#KultūršoksKultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
23. oktobrī Liepājas muzeja dārzā notiks ievērojamā Latvijas valstsvīra Miķeļa Valtera piemiņas pasākums. Tā laikā Liepājas muzeja krājumā svinīgi tiks nodota Miķeļa Valtera kapa plāksne, kas pirms tam atradās viņa atdusas vietā Francijā, Nicas kapsētā.
Reaģējot uz Covid-19 izraisītās krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz Liepājas teātra ilgtspēju, kā arī lai rastu vienotu risinājumu nacionālas nozīmes reģionālo profesionālo teātru pārvaldībai un finansēšanai, veicinot valsts un pašvaldību sadarbību, 22. oktobrī uz pirmo attālināto sēdi sanāca ar kultūras ministra rīkojumu izveidota darba grupa, informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Ļoti nozīmīgs atbalsts Latvijas dievnamiem ir 2018. gadā uzsāktā sakrālā mantojuma finansēšanas programma. Pateicoties tai, aptuveni 50 dievnami ir varējuši atrisināt pašas kritiskākās situācijas, lai paglābtu ēkas no posta. Līdz šim programmai atvēlētais finansējums gan krietni atpalicis no sākotnēji solītā un bijis neregulārs, tādēļ lielāko konfesiju vadītāji un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šajās dienās nosūtījuši vēstuli Saeimai, kurā aicina valsts budžetā paredzēt ikgadēju finansējumu šim mērķim vismaz 2 miljonu eiro apmērā.
Valsts subsīdijas kultūrā, tostarp mūzikā, ir neviennozīmīga lieta, intervijā LTV raidījumā “Viens pret vienu” pauda mūziķis Guntars Račs, uzsverot, ka vēlas strādāt pats, nevis saņemt atbalstu no valsts.
No 20. oktobra par oficiālo Vāgnera nama saimnieku varam uzskatīt Rīgas Riharda Vāgnera biedrību. Tā no “Valsts nekustamajiem īpašumiem” pieticīgā ceremonijā, klātesot biedrības patronam, Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam, šodien saņēma nama simbolisko atslēgu.
Pašreizējais autoratlīdzību nodokļu režīms nenodrošina radošajām personām sociālos pakalpojumus pienācīgā apjomā, šādu nostāju 20. oktobrī pēc tikšanās ar radošo organizāciju, Kultūras un Finanšu ministrijas pārstāvjiem žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.
7. novembrī notiks ceturtais pasaules diktāts latgaliešu rakstu valodā. Tas skanēs Latvijas Radio 5 jauniešu raidījumā “Pīci breinumi”, kā arī multimediālā formātā būs pieejams sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, “Latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv” un sociālajos tīklos. Portāla lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne informēja, ka šogad diktātā skanēs latgaliešu joki, kurus diktēs Latvijas “Instagram” zvaigzne Lauris Zalāns.
Ikvienam, kurš nepaguva noskatīties interesējošās diskusijas festivāla laikā, vēlas atkārtoti dzirdēt kādu vērtīgu sarunu vai atsaukt atmiņā sevišķi asprātīgu citātu, ir iespēja to izdarīt videoarhīvā “Lampas” mājaslapā, informēja festivāla organizatori.
Arī epidemioloģiskajai situācijai valstī pasliktinoties, kultūras nozare šoruden spēs izdzīvot, taču uztraukumu rada neziņa par nākamo gadu, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” uzsvēra kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Krāšņs un neredzēts. 19. gadsimta Ziemeļkurzemes lībiešu kāzu vainags. Viena senlieta no miljona. Tik daudz relikviju Latvijas Nacionālas vēstures muzejs (LNVM) sakrājis 100 gados. Izstādēs aplūkojams tikai 1% no visa. Latvijas Televīzijas raidījums "Aculiecinieks" devās apskatīt arī pārējo.
Liepājas pilsētas dome šonedēļ nolēma atbalstīt Liepājas dalību un pieteikuma sagatavošanu Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanai 2027. gadā. Liepājai ir senas tradīcijas un potenciāls, kas ir viens no priekšnoteikumiem šāda nosaukuma iegūšanai, un tas vairotu pilsētas atpazīstamību starptautiskā mēroga.
Līdz ar budžeta projektu Saeimā iesniegts arī priekšlikums jau no nākamā gada vidus palielināt nodokļu slogu autoratlīdzību saņēmējiem. Kultūras jomas profesionāļi izmaiņas vērtē kā sasteigtas un nepārdomātas, neizvērtējot, kādas sekas tās kultūras nozarei radīs.
Vērojama tendence, ka latvieši neuzticas savai valodai un tās pašpietiekamībai, sarunā Latvijas Radio vērtēja dzejnieks un literatūrzinātnieks Jānis Vādons, uzsverot – ja sabiedrība nepieņem jaunvārdus, tad valodai nav iespējas attīstīties.
Cēsis spērušas pirmos soļus kandidēšanai uz 2027. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas (EKG) titulu. Lai sekmīgi piedalītos konkursā un veiksmīgi prezentētu Cēsu novada programmu EKG žūrijai, tiek izsludināts atklāts vizuālās identitātes konkurss notikumam “Cēsis – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027”, informēja Cēsu novada pašvaldībā. Programmas pieteikuma radošais koncepts – zvaigzne.
1. novembrī Latvijas Radio atzīmēs 95. gadadienu. Covid-19 izplatības dēļ sabiedriskā medija svētku pasākumi ir atcelti, taču Radio svētkus svinēs ēterā un aicina iesaistīties arī savus klausītājus. Atzīmējot jubileju, izstrādāta tīmekļa vietne radiofanati.lv, ļaujot interaktīvā veidā ielūkoties radio vēsturē no tā pirmsākumiem līdz mūsdienām, ieraudzīt radio personības un klausītāju iemīļoto balsu īpašniekus video formātā, kā arī aicinot ierakstīt savu stāstu par Latvijas Radio un nosūtīt sveicienu 95. gadadienā.
Šis laiks ir piemērotākais, lai ļautu cilvēkiem skatīties Latviju, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzīmēja Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante. Digitālajā krātuvē redzidzirdilatviju.lv publiskai un bezmaksas apskatei atvērta visa Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā uzkrāto un Eiropas projekta laikā digitalizēto kinohroniku kolekcija.
Ielu māksla un grafiti ir demokrātiskas sabiedrības izpausme – par to vienisprātis ir ielu mākslinieks Dainis Rudens un pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas mākslas vēstures docente Zane Grigoroviča. Kā uzsver Grigoroviča – pielāgojot likumdošanu, ar grafiti un ielu mākslu iespējams veicināt gan tūrismu, gan pilsētvides attīstību.
No 2. līdz 8. novembrim, atzīmējot Latvijā zināmākā cilvēku glābēja Žaņa Lipkes 120. dzimšanas dienu, norisināsies simpozijs ar plašu programmu. Nedēļas laikā Žaņa Lipkes memoriālā tiks prezentēta grāmata “Lipke’s List” (“Lipkes saraksts”), atklāta Diānas Dimzas-Dimmas izstāde “Mājvieta”, kā arī prezentēta virtuālās realitātes pieredze “Lipkes bunkurs” – pirmais šāda veida projekts Latvijas muzejos, informēja organizatori.
Laukumā pie Saeimas ēkas 14. oktobra rītā notika zibakcija "Nesaprašanas siena", kurā radošo profesiju pārstāvji protestēja pret plānotajām izmaiņām autoratlīdzību režīmā.
Izvērtējot pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī, nodibinājuma “Pasaules valoda” valde pieņēma lēmumu šogad nerīkot pasaules diktātu latviešu valodā klātienē nevienā no 11 pilsētām Latvijā (Bauskā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Kuldīgā, Liepājā, Rīgā, Rēzeknē, Smiltenē, Valmierā, Ventspilī), kā tas tika plānots iepriekš. Visi interesenti šogad diktātu varēs rakstīt tiešsaistē, skatoties tiešraidi no Gaismas pils, informēja organizatori.
Jaunākie
Interesanti