Dzīve & stils / Vēsture
Vai zini, ka Rīgā atrodas pasaulē lielākais Pomoras vecticībnieku lūgšanu nams?
Mazajā Krasta ielā 73 atturīgi un cēli izvietojies Grebenščikova dievnama komplekss. Tā zeltītais kupols slaida torņa galā žilbina acis garāmbraucējiem, taču piestāšanās iemesls drīzāk būs tuvumā esošais veikals ''Depo''. Reti kurš latvietis iedomāsies apmeklēt dievnamu, kurš mitoloģizēts kā svešs un savrups. Citādāks, ne mūsējais.
Nacionālā bibliotēka Latvijas ražošanas uzņēmumu vēsturi apkopo digitālā kolekcijā
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) skatāma jauna ekspozīcija par industriālo mantojumu. Digitālā kolekcijā apkopota informācija par vairāk nekā 100 Latvijas bijušām un esošām ražotnēm. Latvija uz pārējo Baltijas valstu fona izceļas ar ražošanas vēsturi, uzņēmumu mums bijis tiešām daudz, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Digitālās bibliotēkas vadītājs Artūrs Žogla un LNB Digitālo pakalpojumu bibliotekāre Eva Ausēja.
Kā partizāni 1945./1946. gadumijā padzina okupantus no Kabiles
Pirmie pēckara gadi Kurzemē bija daudzu traģisku notikumu, vardarbības, atriebības un sadragātu ideālu laiks, ko it īpaši izjuta nacionālie partizāni, kuri ar ieročiem rokās bija gatavi cīņā par brīvību atdot savu dzīvību. Mūsdienās šis laiks ir skarba mācība ne tikai par drosmi un uzdrīkstēšanos pretoties svešai okupācijas varai, bet arī par nodevību un sadarbību ar okupantiem. Tā ir arī nepieciešamība šo pagātnes sarežģīto lappusi izgaismot Latvijas valsts tiesiskā redzējumā, nevis sekot agresorvalsts PSRS vai tās politiskās un juridiskās mantinieces Krievijas skatījumam par šo laiku. Tā ir arī iespēja paraudzīties uz Latvijas sabiedrības sašķelto vēsturisko atmiņu no tās iepriekšējo paaudžu pretstāves perspektīvas, daudz nopietnāk nekā līdz šim, apjaušot tās vēl šodien jūtīgo un nebūt ne viegli samierināmo raksturu.
Vai zini, kur glabājas Lucavsalas vēsture?
Ir zināma tā Rīgas vēsture, kas vēsta par vecpilsētu, par pasaules mēroga arhitektūras pieminekļiem, nozīmīgākajām valsts iestādēm un lielajiem pagātnes notikumiem un cilvēkiem. Taču galvaspilsētas dzīvo vēsturi veido arī katrs tās iedzīvotājs – viņa pieredze un atmiņas. Lucavsala mūsdienās ir plašāk pazīstama kā pilsētas mazdārziņu teritorija. Par ģimeņu dārzu apkaimi sala tapa pēc Otrā pasaules kara. Taču pirms tam lielāko salas daļu aizņēma pļavas un ganības, kurās barojās salas pastāvīgo iedzīvotāju mājlopi.
Kā mūsdienās izprast Livoniju? Saruna ar vēsturnieku Gustavu Strengu
Nevaram izmantot šodienas instrumentus, lai izprastu Livoniju, intervijā "Radio Naba" raidījumā "Portolāns" sacīja vēsturnieks Gustavs Strenga. Viņš sarunā ar Jūrmalas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāju Miku Soloveju un Rūdolfu Vītoliņu analizēja to, cik Livonija bija sarežģīta, pievēršoties arī tās kā pretstāsta izmantošanai latviešu nācijas veidošanā. Vēsturnieks šķetināja arī mītus, kas apvij Livoniju un vietējo iedzīvotāju attiecības, kā arī pievērsās nozīmīgā Valtera fon Pletenberga darbības analīzei.
Vai zini, kā radies Lielvārdes nosaukums?
Indriķa hronikā latīņu valodā lietots vārds "Lenewarde". Domājams, ka lībieši, kas toreiz apdzīvoja tagadējo Lielvārdes teritoriju, lietoja vārdu, kas tuvs Indriķa saklausītajam. Kādā lībiešu-vācu valodas vārdnīcā atrodams: "lin" – nocietinājums, pils; "vart" – apslēpt, paslēpt. Varētu būt, ka lībieši dēvējuši savu apdzīvoto vietu par pili, kur paslēpties.
Decembris, poļiem grūts mēnesis. Narutoviču ģimenes vēsture
Pēdējā decembra dienā ir jāatceras tas, kas notika 1932. gada Vecgada dienā Lietuvā. Kauņas poļu skolas ēkā pašnāvību izdarīja Staņislavs Narutovičs (Stanisław Narutowicz), kurš 1918. gada 16. februārī parakstīja Latvijas dienvidu kaimiņvalsts neatkarības deklarāciju. "Abu tautu", kuras kādreiz bija apvienotas Žečpospoļitā, vienošanās atbalstītājs bija vīlies par sliktajām poļu-lietuviešu attiecībām, turklāt pastāvēja problēmas ģimenē. Pirms desmit gadiem, arī decembrī, viņa brāli Gabrieļu Narutoviču (Gabriel Narutowicz), jaunievēlēto Polijas prezidentu, nogalināja labējais fanātiķis. Šī notikuma simtā gadadiena ir skumjš iemesls, lai padomātu – vai tāda situācija būtu iespējama arī tagad, ļoti politiski sašķeltajā Polijā?
#Grosvaldi1912. Austeres, šampanietis, ķiršu kūka – Džo un Līna Parīzē svin brāļa pirmo algu
Decembris jau no paša tā sākuma rit mazliet svētku gaidās – Džo gatavo māsiņai īpašu dāvanu. Dzīve Parīzē rit pavisam labi – gardi ēdieni, dzērieni, izstāžu un izrāžu apmeklējumi, pastaigas un ciemošanās, neaizmirstot arī par pamatmērķi – mākslas studijām. Tiek iegūti arī jauni paziņas, bet ar citiem – īpaši ar spāņu mākslinieku Gosē – gan Jāzeps, gan Līna satuvinās aizvien vairāk. Mēneša beigas pavadīs Ziemassvētku un brīvdienu noskaņās, apmainoties ar ziņām un dāvanām arī ar pārējo ģimeni tālienē.
Kā rakstībā radušies komati. Stāsta valodniece Sanda Rapa
Komatu kā pieturzīmi ir ieviesis sengrieķu domātājs un gramatiķis Aristofāns no Bizantijas aptuveni 200 gadus pirms mūsu ēras. Savukārt Latvijā komatu lietošana ienākusi līdz ar vācu rakstības tradīciju pārņemšanu, aizgūstot arī gramatisko interpunkcijas tipu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja valodniece, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadītāja Sanda Rapa.
Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu