Dzīve & Stils / Darbs un prasmes
Darbs un prasmes
Darbs un prasmes
29% strādājošo, kas paši nevada uzņēmumu vai iestādi, attiecības ar savu priekšnieku neraksturo kā labas, taču pārliecinoši lielākā daļa tās vērtē pozitīvi, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā aptauja.
Priekšnieku un padoto attiecībās svarīga ir ne tikai atgriezeniskā saite, bet arī pašrefleksija un atklātība. Līdz ar to uzņēmumos, organizācijās un komandās ļoti svarīga ir sarunu kultūra – vai darbinieki nebaidās runāt par savām idejām un vēlmēm; vai priekšnieki vai komandas līderi ir atvērti viņus uzklausīt un vai priekšnieki paši ir gana paslavēti, lai tālāk paslavētu arī savus darbiniekus, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Darbmācība" pauda organizāciju psiholoģe un biznesa trenere Lauma Žubule.
Ne vien Latviju, bet arī Eiropu pārņem visai neizbēgams process – sabiedrības novecošanās: mūsu sabiedrība vairs nekad nebūs tik jauna kā agrāk. Tas nozīmē, ka arvien lielāka nozīme jāpiešķir senioru mūžizglītībai un dažādiem projektiem, kas ļauj vecākajai paaudzei pilnveidot un attīstīt kā teorētiskas, tā praktiskas zināšanas un prasmes.
Atpūta katram nozīmē ko citu – gulšņāšanu, kopīgu laika pavadīšanu ar ģimeni, fiziskas aktivitātes vai ceļošanu. Svarīgi, lai laikus ieplānotais atvaļinājums būtu piepildīts ar tām darbībām, kas pašam konkrētajā brīdī tiešām ir nepieciešamas un rada prieku. Tāpat jāsaprot, ka visu atlikt uz atvaļinājumu nav labākais plāns, jo zināma atpūta nepieciešama ik dienas, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Darbmācība" pauda psiholoģe Marija Ābeltiņa.
Mūsdienās jāmācās ir ne tikai tiem pieaugušajiem, kas vēlas mainīt savu profesiju. Regulāri jāmācās un jāatjauno zināšanas ir visiem, kas vēlas saglabāt savu profesiju un profesionālo kvalifikāciju, lai noturētos darba tirgū ilgtermiņā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone un Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās.
Noslieci uz darbaholismu var ietekmēt vairāki faktori, tostarp tas, vai bērnībā ir gūts pietiekams atalgojums un novērtējums no vecāku puses. Protams, savu lomu spēlē arī sociālā vide un kultūra, kādā augam, bet nereti darbaholisms ir ļoti personisks un slēpj pašvērtējuma vai citas problēmas, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Darbmācība" pauda ārsts psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.
"Komanda nekad nav kā pankūka, kuru izcep un tad tā ir gatava. Mums visiem ir jāmācās komandā dzīvot, strādāt, sastrādāties," raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Darbmācība" pauda komandu treneris Mareks Dombrovskis, kuram ir plaša pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos. Komandas treniņi lieti noder, lai darbinieki saliedētos un atvērtos, bet vienlaikus jāatceras – īstais treniņš ir darbs, ko komanda dara ikdienā.
Lai attīstītu un pilnveidotu zināšanas visa mūža garumā, Latvijā darbojas dažādi projekti, kas domāti senioriem. Bez maksas iespējams gan attālināti apgūt datorprasmes un zināšanas citās jomās, gan klātienē iesaistīties senioru skolās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja projekta "Vecums nav šķērslis" vadītājs Mārtiņš Valters un Vidusdaugavas Nevalstisko organizāciju centra valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko.
Organizācijas kultūra var atšķirties, bet primāri tā ir par vērtībām, kas uzņēmumā ir svarīgas. Ja kolektīvā bieži mainās darbinieki, novērojams mikromenedžments, informācijas pieturēšana vai darbinieku bailes runāt ar vadību, kaut kas ar organizācijas kultūru nav kārtībā. Par to, kā šajā kultūrā iekļaujas pīppauzes, saliedēšanās pasākumi, klačas un alkohols, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Darbmācība" stāstīja organizāciju psiholoģe un trenere Marta Karlsone.
Jau ilgstoši tiek runāts, ka bez STEM un STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) izglītības nākotnē neiztikt, bet tas jāņem vērā ne tikai tiem, kas mācās, bet arī tiem, kas darba tirgū apgrozās jau šobrīd, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektores vietnieks Uģis Citskovskis un Latvijas Universitātes Vadības un uzņēmējdarbības mācību centra direktore Irina Bausova.
Izpratne par latviešu darba tikumu radusies ļoti sen – tad, kad cilvēks bija pilnīgi atkarīgs no dabas un tās procesiem. Tad strādīgums bija cieši saistīts ar to, lai cilvēks varētu uzturēt savu dzīvi. Mūsdienās darba tikums biežāk tiek sasaistīts ar darba jēgu un produktivitāti, kas nereti līdzi nes arī gana daudz spriedzes, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Darbmācība" pauda antropoloģe Ieva Puzo un folkloriste Ilga Vālodze Ābele.
Projekta "Vecums nav šķērslis" komanda trešā posma ietvaros izstrādājusi dažādus pašmācību materiālus teksta un video formātos, ar kuru palīdzību seniori var uzlabot savas digitālās prasmes un apgūt 24 "Microsoft" un "Google" bezmaksas tiešsaistes programmas. Tās ir pieejamas latviešu valodā. Mācību materiāli latviešu valodā ir publicēti projekta mājaslapā www.vecumsnavskerslis.lv sadaļā "Mācību materiāli" un bez maksas ir pieejami pēc reģistrācijas.
Ņemot vērā augstos stresa un izdegšanas rādītājus, darbavietām arvien vairāk jāstrādā pie emocionālā klimata uzlabošanas. Svarīgi ir neteikt darbiniekiem – kad nāc uz darbu, atstāj emocijas aiz durvīm. Emocijas, kas rodas darba vidē, būtu arī jāpārrunā darba vidē, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe un Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.
Projektā "Mācības pieaugušajiem" šoruden pieteikties vairs nevarēs, jo tas pēc kopumā sešiem aizvadītiem gadiem ir noslēdzies. Taču nākotnē, visticamāk, to aizstās vēl plašāka mācību programma un pieteikties drīkstēs arī par 25 gadiem jaunākas personas.
Par labu smadzeņu darbību atbild gan fizisko aktivitāšu daudzums, gan uzturs, gan pats galvenais – regulāra to kustināšana. Pats galvenais nosacījums, lai mūsu smadzenes būtu mūžam dzīvas, lai mēs būtu ar asu prātu, ir apgūt jaunas iemaņas līdz pat pēdējam elpas vilcienam, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" skaidroja Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektors un pētnieks Edmunds Vanags.
Izdegšanas iemesli var būt dažādi, un līdz tai var novest ne tikai fanātiska pārstrādāšanās, bet arī iestrēgšana rutīnā, kad cilvēkam šķiet, ka viņš neizmanto savu potenciālu un varētu darīt daudz vairāk, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.