Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
RTU zinātnieki uzstāda datu pārraides rekordu
RTU zinātnieki uzstāda datu pārraides rekordu
Attālinātais darbs, video straumēšana, virtuālā realitāte, mākslīgais intelekts. Tie ir milzīgi informācijas apjomi, tam vajag lielākus datu pārraides ātrumus un strauju tehnoloģiju attīstību. Ar datu pārraides pasaules rekordu tagad lepojas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki. Pasaulē lielākajā optisko tīklu un sakaru konferencē ASV "Optical Fiber Technology" viņu veikums mikročipu jomā atzīts par pasaules rekordu.
Kur esam, un ko dara citi? Daži orientieri, domājot par mākslīgo intelektu un valsts pārvaldi
Kur esam, un ko dara citi? Daži orientieri, domājot par mākslīgo intelektu un valsts pārvaldi
Mākslīgais intelekts: vienlaikus jauna un publiskajā telpā stipri vien jau nodrillēta tēma. Ap mākslīgo intelektu (MI) pēdējā pusotra gada laikā ir bijis tik daudz ažiotāžas, ka nav viegli saņemties un mēģināt par to uzrakstīt kaut ko jaunu, – ko tādu, kas būtu gan autora, gan lasītāja uzmanības vērts. Tomēr saņemties vajag, jo mākslīgajā intelektā balstītās tehnoloģijas šeit ir uz palikšanu.
Astronoms Ilgonis Vilks: 21. gadsimts licis pārvērtēt pasaules uzbūves priekšstatus
Astronoms Ilgonis Vilks: 21. gadsimts licis pārvērtēt pasaules uzbūves priekšstatus
"Nekas nav bezgalīgs, izņemot Visumu un cilvēka muļķību, un par Visumu es neesmu tik drošs," tā reiz teicis Alberts Einšteins. Visums ir viss, kas ir. Tajā ietilpst planētas, zvaigznes, putekļi un arī mēs, cilvēki. Tas  stiepjas milzīgā plašumā, no kura esam apjautuši tikai daļu, turklāt arvien jauni atklājumi liek mainīt līdzšinējos uzskatus, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja astronoms, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.
Somijā attīsta akumulatoru pārstrādi
Somijā attīsta akumulatoru pārstrādi
Somijas pilsētā Ikālinenā jau trīs gadus veiksmīgi darbojas liela akumulatoru pārstrādes rūpnīca. Līdz 2027. gadam tajā plānots sasniegt jaudu – 30 tūkstoši tonnu akumulatoru gadā.
Ķīna nosūta zondi uz Mēness tumšo pusi, konkurē ar ASV
Ķīna nosūta zondi uz Mēness tumšo pusi, konkurē ar ASV
Ķīna piektdien nosūtījusi zondi uz Mēness tumšo pusi, lai ievāktu paraugus no Zemes pavadoņa virsmas un nogādātu tos uz mūsu planētas tālākai izpētei. Šī kosmosa izpētes misija kārtējo reizi iezīmē arvien sīvāko lielvaru sacensību par dominanci kosmosā.
Kāpēc ģeologiem nav vienprātības par antropocēna laikmetu? Skaidro LU profesori
Kāpēc ģeologiem nav vienprātības par antropocēna laikmetu? Skaidro LU profesori
Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kas ļauj mums sīkākos posmos iedalīt visu Zemes vēsturi no pašiem pirmsākumiem. Tā kā cilvēku ietekmes rezultātā daba ir būtiski mainījusies, notiek diskusijas par jaunākā ģeoloģiskās vēstures posma pārdēvēšanu par antropocēnu. Starptautiskajā ģeologu sanāksmē, kas notika martā, šī ideja par jaunas laika skalas izdalīšanu tika noraidīta.
Zinātnieki pēc DNS veido jaunu ziedaugu ciltskoku
Zinātnieki pēc DNS veido jaunu ziedaugu ciltskoku
Starptautiska zinātnieku grupa ar DNS analīzes palīdzību veido jaunu ziedaugu "ciltskoku". Tas arī varētu palīdzēt meklēt dabā jaunus ķīmiskus savienojumus, ko izmantot medicīnā.
Ko mākslīgā intelekta ekspansija nozīmē sabiedrībai? Skaidro RSU viesdocētājs
Ko mākslīgā intelekta ekspansija nozīmē sabiedrībai? Skaidro RSU viesdocētājs
No sajūsmas par "ChatGPT" pārliecinošo komunikāciju līdz raizēm par vēlēšanu nozagšanu ar dziļviltojumu palīdzību vai pat pilnīgam kontroles zudumam pār mašīnu intelektuālajām inovācijām, mākslīgais intelekts (MI) ir izraisījis plašu interesi un debates. Jautājumi rodas gan ikdienas tehnoloģiju lietotājiem, gan augsta līmeņa domātājiem un zinātniekiem, kas meklē atbildes par mūsu kopējo nākotni.
Pakāpeniski atslēdz 3G tehnoloģiju Latvijā; dažiem lietotājiem tas var radīt problēmas
Pakāpeniski atslēdz 3G tehnoloģiju Latvijā; dažiem lietotājiem tas var radīt problēmas
Mobilo sakaru operatori pamazām atslēdz trešās paaudzes sakaru tīkla tehnoloģijas jeb 3G. Pakalpojuma sniedzēji norāda, ka nepieciešams sasniegt augstāku kvalitāti un atbrīvot frekvences jau nākamo paaudžu tīkliem. Daļai iedzīvotāju gan nav atbilstīgu tehnoloģiju, tajā skaitā telefonu, kas spēj pārslēgties jau uz 4G un 5G tehnoloģijām.    
Kur pazuda mīkstais «r». Saruna par valodu ar profesori Kalnaču
Kur pazuda mīkstais «r». Saruna par valodu ar profesori Kalnaču
"Ceru, ka jauni cilvēki pievērsīsies fonētikai, fonoloģijai, matemātikas un lingvistikas savienošanai, datorlingvistikai, korpuslingvistikai – tās ir šobrīd aktuālās jomas," intervijā radio "Naba" raidījumā "Zinātnes vārdā" sacīja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras profesore Andra Kalnača, kura arī skaidroja, kas mūsdienās ir valodniecība un kur pazudis mīkstais "r".
Vai laikapstākļu mērīšanas radiozondes var uzkrist uz galvas?
Vai laikapstākļu mērīšanas radiozondes var uzkrist uz galvas?
Lai pēc iespējas precīzāk prognozētu laikapstākļus, metereologi izmanto radiozondes. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" skatītājs interesējās, kur zondes nokrīt, kad tās ir beigušas misiju, un vai tās var uzkrist cilvēkam, transportlīdzeklim vai mājai?
Vieglākais veids rūpēm par ūdens tīrību – iepildīt no krāna savā pudelē. Saruna ar pētnieci Brigitu...
Vieglākais veids rūpēm par ūdens tīrību – iepildīt no krāna savā pudelē. Saruna ar pētnieci Brigitu Dejus
Vieglākais veids, kā parūpēties par ūdens kvalitāti, ir nepirkt ūdeni plastmasas pudelēs un tādējādi samazināt plastmasas nokļūšanu apkārtējā vidē. Iegādāties savu pudeli, izgatavotu no metāla vai stikla, un atkārtoti uzpildīt tieši no krāna. Mums Latvijā ir tīrs, drošs krāna ūdens un mēs droši to varam darīt, radio "NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" sacīja Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētniece, Eiropas Komisijas okeāniem un ūdeņiem veltītās misijas padomes vēstniece Brigita Dejus.
Vai viduslaiku mūka dzīve piemērota šodienas zinātniekam? Skaidro RSU profesors Klāvs Sedlenieks
Vai viduslaiku mūka dzīve piemērota šodienas zinātniekam? Skaidro RSU profesors Klāvs Sedlenieks
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sociālantropologu īstenotā trīs gadus ilgā projektā "(Re)moving Ties" ("Attiecības kustībā") tiek pētīta cilvēku darba mobilitāte mūsdienu sabiedrībā, jo noteiktās jomās tā tiek uzskatīta par ārkārtīgi būtisku. Tā tas ir gan akadēmiskajā vidē, kur augstākās izglītības iestādes cenšas piesaistīt vieslektorus no ārvalstīm, gan arī diplomātiskajā un militārajā dienestā. Bet kas notiek ar cilvēciskajām attiecībām, kad kārtējo reizi ir jādodas strādāt uz citu valsti?
Kā var uztaisīt simulatoru un kā tas var palīdzēt sportā. Saruna ar RTU pētniekiem
Kā var uztaisīt simulatoru un kā tas var palīdzēt sportā. Saruna ar RTU pētniekiem
Vai iespējams uzbūvēt universālu simulatoru? Tādu ierīci, kura var būt gan lidmašīna, gan auto un pat kamaniņas Siguldas trasē. Izrādās, ka var. Tāds ir uzbūvēts un tiek likts lietā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūtā. Par to radio "NABA" raidījuma "Zinātnes vārdā" vadītājam Ivaram Austeram stāsta institūta pētnieks Armands Šenfelds  šī institūta doktorants Andrejs Stupāns, kuri šo simulatoru izmanto pētniecībai.
Latvija pirmo reizi pārstāvēta prestižā Nobela laureātu pasākumā – uz Vāciju dosies jaunais zinātnie...
Latvija pirmo reizi pārstāvēta prestižā Nobela laureātu pasākumā – uz Vāciju dosies jaunais zinātnieks Rihards Ruska
Šovasar vairāk nekā 30 Nobela prēmijas ieguvēji un aptuveni 600 jauno zinātnieku piedalīsies jau 73. Nobela prēmijas laureātu sanāksmē Lindavā, Vācijā. Šis ir pirmais gads, kad pasākumā tiks pārstāvēta arī Latvija – turp dosies arī jaunais zinātnieks Rihards Ruska. Viņa darba dienas aizrit Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta laboratorijā, kurā viņš sintezē dažādas nanodaļiņas un pēta to luminiscenci, lai tās tālāk varētu izmantot medicīnā, tieši zāļvielu iedarbības izpētē.
Ženēvā iepazīstinās ar jauniem un ekskluzīviem Šveices pulksteņu modeļiem
Ženēvā iepazīstinās ar jauniem un ekskluzīviem Šveices pulksteņu modeļiem
Par spīti jauno tehnoloģiju attīstībai Šveices mehānisko pulksteņu ražotāji ir optimistiski par nākotni – viņi ar jaunākajiem modeļiem nedēļas nogalē iepazīstinās "Watches and Wonders" izstādē Ženēvā. Ļoti pieprasīti patlaban esot laikrāži, kuru cena ir robežās no 1000 līdz 3000 eiro.  
Kā Latvijas pētnieki apstrīdēja pieņēmumu par antropocēna laikmeta sākuma rādītāju
Kā Latvijas pētnieki apstrīdēja pieņēmumu par antropocēna laikmeta sākuma rādītāju
Pētnieku novērojumi Latvijas ezeros liecina, ka mikroplastmasas daļiņas ir spējīgas ceļot līdz nogulumu slāņiem, kas veidojušies pat 18. gadsimtā. Līdz ar to mikroplastmasa nogulumos nav uzticams indikators antropocēna jeb cilvēka laikmeta sākumam, kā iepriekš uzskatīts starptautiskajā pētnieku vidē, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd