20. gadsimta sākums Latgalē izvērtās par nozīmīgu pārmaiņu laiku. Drukas aizlieguma atcelšana 1904. gadā stimulēja latgaliešu inteliģences aktivitātes toreizējā Krievijas Impērijas kultūras centrā – Pēterburgā (mūsdienās Sanktpēterburga). Viens no redzamākajiem latgaliešu atmodas līderiem bija garīdznieks, kultūras darbinieks un politiķis Francis Trasuns (1864–1926).
Dzīve & stils / Vēsture
20. gadsimta 80. gadi televīzijas ziņās ir laiks, kad žurnālisti kļūst arvien brīvāki no padomju ideoloģijas un cenzūras, veido jaunus programmu formātus. Taču, vai šie sižeti, virzot Latvijas neatkarības atgūšanas procesu, tolaik aizsniedza arī vietējo cittautiešu informatīvo telpu?
Marta noslēgums Grosvaldu ģimenei ir daudzpusīgs dažādās jomās – gan privātajās attiecībās, gan darba dzīvē, gan arī mākslas jomā. Margarēta uztic dienasgrāmatai jaunus, negaidītus notikumus draudzenes dzīvē, mēneša beigās sagaida Londonā brāli, taču nespēj īsti izbaudīt šo prieku, atmiņas par Džo un kopīgajām izklaidēm ir pārāk klātesošas, Margarēta jūtas skumja un raksta “my calmness is after all on the outside only – and I sit in the office and cry to heart’s content”.
‘’Igaunijai vajag saprast, ka Latvija ir stiprāka par Igauniju’’ - draudīgi bija vārdi avīzes ''Latvijas Sargs'' slejās 1920. gada jūnija beigās. Tobrīd līdzīgi apgalvojumi bija atrodami teju ikvienā avīzē. Savā kareivīgumā neatpalika arī kaimiņvalsts prese. Latvijas diplomātiskais pārstāvis Parīzē Oļģerds Grosvalds pat uzskatīja par savu pienākumu brīdināt Ārlietu ministru Zigfrīdu Meierovicu atturēties no jebkādām bruņotām sadursmēm ar Igauniju, jo tam varētu būt katastrofālas sekas. Tobrīd noslēgumam tuvojās Latvijas-Igaunijas robežkomisijas darbs, un tās vadītājs brits Stīvens Talents jau pavisam drīz plānoja publicēt savu piedāvājumu jaunajai abu valstu robežai. Likmes bija augstas – tuvākajās dienās izšķīrās Valkas/Valgas, Ainažu, Apes un vairāku pagastu liktenis visā robežas garumā.
Miljoniem cilvēku visā pasaulē atrodas karantīnā Covid-19 uzliesmojuma dēļ. Tiek uzskatīts, ka Dubrovnika Horvātijā ir pirmā pilsēta, kas 14. gadsimtā izmantoja karantīnu kā veidu, lai pasargātu savus iedzīvotājus no iespējamas inficēšanās.
Pēc vairāk nekā mēneša, 4. maijā, apritēs 30 gadu, kopš Augstākā Padome nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Gaidot šo gadadienu, Latvijas Radio stāsta par mediju lomu ceļā uz brīvību. Šoreiz stāsts par literāro žurnālu "Avots".
Rīgas brīvpilsētas šiliņš, atslēdziņa no 16. gadsimta lādes, divas 17. gadsimta kroga krāsniņas. Tā ir daļa no atradumiem Mazjumpravas muižā Pierīgā, kur, turpinot vēsturiskā ēku ansambļa izpēti, uzsākta saimniecības ēkas iekštelpu arheoloģiskā izpēte. Iepriekš vēsturiskajā objektā uz drupām atjaunotas dzirnavas. Arī pēc krogus ēkas izpētes cer to nākotnē rekonstruēt un ierīkot ekspozīciju par Rīgas muižām.
Pērn 25. martā Latvijas Okupācijas muzejs nodeva sabiedrības apskatei unikālu, līdz tam nepublicētu fotogrāfiju, kurā redzama Kroju ģimene Ventspils dzelzceļa stacijā īsi pirms tam, kad vagonu ešelonu ar 1161 cilvēkiem aizveda no Latvijas. Tobrīd fotogrāfijas autors nebija zināms, taču, pateicoties medijos plaši atspoguļotajai informācijai, gada laikā noskaidrots, ka to uzņēmis Tālivaldis Dravnieks (1917 - 2002), paziņojumā medijiem informēja muzejs.
Grosvaldu ģimenē marta pirmās trīs nedēļas aizritējušas regulārā savstarpējā saziņā, darbu un citu ikdienas jautājumu un problēmu gaismā, kā arī nekur nezūdošajās sērās par neseno Džo nāvi.
Trešdien, 18. martā, apritēja 30 gadi kopš Augstākās Padomes vēlēšanām. Ja nebūtu šo vēlēšanu, kurās pārliecinoši uzvarēja Latvijas Tautas fronte, nebūtu 4. maija un Latvijas neatkarības atjaunošanas. Latvijas Televīzijas (LTV) žurnāliste Madara Līcīte uz sarunu aicināja Augstākās Padomes deputāti un 4. maija deklarācijas kluba prezidenti Veltu Čeboterenoku.
Pēc pusotra mēneša, 4. maijā, apritēs 30 gadu, kopš Augstākā padome nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Gaidot šo gadadienu, Latvijas Radio šoreiz stāsta par zīmīgiem Latvijas Radio raidījumiem un personībām, kas 80. gados sildīja Latvijas sabiedrībā briestošo Atmodas noskaņu.
Viens no Latvijas neatkarības atgūšanas procesa virzītājiem televīzijā bija raidījums “Labvakar”. Divi tā veidotāji - Jānis Šipkēvics un Ojārs Rubenis – dalās atmiņās par raidījuma tapšanu, cenzūru un viltībām, kā to apgāja.
Balvu "Gada vēsturnieks Latvijā 2019" ir ieguvis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, vēsturnieks Ēriks Jēkabsons, informēja Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā.
Neilgi pirms nacistiskās Vācijas bruņoto spēku [1] ienākšanas pilsētā (1941. gada 3. jūlijā) daudzi ebreji devās bēgļu gaitās uz Padomju Savienību, savukārt palikušie gandrīz visi gāja bojā nacistu represīvo iestāžu īstenotā holokausta laikā, kurā tika iznīcināti aptuveni 73 000 Latvijas ebreju. [2]
Vatikāns atvēris arhīvus par Otrā pasaules kara laika pāvestu Piju XII. Arhīvi piesaistījuši īpašu interesi. Pijs XII nereti ticis apsūdzēts par nestāšanos pretim nacistiskajai Vācijai par tās īstenoto holokaustu, kritiķi viņu dēvē par "Hitlera pāvestu". Pija XII aizstāvji argumentē, ka viņš strādāja aizkulisēs, ebrejiem dodot patvērumu baznīcās un klosteros.
Jaunākie
Interesanti
