Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
Jaunā Rīgas teātra pārbūvei konkursā noskaidrots jauns būvnieks, bet Lielās ģildes atjaunošanas projekta iepirkumā saņemti septiņi piedāvājumi. Ārkārtējā situācija nav ietekmējusi rosību nacionālās nozīmes ēku būvlaukumos. Pirms ieiešanas būvlaukumā darbiniekiem tiek izmērīta temperatūra, viņiem jāsniedz apliecinājums par veselības stāvokli, un darbi organizēti tā, lai vienkopus celtnieki nedrūzmētos kuplā skaitā.
Pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumu darbinieki vēl nevar pieteikties dīkstāves pabalstiem Covid-19 krīzes laikā. Iepriekš bija paredzēts, ka pabalstiem varēs pieteikties jau no 2. aprīļa, ņemot vērā vairākus kritērijus. Viens no tiem paredzēja, ka pabalsta saņēmējiem deklarācijā būs jāapliecina, ka noteiktajā laikā netiks gūti nekādi ieņēmumi. Taču finansiālu atbalstu radošām personām var sniegt arī Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atgādina fonda direktors Edgars Vērpe.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi’ (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā koncertzāles “Lielā ģilde” atjaunošanas būvprojekta izstrādei pieteikušies septiņi pretendenti. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu. Par tā rezultātiem tiks ziņots mēneša laikā, medijus informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.
Pašlaik daudz kultūras satura internetā pieejams bez maksas un tam ir liela piekrišana, tomēr kultūras iestāžu pārstāvji secina, ka ilgtermiņā to finansiāli nevarēs atļauties. Pirmie eksperimenti ar biļešu pārdošanu uz tiešsaistē baudāmiem kultūras pasākumiem izrādījušies veiksmīgi.
Ārkārtējās situācijas skartie un dīkstāvē bez ienākumiem palikušie pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumu darbinieki varēs saņemt dīkstāves pabalstus – tā 31. martā lēmusi valdība. Tas nozīmē, ka īslaicīgu atbalstu saņems arī kultūras jomā strādājošie un brīvmākslinieki. Taču radošo cilvēku vidū uztraukumu rada valdības izvirzītie kritēriji, ka, lai pretendētu uz pabalstu, ārkārtējās situācijās laikā ieņēmumu nedrīkst būt vispār – tai skaitā AKKA/LAA un LaIPA administrēto autoratlīdzību par jau esošu autordarbu publisku izmantošanu.
Eiropas Komisija 2020. gada 30. martā pieņēmusi lēmumu ēku kompleksam “Trīs brāļi” piešķirt Eiropas mantojuma zīmi, medijus informē Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji. Eiropas mantojuma zīmi piešķir objektiem, kam piemīt liela simboliska Eiropas nozīmes vērtība un kas raksturo Eiropas kopīgo vēsturi un Eiropas Savienības izveidi, kā arī Eiropas integrācijas procesa pamatā esošās Eiropas vērtības un cilvēktiesības.
Joki ir kā īsas teikas, un tie palīdz saprast notiekošo. Šobrīd, protams, visi joko par vīrusu un situāciju pasaulē, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" atzīst stāstnieks un folkloras pētnieks Guntis Pakalns, kurš pēta arī mūsdienu folkloru.
Lieldienu tuvošanās daļai cilvēku saistās ar intensīvāku garīgo dzīvi, kas ietver arī baznīcas apmeklēšanu un būšanu kopā ar draudzi. Tagad tas klātienē nav iespējams, bet tā vietā ir iespēja tiešsaistē vai ierakstos skatīties dažādu konfesiju dievkalpojumus, ko var izmantot kā garīgo atbalstu un stiprinājumu. Taču ir draudzes un mācītāji, kas šajā laikā piedāvā vēl papildu komunikāciju virtuālajā vidē, lai uzrunātu cilvēkus personiskāk un tiešāk un dalītos ar viņiem savās pārdomās gan par ticības jautājumiem, gan šī laika izjūtām.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju pārņems piegādātāju apvienība SBSC, kuras sastāvā ir SIA “Skonto Būve” un SIA “Skonto Construction”, Latvijas Radio informēja “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). SBSC piedāvājums izraudzīts kā saimnieciski izdevīgākais no četriem pretendentiem, un piedāvātā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro. Cena ietver būvdarbus, apsaimniekošanu uz pieciem gadiem, tehnoloģijas un iebūvētās mēbeles.
Kultūras dzīve pēdējās nedēļās no teātriem, izstāžu un koncertzālēm masveidā pārcēlusies uz interneta vidi. Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), kas pārstāv vairāk nekā 5000 Latvijas autoru un gādā, lai viņi gūtu atlīdzību par saviem darbiem, saņem lūgumus no dažādām iestādēm par tarifu samazināšanu kultūras saturam internetā. Aģentūras galvenā prioritāte arī šajā situācijā tomēr ir un paliek autoru intereses.
Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) septīto gadu godina kolēģu ieteiktus autorus, kuru darbi, pirmoreiz publiskoti iepriekšējos divos gados, izrādījušies iedvesmojošs pārsteigums. Šoreiz balvai bija pieteikti 10 darbi. 26.marta sēdē AKKA/LAA padome lēma piešķirt četras Autora balvas, medijus informē AKKA/LAA pārstāvji.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas pastāvīgās ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” komanda izsludina akciju “Dzimtas Bībele”, aicinot ikvienu piedalīties virtuālas izstādes veidošanā vietnē “Facebook”, medijus informē bibliotēkas pārstāvji.
Mans vārds ir Anda Buševica, un, izrādās, es neesmu viena savā nodomā pierakstīt pandēmijas laiku. Marta vidū Igaunijas Nacionālais muzejs publicēja uzsaukumu iesūtīt stāstus un fotoliecības, kā koronavīrusa krīze ietekmējusi cilvēku ikdienas dzīvi un kā viņi pielāgojušies jaunajai situācijai.
Ja nebūs valsts atbalsta, trīs ceturtdaļas pasākumu nozares uzņēmumu atlaidīs 70% darbinieku. Šādu viedokli pauž Latvijas Pasākumu producentu asociācija. Pašnodarbināto un mikrouzņēmuma režīmā darbs ir pilnībā apturēts. Raidījums “Kultūršoks” turpina skaidrot ārkārtējās situācijas radītās sekas kultūras jomā, šoreiz – par nevalstiskajām kultūras organizācijām un brīvmāksliniekiem. Valdība izstrādājusi kritērijus visu nozaru uzņēmumu atbalstam, taču par atbalstu pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem vēl tiks lemts. Tikmēr paši mākslinieki pārliecināti – 14. aprīlī ierastā dzīve neatsāksies.
Literatūras un filozofijas interneta žurnāls “Punctum” un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts sākuši projektu “Pandēmijas dienasgrāmata”. Kamēr “Punctum” uzrunā un publicē dažādu kultūras ļaužu pārdomas par pandēmiju, Literatūras, folkloras un mākslas institūts apkopo jebkura cilvēka rakstīto.
"Visvairāk mani saistījis cilvēks. Vienmēr. Kad cilvēks jūtas labi, viņš izskatās pilnīgi citādi. Redzu, kā mainās cilvēks, kad viņā ienāk dvēsele," saka kordiriģente, dziedātāja un māksliniece, Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmes kavaliere Māra Skride, kura 24. martā ģimenes lokā nosvinēja 80. dzimšanas dienu. Viņas personālizstāde Skultes kultūras integrācijas centrā tika atklāta marta sākumā, bet mākslinieces atmiņu stāstu fiksējusi jubilāres meita – komponiste Anna Veismane.
Jaunais Latvijas Televīzijas projekts “100g kultūras diskusija”, kas reizi mēnesī plānots sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un “Facebook” “100g kultūras” profilā, aizsākās 26. martā ar sarunu par to, kādas izmaiņas sabiedrībā un tās domāšanā iestāsies pandēmijas, karantīnas, pašizolācijas laikā. Kāda šī posma dēļ būs dzīve pēc pandēmijas? Lielākās bažas sarunu biedros raisīja ne tikai ekonomiskie, bet arī demokrātijas un privātuma ierobežošanas riski.
Radošo profesiju pārstāvji Lietuvā ar sejas maskām apgādājuši vairākas publiskā vidē izvietotas skulptūras. Aktīvisti šādā veidā cenšas pievērst uzmanību koronavīrusa epidēmijai un atceltajiem kultūras pasākumiem.
Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai nozīmē, ka atcelti visi publiskie pasākumi, teātra izrādes un koncerti. Pašizolācijā spiesti atrasties gan radošie cilvēki, gan mākslas patērētāji. LTV raidījumā “Kultūrdeva” filozofs, sociologs, antropoloģijas tēmu un medicīnas ētikas eksperts Vents Sīlis dalās pārdomās, kā pārdzīvot šo izolāciju. Sīlis cer, ka jaunajā ikdienā vairāk pievērsīsimies savai iekšējai dzīvei, bet krīzes jēgu saskata sabiedrības vērtību pamatu aktualizēšanā.
Laikā, kad Covid-19 krīze radījusi straujas pārmaiņas mūsu visu dzīvē, Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcija uzsākusi interneta formāta pārraidi “100 g kultūras diskusija”. Pirmā diskusija – 26. martā pulksten 11.00 – veltīta dzīvei pēc pandēmijas. Sarunāsies sociālantropoloģe Agnese Cimdiņa, filozofs Artis Svece, pedagogs un žurnālists Imants Frederiks Ozols un digitālo risinājumu speciālists, “Mobilly” vadītājs Ģirts Slaviņš. Diskusiju vadīs LTV žurnāliste Gunta Gaidamaviča.
Jaunākie
Interesanti