Krievijā pirmo reizi tiks veikta balto lāču uzskaite. Projekta mērķis ir palīdzēt saglabāt šo klimata izmaiņu apdraudēto dzīvnieku populāciju.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Mūsu senči medu ieguva no dobumiem kokos, kur bišu saimei iekārtoja īpašu dori. Dorkoki joprojām sastopami Latvijas mežos un ceļmalās. Ventspilnieks Agris Āboliņš jau gadu veido karti – ceļvedi uz simtgadīgajām dores priedēm.
Pavasara plūdi sākušies Papes dabas parka pļavās, kur mīt savvaļas govis un zirgi. Piedzimuši arī pirmie teliņi, un mājās sāk atgriezties baltās cielavas, meža zosis, dzērves un citi putni - tie visi ir pavasara vēstneši, stāsta Papes dabas parka pārvaldnieks Ints Mednis.
Latvijas Dabas muzeja ekspozīcijā "Mineraloģija" pēc rekonstrukcijas atvērta sadaļa "Luminiscence", kurā skatītāji var vērot, kā, mainoties ultravioletās gaismas viļņu garumam, iemirdzas 87 minerāli no visas pasaules, medijus informē muzeja pārstāvji.
Valsts meža dienests (VMD) prettiesiski pieņemis lēmumus par atsevišķu mikroliegumu atcelšanu mazajam ērglim, atzinusi Administratīvā rajona tiesa. Dienests spriedumus pārsūdzējis un rosina pārskatīt mazā ērgļa aizsardzības statusu, jo meža ekspertu ieskatā sugas populācija patlaban nav apdraudēta. Vides ministrija gan to neplāno darīt. Savukārt Latvijas Dabas fonds norāda, ka Meža dienests interpretē likumā noteiktos pienākumus un tā vietā aicina aktīvāk diskutēt par liegumu kompensāciju mehānisma uzlabošanu.
Kolumbijā samilst nīlzirgu problēma. Tas ir bijušā narkobarona Pablo Eskobara mantojums. Savulaik viņš savam privātajam zoodārzam ieveda vien dažus nīlzirgus. Bet pēc Eskobara nāves Latīņamerikai svešie dzīvnieki nokļuva savā vaļā un ir savairojušies. Apdraudēts ekoloģiskais līdzsvars, un ir bažas par cilvēku drošību. Ātru risinājumu nav.
Latvijā konfiscētie dzīvnieki lielākoties nonāk Zooloģiskajā dārzā, tur tagad mitinās arī Rīgā, Skanstes rajonā konfiscētā melnā pantera. Pēdējos gados policija konfiscējusi pūces, krokodilu, vilkus, lūšus un vienu mērkaķi.
Joprojām turpinās franču buldogu modes vilnis. Teju katrs otrais vēlas sev vienu no sarežģītākajām šķirnēm pasaulē. Tirgū valda nelegālie pavairotāji, kuri suņus par zemu cenu pārdod komplektā ar lielām veselības problēmām, ģenētiskiem defektiem, alerģijām. Neapdomīgais pirkums - visbiežāk par lētu cenu - suņa īpašniekam izvēršas par dzīvi kopā ar suni invalīdu un izmaksām daudzos tūkstošos eiro.
Latvijas kultūraugu saglabāšana ir tikpat nozīmīga kā tautasdziesmu nodošana no paaudzes paaudzē, uzskata seno sēklu lolotāja un glabātāja Sandra Stabiņģe.
Spoža saule, +6 grādi, putni čivina kā pavasarī. Kāds miegs? Helsinku zoodārzā brūnie lāči pamodušies no savas līdz šim īsākās guļas. Ķepaiņi gulējuši vien divus mēnešus ierasto piecu vietā. Iemesls tam – netipiskā ziema, kas Somijā solās būt siltākā pēdējos 100 gados. Taču izrādās, arī Latvijas lāči ir rekordisti. Kalvenē, kur ir Rīgas zoodārza filiāle "Cīruļi", lāči pamodās janvāra sākumā.
Latvija var lepoties ar ārstniecības augu daudzveidību. Tomēr, lai šo bagātību izmantotu komerciālos nolūkos, aizvien trūkst zināšanu, kā tos pareizi audzēt, ievākt un apstrādāt. Trīs gadu garumā starptautiska zinātnieku komanda eksperimentālajos laukos Priekuļu novadā vērtēja ārstnieciskās kumelītes, pienenes un baldriāna, kā arī kērveles un ehinācijas augšanu un attīstību. Pētnieki veica arī augu ķīmiskās analīzes un noskaidroja, kādas aktīvās vielas patiesībā atrodamas šajos augos.
Ierasto klusumu Sīkragā trešdien pārtrauca talcinieki, kuri Slīteres Nacionālā parka teritorijā uzlaboja ļoti retas un pamazām izzūdošas vaboles dzīves vidi. Izmērā pavisam nelielajam sveķotājkoksngrauzim tīk saules apspīdēti priežu stumbri, tāpēc dabas draugi palīdzēja atēnot vairākus senus kokus.
Latvijas Dendrologu biedrības (LDB) kopsapulcē par 2020. gada koku izvēlēts Eiropas dižskābardis (Fagus sylvatica L.), informēja biedrībā.
Situācijās, kad sniega lavīnā pazudis cilvēks, vissvarīgākais ir laiks. Visbiežāk - tā nav daudz, tādēļ glābēji uz notikuma vietu tiek transportēti ar helikoptera palīdzību. Francijas Alpos glābēju lielākie palīgi ir suņi. Viņu galvenais uzdevums ir laikus atrast un izglābt sniega lavīnās iekļuvušos cilvēkus.
Slīteres Nacionālajā parkā Sīkragā noritēs talka, lai nodrošinātu piemērotu dzīvotni retai vabolei – priežu sveķotājkoksngrauzim.
Eiroparlamenta deputāti rosina ieviest stingrākus regulējumus lolojumdzīvnieku pārrobežu tirdzniecībai. Lēsts, ka ik mēnesi starp dalībvalstīm tiek tirgoti 46 tūkstoši suņu un vairums no tiem ir nereģistrēti. Šķirnes suņu un kaķu kontrabanda saistīta ar labturības pārkāpumiem, kā arī rada slimību izplatības riskus. Tikmēr Eiropas veselības un pārtikas nekaitīguma komisāre norādījusi, ka problēmas rada nevis likumu trūkums, bet esošo regulējumu nepietiekama ievērošana dalībvalstīs.
Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro turpinās gatavošanās ikgadējam karnevālam. Notikusi arī suņu parāde.
Toverīšu sarkosoma (Sarcosoma globosum) ir reta un visā Eiropā aizsargājama sēņu suga, kuru kādreiz Latvijā pat uzskatīja par izzudušu, tomēr arvien siltāki laika apstākļi un ziemas ar atkušņiem veicina šīs sēņu sugas augšanu, un nupat vērtīga atradne ar vairāk nekā simt toverīšu sarkosomām atrasta Rēzeknes novadā.
Latvijas Televīzija turpina skaidrot suņa skološanas paņēmienus. Šoreiz par to, kā iemācīt suni neēst uz ielas. Proti, gan daudzdzīvokļu namu pagalmos, gan parkos, gan mežā suns uz zemes var atrast kaut ko, kas viņam šķiet garšīgs un, saimniekam nemanot, to arī apēst. Kā iemācīt dzīvnieku pastaigas laikā nemeklēt ēdienu?
Par ko domā jaunietis, kurš tikko pabeidzis vidusskolu? Deviņpadsmit gadus vecajam Didzim Dreimanim ir visai neparasti sapņi – lama, kukurūzas zalktis un nebeidzami burkānu krājumi viņa mini zoo iemītniekiem. Didzis ir dzīvnieku mīlis ar stāžu. Pirmajā klasē viņa iemīļotā vieta bija zooveikals – tur viņš vēroja kustoņus, izprašņāja pārdevējas, līdz kādu dienu no veikala pārradās mājās ar divām zivtiņām.
Jaunākie
Interesanti