1918. gada 17. jūlijā Jekaterinburgā Ipatjeva namā boļševiki noslepkavoja agrāko Krievijas impērijas caru Nikolaju II ar viņa ģimeni (tai skaitā pieciem bērniem) un kalpotājiem. Krievijas Pareizticīgo baznīca visus nogalinātos ir kanonizējusi. Cara slepkavība ir radījusi daudzas leģendas, nostāstus un sazvērestības teorijas.
Dzīve & stils / Vēsture
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
“Vācieši komandēja, latvieši šāva, bet vecticībnieki apraka.” Tā Latgales vecākās paaudzes iedzīvotāji pētniekiem aprakstīja 1941.gadu, kā arī notikumus pirms un pēc tā. Vieni balstījās uz savām atmiņām, tie, kas jaunāki – uz kādreiz no radiniekiem dzirdētā. Gandrīz katram bija kas sakāms. Taču atbildi uz jautājumu, kāpēc “var iznīcināt pusi pilsētas, un neviens šos cilvēkus neaizstāv”, reģionā strādājušajiem holokausta pētniekiem neizdevās iegūt, intervijā Rus.lsm.lv atzina viena no projekta zinātniskajām vadītājām Svetlana Amosova.
Liepājā darbu sācis jauns tūrisma objekts – Redāns Karostā, kas vēstīs par Latvijas Brīvības cīņām 1919. gada novembrī un pilsētas vēstures faktiem. Redāns ir viena no Liepājas cietokšņa sastāvdaļām, kur Karostas glābšanas biedrība ir ierīkojusi arī informācijas punktu.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Negaidīts atklājums Dānijā - pētot vēsturiskus dokumentus, kādā bibliotēkā atrastas indīgas grāmatas.
No 13.līdz 15.jūlijam Daugavpils cietoksnī norisināsies IV Starptautiskais vēstures rekonstrukcijas klubu festivāls “Dinaburg 1812”, kas veltīts Napoleona armijas un Krievijas impērijas karaspēka kaujai par Daugavpils (Dinaburgas) cietoksni 1812. gada jūlijā.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Rīgā - netālu no Daugavgrīvas mola - atrasto kuģa vraku varētu pārvietot uz Daugavgrīvas cietoksni. Atrastas ir, iespējams, 16.-18. gadsimta kuģa atliekas. Latvijas Radio jau vēstīja, ka Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam par izskalotu kuģa vraku ziņoja kāds vietējais iedzīvotājs.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Priekules novada Virgai ir ar ko lepoties: gan senkapi, kur savulaik atrastas sudraba saktas un biķeris, gan tagadējā skolas ēkā apskatāmas durvis ar pašas baroneses 20.gadsimta sākumā veidotiem kokgriezumiem, gan Ziemeļu kara vēstures piemiņas zīme – Kārļa XII zābaks, gan arī tautastērps, kā valkātajai nākas nest neskaitāmas saktas uz krūtežas.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Tā dēvētais kreiso eseru dumpis 1918. gada 6. jūlija bija viens no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem Krievijas pilsoņu kara laikā. Dumpja apspiešana ļāva boļševikiem atbrīvoties no pēdējās legālās opozīcijas un nostiprināt varu pār nozīmīgākajām institūcijām Maskavā un Petrogradā.
Rīgā, Bolderājā, izskalots, iespējams, 17.gadsimta kuģa vraks, noskaidroja Latvijas Radio.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti