Februāris Grosvaldu dzimtai sākas ar traģēdiju – 1. februārī no spāņu gripas Parīzē mirst Jāzeps Grosvalds. Sākas sēru un skumju laiks, visas sekojošās telegrammas un vēstules ir tikai un vienīgi par šo traģisko notikumu. Ģimene ir satriekta, īpaši emocionāli sava jaunākā dēla nāvi uztver Mamiņa jeb Marija Grosvalde – viņa reizēm raksta pat vairākas vēstules dienā – garas, uz sīki aprakstītām lapām, atkailinātām emocijām un domu līkločiem – tā viņai ir kā terapija.
Dzīve & stils / Vēsture
Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas” sākta jaunas ekspozīcijas izveide. Lai saprastu, kā izvērtēt vēstures mantojumu un kā parādīt Latvijas vēsturē nozīmīgo, bet neviennozīmīgo personību, ir veikts pētījums. 13. februārī diskusijā tika meklētas atbildes.
Par savu aizraujošāko lasāmvielu krievu vēsturnieks un disidents Ņikita Petrovs dēvē bijušās PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) materiālus. Izliekot čekas aģentu kartītes, redzama visa dzīves mozaīka. Tad, kad tauta izlēmusi, ka VDK darbība bija kaitīga, tai ir tiesības zināt visus šīs darbības aspektus. Līdzjūtīgi nolūkojoties režīma sagrautās, iebiedētās dzīvēs, VDK pētnieks uzskata, ka jābūt godīgiem par pieredzēto, neslēpjoties no kļūdām un samierinoties ar “atliktā kauna” piedzīvošanu.
Latvijas Televīzijas dokumentālā filma «Atmodas labirintā» pēta un skaidro, vai un kā Atmodas procesus ietekmēja Valsts drošības komiteja (VDK, čeka) un Latvijas Komunistiskā partija – vai Latvijas neatkarības atgūšana bija pašsaprotama un nenovēršama, vai tomēr viss varēja pavērsties citādāk?
Par savu aizraujošāko lasāmvielu krievu vēsturnieks un disidents Ņikita Petrovs dēvē PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) materiālus. Izliekot čekas aģentu kartītes, redzama visa dzīves mozaīka. Tad, kad tauta izlēmusi, ka VDK darbība bija kaitīga, tai ir tiesības zināt visus šīs darbības aspektus. Līdzjūtīgi nolūkojoties režīma sagrautās, iebiedētās dzīvēs, VDK pētnieks uzskata, ka jābūt godīgiem par pieredzēto, neslēpjoties no kļūdām un samierinoties ar “atliktā kauna” piedzīvošanu.
1. februārī tieši pirms 100 gadiem 28 gadu vecumā nomirst Jāzeps Grosvalds, viens no izcilākajiem latviešu modernisma aizsācējiem mākslā. Par slimības gaitu un Grosvaldu ģimenes pārdzīvojumiem šajā laikā plašāks ieskats rodams janvāra otrās puses dokumentos.
31. janvāra naktī oficiāli beigsies Apvienotās Karalistes dalība Eiropas Savienībā. 47 gadu ilgajām attiecībām būs pielikts punkts. Tās gan iesākās grūti, gan arī beidzās ar mokoši garām sarunām.
Pirms simt gadiem, 1920. gada 30. janvārī, Latvijas armija noslēdza Latgales atbrīvošanu, ieņemot Zilupi. Tāpat šajā dienā Maskavā tika parakstīts slepens pamiera līgums starp Latviju un Padomju Krieviju. Tas stājās spēkā 1. februārī, noslēdzot kara darbības aktīvo fāzi. Labvēlīgā kara darbības gaita ļāva Latvijas Pagaidu valdībai uzsākt gatavošanos Satversmes sapulces sasaukšanai.
Publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus noslēguma stāstiem, kuros dots ieskats virtuālo varoņu dzīvēs ārpus seriāla ietvara. Turpmāko nedēļu laikā lasītājiem būs iespēja iepazīties ar visu septiņu seriāla tēlu tālākajām dzīves gaitām, kas sniegs dažādus skatupunktus uz Latvijas 20. gadsimta vēsturi.
Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā 26. janvārī pulksten 14.00 interesentiem būs iespēja piedalīties tematiskā ekskursijā. To vadīs muzeja vēsturniece Irēna Strēle un ekskursija būs veltīta tam, lai izzinātu klimata izmaiņu un dabas ietekmi uz Rīgas vēsturi.
Jau atkal uzvirmojušas diskusijas par to, kā apzināt trimdas privātos arhīvus, kam ir milzu nozīme mūsu vēstures liecību saglabāšanā. Nereti privātie arhīvi aiziet nebūtībā tā iemesla dēļ, ka pēcteči nenojauš, cik svarīgu mantojumu nākamībai atstājuši senči.
Latvijas Okupācijas muzejā 28. janvārī viesosies Uldis Danbergs no Talsu novada Laucienes pagasta, lai svinīgā sarīkojumā dāvinātu muzejam unikālas atmiņu burtnīcas, kurās viņš apraksta sešarpus savas dzīves gadus, ko pavadīja ieslodzījumā Sibīrijā, LSM.lv informē muzeja pārstāvji.
Vēsturniece un totalitārisma pētniece Daina Bleiere, vērtējot čekas iespējamo ietekmi uz nacionālās atmodas procesiem, atklāj, ka savulaik Maskavā valdošā impēriskā paradigma, aizņemtība ar ekonomiskajām un starptautiskajām problēmām un neizpratne par Latvijā notiekošajiem procesiem zināmā mērā neļāvusi ticēt, ka Baltijas valstis paliks ārpus plaisājošās Padomju Savienības. Savukārt, lūkojoties čekas maisos, pētniece cer uz godīgiem, režīmu izgaismojošiem un tā laika izpratni veidojošiem stāstiem, nevis uz attaisnošanos citu priekšā.
Zinātnieki ar 3D printera palīdzību radījuši 3000 gadus veca ēģiptiešu priestera balss traktu, tādējādi atklājot, kā izklausījās viņa balss, vēsta CNN.
Kā Latvijas armija 1920. gadā izkaroja Latvijas apvienošanu un neatkarību.
Jaunākie
Interesanti
