Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Labdarības koncertā Ēdolē vāc naudu zālēm ar vēzi slimajam Jānim
Lūdzēju lomā būt ir ļoti grūti, tomēr cilvēka dzīvība liek sasparoties un meklēt finansējumu visās iespējamās vietās, saka Linda Jansone. Viņas brālim Jānim konstatētā vēža forma šobrīd ir ārstējama vien ar dārgām zālēm, no kurām valsts kompensē niecīgu daļu. Lai sniegtu arī savu artavu, tradicionālajā labdarības koncertā Ēdolē šoreiz ziedojumus vāca Jānim.
Vāc ziedojumus valmierietim Robertam Jurkam
Valmierietim Robertam Jurkam gada vecumā diagnosticēja bērnu cerebrālo trieku. Lai gan ārsti prognozēja, ka puisis nekad nerunās un nestaigās, smags darbs un nepadošanās ļāvusi pierādīt pretējo - Roberts ne tikai runā, bet patstāvīgi spēj arī pārvietoties. Nākamgad jaunietim plānota kāju operācija Minhenē, kurai patlaban labdarības fondā  “BeOpen” tiek vākti ziedojumi.
Atgriezās uz laiku Latvijā un aprūpēja mammu līdz pēdējam brīdim. Lienes pieredze
Liene Eškina ir profesionāla aprūpes asistente kādā no Īrijas uzņēmumiem, kas nodrošina cilvēkiem aprūpi mājas apstākļos. Vēl nav pagājis gads, kopš Latvijā Lienei uz rokām nomira viņas mamma, zaudējot divpadsmit gadus ilgu cīņu ar vēzi. Liene mammai bija apsolījusi: “Kad tev vajadzēs, es būšu.” Līdz pat pēdējam savas mammas dzīves mirklim Liene atradās viņai blakus, sniedzot mammai savu mīlestību, atbalstu un profesionālu aprūpi.
Vidējam latvietim «nepaceļamas» summas - Zanes pieredze ar paliatīvo aprūpi
Zanei Skrastiņai šajā vasarā nācās piedzīvot, ko nozīmē, kad tuvam cilvēkam ir nepieciešama paliatīvā aprūpe. Viņas mammai pēc 8 gadiem smagā cīņā ar vēzi iestājās brīdis, kad viņa vairs pati nevarēja paēst - tūskas dēļ nespēja norīt pārtiku. Pēc mammas cīņas ar smago slimību, Zane atzīst, ka summas, kas jāmaksā par paliatīvo aprūpi nav vidējam latvietim "paceļamas".
Prezidenta adjutants Egīls Tišanovs par Levitu: Ir sirds krūtīs, kas pukst par Latviju
29. maijā Saeima ievēlēja Latvijas valsts prezidentu – Raimondu Vējoni pēc četru gadu darba amatā nomainīja Eiropas tiesas tiesnesis, Satversmes preambulas autors Egils Levits. Turpinot rakstu sēriju “Cilvēks ziņu virsrakstos”, par šo svarīgo šī gada notikumu Latvijas Radio sarunājas ar cilvēku, kas prezidentam blakus ir gandrīz ik dienu - Egīlu Tišanovu.
Cik laimīga ir mūsu dzimta, ka mēs esam dzīvi. Intervija ar rakstnieci un diplomāti Annu Žīguri
Dzejnieku Edvarta Virzas un Elzas Stērstes dzimtas koks joprojām ir dzīvs. Tā zari sazarojuši gana plaši, bet dzimtas piemiņu mūsdienās uztur dzejnieku mazdēls un mazmeita, kā arī mazmazmeita. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Dzimtaskoks” rakstniece un diplomāte Anna Žīgure stāsta par dzimtas likteni, par vērtībām, kas padomju okupācijas laikā ļāva dzimtai nepazaudēt savas saknes. Un skaidro, kāpēc joprojām dzimtas turpinātāji uzskata par savu pienākumu atgādināt par Virzu un Stērsti, par viņu lomu un vietu Latvijas literatūras vēsturē.
Una pēc krūts vēža atklāja fotogrāfijas terapeitisko spēku
"Slimība man ļoti daudz ko atņēma, varbūt tīri vizuāli, fiziski, bet viņa ļoti daudz garīgi deva. Pirms tam es nefotografēju," stāsta krūts vēža paciente Una Liberte. Viņa izvērsa mākslas foto terapiju, kurā fotografēja citas krūts vēža pacientes. 
Kāpēc jādzīvo lēni? Kanādiešu rakstnieks aicina sabiedrību uz Lēnuma revolūciju
Mūsdienu sabiedrību inficējis skriešanas vīruss, un tam nepieciešama lēnprātības pote. Ar šādu uzskatu jau vairāk nekā desmit gadus pasauli apceļo kanādiešu žurnālists un rakstnieks Karls Onorē. Viņš vēlas īstu Lēnuma revolūciju, pēc kuras cilvēki vairāk domātu par nesteidzīgāku, bet kvalitatīvāku darbu un savstarpējām attiecībām arvien ātrākajā tehnoloģiju laikmetā.
Danenbergu ģimenē svin valsts svētkus un zelta medaļu taekvondo čempionātā
18. novembris Danenbergu ģimenē Skrundā allaž ir svētku diena, bet šogad – dubultas svinības. Pirms pāris dienām dēls Kārlis Kristiāns ar zelta medaļu atgriezies no Dienvidkorejā notikušā pasaules čempionāta vēstnieka kausa izcīņā taekvondo. "Tā ir jauna motivācija, jauni sakari, jaunas zināšanas un lepnums par savu valsti,"saka trīspadsmitgadīgais Kārlis Kristiāns. 
Cēsu rotkalis Daumants Kalniņš: Senās rotas - ļoti nozīmīga mūsu kultūrvēstures liecība
Vairāk nekā 50 darba gadus Cēsu rotkalis, Tautas daiļamatu meistars Daumants Kalniņš veltījis, lai parādītu, cik greznas un bagātīgas ir bijušas seno latgaļu rotas, kas arī ir būtisks mūsu tautas kultūras mantojums. Ilgajos darba gados gan pētītas arheoloģiskajos izrakumos atrastās rotas, gan arī tās gatavotas „Seno rotu kalvē” Cēsu viduslaiku pils pakājē. Par rotām, to vēsturi un darināšanu uzrakstītas arī vairākas grāmatas. Šajos svētkos Daumanta Kalniņa darbs novērtēts ar augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.
Astra, Lāčplēša meita: Papiņš vienmēr bijis karavīrs
Svecīte pie svecītes. Tā Lāčplēša dienā izskatās Brāļu kapos. Te dus Brīvības cīnītāji, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.  Starp daudzajiem ''lāčplēšiem'' Latvijas zemē 97 gadu vecumā guldīts arī Alberts Ameriks. Dzimis 1899. gada Otrajos Ziemassvētkos Ķoņu Krišās, sešu bērnu tēvs, savu ordeni izcīnījis pie Vaidavas stacijas. Vēlāk Cēsu apkaimes Libertu māju saimnieks un viens no tiem 250 ordeņa ieguvējiem, kas devās trimdā. Ameriks ilgus gadus dzīvoja Kanādā. Un viņš ir vienīgais no visiem Lāčplēša ordeņa kavalieriem – trimdiniekiem, kas sirmā vecumā atgriezās Latvijā. Uz dzīvi! Pie savas šeit palikušās ģimenes, pie dēla un pie meitas.
Itālijā Lāčplēša dienai velta īpašu pārgājienu
Itālijas latvieši Lāčplēša dienu šogad atzīmēja neparastākā veidā – nevis telpās un ar svinīgām runām, bet ar kopīgu pārgājienu gar gleznaino Komo ezera krastu. Pasākuma dalībnieki atzina, ka šis ir lielisks veids, kā apvienot vairākas labas lietas vienā lieliskā, kopīgā notikumā – tā iespējams gan iepazīt citus latviešus, ko ikdienā nesatikt, gan lieliski pavadīt laiku kopā ar ģimeni svaigā gaisā, gan izrādīt cieņu savai mītnes zemei, iepazīstot to, vienlaicīgi arī godinot savas tēvzemes tradīcijas.
 
Jaunākie
Interesanti