Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
Šis Latvijai ir jubileju gads, jo ne tikai valsts svin savu simtgadi, bet arī senākā latviešu organizācija pasaulē – Rīgas Latviešu biedrība (RLB) atzīmē savu 150. jubileju. Svētkus Rīgas Latviešu biedrība svinēs ar vērienīgu kultūras programmu nedēļas garumā – Rīgas Latviešu biedrības 150 gadu jubilejas nedēļu, kas norisināsies no 2018. gada 22. oktobra līdz 27. oktobrim.
Rīgas cirks 28. decembrī aicina uz visai ģimenei piemērotu, pasaulē atzītu izrādi “Fauna” no Lielbritānijas. Tajā izcili mākslinieki no vadošajām cirka kompānijām rotaļīgi un ar vairāku akrobātikas disciplīnu palīdzību iejutīsies dažādu dzīvnieku tēlos. Šī izrāde noslēgs Rīgas cirka 130. jubilejas gadu.
Trešdien, 24. oktobrī plkst. 18.00 Mūkusalas Mākslas salonā norisināsies latviešu folkloras, dzīvesstāstu un digitālo humanitāro zinātņu pētnieces, dr. philol. Sanitas Reinsones lekcija “Dzīves pierakstīšanas tradīcijas”.
Lekcija notiek Latvijas mākslinieka Vladimira Glušenkova izstādes “Absurda mitoloģija” ietvaros, informēja Mūkusalas Mākslas salonā.
Lekcija notiek Latvijas mākslinieka Vladimira Glušenkova izstādes “Absurda mitoloģija” ietvaros, informēja Mūkusalas Mākslas salonā.
Ceturtdien, 18. oktobrī, plkst. 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiek Nacionālās enciklopēdijas drukātā sējuma “Latvija” atvēršanas pasākums. Pasākumu vada Mārtiņš Ķibilds.
Rīgā sākusies vecās Dziesmu svētku estrādes nojaukšana. 1955.gadā celto Mežaparka Lielās estrādes konstrukciju plānots pilnībā nojaukt tuvākajos divos mēnešos.
Ceturtdien, 18. oktobrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks Nacionālās enciklopēdijas drukātā sējuma “Latvija” atvēršanas pasākums. Šis nelielās tirāžas īpašais sējums ir liecība par laikmetu, un tā veidošanas laikā neiztika bez skaļiem strīdiem, intervijā Latvijas Radio atklāja Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Dr.hist. Valters Ščerbinskis.
Latviešu grāmatniecība, kurai pēc septiņiem gadiem varēsim atzīmēt 500 gadu jubileju, ir pieredzējusi šķēršļiem un pretrunām pilnu attīstības ceļu caur dažādiem politiskiem režīmiem un garīgiem strāvojumiem, uzsver Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks un Latvijas Universitātes profesors Viesturs Zanders, kurš ir viens no autoriem Nacionālās enciklopēdijas rakstu kopai par grāmatniecību un poligrāfiju.
Tuvojoties 2020. gadam, kad svinēsim komponista Emīla Dārziņa 145. jubileju un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas 75. gadadienu, mācību iestādes absolventi un audzēkņi nolēmuši apvienoties labdarības koncertakcijā “Mana pirmā skatuve”. Tās mērķis ir vākt līdzekļus skolas zāles un skatuves pārbūvei, jo tās ir morāli un tehniski novecojušas.
Līdz gada beigām Kultūras ministrijai un Rīgas domei jāvienojas par iespējamo akustiskās koncertzāles atrašanās vietu pilsētas centrā. Šobrīd uz diskusiju galda atkal atgriezušies varianti, ko pirms diviem gadiem valdība neatbalstīja dārdzības dēļ. Tas ir gan ambiciozais arhitekta Anda Sīļa projekts par koncertzāli uz AB dambja, gan arī ideja par Kongresu nama pārbūvi. Vai tas nozīmē, ka valdības maiņas priekšvakarā Rīga beidzot varētu būt soli tuvāk gadu desmitiem ilgi lolotajai idejai?
Frankfurtē, Vācijā, norisinās ikgadējais Frankfurtes grāmatu gadatirgus (Frankfurter Buchmesse). Līdz ar daudziem tūkstošiem apmeklētāju to izpētīt dosies arī Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” un Imanta Ziedoņa muzeja darbinieki, apvienojot jauno pieredzi ar koncertēšanu un dalību ģimeņu nometnē “Ziedoņa stīgas”, ciemojoties pie balvas "Laiks Ziedonim 2017" laureātes Lauras Putānes.
Svētdien, 14.oktobrī, Jaunpils luterāņu baznīcā un Lestenes luterāņu baznīcā notiks projekta “Eiropas kultūras mantojuma un dzejas dienas Kurzemē 2018” noslēguma pasākumi “Vertikāle IV”.
Vēl tikai gaidot vērienīgo rekonstrukciju, Rīgas cirka ēka nestāv dīkā. Tur rosās jaunā teātra trupa “Kvadrifrons”, kas jau šīs nedēļas nogalē piedāvās ekskursiju-pirmizrādi “Brīnuma skartie”. Tā būs pastaiga pa Rīgas cirka ēku, ļaujot iepazīt cirka aizkulises, vēsturi un cilvēkus.
Sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" žūrijas locekle, Latvijas Radio žurnāliste Justīne Savitska, fiksējot rekordus un mežā svinot vēlēšanu beigas, iesaka pasmieties sieviešu stendapā, iebrist nepieradinātās mūzikas festivālā "Skaņu mežs 2018" un mežā lasīt Kirila Kobrina grāmatu.
Rīgas pils kastelas daļā sākušies modernu izpētes metožu izmēģinājumi, kurus vada eksperts no Itālijas profesors Gvido Drusi. Viņš izmantos 3D tomogrāfiju, endoskopiju, ultraskaņas tomogrāfiju un citas metodes, kas sienas un griestus kastelas, kapelas un remtera telpā pasargās no mehāniskas iedarbības uz vēsturisko sienu apdari, kas zem apmetuma kārtām saglabājusies neskarta kopš vēlajiem viduslaikiem.
Pēc teju 20 gadus ilgušām diskusijām pērn Saeima pieņēma Radošo personu atbalsta likumu. Jau pirmajos tā darbības mēnešos atklājušies vairāki trūkumi, kas septembrī ar likuma grozījumiem laboti, taču radošo profesiju pārstāvji norāda uz trūkumiem un vēlētos vēl lielāku atbalstu. Ilgi diskutēts, radošo personu atbalsta likumprojekts pērn, nonācis Saeimā, saskārās ar milzīgu pretestību un neizpratni, tomēr tika pieņemts.
Septembrī Latvijas Radio rīkoja divas stundu garas priekšvēlēšanu diskusijas, kas bija veltītas kultūrpolitikai. Pirmajā nozares stiprās un vājās puses uzrādīja kultūras jomas praktiķi, otrajā par tām atbildes tika lūgtas astoņu pēc SKDS reitingiem populārāko partiju deleģētajiem politiķiem.
Šī gada septembra beigās apritējis pirmais projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)” īstenošanas gads. Tā laikā intensīvu kultūras mantojuma digitalizāciju veikušas projektā iesaistītās institūcijas – Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), Nacionālā kultūras mantojuma padome (NKMP), Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) un Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC). Jau šobrīd Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā ir pieejami projektā digitalizētie materiāli – 400 000 reģionālo laikrakstu lappuses, 1 700 grāmatu, 600 latviešu komponistu nošu rokrakstu un vairāk nekā 300 citu dokumentu, informēja LNB pārstāvis Augusts Zilberts.
Ministru kabinets otrdien lēmis bez atlīdzības nodot Rīgas domes valdījumā pie Latvijas Nacionālā teātra esošos tenisa kortus, lai tur īstenotu ilgi gaidīto piebūves ieceri – jaunu teātra zāli ar līdz pat 400 skatītāju vietām.
Uģis Brikmanis savā mūžā izdarīja ļoti daudz. Un arī iemācīja mums ļoti daudz. Par Brikmaņa mūža pēdējo lielo darbu kļuva šīs vasaras Dziesmu un deju svētki. Un tad 9. augustā viņa pēkšņi vairs nebija. Viņam iemērītais ceļš šajā saulē bija beidzies, kaut 2. oktobrī viņam būtu tikai 62. Ir beidzies šīs zemes mūžs, un sākusies leģendas dzīve.
Latvijai tuvākajā laikā jāpievienojas divām starptautiskām konvencijām par mākslas un antikvāro priekšmetu nelegālas aprites novēršanu. Taču jomas pārraugam – Nacionālajai kultūras pārvaldei – šim mērķim trūkst darbinieku. Tādēļ pārvaldes vadītājs uzskata, ka pievienoties konvencijām šādā situācijā būtu bezatbildīgi. Kultūras ministre atzīst – kultūras mantojuma sargi nonākuši spīlēs starp papildu pienākumiem un pavēli samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti