Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
Četriem Latvijas novadiem veltītais koncertuzvedumu cikls „Latvijas gredzens” nebūtu pilnīgs bez stāsta par Latvijas sirdi – Rīgu. Tāda bija cikla idejas autora Sigvarda Kļavas pārliecība, un nu pēc viņa ierosmes pavisam drīz pirmizrādi piedzīvos arī cikla piektais uzvedums „Rīgas gredzens”.
Piektajā pasaules diktātā latviešu valodā, kas norisinājās 9. novembrī, tiešsaistē un klātienē kopā piedalījās 2054 dalībnieki, kas ir par 25% vairāk nekā pērn. Kā intervijā Latvijas Radio atklāja aktieris Vilis Daudziņš, vienā no diktāta lasījumiem viņš izlaidis vārdu "rasa".
Pulka ielas Muzeju krātuves 30 tūkstošos kvadrātmetru izmitināsies un savus dārgumus – kopumā 2,5 miljonus muzeju vienību – glabās četri muzeji: Nacionālais vēstures muzejs, Nacionālais mākslas muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs un Kino muzejs. Tā ir pirmā tik vērienīgā tieši muzeju vajadzībām būvētā ēka Latvijā, un, iespējams, vienīgā visā Eiropā. Muzeju darbinieki neslēpj prieku par rezultātu, jo ceļš uz to nav bijis viegls. Šobrīd celtniecība ir pabeigta, ēkā rit uzkopšanas darbi, tiek gaidīta ekspluatācijas komisija.
11. novembrī Tumes pagastā jau septīto reizi svinīgi tiks pasniegta ievērojamā Nacionālā teātra aktiera, režisora un pedagoga Žaņa Katlapa balva. To šoreiz saņems Dailes teātra aktieris Artūrs Skrastiņš un Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš, medijus informē organizatori.
Novembra pirmajā pusē veselu nedēļu Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ar vairāk nekā 200 sarīkojumiem, izstādēm un koncertiem atzīmē Vācijas atkalapvienošanās 30. gadadienu. Betona mūris, kas stiepās 155 kilometru garumā, 28 gadus valsti sadalīja divās politiski, ekonomiski un citādi atšķirīgās nometnēs. Nav noslēpums, ka mūra krišanu lielā mērā ietekmēja baltiešu akcija “Baltijas ceļš”, tāpēc plašajā brīvības svētku programmā Berlīnē īpaša uzmanība veltīta Baltijas valstīm.
Darbu Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes priekšsēdētāja amatā 5. novembrī sāk Egils Siliņš. Viņš vadības grožus pārņem no Zigmara Liepiņa, kurš operas vadībā bija iepriekšējos sešus gadus. Operdziedātājs ar 30 gadu pieredzi un direktora vietnieks mākslinieku aģentūrā Spānijā, Siliņš atzinīgi vērtē iepriekšējās vadības laikā sakārtoto operas finanšu stāvokli, bet ir apņēmības pilns piedāvāt jaunas idejas opernama attīstībai.
Sākoties Latvijas dzimšanas dienas mēnesim, Kuldīgas novada muzejā izveidota izstāde “Sarkanbaltsarkanā Latvijas karoga stāsti”. Tajā ceļojošā izstāde no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja apvienota ar karoga stāstiem un mirkļiem no Kuldīgas novada. Katrā vēstījumā ir vairāku paaudžu mīlestības apliecinājums un ticība savai valstij.
“Klik, klik, klik,” noskan daudzo stīgu instrumentu lociņi pret nošu pultīm, un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mēģinājums ir beidzies. Pēc dažām dienām paredzēts koncerts sērijā “Simfoniskais hits ar Goran Gora”, tajā kā solists spēlēs jaunais, daudzsološais kontrabasists Oskars Bokanovs. Ar milzīgu cieņu un mīlestību Oskars lēni paņem savu lielo instrumentu: “Iesim, es jums parādīšu, kā mēs dzīvojam!”
Projektā “Ebreji Rēzeknē” Rēzeknes un novada skolu jaunieši izzināja Rēzeknes ebreju kopienas vēsturi un pētīja ebreju folkloru. Tapuši gan foto stāsti, gan arī teātra uzvedums.
Valsts nepilda savas saistības pret Latvijas pamattautu – tā uzskata lībieši. Viņu redzējumā šis brīdis ir kā pēdējais vilciens, lai saglabātu un aizsargātu kultūrvēsturisko mantojumu un valodu nākamajām paaudzēm, un šobrīd visi centieni balstās tikai uz entuziastu pleciem. Tāpēc pavisam nesen šis jautājums aktualizēts arī pie Valsts prezidenta. Ja nesekos politiska izšķiršanās, lībieši pat rosina grozīt Latvijas Republikas Satversmi.
Nupat kā nosvinēti Preiļu burnasa svētki. Burnass – tas ir mētelis, kas nēsāts 19. gadsimta otrajā pusē. Preiļiem bijis īpaši grezns burnass, kuru atdarinājusi kultūras vēstniece, skolotāja, rokdarbniece, tautas tērpu darinātāja Iveta Seimanova. Preiļu burnasa svētkos veikums tika atrādīts.
Rīgā, pretī veikalam "Bērnu pasaule", 6. novembrī norisināsies sarunu un diskusiju vakars "Bēru pasaule", paziņojumā medijiem informē organizatori un norāda, ka tā ir tēma, par kuru "bieži vien sabiedrībā netiek runāts gana plaši, bet tomēr tā ir būtiska un klātesoša ikvienam cilvēkam. Lai arī nāves tematika šķiet drūma, šajā vakarā uz to varēs paskatīties arī no gaišās un pat cieņpilnas humoristiskās puses."
Latvijas Republikas Satversmes ievada piektā rindkopa, kas noteic, ka Latvijas identitāti citstarp veido vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības, ir radījusi pretrunīgas reakcijas Latvijas sabiedrībā. Šī iemesla dēļ "Satversme. Vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības" - ir ceturtās Satversmes tiesas (ST) "Sarunas par Latviju" tēma. Diskusiju piedāvājām ceturtdien, 31.oktobrī, skatīties LSM.lv tiešraidē no plkst. 17.30-19.30.
Trešdien un ceturtdien, 30. un 31. oktobrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā norisinās Krišjāņa Barona konference "Folklora un izglītība". Šogad zinātniskās konferences uzmanības centrā – tradicionālās kultūras vieta izglītībā.
Ar Valda Muktupāvela folkoratoriju “Mūsu esmes upes” 29. oktobrī aizsākās konference “Kultūras krustpunkti”, ko jau trīspadsmito gadu rīko Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) un kuras fokusā šoreiz – mākslas un pētniecības attiecības. Četru dienu laikā tēma tiks aplūkota no visdažādākajiem rakursiem, piedaloties gan zinātniekiem un pētniekiem, gan pašiem māksliniekiem, viņu vidū būs aktieris Vilis Daudziņš, režisori Elmārs Seņkovs, Laura Groza-Ķibere un daudzi citi.
Rakstniecības un mūzikas muzejs pēc trīs gadiem - 2022. gadā - gatavojas atklāt jaunu ekspozīciju izremontētajās telpās Rīgā, Mārstaļu ielā 6. Bet jau šobrīd radošā komanda strādā pie muzeja pastāvīgās ekspozīcijas ieceres, ko 30. oktobrī prezentēja arī plašākai publikai – Latvijas radošuma telpas.
Latvijas vēstniecība Vācijā 6. novembrī rīko Baltijas dienu Berlīnē, kas būs viens no Berlīnes mūra krišanas 30. jubilejas oficiālajiem pasākumiem un piedāvās daudzpusīgu Latvijas kultūras programmu, paziņojumā medijiem informē Latvijas vēstniecības Vācijā pārstāvji.
Sestdien, 26. oktobrī, pēkšņi miris TV raidījumu veidotājs un vadītājs Mārtiņš Ķibilds (23.07.1973-26.10.2019.), apstiprina "Vides filmu studijas" pārstāvji.
Par Daugavgrīvas cietokšņa atbilstošu apsaimniekošanu jau vairāk nekā 30 gadus cīnās “Bolderājas grupa”, tas kļuvis par mājvietu festivālam “Komēta” un pulcē vietējos iedzīvotājus talkās un domubiedru grupās. Taču cietoksnis turpina meklēt savu jauno īpašnieku un tā nākotne ir neskaidra.
Kopš janvāra dīzeļvilcienu pasažieri braucienu var īsināt trīs vagonos izvietotais grāmatu piedāvājums. To organizē Imanta Ziedoņa muzeja bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un AS "Pasažieru vilciens". Iecerēts nākamajā gadā šo projektu paplašināt.
Jaunākie
Interesanti