Daļa Latvija slimnīcu aptuveni gadu parādu atgūšanai pievērš pastiprinātu uzmanību. Tiek sūtīti atgādinājumi, kā arī piedāvājumi parādu maksāt pa daļām, bet, ja tas nepalīdz, tiek lūgta arī parādu piedzinēju palīdzība. Kā slimnīcas kārto rēķinus ar pacientiem-parādniekiem?

Uz reliģisku organizāciju rīkotajiem dievkalpojumiem pulcēšanās ierobežojumi neattiecas, jo "dievkalpojumi nav uzskatāmi par privātu vai publisku pasākumu", aģentūrai LETA paziņoja Tieslietu ministrijas (TM) nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile.

Nacionālā apvienība (NA) rosina piešķirt papildu finansējumu dzemdes kakla vēža skrīningam un prostatas vēža skrīningam, kā arī noteiktiem medikamentiem onkoloģijas ārstēšanai. Attiecīgajiem skrīningiem 2021. gadā būtu nepieciešami vairāk nekā 750 000 eiro, savukārt zāļu kompensācijai – 28 miljoni eiro, informēja NA. Nepieciešamo finansējumu NA piedāvā rast, ceļot akcīzes nodokli tabakai un tās izstrādājumiem.

Pēc vairāk nekā divus gadus ilgušas izmeklēšanas Valsts policija ir izbeigusi kriminālprocesu par iespējamām nelikumībām Jelgavas domē un tās grāmatvedībā. Proti, likumsargiem neesot izdevies savākt pietiekamus pierādījumus vietējā ziedu veikala pārdevējas celtajai trauksmei, ka domes darbinieki privātai lietošanai puķu veikalā pasūtina alkoholu, ko vēlāk rēķinos noformē kā domes vajadzībām piegādātus ziedus un par ko samaksā pašvaldība. Tikmēr pati pārdevēja, kas cēla trauksmi, pēc atlaišanas no darba ir taisnību panākusi tiesā.

Militārās parādes ir padomju, nevis pirmskara Latvijas tradīcija, paziņojis Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksandrs Kiršteins, komentējot to, ka Covid-19 epidēmijas dēļ šogad atceltas 11. un 18. novembra militārās parādes. Kā parādīja “Melu detektora” pārbaude, neatkarīgajā Latvijā laikā starp abiem pasaules kariem parādes – lielas un mazas – tika rīkotas regulāri. 

Ekonomikas un darba tirgus atlabšanu no Covid-19 krīzes varētu sagaidīt nākamā gada otrajā pusē, intervijā Latvijas Radio pauda Ekonomikas ministrijas analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka valsts svētkos patriotismu var izrādīt radoši, bet sabiedrības veselības ziņā droši, un arī koalīcijas partneri Nacionālā apvienība (NA)  varētu savu tradicionālo lāpu gājienu aizstāt ar kādu citu risinājumu.

Valsts policijā katru dienu tiek saņemti ziņojumi par bezvēsts pazudušām personām. Daļa no viņām atgriežas pašas. Tomēr nereti ir jāuzsāk meklēšana. Latvijā to dara ne tikai policija, bet arī Zemessardze un brīvprātīgo organizācijas. Pazušanas iemesli ir dažādi – aizbēg no ģimenes vai aprūpes nama, apmaldās mežā, aizbrauc uz ārzemēm un nevēlas tikt atrasti. Visbiežāk pazudušos atrod, un nereti to izdara brīvprātīgie.

Kariņš uzsvēra, ka vēl otrdien, 20. oktobrī, Krīzes vadības padomē ir  apspriests jautājums par masku krājumiem, un ir saņemta informācija, ka to netrūkst, ir diezgan ievērojami lieli krājumi nodrošinājuma noliktavās un slimnīcās.

Laikā, kad daudzas Eiropas Savienības valstis pastiprina vai atjauno ierobežojošos pasākumus Covid-19 izplatības samazināšanai, ar jauniem izaicinājumiem saskaras arī tās valstis, kurās pavasarī slimības izplatība nebija tik liela. Slimnīcu gultu un medicīniskā personāla trūkums, ekonomiskā lejupslīde un politiskā sāncensība ir tikai daži no aspektiem, kurus izkristalizējuši šie krīzes apstākļi. Tikmēr Eiropas Savienības līmenī joprojām notiek diskusijas par ekonomikas atveseļošanai paredzētā finansējuma atbrīvošanu, bet Eiropas Centrālā banka uzsver, ka rīkoties ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk.

Pašreizējā Rīgas brīvostas valde tuvākajā sēdē plāno vērtēt priekšgājēju apstiprināto vērienīgo darījumu – piestātņu iegādi Eksporta ostā par 18 miljoniem eiro, Latvijas Radio pastāstīja valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (“Attīstībai/Par!”).

Trešdien debesis Latvijā būs apmākušās un gaidāms lietus, liecina prognozes.