Dzīve & stils / Vēsture
#Grosvaldi1920. Februāris dzimtā sākas ar traģēdiju – mirst Jāzeps Grosvalds
Februāris Grosvaldu dzimtai sākas ar traģēdiju – 1. februārī no spāņu gripas Parīzē mirst Jāzeps Grosvalds. Sākas sēru un skumju laiks, visas sekojošās telegrammas un vēstules ir tikai un vienīgi par šo traģisko notikumu. Ģimene ir satriekta, īpaši emocionāli sava jaunākā dēla nāvi uztver Mamiņa jeb Marija Grosvalde – viņa reizēm raksta pat vairākas vēstules dienā – garas, uz sīki aprakstītām lapām, atkailinātām emocijām un domu līkločiem – tā viņai ir kā terapija.
Tautai ir tiesības zināt visus VDK darbības aspektus. Intervija ar krievu vēsturnieku Ņikitu Petrovu. 2. daļa.
Par savu aizraujošāko lasāmvielu krievu vēsturnieks un disidents Ņikita Petrovs dēvē bijušās PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) materiālus. Izliekot čekas aģentu kartītes, redzama visa dzīves mozaīka. Tad, kad tauta izlēmusi, ka VDK darbība bija kaitīga, tai ir tiesības zināt visus šīs darbības aspektus. Līdzjūtīgi nolūkojoties režīma sagrautās, iebiedētās dzīvēs, VDK pētnieks uzskata, ka jābūt godīgiem par pieredzēto, neslēpjoties no kļūdām un samierinoties ar “atliktā kauna” piedzīvošanu.
Viss slepenais agri vai vēlu kļūs atklāts. Intervija ar krievu vēsturnieku Ņikitu Petrovu. 1. daļa.
Par savu aizraujošāko lasāmvielu krievu vēsturnieks un disidents Ņikita Petrovs dēvē PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) materiālus. Izliekot čekas aģentu kartītes, redzama visa dzīves mozaīka. Tad, kad tauta izlēmusi, ka VDK darbība bija kaitīga, tai ir tiesības zināt visus šīs darbības aspektus. Līdzjūtīgi nolūkojoties režīma sagrautās, iebiedētās dzīvēs, VDK pētnieks uzskata, ka jābūt godīgiem par pieredzēto, neslēpjoties no kļūdām un samierinoties ar “atliktā kauna” piedzīvošanu.
Lielbritānijas un Eiropas attiecību vēsture
31. janvāra naktī oficiāli beigsies Apvienotās Karalistes dalība Eiropas Savienībā. 47 gadu ilgajām attiecībām būs pielikts punkts. Tās gan iesākās grūti, gan arī beidzās ar mokoši garām sarunām.   
Ar slepenu līgumu noslēdzas cīņas Neatkarības karā - pamiers starp Latviju un Padomju Krieviju
Pirms simt gadiem, 1920. gada 30. janvārī, Latvijas armija noslēdza Latgales atbrīvošanu, ieņemot Zilupi. Tāpat šajā dienā Maskavā tika parakstīts slepens pamiera līgums starp Latviju un Padomju Krieviju. Tas stājās spēkā 1. februārī, noslēdzot kara darbības aktīvo fāzi. Labvēlīgā kara darbības gaita ļāva Latvijas Pagaidu valdībai uzsākt gatavošanos Satversmes sapulces sasaukšanai.
#LV99plus: No cietumnieka par revolūcijas varoni - Jāņa Šmitiņa
Publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus noslēguma stāstiem, kuros dots ieskats virtuālo varoņu dzīvēs ārpus seriāla ietvara. Turpmāko nedēļu laikā lasītājiem būs iespēja iepazīties ar visu septiņu seriāla tēlu tālākajām dzīves gaitām, kas sniegs dažādus skatupunktus uz Latvijas 20. gadsimta vēsturi. 
Latvijas Okupācijas muzejs saņems vērtīgu dāvinājumu
Latvijas Okupācijas muzejā 28. janvārī viesosies Uldis Danbergs no Talsu novada Laucienes pagasta, lai svinīgā sarīkojumā dāvinātu muzejam unikālas atmiņu burtnīcas, kurās viņš apraksta sešarpus savas dzīves gadus, ko pavadīja ieslodzījumā Sibīrijā, LSM.lv informē muzeja pārstāvji.
Sadarbību ar čeku mēs nekad tā īsti nesapratīsim. Intervija ar vēsturnieci Dainu Bleieri
Vēsturniece un totalitārisma pētniece Daina Bleiere, vērtējot čekas iespējamo ietekmi uz nacionālās atmodas procesiem, atklāj, ka savulaik Maskavā valdošā impēriskā paradigma, aizņemtība ar ekonomiskajām un starptautiskajām problēmām un neizpratne par Latvijā notiekošajiem procesiem zināmā mērā neļāvusi ticēt, ka Baltijas valstis paliks ārpus plaisājošās Padomju Savienības. Savukārt, lūkojoties čekas maisos, pētniece cer uz godīgiem, režīmu izgaismojošiem un tā laika izpratni veidojošiem stāstiem, nevis uz attaisnošanos citu priekšā.
Jaunākie
Interesanti