Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Augusta sākumā notikušajā postošajā vētrā ievainoto stārķu un citu putnu glābēji no "Ežu hospitāļa" svētdien ar ziedotāju atbalstu atklāja "Stārķu māju". Tā būs vieta, kur pārziemot un turpmāk dzīvot putniem, kuri vairs nekad nevarēs pacelties spārnos.
Tāpat kā cilvēkiem, arī mūsu mīluļiem suņiem un kaķiem reizi gadā jāpārbauda veselība. Jauniem dzīvniekiem to var apvienot ar ikgadējo vakcināciju, bet suņu un kaķu senioriem reizi gadā vēlams uztaisīt arī asins analīzes, lai noķertu iespējamās problēmas laikus, Latvijas Radio raidījumā "Ķepa uz sirds" ieteica veterinārārste Zane Briģe.
Septembra vidus ir kulminācija kādai dabas izrādei – mežus satricina bauris jeb staltbriežu riests. Meža ķēniņi ar varenajiem ragu kroņiem iznāk norās un jaunaudzēs, kur cīnās par savu harēmu.
Tallinas Zooloģiskajā dārzā piektdien iemidzināta 13 gadus vecā Austrumāfrikas melnā degunradža mātīte Kibibi, tādējādi dažu mēnešu laikā zooloģiskais dārzs zaudējis abus savus degunradžus.
Rudens ražas novākšanas periods ir ikgadējs uzplaukuma laiks maziem divspārņiem – drozofilām jeb augļu mušiņām, kas tautā vietām tiek dēvētas par skābuma mušiņām un kurām ir kas kopīgs arī ar cilvēkiem – mēs viņām krietni līdzināmies ģenētiski, LTV raidījumā "4. studija" stāstīja dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis.
Serbijas zoodārzā no brīvprātīgajiem tika uzņemts lauvu mazulis, kas tika atrasts klejojam ceļmalā.
Vasaras nogale, rudens sākums – laiks, kad pļavās, dārzos, parkos, mežmalās, krūmājos cilvēku uzmanību mēdz pievērst īpašas skaņas. Ir dzirdama taisnspārņu kārtas kukaiņu muzicēšana. Diennakts gaišajā laikā skan siseņu čirkstināšana un sienāžu sisināšana. Bet vakara krēslā un nakts sākumā skan sienāžu – vienīgi dziedātājsienāžu – sisināšana.
Atikas zooloģiskajā dārzā Grieķijā, netālu no galvaspilsētas Atēnām, noticis kāds pasaulē reti sastopams brīnums – piedzimis sarkanās pandas mazulis.
Vairāku dienu garumā šoruden veikta Tartaka upes posma sakopšana Latgalē, kas sagādāja arī dažādus izaicinājumus. Daugavpilietis un sporta entuziasts Jānis Vilcāns, kurš kopā ar domubiedriem ik rudeni dodas uz apkārtējām upēm un rīko attīrīšanas talkas, norāda – tas ir viņa sirdsdarbs un dāvana dzimtajai pusei.
Dzīvniekiem strādāt kopā liek vienkārši un labi identificēti ekoloģiski un evolucionāri faktori, piemēram, plēsonība – grupā vienkārši ir drošāk. Šādu modeli, kad indivīdi dzīvo lielās grupās, sauc par sociālu uzvedību, un tā raksturīga daudziem dzīvniekiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja biologs, Tartu Universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors Indriķis Krams, norādot, ka, piemēram, vārnas pēdējo 10, 20 gadu laikā piedzīvojušas lielas pārmaiņas un sākušas biežāk dzīvot grupās, it īpaši to novēro pilsētā.
Nākamo desmit gadu laika Āfrikas savvaļā plānots palaist brīvībā aptuveni 2000 degunradžu, kas audzēti nebrīvē tam paredzētās fermās.
Aizvadītās nedēļas nogalē oficiālā peldsezona beigusies, taču, gaisa temperatūrai saglabājoties siltai, ļaudis mēdz joprojām atpūsties pie ūdens. Valsts vides dienests (VVD) iedzīvotājus aicina nepeldēties ūdenstilpēs, kurās novērotas zilaļģes.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) kopā ar biedrību "Vecdaugavieši" aicina ikvienu interesentu sestdien, 23. septembrī, pulksten 11 piedalīties dabas atjaunošanas talkā Rīgā esošajā dabas liegumā "Vecdaugava". Talkas galvenais uzdevums ir nopļautās zāles un siena novākšana no pļavas, pirms tālāku apsaimniekošanu pārņems zirgi.
16. septembrī Daugavgrīvas pludmalē "Zero Waste Latvija" rīkotajā piekrastes atkritumu zīmolu auditā, kad tika analizēti stundas laikā savāktie atkritumi, lai saprastu, kuru ražotāju preces visvairāk piesārņo pludmali, secināts – absolūts atkritumu "līderis" ir uzņēmuma "Imperial Brands" ražoto cigarešu "Winston" izsmēķi, informēja audita rīkotāja Elīna Kolāte.
Kipras pludmalē bijis kāds ļoti skaists notikums – simtiem mazu bruņurupuču izšķīlušies no olām, lai tālāk dotos jūrā.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina 30. septembrī un 1. oktobrī ikvienu doties vērot gājputnu rudens migrāciju, vienlaikus piedaloties Eiropas putnu vērošanas dienās jeb "EuroBirdwatch 2023". Par novērotajiem gājputniem ieteicams ziņot dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv, tādējādi sekmējot sabiedriskās zinātnes kustību Latvijā.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Zigmunds Orlovskis Latvijā uzsācis unikālu pētījumu, lai noskaidrotu, vai un kā augi savā starpā sazinās un kā viens otram nodod nepieciešamo informāciju.
Par Pokaiņu mežu, kurā valsts uzņēmums "Latvijas valsts mežos" sācis mežizstrādi, eksperti pauda bažas jau pērn. Šogad, kad mežu skāris egļu astoņzobu mizgrauzis, koku ciršana turpinās un nerimst arī vietējo iedzīvotāju bažas.
Vārpaino korinti daudzi pazīst melno, saldo ogu dēļ. Taču tā šobrīd iekļauta invazīvo sugu sarakstā. Korintes straujās izplatības dēļ apdraudētas vairākas Latvijas mežos aizsargājamās sugas un priežaudzes. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar citām vides institūcijām sākusi korinšu apkarošanu. Notika arī pirmā talka Ragakāpas dabas parkā.
Viens no ļoti bīstamiem kaitēkļiem, kuram patīk ceļot, ir koksngrauzis Āzijas ūsainis (Anoplophora glabripennis). Šis lapu koku kaitēklis var ieceļot valstī ar koku stādāmo materiālu un kravas pārvadāšanā izmantoto koksnes iepakojamo materiālu. Kaitēklis ieviešoties var izraisīt to lapu koku masveida bojāeju, kas Latvijā aizņem ievērojamu daļu no visām meža platībām, brīdināja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore Evija Kučinska.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
