Kultūra / Kultūrtelpa
To, cik populārs savulaik Skrundā bija fotogrāfs Augusts Miklavičs jeb Pūpols, var just vēl šodien. Viņa fotogrāfijas ar iemūžinātiem dažādiem godiem, pasākumiem un ainavām joprojām glabājas ne vienā vien albumā. Nu izstādē "…un tagad paskaties uz mani!" aplūkojami viņa darbi gan no privātiem arhīviem, gan no bibliotēkās sakrātā. Tā ir gan svarīga vēstures liecība par Skrundas apkārtni, tās attīstību un cilvēkiem, gan arī dāvana fotogrāfa 120 gadu jubilejā.
Par padomju okupācijas laika mākslu nav iespējams runāt kā par kaut ko monolītu – arī tolaik, it sevišķi pēc sešdesmitajiem gadiem, tajā nošķiramas dažādas strāvas. Totalitārisma režīmā vienmēr atrodama ļoti spēcīga pretošanās enerģija, un tieši tā mums tur ir jāmeklē un jānovērtē, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Meistars Knehts" pauda teātra zinātniece Edīte Tišheizere.
Jau nākamā mācību gada sākumā darbu Tabakas fabrikā sāks Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) maģistranti un doktoranti, kā arī Nacionālās kinoskolas studenti, pārējo struktūrvienību pārcelšanās paredzēta 2025. gada laikā. Šāda informācija izskanēja, akadēmijas rektora amata kandidātam Dāvim Sīmanim tiekoties ar studentiem.
Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu vidū – īstas Lieldienu šūpoles septiņos pilsētas laukumos un parkos, sadziedāšanās un jautras rotaļas Pārdaugavas Lieldienu pasākumā, kā arī "Lieldienu pikniks" Mežaparkā lieliem un maziem, informē galvaspilsētas pašvaldībā.
Šo svētdien, 17. martā, atzīmēsim Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Ar to sasaucas jaunā izstāde "…Brīvības garu nevar nokaut!", ko piektdien atklās Latvijas Okupācijas muzejā. Tā vēsta par Latvijas jauniešu cīņu pret padomju okupācijas režīmu 20. gadsimta 40. gados. Jauniešu cīņa izpaudās dažādās formās – viņi veidoja nacionālas organizācijas, izplatīja pretpadomju uzsaukumus, izkāra Latvijas karogu un veica citas pret varu vēstas darbības. Viņi labi zināja, ka tādējādi riskē ar savu dzīvību, brīvību un nākotni, bet viņu drosme un pārliecība bija lielāka par viņu bailēm.
18. martā Liepāja svin 399. dzimšanas dienu. Par godu jubilejai, sākot no piektdienas vakara līdz pat svētdienai, varēs doties pastaigā "Izgaismotā Liepāja". Šī gada vadmotīvs – "Jaunatklāj vietējo!", kas vienlaikus sasaucas ar Eiropas kultūras galvaspilsētas ideju 2027. gadā. Tā būs iespēja liepājniekiem un pilsētas viesiem četru vakaru garumā ielūkoties pilsētas pagalmos, raudzīties izgaismotos dievnamos, no cita skatu punkta ieraudzīt ēku durvis, piedzīvot pilsētu ar gaismas, mūzikas, lāzeru un videoprojekciju klātbūtni. Pilsēta pārvērtīsies 26 objektos, un tik liels skaits vēl neesot bijis.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektors Guntars Prānis neplāno atkāpties no amata. Par šo lēmumu viņš paziņoja otrdien, 12. martā, pēc tam, kad neuzticību viņam izteica akadēmijas padome saistībā ar iespējamiem pasniedzēju uzmākšanās gadījumiem, par ko ziņoja LTV raidījums "Kultūršoks", publicējot septiņu akadēmijas studenšu liecības. Valsts policijā informēja, ka Mūzikas akadēmijas sakarā pārbaudi pašlaik veicot Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde.
Latviešu valoda vienmēr ir bijusi pakļauta lielāku valodu ietekmei. Kā saprast, vai no citas valodas ienācis vārds mūsu valodu bagātina vai ne? Valodniece Aiga Veckalne raidierakstā "Valis" skaidro: "Parasti to var noteikt pēc tā, vai mums jau ir vārds, ar kuru izteikt šo konkrēto jēdzienu, parādību. Ja ir, tad labāk izmantot esošo. Ja nav – radām jaunus vai nu paši, vai pārņemot svešvārdus. [..] Es domāju, ka valodas mainība ir absolūti dabiska lieta, un vienīgā patiesība, ko mēs par valodu zinām, ir tā, ka tā mainās."