Sadaļas Sadaļas
Dzīve & stils / Vēsture
Vēsturnieks: Latvijā Pirmajā pasaules karā mainījās sievietes loma sabiedrībā
Ieilgušā Pirmā pasaules kara dēļ, kamēr daļa iedzīvotāju karoja ierakumos vai gāja bojā frontes aizmugurē, mainījās sievietes loma sabiedrībā. Karš pavēra iespēju sievietēm ieņemt amatus, kas pirms tam šķita tikai kā vīriešu darbs, sākot no tramvaja konduktoriem līdz pat nopietnākiem amatiem fabrikās un citur. Dažkārt ja ne ar varu, tad ar viltu sievietēm izdevās nokļūt karavīru rindās un arī pašām cīnīties frontē, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja vēsturnieks, profesors Dr. hist. Ēriks Jēkabsons.
#Grosvaldi1921. Latvijas sūtni Dānijā Frīdrihu Grosvaldu pieņem karalis Kristiāns X
1911. gada jūnija sākums caur Džo dienasgrāmatu iekrāsojas gan ar dažādu teātru un muzeju apmeklējumu, gan, kas liktenīgi un zīmīgi, ar sajūsmu par Perlašēzas kapsētu, tobrīd pat nenojaušot, ka pēc 9 gadiem kļūs par spāņu gripas upuri, un viņa pīšļi vairākus gadus glabāsies šīs kapsētas kolumbārijā. Savukārt 1921. gadā, vairāk nekā gadu pēc Džo nāves latviešu grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars Ansis Cīrulis laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicējis “Parīzes atmiņas”, tostarp aprakstot tikšanos ar Oļģerdu Grosvaldu Latvijas legācijā Parīzē. Olģerds izrādījis arī brāļa Jāzepa gleznas. Savukārt Mārtiņš Sams analizē jautājumus, cik tālu fotogrāfija ir māksla, piesaucot dažādus mākslas piemērus, tostarp Jāzepu Grosvaldu un viņa gleznu "Ievainotie latviešu strēlnieki". Laikraksts “Latvijas Sargs” ziņo, ka 2. jūnijā Kopenhāgenā karalis Kristiāns X pieņēmis Latvijas sūtni Dānijā Frīdrihu Grosvaldu, kurš iesniedza savas sūtņa pilnvaras. Vēlāk Latvijas priekšstāvi pieņēma audiencē arī karaliene.
Par slepeno operāciju neviens ārpus čekas nedrīkstēja zināt. Kā notika 14. jūnija deportācijas?
Pēc okupācijas 1940. gadā, Latvijā stājās spēkā PSRS likumi un sākās padomju režīma nostiprināšana un attiecīgi bija jāatbrīvojas  no “šķiriski svešiem elementiem”. Maskavas čekistu pavēles par deportāciju sākšanu Latvijas arhīvos nav. Taču saglabājušies citi dokumenti, kas skaidri parāda, kā tika plānotas un īstenotas represijas pret Latvijas iedzīvotājiem.
Mēnesis sasmakušos vagonos. Liecības par kurzemnieku izsūtīšanu pirms 80 gadiem
Agrā rītā ar spējiem sitieniem pie durvīm Liepājā, tāpat kā daudzviet citur Latvijā, pirms 80 gadiem tika modinātas 208 ģimenes. No mājām izdzina 533 samiegojušos, brutāli arestētus liepājniekus, no visa Liepājas apriņķa kopā – 1031 cilvēku. Skaistā vasaras rītā pie lopu vagoniem ģimenes tika šķirtas uz mūžu. Sievas vienā brīdī zaudēja savus vīrus, bet bērni tēvus, kurus ar viltu un meliem nošķīra no ģimenes.
Lai apkopj mātes kapu. Izsūtītā studenta Romana Sniķera no vagona izmestā zīmīte
Romanam Vilim Sniķerim bija vien 24 gadi, kad 1941. gada jūnijā viņu izsūtīja no Ogres dzelzceļa stacijas. Vienlaikus deportēja arī Romana tēvu – Kadetu skolas rotas komandieri Vili Sniķeri. Abi bija uzrakstījuši un no izsūtīšanas vagona izmetuši katrs savu vēstuli Romana tēva sievai – audžumātei Lidijai Jansbergai-Sniķerei ar 15. jūnija datumu.
Čekists no Mērdzenes. Stāsts par Alfonu Noviku
Pagājušais gadsimts Latgales vēsturē ir bagāts ne tikai ar daudziem un dažādiem notikumiem, sasniegumiem, ievērojamiem cilvēkiem, bet arī vairākām neviennozīmīgi un pretrunīgi vērtētām personībām, kuras savas dzīves laikā dažādu vēstures notikumu un personīgo lēmumu rezultātā kļuva par "nesaprastiem" vai arī līdz galam neatzītiem novadniekiem, laika gaitā kļūstot par t.s. "neērtajiem latgaliešiem". Šoreiz stāsts par vienu no pazīstamākajiem padomju okupācijas perioda kolaborantiem – Alfonu Noviku (1908–1996).
Steidz aizgādāt prom mantas. Izsūtītā aizsarga un arhitekta Sniķera zīmīte sievai
47 gadus veco Kadetu skolas rotas komandieri, aizsargu Vili Sniķeri 1941. gada 14. jūnijā arestēja un izsūtīja no Rīgas dzelzceļa stacijas. Vienlaikus deportēja arī viņa dēlu Vili Romanu Sniķeri. Vagonu sastāviem braucot no pilsētas, tēvs paguva uzrakstīt un izmest nelielu zīmīti no sevis un dēla, nezinot, ka Romans, atrodoties citā vagonu sastāvā, arī uzrakstīja vēstuli.
Talsu novada mežā atrastais dzelzceļa robežstabs nonāk muzejā
Šonedēļ uz Talsu novada Lubes mežiem devās Dzelzceļa muzeja darbinieki, lai mājup dotos ar 60 kilogramus smagu atradumu – muzeja kolekcijai pievienojās pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu robežstabs, ko mežā atrada mežizstrādes plānotājs. Kad “Latvijas Valsts meži” sociālajos tīklos dalījās ar vēsturisko atradumu, to komentēja desmitiem cilvēku, kas arī šādus stabiņus manījuši visā Latvijā. Dzelzceļa muzejs aicina tos ārā nerakt.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt