Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Brīdī, kad mājdzīvniekam vajadzīga medicīniska palīdzība, veterinārārstu izvēle ir plaša. Taču – kā izvēlēties ārstu un kam pievērst uzmanību pirmajā vizītē? To skaidroja un eksperimentā pārbaudīja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” operācijā “Dakteris Aikāsāp”.
Kaķim Lācim ilgstoši ārstēta sirdskaite, vairāku gadu laikā ārstēšanai, zālēm un īpašam diētām iztērējot teju 20 tūkstošus eiro. Vēlāk nonākot pie cita veterinārārsta, izrādījās – kaķim sirdskaites nav. Jautājumus par veterinārajiem pakalpojumiem un to cenām pētīja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” operācijā “Dakteris Aikāsāp”.
Neparasto aknu sūnu tīkloto ričiju (Riccia cavernosa) Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa izraudzījusies par 2022. gada sūnu.
Pērn ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs vēstīja pasaulei, ka esam krustcelēs un no mūsu izvēlēm ir atkarīgs tas, vai tālāk ceļš vedīs sabrukuma vai izrāviena virzienā. ANO Vides programmas eksperti cer, ka 2022. gads vides jomā būs izrāvienu gads, taču atzīst, ka vides jomā šogad būtu jāizsludina “ārkārtas stāvoklis”. Arī Latvijā aptaujātie vides eksperti norādīja, ka darāmā vides jomā būs daudz un ka dabas resursu degradācijas un klimata krīzes kontekstā mēs jau dzīvojam ārkārtas apstākļos.
Japānā kādā zoodārzā sabiedrībai izrādīti Āzijas ūdru mazuļi, kas vienā metienā piedzimuši veseli pieci.
2021./2022. gada medību sezonā lūšus medīt nav atļauts, taču, pārtraucot lūšu medīšanu, mēs zaudēsim ļoti daudz vērtīgas informācijas par šo sugu, Latvijas Radio raidījumā “Radio vilks dabā” uzsvēra Latvijas mednieku savienības pārstāvis Jānis Baumanis. Pētot nomedīto lūšu ķermeņus, tika iegūta informācija par dzīvnieku vecumu, dzimumu, auglību, ēšanas paradumiem un skaita izmaiņām, stāstīja pētniecības institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Ziemā stirnas barības meklējumos mēdz doties uz cilvēku mājām lauku teritorijā, kā arī iekļūst pilsētu parkos, nebaidoties no automašīnām un garām ejošajiem cilvēkiem. Ar savu apciemojumu tās nodara arī postījumus.
Ja kaķis ir nosmērējis kažoku ar kādu kaitīgu vielu, būdams tīrīgs dzīvnieks, tas centīsies netīrumus nolaizīt un tādējādi pastāv iespēja saindēties, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja veterinārārste Lita Konopore. Šādos gadījumos saimniekam jācenšas kaķi pēc iespējas ātrāk notīrīt.
Biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks" par 2022. gada ģeovietu izraudzījusies Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas, informēja biedrības vadītājs Dainis Ozols.
Kāds praktikants muzejā Nīderlandes pilsētā Bokstelā ievēroja, ka vairāki kāda dzīvnieka skeleta kauli būtiski atšķiras no zināmo sugu pārstāvju kauliem. Tas vedina domāt, ka skelets pieder līdz šim neatklātai dinozauru sugai, taču pagaidām tiek gaidīts zinātnieku apstiprinājums.
Videi draudzīgākas ēšanas izaicinājums "Neapēd zemeslodi!" ietver iespēju neēst gaļu trīs dienas nedēļā, neēst gaļu visu janvāri vai šajā laikā ēst vegāniski, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāve, kampaņas" Neapēd zemeslodi!" vadītāja Ulrika Skakovska.
Latvijas Mikologu biedrība par 2022. gada sēni izvēlējusies brūnzobes - rūsgano brūnzobi (Hydnellum ferrugineum) un Peka brūnzobi (Hydnellum peckii), liecina "dabasdati.lv" pieejamā informācija.
Lai suņus pasargātu no sāls, kas tiek kaisīts uz ietvēm, der iegādāties speciālus zābaciņus, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica kinoloģe Jūlija Siņicina. Tāpat no aukstuma var glābt arī suņu mētelīši, taču tos ieteicams novilkt tikai pēc pastaigas beigām, nevis vēl esot ārā.
Pēc jaungada brīvdienām savā rezidencē Biču Matsu-jamas pilī Japānā atgriezies tā saimnieks – kaķis Sandžuro. Galvenais tā pienākums ir sagaidīt tūristus.
Līgatnes dabas taku lācene Ilzīte otrdien, 11. janvārī, svin 21 gada dzimšanas dienu. Kā jau katru gadu, arī šogad Latvijas slavenākā lāču dāma saņēma īpašo torti, kas pagatavota no dažādiem gardumiem.
Japānā cilvēki izveidojuši lāsteku un ledus stabu kompozīciju, kas kļuvusi par pievilcīgu apskates objektu tūristiem.
Zaļā gaisma, kas spīd cauri koku lapām, dod mūsu smadzenēm signālu, ka viss ir kārtībā – par koku milzīgo lomu pilsētā podkāstā “Zaļgalvis” stāsta arborists un kokkopis Edgars Neilands. Viņš uzsvēr, ka kokiem pilsētā nav tikai dekoratīva nozīme vien.
Lai arī šoziem bijuši aukstuma viļņi, odi un ērces, visticamāk, nebūs izsalušas, raidījumam “Vides fakti” norādīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, entomologs Voldemārs Spuņģis.
Lietuvā projekta „Live Lagoons” ietvaros Kuršu jomā izveidotas mākslīgas peldošas salas. Ar to palīdzību cer mazināt ūdens piesārņojumu ar slāpekļa un fosfora savienojumiem, kas veicina ūdenstilpes aizaugšanu.
Latvijas Dabas fonds (LDF) par 2022. gada dzīvotni ir izvēlējies pilsētu, informēja fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.
Populārākie
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
