Diagnoze - vēzis

Čīles galvaspilsētā Santjago trešo dienu turpinās policijas un armijas sadursmes ar protestētājiem, kurās dzīvību zaudējuši vienpadsmit cilvēki. Nekārtības pārņēmušas arī citas Čīles pilsētas, kurās izsludināts ārkārtas stāvoklis. Iedzīvotāju sašutumu sākotnēji izraisīja valdības plāni palielināt metro biļešu cenas, tomēr protesti pārauga plašākā neapmierinātībā ar dzīves dārdzību. 

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" valdē tuvākajā laikā plānotas izmaiņas, to stiprinot ar nozares profesionāļiem, kuriem ir starptautiska pieredze farmācijā, to intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš.

Paredzams, ka šonedēļ vērtēšanai Saeimas komisijās nodos Administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu. Parlamentāriešiem tas jāpieņem galīgajā lasījumā līdz nākamā gada maijam. Par tā skatīšanu atbildīgā komisija sola nevilcināt likumprojekta virzību, lai gan paredzama sīva pretestība. Vienlaikus nozares ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") neprognozē ievērojamas izmaiņas pašlaik piedāvātājā modelējumā.

Par "Daugavpils satiksmes" vadītāju iecelts Sergejs Blagoveščenskis, kurš pirms kāda laika jau ieņēma šo amatu.

21. oktobrī vēlētāji Kanādā dodas pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētu jaunu parlamentu. Galvenais jautājums — vai Džastinam Trudo un viņa vadītajai Liberālajai partijai izdosies pagarināt valdības pilnvaru termiņu par četriem gadiem. Šis jautājums varētu būt svarīgs arī Latvijai, ņemot vērā Kanādas iesaisti drošības misijās Baltijas reģionā. Tāpēc vēlēšanu iznākums noteiks to, vai Kanādas un Latvijas attiecības drošības jautājumos turpināsies kā līdz šim vai būs novērojama abu valstu attālināšanās gan drošības, gan NATO kontekstā.

Biedrība "Zolitūde 21.11." pirmdien protestēja pie tiesas ēkas Baldones ielā 1a, jo uzskata, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllieta tiek novilcināta. Pie tiesas nama bija sapulcējušies apmēram 15 bojāgājušo un cietušo tuvinieki.

Šveices federālā parlamenta vēlēšanās uzvarējusi labējā Tautas partija. Tomēr labi panākumi bija arī “zaļajiem” politiskajiem spēkiem.

No 2021. gada Latvijai var nākties maksāt lielu soda naudu Eiropas Savienībai par pārāk augstu CO2 piesārņojuma līmeni. Daļu piesārņojuma rada novecojušais autoparks. Pagaidām Latvijā no vecu auto iegādes attur tikai augstais ekspluatācijas nodoklis, tikmēr lietuvieši ieviesuši tūkstoš eiro piemaksu, ja iedzīvotājs nomaina veco automobili uz jaunu un videi mazāk kaitīgu. 

Pensiju 2. līmenī esošie līdzekļi jeb iedzīvotāju uzkrājumi pēdējos gados stabili pieaug – no 3,31 miljarda eiro 2017. gadā līdz 4,13 miljardiem eiro 2019. gada pirmajā pusgadā. Galvenie pieaugumu ietekmējošie faktori ir regulārās iemaksas un pensiju plāna ienesīgums finanšu tirgos. Par spīti faktam, ka uzkrātais naudas apjoms 2. pensiju līmenī būs svarīgs ikmēneša ienākums vecumdienās, liela daļa Latvijas iedzīvotāji par to neinteresējas. 2. pensiju līmenī būtiskākās pārmaiņas gaidāmas no 2020. gada 1. janvāra, jo likuma grozījumi paredz, ka uzkrāto kapitālu varēs mantot.