Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Kā Latvijā gatavo bruņu busiņus Ukrainai, kuri glābj dzīvības pie Bahmutas un citur Donbasā
Vasarā Ukrainas pilsētā Lisičanskā vēl pāris nedēļas pirms Krievijas okupācijas brīvprātīgie arvien evakuēja cilvēkus no kara plosītās pilsētas. LTV stāstu par Dašu un viņas kolēģiem, kuri piegādā cilvēkiem ēdienu un palīdz aizbraukt prom, noskatījās Agnis Bisters, kurš tad nolēma bijušos inkasentu auto – bruņu busiņus nodot šiem brīvprātīgajiem. Tagad Bahmutā viens busiņš jau izturējis ugunskristības, apturot lodes.
Kā ir būt ilgstošā tumsā? Luīze sešus gadus cīnās ar depresiju, paškaitējumu un atkarību
Luīzes Jansones (30) pārliecinoši uzsākto karjeras ceļu pārtrauca mentālās veselības izaicinājumi – depresija, paškaitējums, atkarības un trauksme. Viņas dzīvē var atrast pietiekami daudz cēloņu, kas līdz tam noveda, – vecāku nesaskaņas bērnībā, vecvecmammas un mammas zaudēšana, stress, studējot ārzemēs, izvarošanas gadījums, līdzekļu trūkums, arī fokusēšanās tikai uz karjeru. Šobrīd, sešus gadus vēlāk, Luīze joprojām atrodas tumsā, atzīstot, ka cerība uz labāku situāciju parādās vien brīžiem, par to viņa stāstīja Latvijas Radio 5 podkāstā "Kā ir būt". 
Trīcēšana un domas par pašnāvību – Maijas cīņa ar «garo kovidu»
Kamēr infektologi prognozē nākamo kovida vilni, ārsti turpina cīnīties ar tā dēvētā garā kovida sekām, kas ir smagas. Aizvien vairāk pacientu, kuri pārslimojuši kovidu, nonāk psihiatru kabinetos. Cilvēki, kuri līdz šim bijuši dzīvespriecīgi, ierodas ārstēt atmiņas zudumus un depresiju. Latvijas Televīzija runāja ar triju bērnu mammu, kuru diagnoze "garais kovids" aizvedusi uz psihoneiroloģijas centru. Tikai tā – ilgstošā terapijā – viņa spējusi tikt galā ar domām par pašnāvību. Jau drīzumā sieviete cer atgriezties pie ģimenes. 
Barikādēs nošautā operatora Zvaigznes sieva: Dzīve jādzīvo tīrrakstā 
Dzīve ir jādzīvo tīrrakstā, tā ceturtdien, tiekoties ar Rīgas 1. slimnīcas mediķiem, kuri barikāžu laikā centās glābt kinooperatora Gvido Zvaigznes dzīvību, sacīja viņa sieva Daiga Zvaigzne. Barikāžu laika atzīmēšana sieviete vienmēr uzplēš atmiņas, jo viņas vīru glābt neizdevās. Savam Gvidim viņa rāda augšup pret debesīm paceltu īkšķi un saka, ka vīra kino talants turpinās mazbērnos.
VIDEO. Nevis čīkstēt, bet pašam uzlabot savu vidi – Voldemāra Lapas stāsts
Voldemāram ir bērnu celebrālā trieka. Slimība ietekmējusi viņa kustības un redzes centru. Neskatoties uz ikdienišķām grūtībām, Voldemārs risina problēmas pats. Raksta vēstules domei, lai uzlabotu, piemēram, savas mājas piegulošo teritoriju. Mudina arī citus rīkoties tāpat, lai dzīvotu labklājīgākā vidē. Ar savu stāstu viņš dalījās LTV rubrikā "Dzīvei nav melnraksta".
Māksliniece Evija Ķivule – mājas gariņu zemes bruņiniece
Kāds teiktu, ka tās ir tikai lelles un rūķi, bet māksliniecei Evijai Ķivulei tas vienmēr bijis kas vairāk. Mājas gariņi ir ar daudz lielāku emocionālo nozīmi – tie ir dzīvīgāki, piešķir māju sajūtu, cilvēkiem tie ir personiskāki. Viņa tos izjūt kā kaut ko vairāk nekā lelles un sauc par saviem bērniņiem. Pagājušogad viņa vēl plašāk pavēra durvis uz fantāziju pasauli, piepildot sapni par zirgu jāšanas un loka šaušanas apgūšanu. Nenoliedzami, tas lieliski piestāv Evijas sapņainajam elfu meitenes tēlam, kuru reizēm papildina arī spicas ausis.
Kāpēc cilvēki (ne)vēlas bērnu? «Aizliegtais paņēmiens» uzklausa sešus atklātus stāstus
Problēmas ar dzimstību pēdējos gados ir ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, radot satraukumu par valstu nākotnes ekonomikām, par darbavietām, par vecuma pensijām un arī par nelielu nāciju pastāvēšanu. Dzīve bez bērniem pasaulē vairs nav unikāla pozīcija, nenoliedzami ir arī izņēmumi. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" uzklausīja vairākus cilvēkus, viņu pieredzi, stāstus, redzējumu, nostāju, cenšoties saprast, kādēļ viņiem ir vai nav bērnu. 
Pati braucu ar traktoru un graudus «komandēju» ar datoru. Saruna ar Veltu Mītki
Velta Mītke ir zemnieku saimniecības "Mītkes" īpašniece. Pašā pierobežā, Baltinavas pagastā, viņa kopā ar saviem dēliem apstrādā tūkstoš hektārus zemes, audzējot kviešus, auzas un griķus. Kopš pagājušā gada saimniecība ir ieguvusi bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Velta graudu novākšanas laikā pati brauc ar traktoru, viņai patīk sēdēt arī pie kombaina stūres, bet ziemā beidzot ir laiks ģimenei. Par nozīmīgu ieguldījumu Balvu novada uzņēmējdarbības attīstībā Velta Mītke valsts svētkos saņēma domes Atzinības rakstu.
Pilsētskicētāja Daina Domašūte: tāpat kā elpot, zīmēt māk visi
"Redzēto iemūžināt nevis ar telefonu, vai fotoaparātu, bet zīmējot" - tā vienkāršoti varētu raksturot pilsētskicētāju, jeb "Urban Sketchers" kustību. Latvijā viena no šīs kustības dalībniecēm un aizsācējām ir Daina Domašūte. Viņa uzskata, ka tāpat, kā elpot, arī zīmēt māk visi un to rosina arī savās meistarnīcās, jeb nodarībās „Zīmē viegli”. Ar Dainu Domašūti viņas lauku mājās Matīšu pusē tikās Latvijas Radio.
«Kad esi augšā, tā ir mežonīgā brīvības sajūta». Ķoņu kalnā Jānis Kauliņš stiprina izturību pasaules virsotņu sasniegšanai
Iknedēļas treniņi Ķoņu kalnā, kāpelējot pa trepēm, stiprinājuši seniora Jāņa Kauliņa izturību. 66 gadu vecumā viņš, kā jau pēdējos 20 gadus, joprojām lūko pēc jaunām kalnu virsotnēm, kuras sasniegt – Alpi, Tatri, Himalaji un citas. Neatlaidība, atbalstoša un aktīva draugu kompānija un vēlme redzēt elpu aizraujošos skatus, kas paveras no vairāku tūkstošu metru augstuma, – šie un citi iemesli liek ik gadu kājās vilkt kāpšanas zābakus un uz muguras likt ekipējuma somu, lai ielūkotos acīs savu spēju robežām.
VIDEO. Marikas skaudrais stāsts – 7 gadu vecumā seksuāli izmantota
Kad Marika piedzima, viņas mammai bija tikai 17 gadi un rūpes par bērnu nesaistīja. Marikas un vēlāk arī viņas jaunākās māsas audzināšanu uzņēmās vecmamma, lai bērni nenokļūtu aprūpes iestādēs. Taču palikšana ģimenē nenozīmēja laimīgu bērnību – diemžēl klātesošs bija gan tuvinieku alkoholisms, gan emocionāla vardarbība, gan seksuāla izmantošana. Ar savu smago stāstu Marika dalījās LTV rubrikā "Dzīvei nav melnraksta".
Portrets uz kara fona. Mihailo, kas no Bahmutas izveda mājdzīvniekus
Mihailo Storožuks ir zoobrīvprātīgais. Viņš dibinājis "Kijivas dzīvnieku glābšanas komandu", kas jau astoņus gadus izpestī dzīvniekus no dažādām ārkārtējām situācijām. 2020. gadā zoobrīvprātīgie piedalījās gigantisko meža ugunsgrēku dzēšanā, lai glābtu savvaļas dzīvniekus. Bet tagad cenšas izvest mājas mīluļus, kas bieži palikuši bez saimniekiem, no Donbasa pašas pekles – no Bahmutas.
Spāņu pētnieks Fernandezs palīdz pedagogiem Latvijā runāt ar bērniem par morālo izaugsmi
Spānijā dzimušais Manuels Fernandezs uz dzīvi Latvijā pārcēlās pirms 18 gadiem. Savulaik viņš te ieradās, lai spēlētu flautu. Pašam negaidīti dzīve iegrozījās tā, ka viņš labi apguva latviešu valodu, sāka studēt un kļuva par vadošo pētnieku Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskajā institūtā.
Portrets uz kara fona. Hanna, māksliniece no Irpiņas, kas bēga ar kaķi mugursomā
Pirms iebrukuma jaunā māksliniece Hanna Kozireva dzīvoja Irpiņā, tolaik klusā un mājīgā pilsētiņā pie Kijivas. "Bija liels informācijas lauks, bija draudi no Krievijas puses, bet es līdz pēdējam neticēju, ka var būt karš…" viņa atceras pirmskara mēnešus. Taču bija zemapziņas izjūta, ka viņas dzīve var neatgriezeniski mainīties. 23. februārī Hanna izmēģināja eksperimentālu tehniku – sita pa audeklu ar rīkstēm, kuras pirms tam iemērca krāsā, pārbaudot, vai tā gleznā var parādīt emocijas. Un stipri sastiepa muguru.
Svarīgākais šobrīd