Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
Apgāds "Zinātne" klajā laidis muzikologa Jāņa Kudiņa monogrāfiju "Oskars Stroks. Tango karaļa mantojums". Septiņu gadu garumā veiktais apjomīgais pētījums bijusi Kudiņa privāta iniciatīva. Kaut darba procesā monogrāfijas tapšanu atbalstījis Kultūrkapitāla fonds, autors norāda – diemžēl valsts atbalsta zinātniskajai pētniecībai Latvijā trūkst, tāpēc ilglaicīgu, stabilu un noturīgu humanitāro zinātņu attīstību būvēt nav iespējams. Un tā ir ļoti liela problēma.
Sesto gadu Autoru dienās kolēģi godina autorus, kuru darbi, pirmoreiz publiskoti iepriekšējos divos gados, viņus pārsteiguši, izšūpojuši no ierastības un kalpojuši par iedvesmas avotu.
AB dambis ir tā vieta, kur vajadzētu būvēt Nacionālo akustisko koncertzāli, ja gribam to iegūt pārredzamā nākotnē, atzīst speciālisti Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo”.
Vēl pirms aktīvās tūrisma sezonas sākuma Rundāles pils hercogienes apartamentos norit aktīva rosība – tur norisinās muzeja krājuma priekšmetu fotografēšana, aprakstīšana un digitalizācija, lai tos varētu iekļaut Nacionālajā muzeju krājuma kopkatalogā.
Ceturtdien, 11. aprīlī, notika Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Satversmes sapulce, kurā tās dalībnieki uzklausīja rektora amata kandidātes – līdzšinējās rektores – profesores Rūtas Muktupāvelas piedāvātās LKA vadības programmas prezentāciju turpmākajiem pieciem gadiem, kā arī piedalījās debatēs un vēlēja. Satversmes sapulces dalībnieki vienbalsīgi ievēlēja R. Muktupāvelu LKA rektores amatā uz otru termiņu, informēja LKA.
Pārbūvējot un atjaunojot Kuldīgas Kultūras centru, iecerēts saglabāt uz senā ķieģeļu skursteņa izveidoto stārķu ligzdu. Ligzda ar visu stārķi fiksēta arī SIA “MARK arhitekti” piedāvātajā vīzijā. Aprīļa sākumā Kuldīgas novada Kuldīgas novada pašvaldība un SIA “MARK arhitekti” parakstījuši līgumu par Kuldīgas Kultūras centra ēku un pagalma pārbūves un atjaunošanas būvprojekta izstrādi.
Savu simtās jubilejas gadu sākusi Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas dzima nepilnu gadu pēc Latvijas valsts – 1919. gada 29. augustā. Bet tikai pēdējos piecus gadus tai ir sava ēka, kurā vienkop atrodas viss bibliotēkas krājums. Tas ļāvis arī pētniekiem saskatīt jaunas kopsakarības bibliotēkas un tās lietotāju attiecībās šo simt gadu garumā. Jubilejas gadu Nacionālā bibliotēka svinēs ar astoņām izstādēm, un divas no tām skatītājiem durvis vērs jau trešdien.
Šopēcpusdien Mazajā ģildē pasniegtas Rīgas Gada balvas kultūrā "Baltais zvirbulis”. Mākslinieka Aigara Bikšes veidotos zvirbuļus, kurus pasniedz jau no 2004. gada, šogad saņēma desmit laureāti, viņu vidū arī mūsu kolēģe – Latvijas Televīzijas žurnāliste Ilze Strenga.
Folkloras kopas “Ilža” dalībnieki veiksmīgi tikuši galā ar lielu izaicinājumu. Viņi ierakstījuši un izdevuši kompaktdisku, kurā iekļautas dziesmas zudušajā lucu jeb Ludzas igauņu valodā. Nupat diska prezentācija notikusi pasākuma “Satiec savu meistaru!” laikā Ciblā.
Aprīlis iesācies spraigi gan Londonā, gan Parīzē. Latvijas delegācija Miera konferencē Parīzē savās sēdēs spriež un plāno. Darbakārtībā dažādi svarīgi ziņojumi gan par Brēmera un Skubiņa došanos uz Liepāju, gan taktiku saistībā ar kontaktu dibināšanu ar lielvalstīm. Arī Oļģerdam Grosvaldam tiek svarīgs uzdevums – viņam jāgādā par viesu ielūgšanu uz sadarbības pusdienām. Jau nākamajā sēdē O. Grosvalds informē, ka tuvākajā laikā pusdienās uzaicināti arī laikraksta "The Times" darbinieki un rakstnieks Paul Adam.
Kultūras ministrija un Rīgas dome par tīkamāko Rīgas koncertzāles atrašanās vietu uzskata AB dambi, tas otrdien izskanēja ekspertu un arhitektu diskusijā Rīgas pilsētas arhitekta birojā.
Viļānu Muzykys i muokslys škola, kai pīzeist tuos direktore Inta Brence, ir īstuode, kas centrej vītejūs kulturys i muokslys ļauds, jo sovu vītu rodūšai darbeibai ite var atrast gon bārni i jaunīši, gon ari pīaugušī. Vīna nu jaunuokūs, sarežgeituokūs i interesantuokūs našaubeigi ir interešu izgleiteibā pīduovuotuo animacejis darbneica, kur jaunīši pasnīdzieja Daiņa Poikāna vadeibā roda jaunys animacejis kinys latgaliski.
Pēterburgas ermoņiku spēlēšanas tradīcija, caurspēlējamās cītaras spēle, knipelēšanas prasme, dubultauduma šatiera segu aušana Ziemeļvidzemē, lībiešu kultūrtelpa, Rucavas tradicionālā kultūrtelpa, Upītes kultūrtelpa un Gaujas plostnieku amata prasmes – astoņas nacionālas vērtības, kas 29. martā Krapes Tautas namā no Latvijas Nacionālā kultūras centra saņēma oficiālu apliecinājumu par konkrētās nemateriālā kultūras mantojuma vērtības iekļaušanu Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šobrīd sarakstā iekļautas jau 14 vērtības.
Latvijas Nacionālā kultūras centra iedibināto Cimzes balvu izcilākajiem kultūrizglītības skolotājiem 2019. gadā saņems Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas skolotāja Elizabete Beāte Goļikova un profesionālās izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” Rīgas Doma kora skolas ilggadējais direktors un pedagogs Jānis Erenštreits.
Koncertzālē “Rīga” jau vairākus gadus nenotiek ne teātra izrādes, ne koncerti. Taču par drāmas trūkumu šajās telpās un ap tām nevar sūdzēties. Nama saimnieks Latvijas Zinātņu akadēmija un nomnieks SIA “Rīgas koncertzāle” savērpuši skandālu un apvainojumu pilnu izrādi. Pirmdien norisinājās tās kārtējais cēliens. Kaut arī tiesa likusi “Rīgas koncertzālei” pamest telpas, uzņēmums joprojām atsakās to darīt.
Pārskatot savu mājas bibliotēku, nereti rodas jautājums, kur likt izlasītās, vairs nevajadzīgās grāmatas, jo tās vienkārši izmest lielākoties neceļas roka. Bet šim nolūkam lieti var noderēt publiskie grāmatu apmaiņas plaukti, kas kļūst arvien populārāki mazpilsētās un laukos. Šāds plaukts nu jau labu laiku ir Limbažu autoostā, bet Kocēnu novadā pat vairākos pagastos ir uzstādīti speciāli grāmatu apmaiņas namiņi. Un savs grāmatu apmaiņas plaukts jeb Stāstu tornis ir arī Cēsu stacijas skvērā.
Kab pasarunuotu par dzeivi i volūdu Cyblys nūvodā i tuo apleicīnē, Jezupa dīnys piecpušdīnē raidejuma „Kolnasāta” rodūšuo komanda Pušmucovys tautys nomā beja saaicynuojuse vītejūs ļauds iz suprātku aba vakariešonu. Kasdīna pīrūbežā, teritorialūs reformu atskanis i jaunuos vāsmys, latgaliskais kulturā i školā iteinis laužu acim. Vītejuos sīvys zynuoja stuosteit ari par apleicīnē lītuotim sovpateigim latgalīšu vuordim i izteicīnim.
Neticamas pārvērtības, rezultāti un procesi – to visu būs iespējams skatīt no 30. marta līdz 9. jūnijam mākslas muzeja “Rīgas birža” Lielajā zālē izstādē “No pagātnes uz nākotni. Restauratora darbnīca”, kas veltīta Latvijas Restauratoru biedrības 30 gadu jubilejai.
Kulturviesturneica, latvīšu viesturiskūs drēbu i apavis pietneica, muokslys zynuotņu doktore Ieva Pīgozne niu projektā struodoj pi gruomotys par Latgolys viesturiskim apgierbim i apavi, kas jai byušūt sova veida pīruodeišona i atsagrīzšona dzymtajā Latgolā.
No 25. līdz 29. martam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiek “Eiropas Digitālajai nedēļai 2019” veltīta pasākumu programma. Piecās praktiskās nodarbībās ikviens interesents varēs iegūt vērtīgu informāciju par Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku, digitālajām prasmēm darba un informācijas meklēšanā, digitālās koprades projektiem un Nacionālo enciklopēdiju. Dalība pasākumos ir bez maksas, iepriekš pieteikties nav nepieciešams, informē "Digitālās nedēļas" rīkotāji.
Jaunākie
Interesanti