STUDENTES RUNĀ
Septiņu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) studenšu liecības par dažu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos ir nonākušas raidījuma "Kultūršoks" rīcībā un atvērušas Pandoras lādi par šāda veida pieredzi arī citās augstskolās – Kultūras akadēmijā un Mākslas akadēmijā. Arī Latvijas Studentu apvienība saņēmusi signālus par iespējamu seksuālu vardarbību augstskolās. Sabiedriskie mediji un policija, kurā sākts kriminālprocess, aicina atsaukties gan cietušās, gan lieciniekus, nebaidoties par notikušo runāt. Raidījuma “Kultūršoks” žurnāliste dalījās arī ar savu pieredzi studiju laikā Mūzikas akadēmijā. Saistībā ar iespējamu seksuālo uzmākšanos izskan vairāk nekā divu pasniedzēju vārdi.
Mūzikas akadēmijas padomes saņemtajā anonīmajā studentu aptaujā konstatēts – 8,2% respondentu ir saskārušies ar seksuāla rakstura uzvedību.
Mūzikas akadēmijas padome 11. martā izteica neuzticību JVLMA rektoram Guntaram Prānim un aicināja viņu atkāpties no amata. Prānis paziņoja, ka atkāpties neplāno. Par to, ka rektoram amats būtu jāpamet, izteikusies arī kultūras ministre Agnese Logina.
Foto: LETA, Edijs Pālens
PAR CILVĒCĪBU
Gribas teikt, ka esam kļuvuši tomēr vēl nedaudz cilvēcīgāki, atsakoties no nežēlīgās suņu turēšanas pie ķēdes. Saeima galīgajā lasījumā nolēma, ka no jūlija Latvijā suņus, kas dzimuši pēc pērnā gada 31. augusta, būs aizliegts turēt pie ķēdes, nepieļaujot, ka dzīvnieks visu mūžu pavada piesiets. Mājdzīvnieku labturības uzlabošanai ieviestas arī citas prasības, piemēram, būs jāreģistrē arī kaķi un mājas seski. Tāpat valstī būs spēkā vairāk prasību audzētājiem, lai stingrāk kontrolētu dzīvnieku pavairošanu. Gaidot Saeimas balsojumu, pie parlamenta bija dzīvnieku aizstāvji, kuri aicināja stingrāk uzraudzīt dzīvnieku pavairotājus. Pārtikas un veterinārais dienests par šo protestu aicina sākt pārbaudi, jo protestētāji bija ieradušies ar diviem zārkiem, kuros bija miruši dzīvnieki.
APLOKSNES
Premjeres partijā jauns skandāls. “Jaunās Vienotības” bijušais darbinieks Normunds Orleāns "TV3" raidījumam "Nekā personīga" stāstīja, ka partija saviem darbiniekiem maksājusi "aploksnēs". Aplokšņu algas maksātas viņam un vēl vismaz desmit citiem partijas biroja darbiniekiem. Politiskais spēks pārmetumus sauc par meliem; apsūdzības izskatīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Savukārt Orleāns no partijas izslēgts. Arī VID vērtēs izskanējušās ziņas.
ATBILDES AGRESORAM
Krievijas specdienestu interešu lokā pērn bija vervēt un apmācīt personas kaitniecisku darbību veikšanai ne vien Ukrainā vai citur Eiropā, bet arī Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pērnā gada darbības pārskatā. VDD prognozē - arī turpmāk personas, kuras regulāri ceļo uz Krieviju vai Krievijas sabiedroto valstīm, būs pakļautas augstam vervēšanas riskam.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka vairāk nekā 300 Baltijas valstu pilsoņu ir iekļauti "melnajā sarakstā", kam būs liegta iebraukšana Krievijā. Šajā sarakstā iekļautas arī vairākas Latvijas augstākās amatpersonas. Piemēram, premjere Evika Siliņa, ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, bijušie Valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Egils Levits, kā arī citas amatpersonas.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība (ES) pret agresorvalsti vērsusi 13 sankciju kārtas. Taču neviena no tām nav skārusi mangāna rūdu, kuru izmanto ieroču izgatavošanā un kura uz Krieviju plūst arī caur Latvijas dzelzceļu un ostām. Šai problēmai ministrijas apņēmušās meklēt risinājumu. Taču tas atklājis jautājumu – vai šī mangāna rūda ir vienīgais "caurums" ES sankcijās?
14. martā aprit mēnesis, kopš Latvijā ceļu satiksmē aizliegts piedalīties transportlīdzekļiem ar Krievijas numurzīmēm. Šajā laikā Valsts policija ir fiksējusi vienu pārkāpēju – vadītājam konfiscēta automašīna "Lada" un piemērots sods 750 eiro apmērā.
UN VĒL...
Saeimas deputāti pauda bažas par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) nākotni un tās rīcībspēju, jo par aiziešanu no SEPLP paziņoja Sanita Upleja-Jegermane. Taču nu situācija ir mainījusies. Upleja–Jegermane ceturtdien pavēstīja, ka pēc sarunas ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču nolēmusi tomēr atsaukt savu paziņojumu par amata atstāšanu padomē un pateicās prezidentam par atbalstu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudījis astoņu Saeimas deputātu vizīti uz Ķīnu, secinot, ka deputātu vizīte ir bijusi saistīta ar Saeimas deputāta amata pienākumu pildīšanu un tā notikusi atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normām, taču komandējuma pieteikums nebija atbilstošs.
Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022. gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati. Banku procentu ienākumi 2023. gadā veidoja 1,32 miljardus eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022. gadā, kamēr procentu izdevumi bija 225,633 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 4,2 reizes.
ASV prezidents Džo Baidens ir devis rīkojumu steidzami piešķirt 300 miljonus dolāru lielu militāro palīdzību Ukrainai no Pentagona līdzekļiem. To viņš izdarījis, kamēr ASV Kongress turpina bloķēt 61 miljardu dolāru lielo atbalsta paketi Ukraina. Tikmēr Čehijas mediji vēsta, ka valsts saņēmusi provizorisku piekrišanu par vēl 200 000 artilērijas šāviņu iepirkumu Ukrainas vajadzībām papildus jau apstiprinātajam 300 000 šāviņu iepirkumam.
Viļņā otrdien, 12. martā, noticis uzbrukums mirušā Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija sabiedrotajam Leonīdam Volkovam. Kāds izsita automobiļa logu un iesmidzināja viņam acīs asaru gāzi, un pēc tam uzbrucējs sāka sist Leonīdam ar āmuru. Lietuvas Valsts drošības departaments ziņo, ka uzbrukums ir Krievijas organizēta un veikta operācija. Dienests informē, ka kopš 2023. gada pavasara Kremļa režīma struktūras aktīvi veic psiholoģiskas un informatīvas operācijas pret Baltijas valstīm, lai iebiedētu iedzīvotājus.
13. martā mūžībā devies profesors Ainārs Dimants, latviešu žurnālists un mediju pētnieks, valsts un sabiedriskais darbinieks, akadēmiskās vienības "Austrums" vecbiedrs. LSM.lv redakcija izsaka līdzjūtību Aināra Dimanta ģimenei un kolēģiem. Dimantam savulaik bijusi nozīmīga loma sabiedrisko mediju vienotās interneta platformas izveidē.
PIEDALIES!
Vai mums ir labas ziņas? To jautā Latvijas Radio un aicina klausītājus piedalīties aptaujā un novērtēt medija saturu.