Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Preiļu novadā veidos melnā stārķa mikroliegumu
Melnā stārķa populācija Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs strauji samazinās, tāpēc eksperti, lai putnus aizsargātu, veido mikroliegumus. Šogad melnais stārķis manīts Preiļu novada Aizkalnes pagastā, un speciālisti lēmuši, ka ap tā ligzdošanas vietu veidos vairāk nekā 40 hektārus plašu aizsargzonu. Vietējie iedzīvotāji gan ir nobažījušies par turpmāko saimniecisko darbību, tomēr eksperti mudina, pirms spert pārsteidzīgu soli, iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz arī valsts kompensācijas mikrolieguma skarto teritoriju īpašniekiem.
«Tauriņu naktī» pierobežā novēro mazāk lidoņu nekā iepriekšējos gados
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālisti vasaras naktīs dažādās Latvijas vietās rīko naktstauriņu vērošanas pasākumus. Ideja par to radās pēc sabiedrības intereses par neparasto tauriņu gaismošanas procesu. Nupat "Tauriņu nakts" notika Zilupes novadā, kur ir lielākā tauriņu populācijas vieta Baltijas valstīs. Šoreiz uz gaismu salidoja gan daudz mazāk tauriņu nekā iepriekšējos gados.
Jūrā pie Ventspils palaisti pavasarī izglābtie ronēni
Piektdien, 12. jūlijā, savā dabiskajā dzīves vietā - Baltijas jūrā - atgriezās divi pelēkie roņi Saulkrasts un Dzintars. Ronēni pavasarī tika atrasti novārguši jūras krastā, un vārdus tie ieguva pēc vietas nosaukuma, kur tika atrasti. No Ventspils ostas ronēni ar kuģa palīdzību tika nogādāti 10 km attālumā no krasta, kur jau pēc tam palaisti brīvībā.
Krievijas pierobežā būs tauriņu nakts vērošana
Kā ik gadu arī šogad pašā Krievijas pierobežā - Zilupes novadā Pasienes pagastā pie Šešku ezera - piektdien, 12. jūlijā, tiek organizēta tauriņu vērošanas nakts Grebļu kalnā, kas ir īpašs ar lielāko tauriņu populāciju Baltijas valstīs.
Rojā tapis virtuālais skatu tornis
Modernās tehnoloģijas nu ienāk arī mežos – Ziemeļkurzemes piekraste ir pirmā vieta, kur izveidots virtuālais skatu tornis. Tas ļauj 15 kilometru garo dabas taku Rojā apskatīt no putna lidojuma. Turklāt jauno iespēju var izmantot gan aktīvās atpūtas cienītāji, gan mazliet slinkākie, kas mežus var izpētīt datorā, gan arī tie, kuriem veselība neļauj uzkāpt tradicionālā skatu tornī.  
Kaķis Polijā sešus gadus dzīvo kokā
Kāds kaķis Polijā savas īstās mājas atradis.. kokā.  Kad tas vēl bija kaķēns, kāda suņa izbiedēts, viņš uzskrēja kokā. Kopš tā brīža pagājuši jau seši gadi un kaķis no ozola tā arī nav nokāpis.
Ērču aktivitāte šogad līdzīga pagājušā gada līmenim
Ērču aktivitātes līmenis šogad ir vērtējams kā nedaudz augstāks, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Tomēr atsevišķi vērtējot saslimstību ar ērlihiozi, tas ir zemāks, pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane.
Pierīgā konfiscē divus lūšus; viens no tiem, iespējams, uzbrucis saimniekam
Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu par savvaļas dzīvnieku kontrabandu. No kādām mājām Pierīgā konfiscēti divi savvaļas kaķi, un Rīgas Zoodārza vetārsti tos atpazinuši kā lūšus. Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka savvaļas dzīvnieku turēšana mājas apstākļos ir bīstama un var beigties bēdīgi, kā tas gandrīz noticis arī šoreiz. 
«Bermudu divstūris» palīdz suņu puikām Bruno un Rupucim meklēt mājas
Viņi ir slaveni, sportiski un dziedoši. Viņi ir brālēni, rajona turētāji un siržu lauzēji. Viņi ir Bicepss un Tricepss – plašāk pazīstami kā "Bermudu divstūris". Abus LTV raidījumā "Ķepa uz sirds" sagaidīja dubultrandiņš ar diviem noslēpumainiem suņiem, kuriem viņi palīdz meklēt mājas.
Eiropā mēģina rast veidus cilvēku un lielo plēsēju veiksmīgai līdzāspastāvēšanai
Ik gadu Eiropā savvaļas vilki nogalina vidēji 20 tūkstošus aitu. Eiropas ziemeļu reģionos nozīmīgi postījumi tiek nodarīti arī ziemeļbriežu ganāmpulkiem. Tieši tāpēc daudzās valstīs pēdējo gadu laikā ir aktualizējies jautājums par to, vai lielo plēsēju populācija būtu kā īpaši jāregulē. Pret šo dzīvnieku skaita palielināšanu vai populācijas atjaunošanu atsevišķos reģionos īpaši aktīvi iebilst lauksaimnieki. Taču Eiropas Savienības platforma „Lielie plēsēji” mēģina rast veidus, kā veicināt cilvēku un lielo plēsēju līdzāspastāvēšanu.
Kampaņa «Lai jūra čum un mudž» neiepriecina zvejniekus un nepārliecina zinātniekus
Lai saglabātu Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti arī nākamajām paaudzēm, Pasaules Dabas fonds (PDF) aicina sabiedrību pievienoties kampaņai “Lai jūra čum un mudž” un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās. Šāds uzsaukums nebūt neiepriecina zvejniekus, kuriem jau šobrīd nākas saskarties ar vairāku mēnešu mencu nozvejas liegumu, taču arī zinātniekiem šāds aicinājums sabiedrībai nešķiet īsti piemērots, jo šobrīd mencu populāciju vairāk apdraud slimības, mazāk nozveja jūrā.
Di Kaprio aktivizēs darbību ekoloģijas jomā
Slavenais aktieris Leonardo Di Kaprio paziņojis par plāniem aktīvāk iesaistīties cīņā pret ekoloģijas problēmām. Viņš arī iesaistīsies pazīstamu filantropu dibinātā organizācijā.
Rosina Raiskuma alejai noteikt aizsargājamo statusu
Dabas aizsardzības eksperti pirms trim gadiem veica izpēti Latvijas alejās un vairākām no tām rosina noteikt aizsargājamo aleju statusu tur atrasto reto kukaiņu dēļ. Pārgaujas novada Raiskuma pagastā atrodas retajām bezmugurkaulnieku sugām bagātākās alejas, bet tieši tur pašvaldība neatbalsta jaunā statusa piemērošanu.
Austrālijā zinātnieki ceļ trauksmi par pārmērīgu koku stādīšanu
Jauna koku stādīšanas shēma Austrālijā sākotnēji tika iecerēta, lai nodrošinātu dabisko vidi apdraudētām putnu sugām. Taču austrālieši stādīšanai pievērsās tik cītīgi, ka zinātnieki ceļ trauksmi par ļoti būtisku vides izmainīšanu. Tā savvaļas iemītniekiem var nevis palīdzēt, bet tieši otrādi – kaitēt.
Jaunākie
Interesanti