Kultūra / Mūzika
"Muzikālā banka", Riharda Zaļupes koncerts, "Leģenda par pianistu" Siguldā un "The Tiger Lillies" atgriešanās Rīgā – tik dažādi muzikāli notikumi gaidāmi tuvākajās dienās.
"Runājot par savu uzdevumu Dārziņskolā, uzskatu, ka tā nav mācīšana, bet gan izglītošana un iedvesmošana. Saviem audzēkņiem vienmēr saku: es tavā vietā netrenēšos! Pateikšu tev ceļu, kā un ko izdarīt, norādīšu laiku, kurā to visu paveikt, bet pati tavā vietā netrenēšos! Ja gribi kaut ko sasniegt, ja gribi būt tāds mūziķis, uz kura koncertiem cilvēki nāk, – tev ir visas iespējas, tikai jāstrādā, jāstrādā un jāstrādā. Tā ka mans uzdevums ir izglītot un iedvesmot," aizrautīgi stāsta Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas pedagoģe, sitaminstrumentu pavēlniece Dzintra Knābe. 29. janvārī pulksten 15.00 Dārziņskolas atjaunotajā koncertzālē viņa svinēs skaistu un apaļu jubileju: koncertā, kas solās būt īsteni krāšņs zvaigžņu šovs, satiksies daudzi jo daudzi skolotājas Knābes izlolotie mūziķi, bet pati skolotāja šoreiz laimīga sēdēs zālē.
"Komponists raksta, bet, ko pēc tam sadzird klausītājs, – to ir grūti pateikt. Šī ir ļoti emocionāla mūzika, izstāstīt to vārdos ir gandrīz neiespējami, un katrs tajā saklausīs kaut ko savu. Bet es nebaidos mūzikā būt emocionāla. (..) Mēģinot rezumēt, par ko īsti ir Ceturtā simfonija – būtībā tā ir simfonija par cilvēku savstarpējām attiecībām, bet šajā gadījumā tās nav attiecības starp vīrieti un sievieti, bet gan attiecības ģimenē. Kāda nu kuram tā ģimene ir. Man tā nozīmējusi ļoti lielu siltumu, atbalstu, arī mīlestību," par savu Ceturto simfoniju saka komponiste Ilona Breģe.
Pagājušā gadsimta 30. gados Jānis Ivanovs cenšas sekot vai visam, ko intelekta attīstībai sniedz dzīve galvaspilsētā. Viņš redzams mākslas izstādēs, klausās Tautas universitātes priekšlasījumus, kāri izmanto bibliotēku pakalpojumus. Viņš lasa dižos cilvēka dvēseles pētniekus Dostojevski un Tolstoju, viņu aizrauj Knuta Hamsuna romānu varoņu atskabargainie raksturi, suģestē Frīdriha Nīčes brīvdomīgais vētru un dziņu cilvēks. Intereses sniedzas arī senvēstures virzienā.
Vai zini par tā saukto plaģiāta lietu, kas gluži kā smaga ēna uzgūla Emīla Dārziņa jau tā īsās dzīves pēdējiem gadiem? 1908. gada sākumā Pāvuls Jurjāns presē publicēja kritiku, kurā apvainoja Emīlu Dārziņu plaģiātismā. Proti, pēc Jurjāna domām Dārziņa simfoniskā dzeja "Vientuļā priede" pārāk līdzinoties Žana Sibēliusa orķestra sacerējumam "Tuonelas gulbis".
"Lielā ģilde ir par mazu, gaidām Rīgas Filharmoniju!" sirsnīgi smej komponists un "Latvijas Koncertu" programmu direktors Arturs Maskats, jo nudien: lai gan līdz Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertam vēl nepilna nedēļa, biļetes jau pilnībā izpārdotas. Šis notikums Latvijā kļuvis par cienītu, mīlētu un vērtīgu zīmolu.
24. februārī atjaunotā Rīgas cirka arēnā notiks labdarības koncerts "Veltījums Ukrainai", iezīmējot tieši vienu gadu Ukrainas cīņai ar agresorvalsti Krieviju par savas valsts neatkarību un brīvību. Koncertā piedalīsies vairāk nekā 100 Latvijas mūziķi un mākslinieki, informēja fonds "Uzņēmēji mieram". Koncerts klātienē norisināsies atjaunotajā Rīgas cirka arēnā, bet tiešraidē to translēs Latvijas Televīzija un atspoguļos portāls LSM.lv.
Rēzeknes sieviešu koris "Medicus" ierakstījis šūpuļdziesmu albumu ar nosaukumu "Čučiet!". Tajā iekļautas astoņas kompozīcijas, no kurām sešas ir latgaliešu komponistu radītas. Šūpuļdziesmas nav tipisks žanrs korim, taču albuma veidotāji atzīst, ka sieviešu korim tās ļoti piestāv. Dalība korī esot nepārtraukts mācīšanās un pilnveidošanās process, un darbs pie albuma palīdzējis "Medicus" celt arī kora kvalitāti.
2023. gads atnesis jaunu, žanriski daudzveidīgu mūziku gan humorpilnā, gan pavisam nopietnā noskaņā, atgādinot veco labo teicienu – katrā jokā daļa patiesības. Piedāvājam iepazīties ar jaunumiem gan populārajā, gan alternatīvajā mūzikā.
Raimonds Pauls arī savu 87. dzimšanas dienu nosvinēja uz skatuves, spēlējot klausītāju pārpildītajā Dzintaru koncertzālē.
Dziesminiece Keitija Bārbale pagājušajā novembrī izdeva albumu "Akmens Dievs", taču vārds "iedvesma" viņai neraisa īpaši pozitīvas asociācijas. "Tā esmu es pati, kas sevi iedvesmo," Keitija norādīja "Pieci.lv" podkāstā "Kā ir būt". Tāpat māksliniece atklāja, ka arī citu viedoklis par viņas radīto mūziku viņu neinteresē – dziesminiecei galvenais ir būt patiesai pašai pret sevi.
Grupas "Pērkons" koncerts barikāžu atcerei, rokmūzika muižā, franču mūzika Valmierā, danču nakts un filma par džezu – tuvākajās dienās piedzīvojami mūzikas notikumi visdažādākajiem garastāvokļiem.
5. maijā koncertzālē "Palladium Rīga" atgriezīsies roka ģitāras virtuozs Stīvs Vejs (Steve Vai), informēja "Positivus Press" pārstāvji.
Grupa "Musiqq" laidusi klajā mini albumu ar nosaukumu "Bijis, ir un būs" un aicina svinēt tā iznākšanu koncertā, kurš notiks 14. februārī Rīgā, koncertzālē "Palladium", informēja grupas pārstāvji.
2023. gada pirmajā Latvijas Radio 3 – ''Klasika'' rīkotajā koncertā 16. janvārī pulksten 18.00 Latvijas Radio 1. studijā varēs dzirdēt pērn dibināto stīgu trio "Baltia" – vijolnieci Paulu Šūmani, altisti Jevgēniju Frolovu un čellisti Annu Veselovu.
Šī gada 14. janvārī ir pirmā apaļā jubileja bez paša Maestro. Daudzos pazīšanās gados ar Marisu Jansonu ir tapis ļoti daudz interviju ar viņu pašu, orķestrantiem, bet šodien atklājam vēl nedzirdētas atmiņas, kas fiksētas jau pēc Maestro došanās mūžībā 2019. gada 1. decembrī, tiekoties ar mūziķiem, diriģenta uzticamības personām, draugiem un ģimeni, un šie ir ļoti personiski stāsti par darba aizkulisēm un mēģinājumu procesu, par laimes brīžiem un vistraģiskākajām epizodēm, kurām līdzās ieskanas paša Marisa Jansona balss un viedās domas.
Sestdien, 14. janvārī, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas Emila Melngaiļa koncertzālē gaidāms jaunā latviešu komponista Ernesta Vilsona skaņdarba "Balinātavas" pirmatskaņojums klarnetista Artūra Čukura izpildījumā. Skolas vēsturiskajā un atjaunotajā zālē īpašu noskaņu radījusi scenogrāfe Beate Poikāne. Skaņdarba pamatā ir trīs elementu mijiedarbība – instruments (klarnete), spēles tehnika un tās mijiedarbība ar telpu, kurā skaņdarbs tiek atskaņots.
Lietuvas Nacionālais operas un baleta teātris izņēmis no repertuāra krievu komponistu darbus un tos nerādīs, kamēr nebūs beidzies karš Ukrainā.
Latviešu laikmetīgā džeza trio "Auziņš-Čudars-Arutyunyan" sadarbībā ar Nacionālo ierakstu kompāniju "Skani" laiž klajā jaunu mūzikas albumu, kurā klausāmi Kārļa Auziņa un Matīsa Čudara oriģināldarbi, informēja izdevēji.
Spilgti, atmiņā paliekoši skatuves tēli, ilggadējs pedagoģiskais darbs un uzticība mūzikai visas dzīves garumā raksturo abas šī gada Lielās mūzikas balvas par mūža ieguldījumu saņēmējas – Ainu Bajāri un Liliju Greidāni. Lilijas Greidānes daudzpusīgais talants 30 gadus priecējis operas mīļotājus, bet Ainas Bajāres radošais mūžs gadsimta ceturksni bijis saistīts ar Rīgas Operetes teātri.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
