Pirms simt gadiem, 1919. gada 15. oktobrī, tikai nedēļu pēc Bermonta armijas uzbrukuma Rīgai, Latvijas armija devās prettriecienā. Lielbritānijas un Francijas karakuģu uguns aizsegā Latgales divīzijas pulki šķērsoja Daugavu, ieņemot Daugavgrīvu un Bolderāju. Līdz ar to sākās niknākās un asiņainākās cīņas pret bermontiešiem, kas noslēdzās 11. novembrī ar Torņakalna atbrīvošanu.
Dzīve & stils / Vēsture
Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik nedēļu vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919.gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Mūsu mērķis – atgriezties pie Eiropas brīvajām valstīm. Tādu ceļu pirms 30 gadiem izvēlējās Latvijas Tautas frontes otrajā kongresā. Šo notikumu 1989. gada oktobrī nereti aizēno citas tā gada norises, piemēram, emocionālais Baltijas ceļš, kas bija noticis nepilnus divus mēnešus pirms tam. Tomēr tieši Tautas frontes kongresā tika pieņemta Latvijas neatkarības atjaunošanas programma, kas aizveda pie 4. maija deklarācijas un brīvas Latvijas.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Izraēlas arheologi netālu no galvaspilsētas Telavivas atraduši apmēram 5 000 gadu senas pilsētas drupas. Eksperti to jau nodēvējuši par senatnes Ņujorku.
Pirms simt gadiem, 1919. gada 8. oktobrī, Pāvela Bermonta-Avalova komandētais vācu un krievu karaspēks devās uzbrukumā Rīgai. Šajā dienā sākās gandrīz divus mēnešus ilgās cīņas pret bermontiešiem, kas kļuva par asiņainākajām Latvijas armijas vēsturē. Frontes līnija stiepās Daugavas krastos, sadalot Rīgu divās daļās. Tikai 11. novembrī pēc ļoti smagām cīņām Latvijas armijai izdevās sakaut pretinieku un atbrīvot Pārdaugavu. Šo uzvaru mēs svinam kā Lāčplēša dienu.
Kauja, pēc kuras Latvijas vārds nonāca Rietumeiropas valstu laikrakstos un līdz ar to – arī šo valstu iedzīvotāju redzeslokā. Bermontiāde. Kopš šī viena no Latvijas Brīvības cīņu nozīmīgākajiem posmiem pagājuši tieši simt gadi, un, lai izceltu nozīmīgo sabiedroto spēku lomu šajā Latvijas vēstures posmā, Kara muzejā atklāta izstāde.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
“Ar šo griežos pie jums ar savu neapmierinātību par “Segodņa” un “Segodņa večerom” rīcību attiecībā uz uzņēmumiem par pareizticīgo svinībām Daugavpilī. Mūsu augstāko Valsts vadītāju ģīmetnes ievietotas otrajā un trešajā vietā, nevis pirmajā, kā to ir izdarījušas latviešu avīzes.” Tas ir Latvijas “instancēm” nosūtītas anonīmas vēstules teksts, kuram ir paraksts “pilsonis”. Taču apsūdzības nelojalitātē trīsdesmito gadu beigās ir tikai viena puse laikraksta “Segodņa” (“Сегодня”, “Šodien”, 1919-1940) attiecībām ar varu.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik nedēļu vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Tautu modināja un Tautas fronti savulaik veidoja inteliģence, kaut pati bija iespiesta to laiku grūtajā sistēmā, bet virsroku izdevās gūt pat pēc tam, kad Interfronte bija pārņēmusi iniciatīvu un lepni maršēja orķestra pavadībā, norāda Latvijas valsts un sabiedriskais darbinieks, viens no Atmodas laika un Tautas frontes līderiem Jānis Škapars.
20. gadsimta 30. gados Latgalē, tāpat kā pārējā Latvijā, kvalitatīva veselības aprūpe kļuva par vienu no prioritārajiem valsts attīstības virzieniem, sevišķi aktualizējoties tuberkulozes ārstēšanas un profilakses pasākumiem. Līdz ar to radās nepieciešamība pēc atbilstoša profila medicīnas iestāžu veidošanas. Arī Latgalē netālu no Rāznas ezera izveidoja vienu no pazīstamākajiem tuberkulozes ārstniecības centriem Latvijas PSR teritorijā.
Jaunākie
Interesanti
