To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
Kā izvērtēt dažādās sociālo tīklu platformās izplatītu video un foto autentiskumu
Krievijas karš pret Ukrainas tautu faktiski ilgst jau vairāk nekā astoņus gadus, taču aktīvā karaspēka iebrukums Ukrainā, kas sākās šī gada 24. februārī, sakāpinājis informācijas apjomu par kara gaitu tīmeklī un dažādās sociālo mediju platformās. Palūkosimies uz to kā ierindas lasītājs, kas patērē dažādo saturu šajās vidēs un vairo spraigo popularitātes vilni informācijai ziņojumapmaiņas platformās (sevišķi “Telegram”), varētu izsvērt – vai šī informācija ir autentiska un aktuāla.
Ar kampaņu cer veicināt senioru medijpratību
Lai uzlabotu senioru prasmes mediju satura lietošanā, kā arī stiprinātu dezinformācijas atpazīšanas iemaņas, Kultūras ministrija šonedēļ uzsāk informatīvo kampaņu "Viltus ziņas ir lipīgas", informēja ministrijā.
Kristaps Andrejsons: Krāpnieki un jaunie mediji jeb shēmas, uz kurām neuzķerties
Jauno mediju joma Latvijā un pasaulē pēdējās desmitgades laikā ir ārkārtīgi attīstījusies. Kad sāku savu podkāstu, pie mums tikai retais zināja, kas tie ir. Pašlaik katram otrajam ir savs raidījums, “YouTube” kanāls, “TikTok” vai “Instagram” profils, un influenceri ir nopietna mārketinga nodarbe. Diemžēl uz šī augošā un arvien daudzveidīgākā mediju fona sabiedrības kopējais medijpratības līmenis ir iepalicis. Viltus ziņas un konspirāciju teorijas ir kļuvušas par ikdienu, tomēr aizvien ir cilvēki, kuri neuzskata par vajadzīgu apgūt kaut pamata prasmes kritiskajā domāšanā un satura analīzē. To, protams, saprot arī krāpnieki, kuri ātri gūst peļņu, izmantojot cilvēku lētticību un ietekmējamību.
Dezinformācijas pētnieks: Ir naivi cerēt, ka vecāki vai skolotāji jauniešiem iemācīs medijpratību
Jaunajā mācību saturā “Skola 2030” kritiskā domāšana ir caurviju prasme, katra mācību priekšmeta skolotājs to jaunietim mācīs. Raidījumā “Ģimenes studija” eksperti uzsver, ka ir nepieciešama valsts proaktīva rīcība jauniešu kritiskās domāšanas uzlabošanā, to nespēs izdarīt tikai pedagogi vai vecāki, īpaši, ja viņiem pašiem ir zemas zināšanas medijpratībā.
Kuri cilvēki visvairāk pakļauti dezinformācijas riskam? Skaidro eksperte
Lai arī sabiedrībai bieži liekas, ka neizglītotāki, sociālekonomiski neaizsargātāki cilvēki varētu būt vairāk pakļauti dezinformācijas riskam, kopumā no dezinformācijas nav pasargāts neviens, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Revidents” skaidroja dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva. 
Kad ir un kad nav vērts pieslēgt kritisko domāšanu? Skaidro pētniece
Pieņemt automātiskus lēmumus ir saprātīgi ikdienišķās situācijas, savukārt kritisko domāšanu ir vērts pieslēgt, lemjot par nopietnākiem jautājumiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" pauda komunikācijas zinātnes doktore, biznesa konsultante Olga Procevska. Viņa uzsvēra, ka cilvēkam, kurš vēlas pieņemt labākus lēmumus, visu laiku jāiegulda kritiskās domāšanas pilnveidošanā.