Digitālais projekts #Grosvaldi1919 vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.
Dzīve & stils / Vēsture
Zem putekļu kārtas simtgadīgi metāla kapu kroņi un kroņu vannas. Tie bija dārgi. Tos atļauties varēja turīgi ļaudis. Vēsturnieki izceļ gaismā aizmirstu tradīciju.
Valsts drošības komitejas (VDK) savervēts, ticis pie segvārda "Ingrid", ziņojumus rakstījis bobikā, saņemot atalgojumu – 25 rubļus – vairākas reizes gadā. Pazīstamais ābeču kolekcionārs un bijušais Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) deputāts, kurš 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas neatkarību, Juris Cibuļs stāsta par sadarbību ar VDK, atzīstot, ka sadarboties piekritis, jo ļoti gribējis aizbraukt uz ārzemēm.
Šonedēļ apritēs astoņdesmit gadu kopš Ziemas kara. Tas bija militārs konflikts, ko 1939. gada 30. novembrī iesāka Krievija cerībā iekarot un pakļaut daudzkārt mazāko Somiju. Krievijas vēlme iegūt Somiju bija aprēķins, lai Vācijai nebūtu pieejams tik labs uzbrukuma placdarms, un Krievija pamatoja savas pretenzijas ar to, ka Somijas lielhercogiste agrāk bijusi Krievijas impērijas sastāvā.
Brīvības pieminekļa izgaismošanas projektam šobrīd saziedoti vairāk nekā 33 tūkstoši eiro. Projekta autori izvēlējušies iet to pašu ceļu, ko Brīvības pieminekļa cēlēji pirms 90 gadiem. Toreiz jaunā Latvijas valsts vēl īsti nebija atguvusies pēc Neatkarības kara un valsts kasē svilpoja vējš, tāpēc tika pieņemts lēmums naudu pieminekļa celšanai lūgt no cilvēkiem, un atsaucība bija milzīga. Vairāku gadu laikā tika saziedoti trīs miljoni latu.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Pirmais simboliskais akts ir Liepājas galveno dzelzceļa darbnīcu pārņemšana. Tas ir pirmais objekts, ko pārņem tieši Latvijas valsts, un šajās darbnīcās tiek arī uzbūvēts bruņotais vilciens 1919. gadā, par Dzelzceļu pārvaldes tapšanu stāsta Latvijas Dzelzceļa muzeja direktore Ieva Pētersone.
Pirms simt gadiem, 1919. gada 21. novembrī, Latvijas armija guva savu pēdējo izšķirošo panākumu cīņā pret Pāvela Bermonta komandēto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, atbrīvojot Jelgavu. Tas bija Latvijas armijas pēdējais trieciens, kas pilnībā salauza Bermonta armijas pretestību.
Latvijas augstskola dibināta 1919. gada 28. septembrī, un tapšanas process bija ļoti garš, Latvijas Radio stāsta Latvijas Universitātes (LU) muzeja vēstures kolekcijas krājuma glabātājs Rūdolfs Rubenis.
1918. gada 18. novembris ir valsts dzimšanas diena, taču 1919. gads ir laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles. Šajā gadā gadsimta jubileju atzīmē virkne dažādu valsts iestāžu, institūciju un organizāciju. Rubrikā "Kā uzbūvēt valsti?" par Mākslas akadēmijas pirmsākumiem stāsta tās rektors Kristaps Zariņš, atklājot leģendu par galdu, pie kura dibināta Latvijas valsts.
1918. gada 18. novembris ir valsts dzimšanas diena, taču 1919. gads ir laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles. Šajā gadā gadsimta jubileju atzīmē virkne dažādu valsts iestāžu, institūciju un organizāciju. Rubrikā "Kā uzbūvēt valsti?!" par Nacionālā arhīva pirmsākumiem Latvijā stāsta arhīva direktore Māra Sprūdža.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Arheologi izpētījuši datējumu Latvijā atrastajiem mamuta zobiem un citiem īpaši retajiem priekšmetiem Nacionālā vēstures muzeja krājumā. Analīzes veiktas ar nolūku noskaidrot, vai konkrētie mamuti ir dzīvojuši Latvijas teritorijā vienlaicīgi ar pirmajiem šeit ienākušajiem cilvēkiem ledus laikmeta beigās. Savukārt, izpētot kādu līdz šim nezināma laika sakrālas nozīmes koka laiviņu, noskaidrots, ka tā ir unikāla senlieta visas Austrumeiropas un Ziemeļeiropas mērogā.
Es nebiju ideju ģenerators, biju salāgotājs, dažbrīd zibeņu novedējs. Es neliku šķēršļus un pieļāvu notiekošo, bet darīja to citi - radošās savienības, inteliģence, žurnālisti, - atceroties Atmodas laiku un savu tā laika darbību, stāsta bijušais Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs, politiķis Anatolijs Gorbunovs.
Kā radās Latvijas himna, kāpēc Latvijas okupācijas laikā to aizliedza, kā tā atkal kļuva par Latvijas simbolu – atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Rakstniecības un mūzikas muzeja jaunā ceļojošā nodarbība „Himnas stāsts”. Muzejs to sācis piedāvāt tieši līdz ar šī gada valsts svētkiem, un īpaši tajā piedalīties aicināti skolēni.
Jaunākie
Interesanti
