"Zaļās izcilības balvas" šogad saņēmuši 16 uzņēmumi un trīs pašvaldības. Valsts vides dienests šogad piekto gadu pasniedz apbalvojumu tiem, kas ievēro vides aizsardzības prasības, kā arī pēc savas iniciatīvas veic pasākumus, kas mazina ietekmi uz vidi.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Daudzās Eiropas valstīs draudzīgi, priecīgi, nerejoši suņi ir norma. Ar suņiem var doties pastaigās pa parkiem, kafejnīcās un veikalos. Tie nerada nekādas problēmas. Tā visa pamatā ir suņu apmācība. Pirmais apmācību posms sākas ar suņa dabisko vajadzību nokārtošanu. Kādas kļūdas šajā procesā visbiežāk pieļauj saimnieks un kā tās labot?
Zemkopības ministrija ceturtdien, 5.decembrī, nāks klajā ar kompensāciju sistēmu zvejniekiem par roņu nodarītajiem zaudējumiem, to paredz roņu aizsardzības plāns. Šādu plānu Dabas aizsardzības pārvaldē izstrādā dabas skaitīšanas ietvaros. Kopā top pieci šādi plāni - roņiem, pūcēm, dzeņveidīgajiem un divām sikspārņu sugām.
Šogad septembrī līdz ar klimata samitu Ņujorkā, kurā tikās aptuveni 60 pasaules līderi, ziņu virsrakstos plašu rezonansi ieguva 16 gadus vecās zviedru vides aktīvistes Grētas Tūnbergas uzruna, kurā viņa pasaules līderiem pārmeta savas paaudzes nodošanu, pietiekami aktīvi necīnoties pret siltumnīcefekta gāzu emisiju. Samita mērķis bija atdzīvināt ANO Parīzes klimata vienošanos laikā, kad cilvēce piesārņo atmosfēru ar siltumnīcefekta gāzēm vairāk nekā jebkad iepriekš.
Rejoši un pieklājīgi, draudzīgi un agresīvi, mazi un lieli. Runa ir par suņiem, kurus ikdienā varam sastapt uz ielas vai aiz privātmāju žogiem. Ikvienu suni jebkurā vecumā iespējams izskolot tā, lai tas nerietu uz citiem, nebūtu agresīvs un klausītu saimnieka komandām. Kā saimniekam jāizturas pret savu suni, un kā notiek suņu apmācības process?
Madridē notiekošā klimata konference sniedz iespēju nevalstiskajām organizācijām pievērst uzmanību dažādām ar klimatu saistītām problēmām. Viena no tām skar pasaulē retāko zebru likteni Āfrikas daļā, kura cieš no ilgstošiem sausuma periodiem.
Katru gadu svētku laikā informācijas telpu pārpludina ziņojumi par pazudušiem suņiem – aizskrējuši salūta laikā, sajutuši vilinošākas smaržas vai apmaldījušies. Ko saimnieks var darīt, lai vienmēr zinātu, kur atrodas viņa suns? LTV raidījums “Ķepa uz sirds” testēja izsekošanas ierīces dzīvniekiem.
300 sievietes no visas pasaules divu gadu garumā ceļo apkārt pasaulei un vāks plastmasas atkritumus, mēģinot izsekot to izcelsmei un saprast, ko darīt citādi, lai okeānā nepeldētu plastmasas krēsli un vienreizlietojamie trauki. Ekspedīcija sadalīta 30 posmos, un vienā no tiem jau piedalījusies arī latviete Nita Jirgensone.
Lai gan fiziskas aktivitātes svaigā gaisā ir nepieciešamas, suni var nodarbināt arī iekštelpās, izvēloties atbilstošas nodarbes.
Pēc adoptēšanas no patversmes suns Bite vairākus mēnešus dzīvoja vasaras mājā tālu no trokšņainām ielām. Mājai apkārt nožogots pagalms, un saulainās dienās suns savu diendusu bieži izvēlējās gulēt smiltiņās pie vārtiem. Suņa dzīve gan atkal mainīsies, jo vasara beigusies, jaunajā pilsētas dzīvoklī vairs neizskatās kā būvlaukumā un mums patiešām ir apnicis katru dienu braukt uz Rīgu un atpakaļ.
Vai šogad būs daudz sniega vai drīzāk mūs sagaida nemitīgi snigšanas un kušanas brīži? Izrādās, šis jautājums nav aktuāls tikai ziemas mīļotājiem vai nīdējiem. Tas ir būtisks arī tiem, kuri palīdz meklēt veidus, kā labāk pielāgoties klimata pārmaiņām. Ko tās nes Latvijas ainavai un pilsētvidei? Un kā klimata pārmaiņas ietekmē to, no kā būvēsim mājas? To centās noskaidrot Latvijas Radio.
Melns kaķis nes nelaimi? Muļķības! Sējānu ģimene savam mīlulim Dorianam var tikai un vienīgi pateikties – viņš savus saimniekus pieskata kā īsts sargsuns un mīlestību savējiem netaupa.
Kā pareizi izvēlēties kaķēnu, lai neuzķertos uz labi maskēta pavairotāja reklamētā un gaidītā prieka vietā nenopirktu pārdzīvojumus un milzīgas izmaksas pie ārsta kaķa dzīves garumā?
Kaķu eksperte pirms kaķēna iegādes iesaka ievākt informāciju par audzētāju.
Kaķu eksperte pirms kaķēna iegādes iesaka ievākt informāciju par audzētāju.
Augu aizsardzības dienests šogad konstatējis mazāk ozolu akūtās kalšanas gadījumu, taču slimība atrasta jaunos reģionos, Latvijas Radio pastāstīja dienesta speciāliste Gunita Šķupele.
Aptuveni 10% no mazā ērgļa ligzdām katru gadu cieš no mežizstrādes ietekmes – to pētījumā konstatējuši ornitologi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) pēc iepazīšanās ar pētījumā secināto saka, ka būtu jāuzlabo dabas aizsardzības prasības mežā. Savukārt par mežsaimniecības jomu atbildīgajā Zemkopības ministrijā (ZM) domā, ka nekādas izmaiņas normatīvos nav nepieciešams – pietiks ar to, ka meža īpašnieki ievēros jau esošās prasības.
Siltu, mīlošu ģimeni pelnījuši visi dzīvnieki, bet kā palīdzēt tiem, kuri savas mājas vēl tikai gaida? Rīgas 216. pirmsskolas izglītības iestādes bērniem ir atbilde – viņi izveidojuši kaķu mājiņas, lai iepriecinātu minčus dzīvnieku patversmē.
Kad uz galda ir salikts svētku mielasts un suns žēlīgām acīm skaita saimnieka kumosus, roka tā vien stiepjas pacienāt mīluli. Bet arī dzīvniekiem ir bīstams liekais svars, un raidījums “Ķepa uz sirds” skaidroja, kā no tā izvairīties.
Lai uzturētu kārtībā Ludzas pilsētas daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas un pagalmus, novada dome gan apmaksā bezsaimnieka kaķu sterilizāciju, gan arī soda cilvēkus, kuri, pārkāpjot dzīvnieku labturības noteikumus, rada antisanitāru vidi. Ludzas kaķumīļi meklē zelta vidusceļu, kā palīdzēt bez pajumtes esošajiem dzīvniekiem un reizē netraucēt māju iedzīvotājiem.
Pēdējos gados lūšu medību limita jautājums nonāk arvien karstāku diskusiju krustugunīs, un pirms gaidāmās sezonas vides aktīvisti nāks klajā ar nebijušu prasību – lūšu medības pilnībā aizliegt. Jau pašlaik ir skaidrs, ka Valsts meža dienests, kam ir ekskluzīvas tiesības šo lietu izlemt, tik krasām izmaiņām nepiekritīs. Taču limitu samazināt gan varētu, un arī tas būtu vēsturisks pavērsiens.
Latvijā katru gadu apmēram 10% no jaunatklātajām un vēl neaizsargātajām mazo ērgļu ligzdām ietekmē saimnieciskā darbība, daudzos gadījumos faktiski iznīcinot to dzīvotnes, atklājis Latvijas Dabas fonds (LDF) un Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB).
Jaunākie
Interesanti