Rudens Grosvaldu ģimenē iesācies diezgan mierīgi, Margarēta ar Oļģerdu jau laiciņu atgriezušies no kopīgā atvaļinājuma Torkī, taču tā atskaņas jūtamas joprojām – pienāk vēstules un sveicieni no kūrortā iepazītiem cilvēkiem. Margarēta aktīvi dzīvo arī Londonā, pavada laiku ar draugiem un paziņām, lasa grāmatas, neiztrūkst arī iepirkšanās prieku. Oļģerds saņēmis daudz skaistu pastkaršu – no Venēcijas, Florences, Romas un Bretaņas. Pienāk gan nopietnas vēstules ārpolitikas jautājumu sakarā, gan arī pavisam jautra vēstule no Mišela Sevjē. Negaidīti patīkama ir latviešu mākslinieka, Rīgas mākslinieku grupas biedra Romana Sutas vēstule Margarētai, kas veltīta Džo – viņa personībai un mākslai, kā arī Sutas un domubiedru vēlmei Rīgā atvērt īpašu Jāzepa Grosvalda muzeju.
Dzīve & stils / Vēsture
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, ''Māju kalendārā 1888. gadam'' uzskaitīti padomi mājsaimniecībā.
Pēc kopīgajām augusta atvaļinājuma nedēļām brālis un māsa – Oļģerds un Margarēta – ir atgriezušies katrs savā mītnes zemē, viens Parīzē, otra – Londonā pie ierastajiem darbiem un pienākumiem. Dzīve rit tālāk savu gaitu – darbs sūtniecībās, vīzu lūgumi, lielpilsētu kultūras dzīve. Tomēr arvien pamanāmāk Grosvaldu ikdienā ienāk tā realitāte, kas ir tepat netālu un kurā dzīvo viņu māsa Mērija ar vīru, mācītāju Jāni Grīnbergu un abiem bērniem Mēriju un Emanuelu – Padomju Krievija kā aiz dzelkšņaina žoga, kas liedz brīvi uzturēt kontaktus un zināt, ka mīļie un tuvie ir drošībā.
Pirms simt gadiem, 1920. gada augustā, Ludzas apriņķa priekšnieks Jezups Soikans nodibināja latgaliešu kultūras veicināšanas biedrību, atvēra lasītavu un vēsturiskā inventāra muzeju. Šī jubileja kļuva par iemeslu Rus.lsm.lv doties uz Latvijas vecāko pilsētu (pirmo reizi Ļucina (Ludza) minēta 1177. gadā, lai gan ne visi šai versijai piekrīt), uz Ludzas novadpētniecības muzeju, kurš arī izaudzis, pateicoties senajai Soikana iecerei.
Baltkrievijā iespējams svinēt trīs neatkarības dienas. Baltkrievijas vēsturi skaidro Latvijas Radio kopā ar vēsturnieku Juri Ciganovu.
Otrdien, 25. augustā, no pulksten 16.00 līdz pulksten 18.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) notiek vēsturnieku un mākslas zinātnieku saruna “Jauncelsmes ideāli. Baltijas valstu konferencei Bulduros – 100”, kuras tiešraidi var vērot arī LSM.lv. Diskusijas mērķis ir izcelt ideālus un vērtības, kā arī politisko un ekonomisko realitāti, kas raksturoja Latviju un kaimiņvalstis brīdī, kad 1920. gada augustā beidzās Neatkarības karš un bija iespējama valsts jauncelsme miera apstākļos.
Kalniņš, Bergs un atkal Kalniņš. Iespējams, arī šādu vēsturi varam lasīt kādā mūsu pašu dzimtas grāmatā. Kā un kāpēc latvieši vēlējās kļūt par nelatviešiem uzvārdu izvēlē, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja demogrāfs Ilmārs Mežs, kurš pētījis latviešu uzvārdu izcelsmi, un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Imants Cīrulis.
1991. gada 23. augustā, Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas gadadienā, jau no rīta Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļa sarīkoja piketu pie PSRS Baltijas kara flotes Virsnieku nama. Tajā paša dienā uz iedvesmas viļņa tauta nogāza Ļeņina pieminekli. Vēlāk gāzto bronzas vadoni pārkausēja zvaniņos, visi no to pārdošanas iegūtie līdzekļi tiek ziedoti labdarībai.
Atzīmējot divdesmit devīto gadskārtu, kopš “de facto” atjaunota Latvijas neatkarība, Tomē atklāta piemiņas plāksne tiem, kuri neatgriezās no 1941. un 1949. gada izsūtījuma. No mazā Tomes pagasta tagadējā Ķeguma novadā tika izsūtīti četrdesmit astoņi cilvēki.
Otrdien, 25. augustā, no pulksten. 16.00 līdz pulksten 18.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) notiks vēsturnieku un mākslas zinātnieku saruna “Jauncelsmes ideāli. Baltijas valstu konferencei Bulduros – 100”, informēja muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts. Tās dalībnieki – Mag.hist. Krišjānis Brakovskis, Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. habil. art. Ojārs Spārītis, Dr. habil. hist. Aivars Stranga. Sarunu vadīs žurnālists Eduards Liniņš.
Augusts Grosvaldu ģimenes sāgā iezīmējas ar vairākiem ievērības cienīgiem notikumiem – gan personiskā līmenī, gan – sabiedrībai nozīmīgiem.
Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums ir pamats attiecību veidošanai ar lielo kaimiņvalsti arī mūsdienās. Krievija tagad gan apšauba tā spēkā esamību.
Lai atzīmētu simtgadi kopš parakstīts miera līgums starp Latviju un Padomju Krieviju, šovakar brāļu kapos Rīgā pieminēs kritušos karavīrus, bet rīt Rīgā ieradīsies kaimiņvalstu, kā arī Polijas un Somijas ārlietu ministri. Miera līgums pielika punktu Neatkarības karam un deva iespēju beidzot ķerties pie valsts celšanas. Kara muzejs šo gadskārtu atzīmē ar jaunu izstādi.
Mežā pie Rendas atrasts partizānu bunkurs, informē Nacionālās pretošanās kustības muzejā. Bunkurā vairākus gadus dzīvoja mežabrāļu vienība „Kanādas piecīši”, kas tuvējā apkārtnē bija pazīstami ar īpašu neiecietību pret čekistiem. Tajā atrastas daudzas vēstures liecības, kas tagad papildina muzeja krājumus.
Oļģerdam Grosvaldam no Somijas sveicienus sūta ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics, uzņēmēja un mecenāte Kristīne Bakmane un vēstnieks Somijā Kārlis Zariņš. Pateicības vēstuli pēc viesošanās Parīzē atrakstījusi augstākās sabiedrības dāma un bohēmas scēnas zvaigzne Helēna de Vere, vēlāk Beauclerk, vēl viena vēstule no sena studiju laika Vācijā paziņas, kurš lūdz konsultāciju biznesa attīstīšanā. Neskatoties uz aizņemtību, māsa Margarēta un brālis Oļģerds plāno kopīgu atpūta, Margarēta rūpīgi meklē viesnīcu Anglijas kūrortpilsētā Torkī.
Jaunākie
Interesanti
