Dzīve & stils / Vēsture
1936. gada 18. jūlijā Spānijā notika militārs apvērsums, mēģinot gāzt Spānijas republikas kreisi orientēto valdību. Pučs neizdevās, kā plānots, sazvērnieku rokās krita vien daļa valsts, un Spānijā sākās asiņains pilsoņu karš.
Bulgārijas dienvidrietumos izrakumos senpilsētā Heraklejā Sintikā arheologiem izdevies atrast marmora statuju, kas radīta senās Romas periodā. Tā labi saglabājusies, jo, visticamāk, tikusi apzināti paslēpta, lai tiktu atrasta vairākus gadsimtus vēlāk.
1945. gada 17. jūlijā Potsdamā pie Berlīnes tikās karā uzvarējušo lielvalstu vadītāji, lai lemtu par pēckara Eiropas likteni. Padomju diktatoram Josifam Staļinam Potsdamā izdevās panākt teju visu savu impērisko ambīciju īstenošanos Austrumeiropā.
Līdz ar 1. un 2. gadu tūkstoša miju arvien pamanāmāka kļuva plaisa starp kristīgo baznīcu Rietumeiropā un Bizantijas impērijā. Reiz vienotās kristīgās baznīcas sadalīšanās Romas katoļu un pareizticīgo baznīcās bija pakāpenisks process, taču kā spilgtāko šķiršanās brīdi daudzi piesauc 1054. gada 16. jūliju.
Par Francijas Napoleona Bonaparta ēras beigām Eiropā uzskatāms 1815. gada 15. jūlijs, kad bijušais imperators pēc sakāves kaujā pie Vaterlo un atteikšanās no troņa padevās britu spēkiem uz līnijkuģa "Bellerofons" klāja netālu no Rošforas ostas Francijas rietumu piekrastē.
Francijas valsts svētki – Bastīlijas ieņemšanas diena – saistās ar notikumiem Parīzē 1789. gada 14. jūlijā. Šai dienā sacēlušies parīzieši ieņēma Bastīliju – viduslaiku cietoksni, kas līdz tam bija kalpojis kā cietums un arsenāls. Tas bija izšķirošais grūdiens Lielās Franču revolūcijas procesam.
Durbes kauja 1260. gada 13. jūlijā, kad žemaiši sakāva Livonijas un Vācu ordeņa kopīgos spēkus, bija viena no lielākajām krustnešu neveiksmēm Baltijā. Tā par vairākām desmitgadēm paildzināja Baltijas un Prūsijas pakļaušanas procesu un ietekmēja arī Livonijas un Lietuvas robežas izveidošanos kuršu apdzīvotajos novados.
Nirnberga 15. gadsimta beigās bija viens no nozīmīgākajiem Eiropas kultūras centriem. Te 1493. gada 12. jūlijā nāca klajā viens no agrīnajiem iespiedmākslas paraugiem – enciklopēdiskais darbs "Nirnbergas hronika".
Pēc Pirmā pasaules kara, velkot robežas starp jaunajām Eiropas valstīm, teritoriju piederība bieži tika izšķirta iedzīvotāju nobalsošanā – plebiscītos. Plebiscīts par Austrumprūsijas dienviddaļas piederību Polijai vai Vācijai notika 1920. gada 11. jūlijā.
Pirms 105 gadiem, 1919. gada 10. jūlijā, Pagaidu valdība par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku iecēla ģenerāli Dāvidu Sīmansonu. Apvienojot Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigādes, tika oficiāli izveidota Latvijas armija.
1985. gada 10. jūlijā Oklendas ostā Jaunzēlandē tika saspridzināts un nogrima organizācijas "Greenpeace" kuģis "Rainbow Warrior". Gāja bojā viens cilvēks. Jau drīz vien noskaidrojās, ka spridzināšanu veicis Francijas slepenais dienests.
1943. gadā, naktī no 9. uz 10. jūliju, britu, amerikāņu un to sabiedroto spēki sāka operāciju "Husky" – iebrukumu Sicīlijā ar mērķi sagraut un izsist no Vācijas sabiedroto rindām fašistisko Itāliju.
Pirms vairāk nekā simt gadiem, 1919. gada 8. jūlijā, Rīgā no Liepājas ar triumfu atgriezās Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība. Bija pagājuši nieka seši mēneši, kopš tā bija spiesta faktiski bēgt no Krievijas Sarkanās armijas apdraudētās Latvijas galvaspilsētas. Pēc apvērsuma Liepājā 16. aprīlī valdība bija gluži vai iedzīta jūrā – tā rada patvērumu uz tvaikoņa "Saratov". Tagad, pēc Ziemeļlatvijas karaspēka – "baskāju armijas" – uzvaras Cēsu kaujās, Latvijas valdība beidzot varēja pilnībā atjaunot savu darbību.
Portugāļu jūrasbraucējs Vasko da Gama bija pirmais eiropietis, kura vadītā ekspedīcija sasniedza Indiju, kuģojot apkārt Āfrikai. 1497. gada 8. jūlijā da Gama devās ceļā, lai pēc desmit mēnešiem izmestu enkuru Indijas pilsētā Kalikutā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
