To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
Viltus ziņas par Covid-19 – dažiem arī peļņa. Vai to varētu sodīt kā negodīgu uzņēmējdarbību?
Jo vairāk ieilgst koronavīrusa izraisītā pandēmija, jo vairojas arī ar slimību saistītā dezinformācija. Bieži vien atklāti meli tiek izplatīti ar nolūku gūt popularitāti vai pelnīt no interneta reklāmām. Kā nelietīgo rūpalu apturēt? Veselības ministrijā uzskata, ka pret apzināti nepatiesas informācijas izplatītājiem ir jāvēršas nevis kā pret huligāniem, bet kā pret negodīgas uzņēmējdarbības veicējiem. Tad cīņa sekmētos labāk nekā līdz šim.
Anda Rožukalne: Vai Latvijā ir ļoti daudz Covid -19 noliedzēju? Jā, pietiekami daudz!
Inficēto ar Covid-19 skaitam statistikas grafikos tiecoties arvien augstāk un pieaugot ierobežojumu klāstam, satraukums sociālajos medijos izveidojis divas lietotāju nometnes. Vieni aicina nelikt maskas un ieturēt drošu distanci, otri ir sašutuši, ka gan īsto, gan tīmekļa draugu un paziņu lokā ir milzīgs skaits cilvēku, kuri netic vīrusa eksistencei, paši nevalkā maskas un aicina citus neievērot noteikumus. Vai varētu būt tā, ka Latvijā ir ļoti daudz šīs lipīgās un bīstamās slimības noliedzēju?
Medijpratības eksperiments: Studenti apmaldās ziņu «pelēkajā zonā»
Lai kas parādītos acu priekšā uz viedpulksteņa ekrāna, kādā no sociālo mediju platformām vai sabiedriskā transporta ekrānā, joprojām ir svarīgi prast atšķirt patiesu, daļēji nepatiesu vai melīgu informāciju. Tikpat nozīmīgs ir jautājums, vai jauni cilvēki, kas izmanto dažādus medijus, ir apguvuši ziņu uzticamības novērtēšanas iemaņas?
Medijpratības pasākumi – pagaidām maz pamanīti
Pašam cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par savu medijpratību, zināšanas galvenokārt jāuzlabo skolotājiem un skolēniem, uzskata pētījuma* respondenti. Pētījuma dalībinieki ievērojuši medijpratībai veltītā satura pieaugumu medijos, bet daudzu uzmanības lokā medijpratības pasākumi nav nonākuši.
Vai nepietiekama medijpratība nozīmē nedrošāku un nabadzīgāku sabiedrību?
Nepietiekama medijpratība nozīmē draudus bērnu un sabiedrības drošībai, zemāku labklājības līmeni, sliktāku izglītību, domā medijpratības uztveres pētījuma* respondenti. Lai draudus novērstu, jāuzlabo cilvēku prasmes darboties ar digitālajām ierīcēm, medijpratība jāiekļauj visos formālās izglītības posmos, stingrāk jākontrolē sociālās tīklošanās platformu lietojums un to darbība.
Medijpratība un sabiedrība? Izskatās svarīgi, izklausās – (ne)interesanti!
Labi informēti, kritiski domājoši pilsoņi, kuri spēj novērtēt kvalitatīvu mediju saturu, atpazīt dezinformāciju, justies droši digitālajā vidē, uzvesties prātīgi un izmantot vērtīgo, kas atrodams mūsdienu informācijas okeānā. Tas viss pasakāms vienā vārdā – medijpratība. Minētais un vēl garāks saraksts bieži dzirdēts politiķu izteikumos, mediju diskusijās, lasīts politikas dokumentos un akadēmiskos pētījumos. Sabiedrības medijpratības uzlabošana ir viens no Latvijas mediju politikas mērķiem.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt