Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Ar līdzcilvēku atbalstu piepilda bijušā «sistēmas bērna» Andra sapni par māju
Andris Vasko ir vīrietis, kurš ļoti vēlas dzīvot patstāvīgu dzīvi, bet neprot ne rakstīt, ne lasīt, jo lielāko daļu mūža pavadījis sociālās aprūpes namos, kur viņam to neiemācīja, domājot, ka vājdzirdīgais puisis ir atpalicis. Ar atsaucīgu cilvēku palīdzību izdevies piepildīt Andra sapni par pašam savu māju. 
«Tev mati kā vecai tantei.» «Diagnoze vēzis» 7.dienasgrāmata
"Tev mati kā vecai tantei,” ērti izlaidies dīvānā, paziņo laulenis. Es viņa vietā muktu, bet Kriss neliekas traucēties. Pakausī mati sākuši lokoties, toties galvvidū aug biezu biezais mežs, kas stāv gaisā un laikam arī lokotos, ja tik būtu vieta. Esmu redzējusi deviņus izkritušus matus kopš augusta (jā, skaitu!), par frizūras veidošanu nevar būt ne runas, mati dzīvo paši savu, neatkarīgu dzīvi. Īsta panka sapnis, nevajag ne cukurūdeni, ne uzkasīt, visi gaisā un nav piedabūjami ieņemt nekādu citu stāvokli. Varētu apcirpt atkal īsus, bet gribu zināt, kas tur izaugs (Kriss saka – mikrofons izaugs).
Šveices latvieti nejaušs vaļasprieks aizved līdz goda pjedestālam
Latviete Anna Granta dzīvo Šveicē, bet uz ledus pārstāv Latviju. Sākusi slidot vien 21 gada vecumā, šobrīd viņa ir pasaules TOP 10 amatieru daiļslidotāju vidū sudraba kategorijā ar vairākām medaļām kontā. Pirms neilga laika viņa atgriezās no “Winter World Masters Games 2020” jeb tā dēvētajām amatieru olimpiskajām spēlēm,  bet tagad gatavojas amatieru pasaules čempionātam.
Baškīrijas latviete: Nē, Arhlatviešu ciemā tīru latviešu vairs nav
Baškīrija ir vieta, kur 19.gadsimta beigās labākas dzīves meklējumos ieradās latvieši, viņu pēcteči tur dzīvo joprojām. Man ir lieliska iespēja ciemoties Arhlatviešu jeb Maksima Gorkija ciemā, tur ap 10 ciemnieku joprojām zina latviešu valodu, bet ikdienā to vairs nerunā, toties stāsti par tradīcijām un senču dzīvi joprojām atmiņā.
Jānis Valainis pēc 13 gadiem Anglijā atgriežas Latvijā, lai kļūtu par karavīru
Jānis Valainis pēc 13 Anglijā pavadītiem gadiem atgriezies Latvijā un šobrīd dien profesionālajā dienestā. Strādājot Anglijā, vairākkārtīgi domājis par braukšanu atpakaļ. Galīgo lēmumu pieņēmis spontāni, sakravājis mantas un devies pie savējiem uz Ilūkstes novadu. Esot Latvijā, ir saņēmis vairākus darba piedāvājumus, tomēr neviens nav šķitis piemērots, līdz, māsas uzrunāts, nolēma izaicināt sevi, dzīvi saistot ar militāro karjeru. Savu izvēli ne mirkli nenožēlojot.
Jānis pēc septiņiem gadiem Anglijā atgriežas Valmierā: Tagad es esmu miljonārs!
Tagad es esmu miljonārs! Tā par savu lēmumu atgriezties Latvijā pēc septiņiem Anglijā pavadītajiem gadiem saka valmierietis Jānis Uzāriņš. Un runa nav par Anglijā nopelnītiem miljoniem, bet gan par atgūto māju sajūtu, savu ģimeni, kurā aug trīs meitas, un darbu. Atgriežoties izveidota arī sava nekustamo īpašumu apsaimniekošanas firma, kas vasarā apkopj pilsētas teritorijas, pļaujot zāli, bet ziemā, tīrot sniegu, un veic arī vēl daudzus citus darbus.
Armands pamet vadītāja amatu Īrijā un Liepājā dibina savu metālapstrādes firmu
Ģimenes cilvēks un tēvs četriem bērniem – liepājnieks Armands Džeriņš nesen izveidojis pats savu metālapstrādes uzņēmumu SIA „Armsol Metāls”. Viņš ir viens no liepājniekiem, kurš pēc 13 gadu dzīves un darba Īrijā atgriezies Latvijā, kur uzsācis savu uzņēmējdarbību.  Visgrūtāk Latvijā jaunajam uzņēmējam šķiet pielāgošanās birokrātijas un nodokļu slogam, kā arī sabiedrības nospiedošajam pesimismam.   
Pamest darbu britu finanšu regulatorā, lai pārnestu pieredzi uz Latviju: Kristīnes Dambes stāsts
Kristīne Dambe uz Lielbritāniju aizbrauca 2006. gadā tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, ieguva tur spožu augstāko izglītību un izveidoja daudzsološu karjeru valsts finanšu regulatorā. Taču pēc vienpadsmit, kā viņa pati saka, „uz salas” pavadītiem gadiem Kristīne nolēma lēkt nezināmajā un atgriezties Latvijā. Pašlaik viņa strādā kā konsultante dažādos projektos, un uz viņas vizītkartes ir rakstīts „rīcībpolitikas ekonomiste”.
Svešumā pietrūka ģimenes un draugu. Ingus atrod darbu Latvijā, vēl dzīvojot ārzemēs
Pēc desmit gadu ilgām darba gaitām ārzemēs Latvijā atgriezies Ingus Dzenis. Vēl būdams Norvēģijā, uzzinājis, ka Krustpils novadā tiek būvēta jauna kokapstrādes ražotne, pieteicies darbam. Sākumā Ingus strādāja par iekārtu operatoru, bet tagad kļuvis par maiņas vadītāju. Ingus Dzenis norāda, ka aptuveni trešdaļa uzņēmuma darbinieku ir reemigranti.
Mākslinieka Lakšes zīmējumi savaldzina NBA čempionus Toronto «Raptors»
Mākslinieks Vladislavs Lakše ar savu talantu izpelnījies atzinību Ziemeļamerikā, kur pērn noslēdza divu gadu sadarbības līgumu ar Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempionvienību Toronto "Raptors". Kopš astoņu gadu vecuma Vladislavs trenējās basketbolā un, gluži kā visiem jaunajiem puikām, viņam bija sapnis par NBA, bet piepildīt to ļāva mākslinieka enerģiskie un fascinējošie zīmējumi.
Latviešu pasniedzēja universitātē Pekinā: Par jauno vīrusu uzzināju, tikai atbraucot uz Rīgu
Visvairāk mani interesē, kad jāatgriežas atpakaļ. Tā sarunā ar Latvijas Radio atzīst latviešu pasniedzēja no Pekinas, kas brīvdienās atlidojusi uz Rīgu, bet tagad vairs nezina, kad dosies atpakaļ. Arī Ķīnā dzīvojošos Latvijas cilvēkus skārusi situācija ar jauno vīrusu, kas izcēlies Uhaņas pilsētā. Pēc Ārlietu ministrijas datiem, Ķīnu kā savu pastāvīgo dzīvesvietu reģistrējuši apmēram 70 Latvijas valstspiederīgie. Šīs gan ir ziņas vien par iedzīvotājiem, kas paši vēlējušies par to informēt. Dace Ratniece intervijā Latvijas Radio stāsta, kā uzzināja par vīrusu, kā šī situācija ietekmē viņu un ko stāsta viņas Ķīnā dzīvojošās studentes.
40 gadi Baldones observatorijā. Zinātnieka Ilgmāra Eglīša pieredzes stāsts
Zinātnieks Ilgmārs Eglītis savu darba mūžu vairāk nekā 40 gadu garumā vada tieši Baldones observatorijā, kur joprojām tiek atklāti asteroīdi, pētīts melnais caurums, zvaigznes un citi debesu ķermeņi. Kā mainījusies observatorija un pētījumu temps daudzo gadu garumā, kas ir mūsdienu zinātnes izaicinājumi un vai astropētījumiem Latvijā ir nākotne, - savā pieredzē un novērojumos dalās Baldones observatorijas ilggadējais vadītājs Ilgmārs Eglītis.
Kristīne Misāne: No Dienvidāfrikas bēgu, glābjot sava bērna dzīvību. Tagad rīkotos tieši tāpat (visas intervijas video)
“Paldies visiem, kas mani atbalsta Latvijā un cenšas atrast likumā iespēju, lai mani glābtu!” Tā ekskluzīvā intervijā Dānijas cietumā Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienestam saka Kristīne Misāne, kurai draud izdošana Dienvidāfrikai par sava bērna nolaupīšanu. LTV uzklausīja viņas pašas stāstu par piedzīvoto vardarbību un to, kāpēc, būdama juriste, viņa pārkāpa Dienvidāfrikas likumu un ar bērniem aizbēga uz Latviju.
Pieci 1991. gada barikāžu stāsti: ložu švīkas debesīs, kolhozu traktori un futbols kailsalā
1991. gada janvārī tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju kailām rokām sargāja atjaunoto Latvijas Republiku no padomju varas un piedalījās tautas manifestācijās. Bija cilvēki, kas barikādēs pavadīja pavisam neilgu laiku, bija tādi, kuri barikādēs dzīvoja mēnesi. Septiņi cilvēki janvāra barikāžu laikā zaudēja dzīvību, daļa no viņiem – barikāžu melnākajā datumā – 20. janvārī. Piedāvājam piecus barikāžu aizstāvju stāstus.
 
Jaunākie
Interesanti