Kultūra / Kultūrtelpa
Lai īstenotu pasākumus ārkārtas situācijas novēršanai sakrālajās celtnēs – Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā un tās ēku kompleksā, Svētās Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcā, Krustpils luterāņu baznīcā, kā arī Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centrā – Ministru kabinets 23. jūlija sēdē lēma piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas nepārsniedz 1 403 335 eiro, informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
"Nekas tā nestiprinās sabiedrības noturību un mūsu kopējo drošību kā tas, ka mēs visi jūtamies piederīgi un apzināmies, ka esam daļa no šīs nācijas, un kultūras nozare tajā spēlē centrālo lomu," sarunā Latvijas Radio 3 "Klasika" uzsvēra kultūras ministre Agnese Lāce ("Progresīvie").
Kā mēs ar kultūras līdzekļiem varam stiprināt paši savu drošību, kamēr Krievija turpina kara noziegumus Ukrainā? Kā mēs varam atrast valodu, lai runātu par karu? Režisori Mārtiņš Eihe un Valters Sīlis Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta par iestudējumiem "Izdzīvošanas piezīmes" un "Ik dienas", kuru pirmizrādes varēs piedzīvot Valmieras vasaras teātra festivālā 2. un 3. augustā.
Visbiežāk dzirdēts ieteikums – ja vēlaties, lai jūsu atvases lasa, lasiet paši, ejiet uz bibliotēkām, pērciet grāmatas. Šie ieteikumi ir lieliski un pareizi, tomēr daudzi vecāki, kas tos ievēro, sūdzas – bērni tik un tā nelasa. Vai mūsdienās pietiek tikai ar mūsu labo piemēru, vai tomēr jāsāk pielāgoties un digitālajā vidē iegūtās mūsdienu bērnu prasmes sākt izmantot viņu pašu labā?
"Mums, tibetiešiem, ir teiciens – "aiz katra kalna ir jauna dziesma". Tibetā ir ļoti daudz kalnu, tāpēc var iedomāties, ka tur ir miljoniem dziesmu! Bet es nekad neesmu gribējis būt dziedātājs! Varbūt tas bija manī kaut kur iekšā, bet man nebija vēlmes vai nodoma par tādu kļūt," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumam "Odiseja" atzīst Lotens Namlings – tibetietis, kurš dzimis trimdā Dārdžilingā, Indijā, bet šobrīd kopā ar ģimeni dzīvo Šveicē.
Piektdien, 19. jūlijā, Tukuma svētku laikā pilsētas centrā, Brīvības laukumā atklās iespaidīgu spoguļu vides objektu – instalāciju "Kungs Tukums". Objekts veidos krāšņu saspēli ar Brīvības laukuma ainavu un laukuma apmeklētājiem, uz tā būs izlasāmi iedvesmojoši citāti un spēka vārdi.
Miers sajaukumā ar atmiņām par jaunības nemieru – tā varētu raksturot festivālu "Laba daba", kas kopš 2009. gada vasarās vilina cilvēkus ar labdabīgu attieksmi pret visām dzīvām būtnēm, ieskaitot vidi, kas mums ir apkārt.
Imanta Ziedoņa krāsainās pasakas šovasar ir iedvesmas avots visai neparastam projektam, kurā ziedu krāšņums savijas ar bērnu radošajām izpausmēm. Proti, Rīgā šovasar izveidotas desmit dažādu krāsu puķu dobes, kas pakāpeniski tiek papildinātas ar Ziedoņa Krāsaino pasaku konkursa uzvarētāju darbiem.
"Rietumu zinātniskā terminoloģija jeb Rietumu domāšana, kas paredz ārkārtīgi augstu vispārinājuma pakāpi, abstrakcijas, iedomātus universālus likumus, it kā tādi eksistētu dabā, tā ir arī iekarojusi visu pasauli," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pauda Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs, profesors Kaspars Kļaviņš.
Valdība 16. jūlijā atbalstīja jauno Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja maksas pakalpojumu cenrādi, kas paredz būtisku ieejas biļešu cenu palielinājumu.
"Ikdienā mani visvairāk šajā sakarā sajūsmina "Rimi" veikala izpārdošanu logo "Mamutu dienas", ja paturam prātā to, ka mamuti ir izmirusi suga… un šāds tēls aicina mūs pirkt vairāk," "Radio Naba" raidījumā "Nezāle" teic pētniece Dace Bula. Viņa kopā ar filozofu, publicistu Arti Sveci skaidro, kā valoda un literatūra darbojas kā rīks un reizē atspoguļojums tam, kādā veidā mēs tveram vidi un dabu sev apkārt, dažkārt to idealizējot, bet citkārt – uztverot vien kā rīku un resursu cilvēka mērķu izpildīšanai.
"Man jau ļoti patīk tās vecās telpas, kurās redzami gan laika un klimata nospiedumi, gan iepriekšējo lietotāju atstātais slānis – šādas telpas ir ar savu raksturu, savu dvēseli. Un tava izvēle – to visu vai nu izdzēst, aizslaucīt, vai tieši otrādi – izmantot, tur jau esošo pārvēršot par priekšrocību vai ko tādu, ko par naudu nevar nopirkt. Un tad šīs telpas kļūst īpašas: atmosfēra, apgaismojums, sienu nolietojums – tas viss ir klātesošs un veido atmosfēru. Kad šeit ienāk apmeklētājs, viņš to jūt un redz," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" teic mākslinieks Kaspars Lielgalvis, kurš 10. jūlijā Industriālā mantojuma dienu laikā alus darītavā "Brūzis Manufaktūra" uzstājās ar lekciju "Kultūrvietu izveide: tukšās ēkas un to pagaidu lietošana".
Būvdarbu laikā mainot Līvbērzes dievnama jumtu, strādnieki atklājuši senus sienu gleznojumus. Vēlāk zem jumta apseguma atrasti trīs nozīmīgi mākslas artefakti – Līvenu dzimtas koka ģerbonis, zārka rotājumu fragments un plāksne ar aprakstu par Martu Filīpīni fon Lasī. Pēc objekta apsekošanas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperti norāda – atradums ir patiesi vērtīgs un drīzumā tiks sākts padziļināts izpētes darbs un seno priekšmetu restaurācija.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.