Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Latvijā aug daudzu vītolu dzimtas kokaugu sugas. Vairākums no tām jau sākotnēji te mitušas savvaļā, bet ir arī cilvēku ievestas, un kopumā pie mums mīt apmēram 20 sugas. Vītols ar neparasto nosaukumu – šķetra – slavens ar saviem it kā "pūpoliem".
Citviet Eiropā dzīvnieku labturības noteikumi esot stingrāki un arī klaiņojošus dzīvniekus uz ielām neredzot. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" pastāstīja divas latvietes – Indra, kura dzīvo Vācijā, un Evita no Norvēģijas. Norvēģijā nekas nav dzirdēts arī par dzīvnieku patversmēm.
Cilvēks, kurš pirmo reizi redz Norvēģijas meža kaķi, var arī nepamanīt, ka tas ir šķirnes dzīvnieks. Mazliet lielāks, mazliet pūkaināks, bet nezinātājs to viegli var sajaukt ar bezšķirnes kaķi. Tas, kas izceļ šo kaķi, ir īpatnējais un aristokrātiskais deguns. Zīmīgi, ka Latvijā šī šķirne nav pārāk populāra, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Vieni no senākajiem joprojām uz Zemes mītošajiem sēklaugiem – skujkoki –, kā zināms, ir mūžzaļi, tiesa, ar dažiem izņēmumiem. To lapas jeb skujas dzīvo gadiem, turklāt ir tik cieši saistītas ar zariem, ka, pat atmirušas, ilgu laiku nenobirst. Skujās netrūkst daudzveidīgu bioloģiski aktīvo vielu, kas spēj negatīvi iedarboties uz dažādiem mikroorganismiem un pat vīrusiem. Tādējādi skujas var pozitīvi ietekmēt cilvēka organismu.
Par Latvijas piesārņotāko pludmali šogad atzīta Jūrmalas pilsētas Majoru pludmale, savukārt par tīrāko – Kaltenes pludmale. Šī gada jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa rezultāti atklājusies kritiska situācija atkritumu piesārņojuma daudzumā, pavēstīja Vides izglītības fonda un kampaņas "Mana jūra" vadītājs Jānis Ulme.
Saulkrastu novada Sējas pagastā līdzās Sējas muižai lepni augošais ozols ar savu stāstu šogad kļuvis par "Eiropas gada koku Latvijā 2022". Otro vietu šī gada balsojumā ieguva Glika ozoli no Alūksnes, trešajā vietā ierindojoties Ciemgaļu mežābelei no Turlavas pagasta Kuldīgas novadā.
Latvijā veikts pētījums, kurā no Latvijas lauku mājsaimniecībām ievākti 18 iekštelpu putekļu paraugi. 16 no tiem ir sastopama kāda no augu aizsardzības līdzekļu jeb pesticīdu aktīvajām vielām, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežniece un Ekodizaina kompetences centra pārstāve Anna Lankovska. Pārsteigums pētniekiem ir arī kopš 2020. gada aizliegtas vielas klātbūtne Latvijas lauku mājās.
Gadiem par kliedzošiem dzīvnieku labturības pārkāpumiem ziņo mediji, kad, iesaistoties apkaimes ļaudīm, dzīvniekus izdodas glābt. Reālu cietumsodu pēdējos trīs gados saņēmuši vien divi dzīvnieku mocītāji, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Kāda skatītāja, kura ir nobažījusies par Ovīšu dabas liegumā notiekošajiem apjomīgajiem darbiem – nocirstiem kokiem un izbraukātām kāpām, vērsās Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija". Vai šādas darbības ir likumīgas, un vai tās nenodarīs kaitējumu dabas bagātībām?
Apsekojot kādu īpašumu, Gaujas Nacionālā parka aizsargājamajā teritorijā eksperti konstatējuši egļu astoņzobu mizgrauzi, kas pārvarējis koku sugu barjeru un nopostījis ne vien egles, bet arī daudzas priedes. Lēmums par turpmāko rīcību kaitēkļu ierobežošanai īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā būs jāpieņem ekspertu grupai.
Visvienkāršākais veids, kā uzsākt barot putnus, ir pie loga izkarināt speķa gabalu, taču var veidot arī speciālas barotavas. Jāņem vērā, ka putni piemēslos apkārtni ap barošanas vietu. Turklāt barība jāpapildina regulāri un barotavas jātīra vismaz reizi nedēļā, Latvijas Radio raidījumā "Ķepa uz sirds" norādīja Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.
Rīgas Zooloģiskajā dārzā no 25. novembra līdz 8. janvārim notiks Ziemas naktis zoodārzā. Šajā laikā zoodārza vārti būs atvērti arī vakara stundās. Apmeklētājiem būs iespēja ne tikai naksnīgā atmosfērā vērot dzīvniekus, bet arī piedalīties interaktīvi izglītojošā izstādē spēlē "Kas tas?", pavēstīja Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvji.
Diskusiju darbnīcās Latvijā noskaidrots, ka vides pārmaiņu labā cilvēkiem visgrūtāk ir pāriet uz sabiedrisko transportu, mazāku vai koplietošanas dzīvesvietu, kā arī atteikties no dzīvnieku izcelsmes produktiem uzturā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja "Zaļā brīvība" vadītājs, Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga un sociālantropologs Kārlis Lakševics.
Laikā, kad autovadītāji savām automašīnām ziemas riepas jau ir uzlikuši, aktuāls kļūst jautājums, vai nolietotās riepas var pārstrādāt un vai tas notiek arī Latvijā? Izrādās, riepas ne vien var pārstrādāt, bet arī Latvijā šim nolūkam ir atsevišķa rūpnīca. Tiesa gan, agrāk tādu bija trīs, taču, tā kā Latvijā par daļu riepu netiek samaksāts dabas resursu nodoklis, līdz rūpnīcu durvīm nenonāca tik daudz riepu, cik gribētos, un divas no rūpnīcām slēdza.
Ķemeru Nacionālajā parkā, Tukuma novadā esošajā Zaļajā purvā, kur tagad uzsākta koku izciršana, cer mazināt purva izžūšanas risku un veicinātu mitrāju atjaunošanos. Pie labvēlīgiem apstākļiem purvs gadā atjaunojās par vienu milimetru, tāpēc īsts purvs šajā vietā būšot vien pēc vairākiem gadu simtiem, tomēr speciālisti ļoti cer, ka te atkal veidosies kūdra.
Kad uzdodu šo jautājumu auditorijās, pareizo atbildi nākas pagaidīt, pirms izskanējušas versijas par negaisiem, vētrām, plūdiem, krusas un puteņiem… Jo realitāte ir daudz triviālāka. Ja mēs pieņemam, ka sabiedrībai kopumā lielākā vērtība ir cilvēka veselība un dzīvība, tad lielāko postu un līdz ar to bīstamību rada apledojums.
Viens no darbiem, kas pēdējā laikā Rīgā ir paveikts, lai labāk apsaimniekotu atkritumus, ir Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par obligātu šķirojamo atkritumu konteineru izvietošanu pie daudzdzīvokļu mājām. Katrs kopējā jeb zaļajā atkritumu konteinerā neiemestais kubikmetrs ļauj rīdziniekiem ietaupīt 25 eiro. Kopā jau ir ietaupīti 12 miljoni eiro, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti", kas paviesojās Lielbritānijā, kur izgāztuvēs nonāk mazāk nekā desmit procenti atkritumu, kas ir četrreiz mazāk nekā uz Getliņiem.
Reaģējot uz Tukuma novada iedzīvotāju un citu dabas draugu sacelto trauksmi sociālajos tīklos, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sākusi pārbaudi par īpaši aizsargājamas sugas atradnes iespējamu iznīcināšanu kādā ''Latvijas Valsts mežu'' (LVM) apsaimniekotā teritorijā. Tur kailcirtes rezultātā esot iznīcināts vālīšu staipeknis – īpaši aizsargājams un ārstniecībai noderīgs augs, no kura gatavo medikamentu "Likopodijs".
Jaškam, Pelmenim un Cepelīnam valsts svētkos gaidāmi Jurģi! Rīgas zoodārza jenoti tikuši pie plašākiem apartamentiem.
Bites nektāru vāc un to pārstrādā medū ne jau tāpēc, lai tas nonāktu uz mūsu galda un vēderos. Bites to dara vienīgi un tikai savām vajadzībām. Bet, ja nu kāda medus burka nonāk līdz mums un uz etiķetes ir rakstīts – dažādu ziedu medus, tad ziniet: medus mikslis, kas ir burkā, nav bišu oriģinālais ražojums.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
