūrisma galamērķi.
Pienācis laiks, kad iespējams bez bažām gan siltumnīcā, gan dārzā izstādīt augus. Kā rūpēties par stādiem, lai tie atalgotu ar bagātīgu ražu, un kad rūpes, īpaši pārmērīga mēslošana, augiem var nodarīt ļaunu, Latvijas Radio raidījumā „Kā labāk dzīvot” skaidroja dārzniecības „Neslinko” saimnieces Elga Bražūne un Saiva Pekuse.
Veco logu nomaiņa pret jauniem nodrošinās mazākus apkures rēķinus un siltuma ziņā komfortablāku vidi telpās. Kā neapjukt plašajā logu piedāvājumā, skaidroja speciālisti.
Pēdējos gados arvien populārāka kļūst mulčēšana – dārzkopjiem zināms veids, kā mazināt nezāļu daudzumu un pasargāt augus no izžūšanas. Arī kokaudzētavas „Dzērves” saimniece Maruta Kaminska savā saimniecībā pielieto šādu metodi. Dārzniece dalījās pieredzē par to, kā mulčēt, lai augiem nenodarītu pāri un nezāļu augšana patiešām tiktu ierobežota.
Covid-19 pandēmijas laikā daļa Latvija iedzīvotāju izveidojuši pārtikas produktu uzkrājumus ļoti ilgam laikam. Taču nekustinātos un nepareizi uzglabātos pārtikas krājumos var savairoties dažādu kukaiņu un grauzēju kolonijas. Kā pasargāt savus produktus no nevēlamajiem viesiem?
Kukaiņi dārzniekiem mēdz sagādāt lielas raizes, taču jāatceras, ka visi no tiem nav apkarojami un daļa var sniegt labumu. Kā cīnīties ar kaitēkļiem, neiznīcinot derīgos kukaiņus, Latvijas Radio raidījumā „Kā labāk dzīvot” stāstīja Jāņa Aldermaņa dārzniecības vadītāja Vija Rožkalne un kokaudzētavas „Dzērves” saimniece Maruta Kaminska.
Maijā pasaulei savus ziedus ver dažādi augi, tai skaitā maijpuķītes, kas apreibina ar trauslo skatu un brīnišķo smaržu. Kā maijpuķītes ieaudzēt savā dārzā un kā par tām rūpēties, stāsta dārzkopības profesionāļi.
Žurnāliste Sandra Kropa atkritumus šķiro jau vairākus gadus, jo tas ir parocīgi un videi draudzīgi. Turklāt viņa dzīvo mājā, kur atkritumu šķirošanu atbalsta arī pārējie kaimiņi – tas rada vēlmi būs sociāli atbildīgam.