Dzīvnieki ir ārkārtīgi adaptīvi, un to prāta spējas ne ar ko īpaši neatšķiras no cilvēka, un īstenībā mums viņi būtu jāuztver daudz nopietnāk – saka Indriķis Krams, biologs, kura zinātniskā darbība saistīta vienlaikus ar trim augstskolām – Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti un Tartu Universitāti. Kramu Latvijas Radio NABA raidījumā “Zinātne vārdā” izjautāja Ivars Austers.
Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Vācijā uzbūvēts bezpilota lidaparāts, kas var pārvadāt piecus cilvēkus. Projekta autori, kompānijas “Lilium” pārstāvji uzskata, ka to var izmantot par gaisa taksometru, pateicoties zemajām lietošanas izmaksām.
Šis pavasaris Rīgā ir īpašs – ieradies pirmais cilvēkveidīgais robots. Latvijas zinātnieku rokās tas apgūst savas pirmās darba iemaņas. Zinātnieki arī cenšas padarīt robotus “gudrākus”.
Ir tik ierasts, ka ierīces mūs ved un par kaut ko signalizē. Aiz katra tās rādījuma ir cilvēks – kāds, kas to visu ir radījis. Viens no šādiem cilvēkiem ir arī programmētājs Atis Elsts.
Jomu, kurās roboti sevi piesaka, Latvijā netrūkst. Tas viss liek uzdot jautājumu, kur tad robotika mūs tālāk ved un kā labāk sagatavoties šai robotu ērai, lai mēs tajā būtu ieguvēji, nevis zaudētāji. Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Leo Seļāvo intervija LTV raidījumā “Izziņas impulss” norāda, ka roboti ir instrumenti, kurus jāmācās pareizi lietot, nevis baidīties no tiem.
Biškopis Atis Vallis Krimuldas novadā īsteno biškopības digitalizācijas projektu. Sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, projektam piesaistītu programmētāju un biškopi Kurzemes pusē līdz oktobrim tiks izstrādāta datu ievākšanas un analīzes sistēma, kas ziņo par temperatūru stropā, vibrācijām ap to un gaisa mitrumu peru zonā un ārpus stropa.
Latvijā zinātnieki pēta iespējas, kā izmantot atkritumus, kas satur cukuru. Viena no iespējām ir ražot zivju barību. Un par to ir ieinteresējušies Arābu Emirāti, intervijā LTV raidījumā “Izziņas impulss” pastāstīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesore Dagnija Blumberga.
Latvijā cilvēki ir vieni no pasaulē aktīvākajiem savvaļas produktu vācējiem. Turklāt starp ogotājiem un sēņotājiem ir lielākas atšķirības, nekā sākotnēji varētu likties. Viss slēpjas tajā, kā vieni un otri mijiedarbojas ar dabu. To pēta sociologs Miķelis Grīviņš.
Pēc sulas spiešanas pāri paliek spiedatliekas, kuras nereti tiek izmestas konteinerā. Latvijas Universitātes zinātnieki teiks, tas nav īsti pareizi, jo spiedatliekās ir ļoti daudz vērtīgu un veselīgu vielu.
Nākotnes pārtikas jomā Latvijā vēl nevaram runāt par mākslīgās gaļas izaudzēšanu, bet attiecībā uz augu pasauli gan mums ir savi veiksmes stāsti. Proti, to, kas citādi būtu vajadzīgs hektāros audžu, nu iespējams iegūt laboratorijā. Par pārtikas izaicinājumiem nākotnē intervija ar uzņēmuma “Alternative Plants” līdzdibinātāju Annu Ramatu-Stundu un Latvijas Universitātes pētnieku Jāni Brizgu.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikā izveidots Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta kontaktpunkts. Tā mērķis – veicināt inovācijas pārtikas ražošanā un ar to saistītajās industrijas.
NASA zemūdens treniņu centrā Hjūstonā (ASV) ikdienā sastopas gan veci, gan jauni astronauti. Vieniem tā ir iespēja iemācīties ko jaunu, citiem – dalīties nenovērtējamā personīgā pieredzē.
Skolēni ikdienā regulāri klausās mūziku un dalās iespaidos par populārākajām dziesmām. Tomēr skolā mūzikas stundās interesanti ir vien nelielai daļai, jo mācību metodes nereti ir novecojušas. Lai mūzikas nodarbības kļūtu aizraujošākas un skolēniem būtu iespēja praktiski līdzdarboties, pedagogi radījuši digitālu lietotni. Pilotprojektā to divus mēnešus izmēģināja mūzikas skolotāji Cēsīs.
"Tas ir pirmais tiešais attēls visfantastiskākajam objektam, par kuru esamību zinātnieki jau sen bija pārliecināti," tā pirmo melnā cauruma fotogrāfiju vērtē Latvijas Universitātes asociētais profesors, fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs.
Ko mobilo telefonu lietošanas intensitāte, kas mērīta dienas, nedēļas un sezonas intervālos, var atklāt par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos? Kādas ir skaidras un bezskaidras naudas norēķinu priekšrocības un mīnusi? Kas ir Latvijas ekonomikas augšupejas klupšanas akmens, un kā pētnieki var palīdzēt to pārkāpt? Par šiem un citiem jautājumiem radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” ar Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu Gundaru Bērziņu sarunājas Ivars Austers.
Uz mobilā interneta kvalitāti var raudzīties no dažādiem aspektiem, taču viens no būtiskajiem kvalitātes kritērijiem iedzīvotājiem ir mobilā interneta ātrums. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) ir apkopojusi informāciju par regulēto elektronisko sakaru pakalpojumu rādītājiem 2018. gadā, un tas ļauj mums secināt, ka trijos gados Latvijā mobilais internets kļuvis divkārt ātrāks.
Izraēlas zinātniekiem nav izdevies veiksmīgi nosēdināt kosmisko zondi “Beresheet” uz Mēness virsmas. Tā avarēja dzinēja problēmu dēļ.
Astronomi trešdien, 10. aprīlī, demonstrējuši pirmo melnā cauruma fotoattēlu, kas uzņemts ar astoņu teleskopu tīkla palīdzību.
LSM.lv jau rakstīja par pašmāju telekomunikāciju uzņēmumu neglaimojošo vietu pasaules mērogā datu apraides ātruma ziņā. Marta beigās publicēts privātā datu analītikas uzņēmuma “tefficent” pētījums, kas raugās uz 2018. gadu mobilo datu patēriņa kontekstā, un šajā griezumā Latvijas uzņēmums “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) ierindojas trešajā vietā pasaulē. Eiropas kontekstā Latvija līdzās Ziemeļvalstij Somijai ir viena no līderēm un Eiropas Top11 ir visi trīs Latvijas mobilo pakalpojumu operatori.
Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) pārstāvji brīdinājuši par Indijas iznīcinātā satelīta atlūzu radītajiem riskiem. Tie apdraud Starptautisko kosmosa staciju un tajā strādājošos astronautus.
Jaunākie
Interesanti