Sadaļas Sadaļas
To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
Valsts finansējumu piešķir 6 TV un radio ziņu raidījumiem un 3 medijpratības projektiem
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) noteikusi uzvarētājus sabiedriskā pasūtījuma konkursiem par ziņu un medijpratību veicinoša satura veidošanu komerciālajās televīzijās un radio. Konkursu rezultātā NEPLP piešķīrusi finansējumu 200 000 eiro apmērā ziņu veidošanai 6 ziņu raidījumos un 50 000 eiro medijpratību veicinoša satura veidošanai 3 raidījumos, informēja NEPLP.
Jānis Buholcs: Vakcīnu komunikācija un tās blakusefekti
Kad virkne Eiropas valstu bažās par nopietnām “AstraZeneca” vakcīnas blakusparādībām uz laiku pārtrauca to izmantot, daudzu ekspertu vēstījums bija: šādam solim nav pamata, un saiknes starp trombiem un vakcīnu nav. Taču eksistē arī pierādījumi, ka īpaši retos gadījumos imūnsistēmas reakcija uz vakcīnu tik tiešām var izraisīt trombus. Šādu atgadījumu risks ir ārkārtīgi zems, un, simptomu gadījumā atbilstoši rīkojoties, apdraudējumu veselībai ir iespējams novērst. Taču šis parāda sarežģīto pozīciju, kurā nonāk tie, kas cenšas sniegt korektu informāciju par vakcīnām un reaģēt uz sabiedrībā izplatītajām bažām. Likmes, šajā pozīcijā esot, ir augstas — it sevišķi pret vakcīnām aizdomīgās sabiedrībās, tai skaitā Latvijā.
2020. gads dezinformācijas pasaulē. «Re:Check» apskats
Aizejošais gads galvenokārt atmiņās paliks ar cīņu pret Covid-19. Taču ar to roku rokā nāca vēl viena krīze – straujā dezinformācijas izplatība jeb infodēmija. Šis gads atklāja, ka sazvērestības teorijām gatavi noticēt ne tikai daži dīvaini citplanētiešu kuģīšu mednieki, bet noteiktos apstākļos arī gana būtiska daļa sabiedrības. "Re:Check" piedāvā atskatīties uz to, kā šī krīze sākās un ko pēdējā laika notikumi atklāja par dezinformācijas izplatītājiem un izaicinājumiem nākamgad.
Nekritiski dalās ar viltus ziņām, daudzi tām notic – pandēmija izgaismo krīzi medijpratībā (papildināts)
Covid-19 raisītais pandēmijas laiks ir izgaismojis milzīgu problēmu Latvijas iedzīvotāju medijpratībā – mēs neprotam kritiski izvērtēt informāciju un objektīvas ziņas neatšķiram no tendencioziem safabricējumiem. Taču sabiedrība tagad arī neslēpj, ka tai nepietiek prasmju un spēju informāciju izvērtēt. Un šajā laikā medijpratības trūkumi izgaismojas kā smagas sekas pandēmijai, jo viltus ziņu iespaidā daudzi neievēro ierobežojumus, audzējot saslimušo statistiku un liekot paildzināt ierobežojumus.
Influenceri var nodarīt arī lielu ļaunumu. Saruna ar žurnālisti Inesi Liepiņu
Šobrīd influenceru mārketings ir diezgan slikti pārraudzīts no valsts iestāžu puses. Interneta satura veidotāji ik pa brīdim kampaņvedīgi tiek izglītoti, bet valstij būtu jāapmāca speciālisti, kuri strādātu digitālā vidē un prastu reaģēt uz bīstamām tendencēm un nelegālu komerciālo darbību. Šobrīd katram pašam jāuzmanās, jādomā kritiski, lai neiekļūtu viltus ziņu atvarā, aicina “Re:Baltica”  pētnieciskā žurnāliste Inese Liepiņa.
Inga Spriņģe: Dezinformācija «Stobru sejā»
Kad šī gada martā "Re:Baltica/Re:Check" kļuva par oficiālajiem ''Facebook'' (FB) faktu pārbaudītājiem un uzlika pirmo atzīmi nepatiesai informācijai, Latvijas galvenie sazvērestību teoriju radītāji bija sašutuši.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt