Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Digitālais dvīnis prognozēs plūdus Ogres upē
Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki radījuši jaunu plūdu monitoringa sistēmu. Ogres upes malā izvietotas mērierīces un izstrādāts digitālais upes dvīnis, kas būs spējīgs pavasarī prognozēt plūdu draudus 24 stundas pirms tam, kad tie reāli sāksies.
Par patiesību un meliem mūsdienās – filozofs Māris Kūlis veicis apjomīgu pētījumu
Pērn pirmo reizi Latvijā tapis apjomīgs pētījums par tādu tematu kā patiesība un meli, aplūkojot šos jautājumus no filozofijas skatupunkta. Tajā pētīts, kā melošana un maldināšana izpaužas mūsdienu sabiedrībā visdažādākajās jomās, ieskaitot politiku, reklāmu un medijus, stāstīja pētījuma autors, filozofs Māris Kūlis.
Ko šogad vērosim Latvijas debesīs? Intervija ar Astronomijas biedrības vadītāju
Šogad Latvijas debesīs būs novērojamas ierastās meteoru plūsmas, gada otrajā pusē gaidāms daļējs Saules aptumsums un kādā decembra rītā varēs redzēt, kā Mēness aizklāj Marsu. Intervijā Latvijas Radio Latvijas astronomijas biedrības vadītājs Māris Krastiņš stāstīja par to, kādi astronomisko parādību datumi šogad jāiegaumē, kā attīstās astronomijas amatieru un profesionāļu kustība un cik kopumā sabiedrībai pieejama kosmosa izzināšana Latvijā.
Intuitīvas kustības un smadzeņu signālu nolasīšana. Kas mūsdienu protēzēm joprojām nav pa spēkam
Par spīti tam, ka protezēšanas nozare ik dienu attīstās, joprojām pastāv tādi izaicinājumi kā intuitīvu kustību nodrošināšana un smadzeņu signālu nolasīšana, ko risināt vēl nav iespējams, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” atzina Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes studiju programmas ''Ortozēšana, protezēšana'' vadītājs, rehabilitācijas centra "Vaivari" Ortozēšanas, protezēšanas centra vadītājs Ēriks Šveide.
Gēnu rediģēšanas «šķēru» panākumi raisa diskusijas par metodes izmantošanas ētiku
Viens no šī gadsimta ievērojamākajiem sasniegumiem ģenētikā un medicīnā kopumā ir gēnu rediģēšanas metodes “CRISPR” jeb “DNS šķēru” atklāšana. Nākotnē to varētu izmantot, lai ārstētu līdz šim neārstējamas, iedzimtas slimības, rediģējot cilvēka genomu. Vienlaikus gēnu rediģēšanas panākumi raisa diskusijas par metodes ētiku. Pati metode gan problēmu nerada, to rada tās pielietojums, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadītāja Zanda Daneberga.
Ko Latvijas podkāstiem nesīs 2022. gads? Saruna ar raidierakstu veterānu
Ko Latvijas podkāstu pasaulei gaidīt no 2022. gada? Uz sarunu par to Latvijas Radio podkāsts par podkāstiem “Raidnīca” aicināja Arturu Medni, kurš ir viens no Latvijas raidierakstu veterāniem. Divtūkstošo gadu sākumā viņš ir veidojis vienu no pirmajiem diviem vai trim podkāstiem Latvijā.
Vai zini, kāda ir vismazākā zāļu molekula pasaulē?
Vai zini, kāda ir vismazākā zāļu molekula pasaulē, par kuras bioloģiskās iedarbības izpēti piedevām vēl ir piešķirta Nobela prēmija? Atbilde uz šo jautājumu meklējama 1987. gadā, kad, pētot asinsspiediena regulācijas mehānismus, fiziologs Roberts Frensiss Fērgots (Robert Furchgott) no Ņujorkas "Downstate Medical Center" kopā ar savu studentu Džonu Zavadzki (John Zawadzki) atklāja, ka, atbildot uz smadzeņu raidītajiem signāliem, asinsvadu sieniņas no iekšpuses izklājošās šūnas, kuras sauc par endotēlija šūnām, veido nezināmu signālmolekulu, kas liek atslābt asinsvadu sieniņu gludajai muskulatūrai. Tā rezultātā asinsspiediens samazinās, bet asins plūsma palielinās.
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt