Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Suņa skološanas ābece: braukšana automašīnā
Suņa saimniekam agrāk vai vēlāk rodas nepieciešamība savu četrkājaino draugu no punkta A uz punktu B pārvietot ar automašīnu. Kā iemācīt sunim braukt automašīnā, tikt galā ar sliktu dūšu un panākt to, lai dzīvnieks neskraida apkārt pa auto salonu?
Nacionālā botāniskā dārza laboratorijā uzziedējis Latvijā izzudis augs – Alpu kreimule
Nacionālā botāniskā dārza laboratorijā ap gadu miju uzziedējis Latvijā izzudis augs – Alpu kreimule. Botāniskais dārzs glabā ap 70 reto augu sugas. Patlaban zinātnieki vēro un pēta retos augus laboratorijas apstākļos, bet neizslēdz, ka reiz Latvijas dabā tiem tiks atrastas arī piemērotas vietas, kas izzudušas dažādo dabas vai saimniecisko pārmaiņu dēļ. 
Apmeklētājiem uz laiku slēdz Zvārtes ieža taku
Bīstamo koku novākšanas un infrastruktūras labiekārtošanas laikā no otrdienas, 28. janvāra, līdz marta vidum apmeklētājiem būs slēgta Zvārtes ieža dabas taka Gaujas Nacionālajā parkā. Šis ģeoloģiskais dabas piemineklis būs apskatāms tikai no Amatas upes pretējā krasta, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Izdevējas Ingas Gorbunovas kaķene Mia – neatkarīga un ar raksturu
Žurnāliste un izdevēja Inga Gorbunova pie kaķenes Mias tika pēc tam, kad mājā negaidīti uzradusies pele. Mazā mince tagad izaugusi par lepnu dāmu ar principiem, ir neatkarīga un ar savu raksturu. Kaķenes uzdevums, pēc Ingas teiktā, ir likt saimniecei paraudzīties uz sevi no malas. 
Ar peldējumu Antarktīdā pievērš uzmanību vides aizsardzības un klimata problēmām
Pazīstamais britu vides aizstāvis un sportists Luiss Pjūgs ar peldējumu pie Antarktīdas krastiem centies pievērst sabiedrība uzmanību šīs pasaules daļas dabas aizsardzības un klimata izmaiņu problēmām. Sarunā ar žurnālistiem viņš norādīja, ka ledāji kūst un ūdens no tiem jau tuvākajā laikā var būtiski paaugstināt pasaules okeāna līmeni.  
«Ķepa uz sirds» testē izsekošanas ierīci kaķiem. Ko kaķis dara, kad to neredzam?
Kaķis vienmēr staigās tur, kur pašam patīk, bet ko darīt saimniekam, ja tas minci nevar ne sasaukt, ne sagaidīt mājās? Kā šādos gadījumos var palīdzēt GPS izsekošanas ierīce? Un ko par to teiks pats kaķis?  Septiņus gadus vecais Zumba pirmos dzīves mēnešus pavadīja uz ielas. Tolaik Velga bieži nāca no zumbas nodarbībām un mazais pagalma kaķēns vakaros skrēja viņai pretī – tādēļ Velga runčuku iesauca par Zumbu. Un redzot, ka Zumbam ir problēmas ar actiņu, aizveda uz klīniku. 
Kas izraisa nieru slimības sunim un kā rīkoties saimniekam?
Divpadsmit gadus vecā Dollija visu mūžu bijusi aktīva un vesela. Kad Dollija vienudien vairs nespēja piecelties, saimniece nekavējoties suni nogādāja klīnikā, atklājot, ka Dollijai ir hroniska nieru mazspēja. Kā saimniekam to pamanīt laikus un kā cīnīties? Dollija ir krievu toiterjera un jorkšīras terjera krustojums. Pēc dzimšanas sunītes mamma viņu nepieņēma – vienīgo no visa metiena. Kopš dienas, kad Gundega izlēma Dolliju adoptēt no paziņām, viņa tikusi aprūpēta, mīlēta un lolota – kā jau vienīgais ģimenes mīlulis.

"Viņa nepalika viena pati, negulēja viena pati, nāca pie mums, viņa gribēja būt pie cilvēkiem. Šis varētu būt tas stāsts par to, ka viņa no sākuma tika izmesta ārā un, tā kā atraidīta, pēc tam viņa pieprasīja mīlestību," saka Dollijas saimniece Gundega Ezerlīce-Zalkovska.
Siltā ziema varētu mudināt Latvijā ienākt gan jaunām augu, gan dzīvnieku sugām
Siltā ziema varētu mudināt Latvijā ienākt gan jaunām augu, gan dzīvnieku sugām, prognozē dabas pētnieki. Lielākas pārmaiņas gan sagaidāmas tikai, ja siltās ziemas turpināsies. Tā kā ziema kontrolē putnu populāciju, visticamāk, tie būs krietni savairojušies. Tas jāņem vērā lauksaimniekiem, kam iespējami lielāki putnu nodarītie postījumi. Pavasari šogad varētu sagaidīt arī daudz vairāk zīdītāju, kam nebija jācīnās ar sala, sniega un ledus izraisītajām traumām. 
Glābt planētu var, arī vienkārši apēdot nopirkto pārtiku. Intervija ar norvēģu žurnālisti Grimstadu
Kādēļ trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas tā arī nekad nesasniedz ēdamgaldu un tiek izmesta miskastē? Šis jautājums arvien vairāk uztrauc cilvēkus daudzviet Rietumu pasaulē, kur pārtika mūsdienās kļuvusi tik lēta un pieejama kā nekad agrāk. Tas ir ne tikai ētisks, bet arī ekoloģisks jautājums, jo pārtikas atkritumi rada teju desmito daļu no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm. Norvēģu pētnieciskā žurnāliste Marita Evertsena Grimstada šim jautājumam pievērsusies ar oriģinālām metodēm, kas raisījušas plašu rezonansi norvēģu sabiedrībā. Sarunā ar Latvijas Radio viņa stāsta par Norvēģijas sabiedriskās televīzijas raidījumiem, kam pēdējos gados izdevies ievērojami aktualizēt pārtikas atkritumu tēmu Norvēģijā.
Meteoroloģijas centrs izveido jūras datu portālu
Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) izveidojis publiski pieejamu jūras datu pārlūku, kurā pieejami brīvpieejas jūras meteoroloģisko prognožu un novērojumu dati, informēja centra pārstāve sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Pelēķe.
Rāznas ezerā zemūdens malumednieku ķeršanā izmantos videonovērošanas sistēmu
Rāznas ezerā zivju resursu kontrolei Dabas aizsardzības pārvalde ir (DAP) izveidojusi videonovērošanas sistēmu. Ir iegādātas un uzliktas divas grozāmās kameras, kas nodrošinās gan nakts redzamību, gan veiks videoarhīva rakstīšanu. Modernās iekārtas būs neatsverams palīgs, lai fiksētu nelegālās zemūdens mednieku darbības, kas pēdējos gados Rāznas ezerā kļūst arvien populārākas.
Suņa skološanas ābece: bailes no šāvieniem un uguņošanas
Lai gan pagājušas jau divas nedēļas, kopš aizvadītas Jaunā gada svinības, Latvijas dzīvnieku patversmēs joprojām netrūkst suņu, kuri no mājām vai saimniekiem aizmukuši gadu mijas naktī izbailēs no uguņošanas. Latvijas Televīzija pēta to, kāpēc suņi baidās no šāvienu trokšņiem, vai iespējams ar šīm bailēm tik galā, un kā rīkoties, ja sunim uguņošanas laikā sākas panika.
Jaunākie
Interesanti