Pirmdien, 25. martā, apritēs 70 gadi kopš Padomju Savienības īstenotajām deportācijām, kad 1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju izsūtīja vairāk nekā 42 000 nevainīgu cilvēku. To bija aizliegts iemūžināt, tāpēc līdz šim Latvijā bija zināmas vien trīs fotogrāfijas, kurās redzami baisie notikumi. Taču pavisam nesen atrasts vēl viens uzņēmums, kurā iemūžināta kāda ģimene izsūtīšanas laikā un aiz viņu mugurām – lopu vagoni. Latvijas Okupācijas muzejā norāda – atradums ir ārkārtīgi rets un vērtīgs.
Dzīve & stils / Vēsture
No šodienas Liepājas muzejā sāksies lekciju cikls „Liepāja Latvijas Neatkarības karā”. Muzejā šobrīd ir izveidota apjomīga ekspozīcija par Liepāju kā mājvietu Latvijas Pagaidu valdībai, taču pieejamā informācija par Liepājas nozīmi Latvijas neatkarības atjaunošanā ir daudz plašāka. Lekciju ciklu aizsāks pilsētas vēstures pētnieks Juris Raķis un Liepājas muzeja vēsturniece Inna Gīle, kas veidojusi ekspozīciju par Pagaidu valdību.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Seriālā "Sarkanais mežs" Rūdolfs Silarājs, vervējot galveno varoni Vitoldu, sola iespēju cīnīties par neatkarīgas Latvijas atjaunošanu. Seriāla notikumu darbības brīdi 1949. gada vasarā šādam solījumam ir pamats – lielākā daļa starptautiskās sabiedrības ārpus Dzelzs priekškara neatzīst Baltijas valstis kā PSRS sastāvdaļu de iure. Tomēr uzreiz pēc okupācijas šāda pozīcija nebija garantēta. Starptautisko atbalstu Baltijas valstu valstiskuma saglabāšanā liela nozīme bija ASV nelokāmai nostājai.
Turcijas pilsētā Čanakalē atklāts Trojas senpilsētas muzejs. Tas veltīts leģendārajai vēsturiskajai vietai, kas labi pazīstama pēc slavenā grieķu dzejnieka Homēra darbiem “Iliāda” un “Odiseja”.
1919. gada 18. martā vācu zemessargu (landesvēra) vienības pēkšņā uzbrukumā ieņēma Jelgavu, atbrīvojot to no lielinieku varas, kura pilsētā bija pastāvējusi divarpus mēnešus. Rīgas atbrīvošana pēc diviem mēnešiem kļūs par gluži vai par šī notikuma atkārtojumu, tikai plašākā mērogā – lielinieku terors, kuru pārtrauc pēkšņs uzbrukums, frontes sabrukums, bet šokē sekojošās represijas un neprognozējamā vācu politika.
Daudzsēriju filmas "Sarkanais mežs" galvenā varoņa Vitolda savervēšanā nozīmīgu lomu spēlē Ulda Dumpja atveidotais diplomāts Kārlis Zariņš. Kā vēsturiskas personas Kārļa Reinholda Zariņa (1879-1963) darbība, protams, aptvēra daudz plašāku lauku. Viņš kā Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs iemiesoja ideju par Latvijas valsts juridiskas pastāvēšanas nepārtrauktību un kā diplomāts aktīvi darbojās trimdas latviešu interešu aizstāvībai. Tomēr viņa statuss tika arī nopietni apšaubīts no Ulmaņa režīma kritiķu puses.
Itālijas galvaspilsētā Romā sarīkota izstāde, kas veltīta slavenā zinātnieka un mākslinieka Leonardo da Vinči nāves piecsimtajai gadskārtai. Eksperti viņu dēvē par ģēniju, kurš spēja paredzēt cilvēces nākotnes attīstību.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Cik daudz jūs zināt par Paulu Mincu – vienu no ievērojamākajiem Latvijas brīvvalsts laika ebreju sabiedriskajiem darbiniekiem un politiķiem?
‘’Sarkanā meža’’ galvenie varoņi Velta un Vitolds seriāla pirmo sēriju uzsāk Lielbritānijā pāris gadus pēc izceļošanas no ‘’dīpīšu’’ nometnēm (par ‘’dīpīšiem’’ un pārvietoto personu nometnēm vairāk lasiet šeit). Laiks nometnēs tika vadīts cerībās rast jaunu dzīvi kādā no rietumvalstīm. Bet, uzņemti izceļošanas galamērķos, latviešu trimdinieki saskārās ar virkni jaunu problēmu un dažādiem izaicinājumiem.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Pirms simt gadiem, 1919. gada 6. martā, pārpratuma kaujā pie “Airīšu” mājām krita latviešu nacionālā karaspēka pirmais komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks. Viņš bija uzņēmies latviešu vienību komandēšanu 1918. gada 31. decembrī gluži vai bezcerīgā situācijā, vadījis grūto atkāpšanos no Rīgas līdz Ventai, izcīnījis ar savu bataljonu pirmās uzvaras kaujās pret lieliniekiem. Tādēļ ziņa par talantīgā un varonīgā, pat gluži vai pārdrošā virsnieka bojāeju daudzus laikabiedrus satrieca līdz sirds dziļumiem.
Turpinot apceļot Latvijas muzejus, Latvijas Televīzija viesojās Mencendorfa namā Rīgā. Šis muzejs veltīts bagātajiem rīdziniekiem, ļaujot apmeklētājiem gūt ieskatu 17. un 18. gadsimta pilsētas iedzīvotāju dzīvē.
Noslēdzoties Otrajam pasaules karam, vairāk nekā 12 miljoni eiropiešu piespiedu kārtā atradās ārpus savas dzimtās valsts. Starp šiem 12 miljoniem bija arī 120 000 latvieši, kuri, bēgot no padomju okupācijas, bija nonākuši Vācijā, Austrijā, Dānijā un Zviedrijā. Birokrātiskā terminoloģijā nodēvēti par pārvietotajām personām (displaced persons), tā dēvētie ‘’dīpīši’’ bija mokošā neziņā par savu tālāko nākotni - jauna dzīve Rietumos vai piespiedu atgriešanās okupētajā Latvijā.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Līdz 1945. gada 8. maijam trīs sabiedrotos – Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Lielbritāniju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS) – vienoja kopējais mērķis – nacistiskās Vācijas sakaušana. Bet ko darīt tālāk: kādai būtu jābūt turpmākajai Eiropas attīstībai, un kā veidot attiecības starp liberālajām demokrātijām un padomju lielvalsti?
Viesītes muzejā "Sēlija" apmeklētājiem durvis vērusi jauna ekspozīcija par Viesītes vēsturi. Par šīs Sēlijas mazpilsētas pazīstamāko objektu - mazo bānīti jau agrāk izveidota apskates vieta, taču par pilsētas vēsturi apkopojoša muzeja stāsta līdz šim nebija.
Latvijas Okupācijas muzeja pētnieki pēdējā pusotra gada laikā ir identificējuši astoņas līdz šim nezināmas personas, kuras čeka arestēja, nogalināja un 1941. gada februārī, martā apraka kopējā upuru kapā Ulbrokā, informēja muzejā.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Jaunākie
Interesanti