Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Pēc 3 gadu pārtraukuma Preiļos atsākas Latvijas robotikas čempionāta sacensības
Pēc trīs gadu pārtraukuma Preiļos sestdien, 28. janvārī, notiks "5. Preiļu robotikas čempionāts 2023", kas ir Latvijas Robotikas čempionāta sacensības, liecina informācija Preiļu novada mājaslapā. Čempionāta posms notiks Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā, sacensībām pieteikušies 300 dalībnieki, trešdaļa būs lietuvieši, kas sastāda sīvu konkurenci mājiniekiem, norādīja galvenais organizators Juris Erts (''Jaunā Vienotība'').
Elektrons, bez kura nebūtu elektrības. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Pirms daudziem gadiem, vēl tā saucamajā padomju laikā, manā laboratorijā tika iegādāts ļoti nopietns Amerikas Savienotajās Valstīs ražots lāzers. Tā bija tik komplicēta ierīce, ka firma atsūtīja savu pārstāvi, lai tas lāzeru iedarbinātu un apmācītu mūs ar to strādāt. Kungs to paveica nevainojami, bet pēc tam teica, ka viņam esot viena vēlēšanās. Vai mēs nevaram palīdzēt to piepildīt? Viņš kā suvenīru gribētu iegādāties "koka kalkulatoru". Sākotnēji ne man, ne maniem kolēģiem nebija skaidrs, par kādu koka kalkulatoru varētu  būt runa. Taču maz pamazām noskaidrojām, ka mūsu viesis vēlas iegādāties skaitāmos kauliņus.
No Antarktīdas atšķēlies milzu aisbergs
No Antarktīdas piekrastes ledāja atšķēlies milzīgs aisbergs. Notikumam ir liela zinātniska nozīme, taču šoreiz tas bijis dabisks process, kas nav saistīts ar globālo sasilšanu.
Latvijā rada tehnoloģijas pašbraucošajiem automobiļiem
Pašbraucošo auto tehnoloģu izstrāde sadarbībā ar tādiem ražotājiem kā "Volvo", "Audi", "BMW", "Maserati", "Škoda" – tāda ir Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošā pētnieka Kaspara Ozola ikdiena. Iespējams, nākotnē ikviena automašīnas būs aprīkota ar Latvijā radītām un pilnveidotām tehnoloģijām
Zinātnieki: Sociālo tīklu algoritmi nav labvēlīgi saziņai ar sabiedrību par zinātni
Lai arī sociālie tīkli ir iepriekš nebijusi iespēja zinātniekiem un pētniekiem nodot savus atklājumus visai pasaulei, diemžēl sensacionāla informācija, emocijas un sazvērestības tajos izplatās daudz labāk nekā sarežģīti, niansēti zinātnes stāsti, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" sprieda politikas zinātņu doktors, "SkeptiCafe" vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Ēģiptes piramīdas izturējušas karus un laika zobu – vai izturēs arī klimata pārmaiņas?
47 gadsimtus – tik ilgu laiku ir izturējušas senākās cilvēka radītās būves. Ēģiptes piramīdas spējušas izturēt karus, postījumus un laika zobu, bet vai spēs izturēt izmaiņas klimatā? Vieni no nopietnākajiem draudiem piramīdām ir zemestrīces, vējš un gruntsūdeņu līmeņa izmaiņas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja kultūras pieminekļu eksperts un arhitektūras zinātņu doktors Bruno Deslandes un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētniece Agnese Kukela.
«Pastardienas pulksteņa» rādītāji tuvāk katastrofas atzīmei
Tuvāk globālās katastrofas atzīmei piebīdīti tā dēvētā "Pastardienas pulksteņa" rādītāji. Projekts uzsākts 1947. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, un patlaban lēmumu pieņem zinātnieku grupa, starp kuriem ir 11 Nobela prēmijas laureāti.
Kas ir mākslīgais intelekts un kā to gudri izmantot
Mākslīgais intelekts šobrīd mums ir visapkārt. Ar to saskaramies, gan atverot interneta pārlūkuprogrammu, gan mājās vai birojos, kur tiek automātiski regulēta temperatūra. Cilvēku vidū šobrīd popularitāti sāk iemantot mākslīgā intelekta modeļi, kas ļauj gan ģenerēt unikālas bildes, gan čata formātā sarakstoties, rakstīt politiķu runas vai sagatavot projektu pieteikumus.  
Nākotnes drošība – vai esam soli tuvāk šūnu apraidei?
Aizvadītajā nedēļā mediji vēstīja par Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma grozījumiem, kas paredz mobilo sakaru operatoriem uzticētu "savietojamību un sadarbspēju" ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu jeb ātru un efektīvu iedzīvotāju apziņošanu uz viņu viedtālruņiem ar "šūnu apraides" palīdzību. Bet vai esam tuvāk tās ieviešanai dzīvē?
No HES aizsprostiem līdz Dieva eksistencei – franču domātājs Blēzs Paskāls. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Šoreiz stāstu sākšu ar uzdevumu. Bet nebīstieties! Formulas no skolas fizikas grāmatām nebūs jāatceras, un arī rēķināt nevajadzēs. Ja fizika skolā nebija mīļākais priekšmets, nebēdziet prom. Uzskatiet, ka šis ir neliels eksperiments ar jūsu intuīciju, pārbaudot, cik labi tā strādā un vai tomēr kādreiz nepieviļ. Pārdomas būs par pēdējās nedēļās ļoti aktuālu tēmu: dambji – kādiem tiem jābūt, lai pildītu savus uzdevumus.
Pieskārienus uztverošs robots un bakteriālās rezistences apkarošana – izvirza nozīmīgākos sasniegumus zinātnē 
Zinātņu akadēmija izvirzījusi 12 nozīmīgākos 2022. gada zinātnes sasniegumus Latvijā. Nozīmīgi sasniegumi gūti vēža izpētē, izstrādāti risinājumi ēku siltuma zudumu samazināšanā. Laureātu vidū arī zinātnieki, kuri modelējuši ekonomiskos procesus, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju, kā arī pētnieki meklējuši risinājumus augu noturībai pret kaitēkļiem un slimībām. Tāpat veikti apjomīgi pētījumi par Latvijas kultūrai un vēsture nozīmīgiem jautājumiem un personībām. Savukārt Latvijas Radio interesējās plašāk par kādu Latvijā radītu bakteriālās rezistences risinājumu un robotu, kas uztver žestus un pieskārienus.
Latvijas inženieri Eiropas Kosmosa aģentūras misijā palīdz tapt «komētu tvērējam»
Latvijas inženieri Eiropas Kosmosa aģentūras misijā "Comet Interceptor" palīdz tapt instrumentam "Opic" (Optical Periscopic Imager for Comets (OPIC)), ar kuru pāris minūšu laikā no kosmosa kuģa tiks fiksēti un nodoti tālāk garām lidojošas komētas attēli, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" atklāja Tartu Universitātes asociētais profersors Andris Slavinskis un Ventspils Augstskolas lektors, uzņēmuma "BitLake Technologies" līdzdibinātājs Jānis Šate.
Kādas jaunākās ierīces pārsteidza ASV izstādē «CES 2023»? Tehnoloģiju ziņas
Patērētāju elektronikas izstāde (CES) jeb angļu valodā "Consumer Electronics Show" ir ikgadēja izstāde, ko organizē Patērētāju tehnoloģiju asociācija (CTA). Tas ir viens no lielākajiem tehnoloģiju pasākumiem pasaulē, kurā uzņēmumi demonstrē jaunāko un labāko sadzīves elektronikas jomā, televizoru un monitoru segmentos, viedtālruņu pasaulē un citās jomās. Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" digitālajiem gardēžiem šoreiz skaidros, ar ko šogad pārsteidza 56. CES pasākums Lasvegasā? 
Tumšā matērija jeb no kā veidota pasaule, kurā dzīvojam? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Sākšu ar dažiem likumiem, ko formulējis mans kolēģis fizikas profesors Bristoles Universitātē Maikls Berijs. Maikls ir teorētiķis ar lielu noslieci uz matemātiku, kurš formulējis virkni ideju, kas pieder pie viļņu fizikas un kvantu fizikas fundamentāliem pamatiem. Piemēram, viņa ideja, kas ieguvusi nosaukumu – Berija fāze, ir ļoti nozīmīga daudzos kvantu fizikas procesos. Starp citu, par to, viesojoties Rīgā Eiropas Fizikas biedrības sponsorētā publiskā lekcijā, Berijs stāstījis arī Latvijas Universitātes Lielajā aulā.
Svarīgākais šobrīd