Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Mums ir jākļūst par kvantu tehnoloģiju mazāko lielvalsti. Saruna ar LU profesoru Ambaini
Mums ir jākļūst par kvantu tehnoloģiju mazāko lielvalsti. Saruna ar LU profesoru Ambaini
Mums ir jābūt pašai mazākajai kvantu tehnoloģiju lielvalstij, "Radio NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" norādīja Latvijas Universitātes (LU) tenūrprofesors, LU Datorikas fakultātes Kvantu datorzinātnes centra vadītājs un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Andris Ambainis. Viņš uzsvēra, ka Latvija, būdama valsts ar nelieliem cilvēkresursiem, arī var veiksmīgi risināt konkrētas problēmas un sadarboties ar citām valstīm.
Sanfrancisko sāks kursēt «ūdeņraža prāmis»
Sanfrancisko sāks kursēt «ūdeņraža prāmis»
Regulārus reisus Amerikas Savienoto Valstu pilsētā Sanfrancisko veiks pasažieru prāmis, ko darbina ūdeņradis. Projekta īstenotāji uzskata, ka "zaļā degviela" varētu palīdzēt samazināt kuģniecībā siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešus.
Izdzīvot Jēzus mūžu ekrānā. Saruna par dievišķajām datorspēlēm ar pētnieci Madaru Stādi
Izdzīvot Jēzus mūžu ekrānā. Saruna par dievišķajām datorspēlēm ar pētnieci Madaru Stādi
Mūsdienu datorspēles piedāvā iespēju izrēķināties ar veselu grieķu dievu panteonu, izdzīvot Jēzus dzīvi vai uzbūvēt savu šķirstu, uz kura ar saaicinātajiem dzīvniekiem pārdzīvot plūdus. Datorspēlēs iekļautais dievišķais motīvs parāda, ka cilvēkus arī mūsdienās nodarbina jautājums, vai mūsos ir kaut kas dievišķs, Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielās patiesības" stāstīja valodniece un literatūrpētniece Madara Stāde, kura pētījusi Dieva un Bībeles motīvu iekļaušanu datorspēlēs.
Pētniece: Nav izslēgts, ka kādu dienu malārija varētu nonākt arī pie mums
Pētniece: Nav izslēgts, ka kādu dienu malārija varētu nonākt arī pie mums
Lai gan šobrīd malārija sastopama galvenokārt tropu un subtropu reģionos, kur ir labvēlīga vide gan odiem, gan to pārnēsātajiem parazītiem – malārijas plazmodijiem –, nav izslēgts, ka, klimatam mainoties un kļūstot siltākam, kādu dienu malārija varētu nonākt arī pie mums, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" stāstīja Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniece, Ph.D. Elīna Līdumniece.
Vai Rīgā var izaugt tikpat labi zirņi kā laukos? Pētnieki eksperimentē mazdārziņā uz jumta
Vai Rīgā var izaugt tikpat labi zirņi kā laukos? Pētnieki eksperimentē mazdārziņā uz jumta
Apmēram 400 metru no Brīvības ielas Rīgā Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pētnieki jau otro vasaru uz jumta audzē salātus, zirņus, tomātus un citus labumus. Tieši to pašu dara Dārzkopības institūta kolēģi lauka apstākļos Pūrē Tukuma novadā. Mērķis ir noskaidrot, vai pilsētā audzēta pārtika ir tikpat laba kā lauku vidē augusī, LSM.lv viesojoties urbānajā mazdārziņā uz jumta, stāstīja AREI Bioekonomikas nodaļas pētniece Linda Ieviņa.
Vai varam ticēt savām acīm? LSM.lv saruna par dzīvi mākslīgā intelekta ērā
Vai varam ticēt savām acīm? LSM.lv saruna par dzīvi mākslīgā intelekta ērā
Lai arī mākslīgā intelekta (MI) rīku radītie izaicinājumi dezinformācijas radīšanai un pavairošanai ir lieli, neizmantot šīs tehnoloģijas un palikt iepakaļ arī ir kļūda. Taču dzīve šajā tehnoloģiski interesantajā laikā paredz to, ka bez kritiskās domāšanas neiztikt, jo cilvēkus, kuri raduši domāt kritiski, kuri seko līdzi notikušajam un saprot kontekstu, maldināt ir sarežģīti. Kuram būtu jābūt uzticamas informācijas sargam mākslīgā intelekta ērā? Par to eksperti sprieda LSM.lv rīkotajā diskusijā nedēļas nogalē notikušajā sarunu festivālā "Lampa".
Cik bērnu grib Latvijas iedzīvotāji, un kas attur no vēlmes īstenošanas? Šķetina RSU pētījums
Cik bērnu grib Latvijas iedzīvotāji, un kas attur no vēlmes īstenošanas? Šķetina RSU pētījums
Latvijā joprojām visbiežāk par savu ideālo saimes modeli cilvēki uzskata ģimeni ar diviem bērniem. Vienlaikus ir pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kas vēlas trīs un vairāk bērnus, un nedaudz pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kas atvases vispār nevēlas, secināts vērienīgā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā, kurā apzināti arī iedzīvotāju nosauktie šķēršļi vēlamā bērnu skaita sasniegšanā. Pētījumā arī secināts, ka, salīdzinot ar laiku pirms 20 gadiem, ir mazāk mākslīgo abortu un cilvēki retāk iesaistās gadījuma attiecībās.
Pētījums: Jaunā paaudze par vīrišķīgām īpašībām uzskata vienlīdzību, jūtīgumu un spēju paust emocija...
Pētījums: Jaunā paaudze par vīrišķīgām īpašībām uzskata vienlīdzību, jūtīgumu un spēju paust emocijas
Jaunajai paaudzei – "Gen Z" un mileniāļiem līdz 30 gadu vecumam – Latvijā nav tādu vīrišķības stereotipu, kādi ir izteikti vecākām paaudzēm, secināts Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes (IEVF) pētnieka un lektora Toma Kreicberga veiktajā pētījumā. Tādas īpašības kā fiziskais spēks, tiekšanās būt varonim, kā arī dominance un agresija kā vīrišķības raksturojošās īpašības nomaina vienlīdzība, spēja paust emocijas, spēja būt jūtīgam un citas.
Studenti veido programmu, kas automātiski skaita kokus
Studenti veido programmu, kas automātiski skaita kokus
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studenti šogad pieteikušies HPC jeb augstas veiktspējas skaitļošanas izaicinājumam, radot dažādus jaunus digitālus risinājumus. Viens no tiem ir programma, kas fotogrāfijās spēj automātiski saskaitīt apkārt esošos kokus. Kā tas strādā?
Ārste: Aukstumpumpas izsauc tikai viens no herpes vīrusiem, bet eksistē vēl astoņi citi
Ārste: Aukstumpumpas izsauc tikai viens no herpes vīrusiem, bet eksistē vēl astoņi citi
Ir zināmi deviņi herpes vīrusu veidi, kurus var iedalīt trīs grupās – vieni izraisa šūnu bojāeju, tostarp izsaucot aukstumpumpas, vieni šūnas transformē, tostarp izsaucot dažādas slimības, bet par trešajiem īsti vēl nav skaidrs, uz ko tie ir spējīgi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece un virusoloģe Modra Murovska.
Jo vairāk virstoņu, jo skaistāka balss. Par anatomijas īpatnībām stāsta ārsts un aktrise
Jo vairāk virstoņu, jo skaistāka balss. Par anatomijas īpatnībām stāsta ārsts un aktrise
Jo vairāk virstoņu, jo skaistāka ir balss, taču atrast un izmantot šos virstoņus nav tik vienkārši un ne visiem tas izdodas – tas ir process, kas paņem lielu dzīves daļu,  Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja ārsts otorinolaringologs Dins Sumerags. Savukārt aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa uzsvēra, ka balss un runa ir unikāls cilvēka zīmols.
Skrējiens pāri 11 viegli lietojamiem mākslīgā intelekta rīkiem
Skrējiens pāri 11 viegli lietojamiem mākslīgā intelekta rīkiem
Mākslīgā intelekta rīki turpina straujo attīstības lēcienu, sniedzot visdažādākās iespējas gan attēlu ģenerēšanā, gan apstrādē, gan audio un video satura radīšanā un rediģēšanā. Ar dažādu rīku palīdzību var radīt unikālus attēlus, skaņdarbus un pat uzlabot senu fotogrāfiju kvalitāti. Ar 11 šādiem rīkiem "Instagram" tiešraidē ar LSM.lv iepazīstināja mākslīgā intelekta entuziaste Aneta Gūtmane un Latvijas Radio raidījuma "Digitālās brokastis" veidotājs Artis Ozoliņš.
«Bior» zivju audzētavā – jaunas tehnoloģijas zivju mazuļu audzēšanā
«Bior» zivju audzētavā – jaunas tehnoloģijas zivju mazuļu audzēšanā
Saudzēt savvaļas vērtīgo zivju populāciju var, tās pavairojot un audzējot mākslīgos apstākļos. Turklāt modernās tehnoloģijas dod iespēju gadā izaudzēt pat vairākus nārstus, un zivs pie pircējam var nonākt ātrāk nekā tad, ja tā augtu dabā. Ar to nodarbosies jaunais valsts zinātniskā institūta "Bior" Akvakultūras inovāciju infrastruktūras centrs. Tas atrodas Ogres novadā, zivjaudzētavas "Tome" teritorijā.  

Vairāk

Svarīgākais šobrīd