Dzīve & stils / Vēsture
Ulmanis uz Rīgu. 1928. gada karikatūra par partiju laušanos jaunos apvidos
Karikatūrista Sergeja Civinska zīmējumā Latviešu zemnieku savienības (LZS) biedri atainoti kā Vecajā Derībā aprakstītā Israēla tauta, kura atkritusi no ticības Dievam un tā vietā pielūdz elka tēlu, zelta teļu. Karikatūra izgaismo partiju centienus aptvert jaunus vēlētāju apvidus un mainīt līdzšinējo reģionālo noslāņojumu.
#Grosvaldi1920. Ģimene «pašķīdusi» – katrs savā pasaules malā, darbā, liktenī
1920. gada maijā Grosvaldu ģimene ir “pašķīdusi" – katrs savā pasaules malā, savā darbā un liktenī. Oļģerds vada Latvijas pārstāvniecību Parīzē, Margarēta strādā Latvijas legācijā Londonā, Līna un abi vecie Grosvaldi – pārstāvniecībā Stokholmā, bet vecākā meita ar ģimeni atrodas padomju Krievijā. Ģimenei šis laiks nav viegls, tā vēl joprojām nav attapusies pēc Jāzepa nāves un ar Mēriju Krievijā nav iespējami nekādi kontakti. Grosvaldu rakstītās liecības – atmiņas, dienasgrāmatas un vēstules – liecina par šo laiku.
Zaķis pārlec lokomotīvēm. 1931. gada karikatūra par vēlēšanu kandidātu svītrošanu
Līdzīgi kā mūsdienās, arī 1920.-30. gados Latvijā vēlēšanu biļetenos kandidātu vārdus varēja izsvītrot, ļaujot gūt labākus rezultātus kandidātiem ar zemāku kārtas numuru. Par gadījumu, kad šādas vēlēšanu kārtības rezultātā politikā pieredzējušus vīrus apsteidza mazpazīstamais Andrejs Zaķis, 1931. gada karikatūrā ironizēja mākslinieks Aleksandrs Verners-Bundža.
Izvairīties no labējā un kreisā grāvja - liberāļu vīzija Latvijai Satversmes sapulces laikā
1920. gada pavasarī prese Satversmes sapulces vēlēšanas attēloja kā cīņu starp sociāldemokrātiem kreisajā spārnā un Latviešu zemnieku savienību un tās sabiedrotajiem labējā. Viena vai otra uzvara uz visiem laikiem Latviju novirzītu sociāldemokrātiskā vai nacionāli konservatīvā virzienā. Tomēr pa vidu abiem grandiem bija divi vēlēšanu saraksti – Demokrātu savienība un Darba partija -, kas sevi pozicionētājā kā liberālus un piederīgus centram. Abi guva samērā labus panākumus un ciešākajos balsojumos tieši centra deputātu balsis izšķīra Latvijas Satversmes veidolu. Tāpēc šajā rakstā sniegšu ieskatu abu vēlēšanu sarakstu priekšvēsturē un to vīzijā jaunajai valstij.
Liepājas muzejs ārkārtējās situācijas laikā digitalizē savu krājumu
Liepājā nākamnedēļ plāno atvērt visas pirmsskolas izglītības iestādes, muzejus, bibliotēkas un tūrisma informācijas biroju. Liepājas muzejs arī ārkārtējās situācijas laikā turpina darbu un veic sava vairāk nekā 130 000 vienību lielā krājuma digitalizāciju. Muzeja darbiniekiem nav bijusi dīkstāve vai jākļūst par bezdarbnieku.
Kas kopīgs politiskajai aģitācijai starpkaru Latvijā un mūsdienās?
Spoža līdera piemeklēšana, konkurentu nomelnošanas kampaņas un veiksmīga saukļa izraudzīšanās - pirmsvēlēšanu aģitācijas paņēmieni gan starpkaru Latvijā, gan mūsdienās savos pamatos ir līdzīgi. Vairāk par vēlēšanām un politisko aģitāciju kādreiz un tagad stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Toms Ķikuts. 
Mazākumtautību ietekme Latvijas politikā kādreiz un tagad
Latvijas demokrātija šogad svin divas apaļas jubilejas. Pirms 100 gadiem sanāca pirmais brīvi ievēlētais parlaments – Satversmes sapulce, bet pirms 30 gadiem atguvām neatkarību. Par mazākumtautībām starpkaru un mūsdienu Latvijas politikā stāstīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturniece Ilona Jekele.
Latvijas protestu kultūra agrāk un šodien
Latvijas demokrātija šogad svin divas apaļas jubilejas. Pirms 100 gadiem sanāca pirmais brīvi ievēlētais parlaments – Satversmes sapulce, bet pirms 30 gadiem atguvām neatkarību. Par neapmierinātības paušanas veidiem demokrātijā, proti, par demonstrācijām, mītiņiem, streikiem un protesta akcijām pastāstīja Latvijas Nacionālās vēstures muzeja vēsturnieks Imants Cīrulis.
Fraka par valsts naudu. 1923. gada karikatūrā zobojas par korupciju
Balsu tirgošana, radiem izdevīgi pašvaldību iepirkumi, labvēlīgi lēmumi apmaiņā pret dāvanām - korupcija un neētiska valstsvīru rīcība nav bijusi sveša arī Latvijas starpkaru periodā. Skandāls, kad izglītības ministrs Pauls Gailītis frakas izmaksas sākotnēji pieprasījis segt no valsts budžeta līdzekļiem, nepalika nepamanīts karikatūru māksliniekam Kārlim Krauzem.
No šaurām grupām līdz ideoloģiskiem pīlāriem - partiju grupēšanās starpkaru Latvijā un šodien
Latvijas demokrātija šogad svin divas apaļas jubilejas. Pirms 100 gadiem sanāca pirmais brīvi ievēlētais parlaments – Satversmes sapulce, bet pirms 30 gadiem atguvām neatkarību. Politisko partiju veidošanos un ilgtspēju starpkaru Latvijā un mūsdienās Latvijas Radio rubrikā par demokrātijas spilgtākajām izpausmēm skaidroja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Toms Ķikuts.
25 gadi kopš Skrundas lokatora spridzināšanas. Ar atmiņām dalās aculiecinieks Ints Folkmanis
19 stāvu ēka sabruka 12 sekundēs – šādi notikumi risinājās tieši pirms 25 gadiem. 1995. gada 4. maijā uzspridzināja Skrundas lokatoru „Darjal”. Baltais gulbis, monstrs, okupācijas simbols – tā vietējie dēvēja padomju slepeno militāro objektu. Tagad lokatora vietā aug priedītes un visai skopa augu valsts, bet vietām vēl var atrast spridzinātās ēkas paliekas.
Jaunākie
Interesanti