"Kultūršoks"Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
Izsolē nonācis viens no interesantākajiem Jelgavas novada tūrisma objektiem – Blankenfeldes muiža, kas atrodama arī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā. Gadā to apmeklē vairāk nekā divi tūkstoši viesu, tomēr muižas īpašniekam, uzņēmumam “JVB”, nākas šķirties no īpašuma, lai segtu parādsaistības pret banku.
Latvija UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nominējusi Grobiņas arheoloģisko ansambli. Trešdien, 15. janvārī, nominācijas iesniegumu parakstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība), klātesot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājam Jurim Dambim, arheologam Jurim Urtānam, Grobiņas novada domes priekšsēdētājam Aivaram Priedolam un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvjiem, medijus informē Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Kultūras ministrija (KM) aicina apbalvojumiem pieteikt bērnus un jauniešus vecumā no 10 līdz 25 gadiem, kuri 2019. gadā guvuši nozīmīgus panākumus starptautiskos konkursos, skatēs un izstādēs, medijus informē Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.
Latgales pirmizrādi 11. janvārī Krāslavā piedzīvoja režisora Viestura Kairiša filma “Piļsāta pi upis” – attiecību drāma, kas risināta uz vēsturisku notikumu fona 20. gadsimta 30. un 40. gados Latvijā. Režisoru vienmēr ir interesējušas vēsturiskas tēmas sasaistē ar šodienas aktualitātēm, politiskās norises kā mākslas degpunkts.
Vai Vāgnera zāle Rīgā tiks pie jauna saimnieka? Par to turpināsies diskusijas Saeimā, kur tapis likumprojekts ar mērķi nodot šo ēku Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai. Uzņēmēja Māra Gaiļa vadītā un vairāku redzamu kultūras personību atbalstītā biedrība jau vairākus gadus cīnās par zāles atjaunošanu un tagad apņēmusies to veikt pilnībā par pašu piesaistītu naudu, no valsts neprasot ne centa.
Latvijas Universitātē (LU) no 20. līdz 21. martam norisināsies Latvijā pirmais nāves tēmai veltītais mākslas un zinātnes festivāls “Ars Moriendi”. Festivālā paredzēta starptautiska zinātniskā konference “Nāves pieredzes” ar plašu kultūras programmu, medijus informē festivāla pārstāvji.
Janvāra pirmajā pusē apritēja gads, kopš darbu sākusi e-grāmatu bibliotēka. Lasītāji kā galveno priekšrocību min to, ka grāmata vienmēr ir līdzi. Pašlaik e-grāmatu bibliotēkā ir 309 grāmatas un reģistrējušies 5400 lasītāji. Kultūras informācijas sistēmu centra speciālisti, kas koordinē šo pakalpojumu, cer uz lasītāju skaita pieaugumu nākotnē. Saistībā ar gada jubileju notika arī diskusija "Iemesli lasīt vairāk: ieskats 3td e-grāmatu bibliotēkas pirmajā darbības gadā”.
Kāds Latvijas muzejiem bijis aizvadītais gads, un kāda ir to vēlamā attīstība šogad un tālākā nākotnē – par to muzeju darbinieki runās 14. janvārī Kara muzejā notiekošajā muzeju forumā „Gada kopsavilkums. Neērtie jautājumi”. Mūsdienu dinamiskais laiks pieprasa aizvien daudzveidīgāku muzeju darbību un jaunas izpausmes formas. Latvijā šai ziņā ir daudz labu piemēru, tomēr netrūkst arī lietu, ko uzlabot, pilnveidot un modernizēt. Forumā tad arī tiks analizētas gan pasaules tendences, gan pašu idejas par jaunu formu meklējumiem.
Ir noslēgusies gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kandidatūru pieteikšana. Speciāli veidota komisija līdz janvāra beigām lems par vairāk nekā 200 pieteiktajām valodas pērlēm.
Par mūža ieguldījumu savas pārstāvētās nozares attīstībā pagājušā gada nogalē Valsts kultūrkapitāla fonda padome piešķīrusi mūža stipendiju 16 izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem. Mūža stipendiju saņems arī Viļakas novada Medņevas pagasta etnogrāfiskā ansambļa dziedātāja Silvija Babāne, kura dziesmai latgaliešu valodā ir veltījusi gandrīz 30 gadus.
Gaisā izšauta nauda, pārbiedēti dzīvnieki un piesārņota vide – ar šādu pamatojumu portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti, lai liegtu pašvaldībām tērēt līdzekļus svētku uguņošanai. No gadumijas salūta jau atteikušās vairākās pašvaldības Igaunijā, un par to domā arī dažas vietvaras Latvijā. Tikmēr eksperti norāda – pilsētas rīkoto salūtu atcelšana var radīt citus riskus gan dabai, gan cilvēku drošībai, un atrast alternatīvas uguņošanai nav viegli.
Divas no novembrī Drēzdenes muzejā "Grünes Gewölbe" ("Zaļā velve") nozagtajām dārglietām esot piedāvātas pārdošanai Izraēlā, paziņojusi Izraēlas apsardzes kompānija "CGI Group".
Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls "Domuzīme" svin piecu gadu jubileju un svinību reizē atgādina, ka vēlas no valsts dzirdēt skaidru atbildi, vai šādi izdevumi ir nepieciešami, jo bezgalīgā projektu režīmā regulārs izdevums nevar pastāvēt.
Janvāra pirmajā pusē uz jauno Pulka ielas krātuvi no Rakstniecības un mūzikas muzeja Tērbatas ielas glabātuves ceļos pirmās tūkstoš kastes ar unikāliem muzeja krājumiem. Muzeja krājumam šī ir jau otrā pārcelšanās sešu gadu laikā – iepriekšējā notika ārkārtas apstākļos pēc ugunsgrēka Rīgas pilī 2013. gadā. Taču šoreiz muzejs Jurģus svin priecīgi.
Brazīlijas Augstākā tiesa noraidījusi zemākas instances tiesas lēmumu, ka straumēšanas kompānijai "Netflix" no apraides jāizņem Ziemassvētku komēdija, kurā Jēzus attēlots kā gejs.
Liepājas muzeja darbinieki, arhitektes Liesmas Markovas un būvarheologa Jura Zviedrāna vadībā veicot vēsturisko liecību meklēšanu topošajā interjera muzejā Kungu ielā 24, Liepājā, atraduši vērtīgu holandiešu zelta monētu, krāsns podiņu un trauku fragmentus, holandiešu baltmāla pīpju galus, kā arī 19. gadsimta lelles daļas no marmora, medijus informē muzeja pārstāvji.
Brazīlijā tiesnesis trešdien, 8. janvārī, devis rīkojumu straumēšanas kompānijai "Netflix" izņemt no apraides Ziemassvētku šovu, kurā Jēzus attēlots kā gejs.
Valsts kultūrkapitāla fonds lēmis turpmāk latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks” papildu līdzekļus nepiešķirt. Tomēr balvas rīkotāji norāda uz lielo sabiedrības atbalstu kā zīmi, ka balvai par sasniegumiem latgaliešu kultūrā jābūt. Balvai, ko pasniegs 23. februārī, saņemti gandrīz 100 pieteikumi.
Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) 82. karnevāls norisināsies 7. februārī. Karnevāla šī gada tēma būs “Utopija. Distopija” – tas pārtaps par portālu ceļojumiem uz nākotnes pasauli, medijus informē LMA pārstāvji.
Trešdien, 8. janvārī, virs jaunās Mežaparka Lielās estrādes pacēla spāru vainagu, atbilstoši būvniecības tradīcijām simboliski iezīmējot brīdi, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un projekts ieguvis kopīgo veidolu.
Jaunākie
Interesanti