Dzīve & stils / Vēsture
«Latgales princis» no Ozolmuižas – Jezups Trasuns
20. gadsimta sākums Latgalē izvērtās par nozīmīgu pārmaiņu laiku. Drukas aizlieguma atcelšana 1904. gadā stimulēja latgaliešu inteliģences aktivitātes toreizējā Krievijas Impērijas kultūras centrā – Pēterburgā (mūsdienās Sanktpēterburga). Viens no redzamākajiem latgaliešu atmodas līderiem bija garīdznieks, kultūras darbinieks un politiķis Francis Trasuns (1864–1926).
#Grosvaldi1920. Noslēdzoties Rīgas mākslinieku grupas izstādei, Džo nāvi jūt arī Latvijas mākslas pasaulē
Marta noslēgums Grosvaldu ģimenei ir daudzpusīgs dažādās jomās – gan privātajās attiecībās, gan darba dzīvē, gan arī mākslas jomā. Margarēta uztic dienasgrāmatai jaunus, negaidītus notikumus draudzenes dzīvē, mēneša beigās sagaida Londonā brāli, taču nespēj īsti izbaudīt šo prieku, atmiņas par Džo un kopīgajām izklaidēm ir pārāk klātesošas, Margarēta jūtas skumja un raksta “my calmness is after all on the outside only – and I sit in the office and cry to heart’s content”.
Kur būt Valkai, Roņu salai un Ainažiem? Latvijas-Igaunijas robežu noteikšanas nedienas
‘’Igaunijai vajag saprast, ka Latvija ir stiprāka par Igauniju’’ - draudīgi bija vārdi avīzes ''Latvijas Sargs'' slejās 1920. gada jūnija beigās. Tobrīd līdzīgi apgalvojumi bija atrodami teju ikvienā avīzē. Savā kareivīgumā neatpalika arī kaimiņvalsts prese. Latvijas diplomātiskais pārstāvis Parīzē Oļģerds Grosvalds pat uzskatīja par savu pienākumu brīdināt Ārlietu ministru Zigfrīdu Meierovicu atturēties no jebkādām bruņotām sadursmēm ar Igauniju, jo tam varētu būt katastrofālas sekas. Tobrīd noslēgumam tuvojās Latvijas-Igaunijas robežkomisijas darbs, un tās vadītājs brits Stīvens Talents jau pavisam drīz plānoja publicēt savu piedāvājumu jaunajai abu valstu robežai. Likmes bija augstas – tuvākajās dienās izšķīrās Valkas/Valgas, Ainažu, Apes un vairāku pagastu liktenis visā robežas garumā.
Mazjumpravas muižas saimniecības ēkā sākta arheoloģiskā izpēte
Rīgas brīvpilsētas šiliņš, atslēdziņa no 16. gadsimta lādes, divas 17. gadsimta kroga krāsniņas. Tā ir daļa no atradumiem Mazjumpravas muižā Pierīgā, kur, turpinot vēsturiskā ēku ansambļa izpēti, uzsākta saimniecības ēkas iekštelpu arheoloģiskā izpēte. Iepriekš vēsturiskajā objektā uz drupām atjaunotas dzirnavas. Arī pēc krogus ēkas izpētes cer to nākotnē rekonstruēt un ierīkot ekspozīciju par Rīgas muižām.
Okupācijas muzejs noskaidrojis unikāla 1949. gada marta deportācijas foto autoru
Pērn 25. martā Latvijas Okupācijas muzejs nodeva sabiedrības apskatei unikālu, līdz tam nepublicētu fotogrāfiju, kurā redzama Kroju ģimene Ventspils dzelzceļa stacijā īsi pirms tam, kad vagonu ešelonu ar 1161 cilvēkiem aizveda no Latvijas. Tobrīd fotogrāfijas autors nebija zināms, taču, pateicoties medijos plaši atspoguļotajai informācijai, gada laikā noskaidrots, ka to uzņēmis Tālivaldis Dravnieks (1917 - 2002), paziņojumā medijiem informēja muzejs.
Aprit 30 gadi kopš Augstākās Padomes vēlēšanām. Saruna ar Veltu Čeboterenoku
Trešdien, 18. martā, apritēja 30 gadi kopš Augstākās Padomes vēlēšanām. Ja nebūtu šo vēlēšanu, kurās pārliecinoši uzvarēja Latvijas Tautas fronte, nebūtu 4. maija un Latvijas neatkarības atjaunošanas. Latvijas Televīzijas (LTV) žurnāliste Madara Līcīte uz sarunu aicināja Augstākās Padomes deputāti un 4. maija deklarācijas kluba prezidenti Veltu Čeboterenoku.
Otrā pasaules kara laika pāvesta Pija XII arhīvu atvēršana raisa īpašu interesi
Vatikāns atvēris arhīvus par Otrā pasaules kara laika pāvestu Piju XII. Arhīvi piesaistījuši īpašu interesi. Pijs XII nereti ticis apsūdzēts par nestāšanos pretim nacistiskajai Vācijai par tās īstenoto holokaustu, kritiķi viņu dēvē par "Hitlera pāvestu". Pija XII aizstāvji argumentē, ka viņš strādāja aizkulisēs, ebrejiem dodot patvērumu baznīcās un klosteros.
Jaunākie
Interesanti