Dzīve & stils / Vēsture
Kas Smiļģa māju neļāva pārvērst par «Zapribas» grāmatvedību
Izcilā režisora Eduarda Smiļģa tēvs Jānis Smiļģis 19. gadsimta beigās iegādājās zemesgabalu toreizējā Dorofejevkā – tagad Eduarda Smiļga ielā. Viņa dēls tur 1922. gadā nopirka jau uzbūvētu māju un gadu gaitā to pārveidoja par grandiozo Pārdaugavas māju, kurā mūsdienās iekārtots Latvijas skatuves mākslai veltīts Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs. Ja savulaik par muzeja nepieciešamību nebūtu iestājusies izcilā aktrise Lidija Freimane, šajā ēkā, visticamāk, ierīkotu grāmatvedību PSRS uzņēmumam “Zapriba”, kas piegādāja delikateses padomju elitei. Kā Freimanei namu izdevās nosargāt, Latvijas raidījuma “TE!” vadītājai Martai Seleckai stāsta aktrises meita Kristīne Pasternaka un muzeja vadītājs Jānis Siliņš.
#Grosvaldi1920. Margarēta brālim dod svētību laulībām ar francūzieti Niniči
Oļģerds Grosvalds piedalījies konferencē Briselē, pavīd runas, ka tēvam Frīdriham tiek piedāvāts sūtņa amats Berlīnē, savukārt Līna gatavojas apciemot brāļi Oļģerdu Parīzē un māsu Margarētu Londonā. Margarēta vēstulē brālim dod savu svētību laulībām ar francūzieti Niniči un lūdz, lai Līnu neved uz Perlašēzes kapsētu, kuras kolumbārijā apglabāti Džo pīšļi. Bet oktobris ir arī dzimšanas dienu mēnesis, lai pieminam un suminām Līnu viņas 33 gadu un Margarētu viņas 25 gadu jubilejā!
Kā Hruščovs «lūkojās» Latvijas lauksaimniecību kolhozā «Avangards»
Sesavas pagasta Bērvircavu caurvij ceļš, kuru vecākās paaudzes vietējie iedzīvotāji joprojām sauc par “Hruščova šoseju”. Nav nekādu pierādījumu, ka Hruščovs te būtu spēris savu kāju, taču tas savulaik vietējā kolhoza “Avangards” vadītājam Staņislavam Leitānam netraucēja izvērst šo un daudzas citas Ostapa Bendera [1] cienīgas afēras.
No Latgales zemnieka dēla līdz komunisma ideologam. Stāsts par Jāni Zvīdru
Latgales tāpat kā pārējās Latvijas vēsturē ir daudz neviennozīmīgi un pretrunīgi vērtētu personību, sevišķi tādu, kuri revolūciju, kara un citu pārmaiņu laikos pievērsušies idejām, kas nebija savienojamas ar Latvijas valsts interesēm, tostarp pievienojušies komunistu vai nacistu ideoloģijas atbalstītāju rindām. Par vienu no šādiem cilvēkiem kļuva arī latgalietis Jānis (latgaliešu: Jōns) Zvīdra, kura īsajā dzīves biogrāfijā ir ne mazums pretrunīgu ierakstu.
#Grosvaldi1920. Romans Suta ar domubiedriem cer Rīgā atvērt Jāzepa Grosvalda muzeju
Rudens Grosvaldu ģimenē iesācies diezgan mierīgi, Margarēta ar Oļģerdu jau laiciņu atgriezušies no kopīgā atvaļinājuma Torkī, taču tā atskaņas jūtamas joprojām – pienāk vēstules un sveicieni no kūrortā iepazītiem cilvēkiem. Margarēta aktīvi dzīvo arī Londonā, pavada laiku ar draugiem un paziņām, lasa grāmatas, neiztrūkst arī iepirkšanās prieku. Oļģerds saņēmis daudz skaistu pastkaršu – no Venēcijas, Florences, Romas un Bretaņas. Pienāk gan nopietnas vēstules ārpolitikas jautājumu sakarā, gan arī pavisam jautra vēstule no Mišela Sevjē. Negaidīti patīkama ir latviešu mākslinieka, Rīgas mākslinieku grupas biedra Romana Sutas vēstule Margarētai, kas veltīta Džo – viņa personībai un mākslai, kā arī Sutas un domubiedru vēlmei Rīgā atvērt īpašu Jāzepa Grosvalda muzeju.
#Grosvaldi1920. Grosvaldu ikdienā sāk ielauzties Padomju Krievijas realitāte
Pēc kopīgajām augusta atvaļinājuma nedēļām brālis un māsa – Oļģerds un Margarēta – ir atgriezušies katrs savā mītnes zemē, viens Parīzē, otra – Londonā pie ierastajiem darbiem un pienākumiem. Dzīve rit tālāk savu gaitu – darbs sūtniecībās, vīzu lūgumi, lielpilsētu kultūras dzīve. Tomēr arvien pamanāmāk Grosvaldu ikdienā ienāk tā realitāte, kas ir tepat netālu un kurā dzīvo viņu māsa Mērija ar vīru, mācītāju Jāni Grīnbergu un abiem bērniem Mēriju un Emanuelu – Padomju Krievija kā aiz dzelkšņaina žoga, kas liedz brīvi uzturēt kontaktus un zināt, ka mīļie un tuvie ir drošībā.
Ludza un tās muzejs. Pirms un pēc simt gadiem
Pirms simt gadiem, 1920. gada augustā, Ludzas apriņķa priekšnieks Jezups Soikans nodibināja latgaliešu kultūras veicināšanas biedrību, atvēra lasītavu un vēsturiskā inventāra muzeju. Šī jubileja kļuva par iemeslu Rus.lsm.lv doties uz Latvijas vecāko pilsētu (pirmo reizi Ļucina (Ludza) minēta 1177. gadā, lai gan ne visi šai versijai piekrīt), uz Ludzas novadpētniecības muzeju, kurš arī izaudzis, pateicoties senajai Soikana iecerei.
TIEŠRAIDE: Kāpēc pirms simts gadiem pie sarunu galda Bulduros sanāca Baltijas valstis?
Otrdien, 25. augustā, no pulksten 16.00 līdz pulksten 18.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) notiek vēsturnieku un mākslas zinātnieku saruna “Jauncelsmes ideāli. Baltijas valstu konferencei Bulduros – 100”, kuras tiešraidi var vērot arī LSM.lv. Diskusijas mērķis ir izcelt ideālus un vērtības, kā arī politisko un ekonomisko realitāti, kas raksturoja Latviju un kaimiņvalstis brīdī, kad 1920. gada augustā beidzās Neatkarības karš un bija iespējama valsts jauncelsme miera apstākļos.
Kāpēc latvieši izvēlējās vāciskus uzvārdus?
Kalniņš, Bergs un atkal Kalniņš. Iespējams, arī šādu vēsturi varam lasīt kādā mūsu pašu dzimtas grāmatā. Kā un kāpēc latvieši vēlējās kļūt par nelatviešiem uzvārdu izvēlē, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā”  skaidroja demogrāfs Ilmārs Mežs, kurš pētījis latviešu uzvārdu izcelsmi, un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Imants Cīrulis.
No Liepājas vēstures. Kā Ļeņins pārtapa zvaniņos
1991. gada 23. augustā, Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas gadadienā, jau no rīta Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļa sarīkoja piketu pie PSRS Baltijas kara flotes Virsnieku nama. Tajā paša dienā uz iedvesmas viļņa tauta nogāza Ļeņina pieminekli. Vēlāk gāzto bronzas vadoni pārkausēja zvaniņos, visi no to pārdošanas iegūtie līdzekļi tiek ziedoti labdarībai.
Tomē atklāj piemiņas plāksni izsūtītajiem
Atzīmējot divdesmit devīto gadskārtu, kopš “de facto” atjaunota Latvijas neatkarība, Tomē atklāta piemiņas plāksne tiem, kuri neatgriezās no 1941. un 1949. gada izsūtījuma. No mazā Tomes pagasta tagadējā Ķeguma novadā tika izsūtīti četrdesmit astoņi cilvēki.
Bulduru konferences simtgadē notiks vēsturnieku un mākslas zinātnieku diskusija
Otrdien, 25. augustā, no pulksten. 16.00 līdz pulksten 18.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) notiks vēsturnieku un mākslas zinātnieku saruna “Jauncelsmes ideāli. Baltijas valstu konferencei Bulduros – 100”, informēja muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts. Tās dalībnieki – Mag.hist. Krišjānis Brakovskis, Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. habil. art. Ojārs Spārītis, Dr. habil. hist. Aivars Stranga. Sarunu vadīs žurnālists Eduards Liniņš.
Jaunākie
Interesanti