Latvijas Dabas fonda kampaņa “Sveicieni no klimata pārmaiņām!” uzrunās Latvijas iedzīvotājus par klimata pārmaiņu nopietnību. 42% Latvijas iedzīvotāju jau uzskata, ka tā ir viena no nozīmīgākajām pasaules problēmām; kampaņas mērķis ir sadarbībā ar jauniešiem izglītot atlikušo sabiedrības daļu, paziņojumā medijiem informēja fonds.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Atšķirībā no pavasara, kad Covid-19 izplatības mazināšanai daudzas populārās dabas takas bija slēgtas, šobrīd tās visas ir atvērtas apmeklētājiem, un iedzīvotājus aicina baudīt rudens skatus ne tikai Siguldā, bet arī daudzviet citur, kur ir skaistas ainavas, sarunā ar Latvijas Radio pauda Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas tūrisma un izglītības speciālists Andris Soms.
Engures novada Milzkalnē kādā rapšu laukā izveidojusies apmēram trīs metrus dziļa piltuves veida bedre. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti pieļauj, ka tā varētu būt karsta kritene, taču bez speciālas izpētes to nevar noteikt. Kritenes Latvijā ir sastopamas, un vairākas no tām iekļautas dabas aizsargājamo objektu sarakstos.
Zivju dzenīša nosaukums mānīgi norāda uz viņa „it kā piederību” dzeņveidīgo kārtai. Patiesībā ar īstajiem dzeņiem zivju dzenītim nav nekādas radniecības, bet neapstrīdami ir vairākas ārējas līdzības – relatīvi garš knābis, liela galva, īsa aste, īsas kājas. Šo līdzību dēļ viņš nodēvēts par dzenīti.
Sociālajos tīklos otrdien no rīta parādījās ziņas, ka galvaspilsētas centrā manīts alnis. Gandrīz ik rudeni pilsētā ieklīst kāds lielais meža dzīvnieks, taču parasti tie manīti nomaļākās apkaimēs.
Mainoties klimatam, arvien vēlāk uz savām nārsta vietām sāk doties nēģi – tā secinājuši pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētnieki, kuri apzinājuši upes nēģu populāciju Latvijā un Lietuvā. Migrācijas sākums aizkavējas, jo upēs pēdējos gados arvien ilgāk saglabājas silts ūdens, kas nerada piemērotus apstākļus nēģu migrācijas uzsākšanai.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nevelta nepieciešamā pūles dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai – šāds kritisks viedoklis pausts jaunākajā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā.
Piesārņots gaiss ik gadu Latvijā klusām nogalina tūkstošiem cilvēku. Sekas ieelpotam piesārņojumam var izpausties pat pēc vairākiem gadiem. Tāpēc būtiski to apzināties un mazināt, tajā skaitā modernizējot apkures iekārtas, kā arī mazinot transportlīdzekļu daudzumu pilsētās. Lai tam pievērstu uzmanību, atklāta kampaņa, aicinot iedzīvotājus apzināties gaisa piesārņojuma avotus un pašiem tos neradīt.
Interneta portālos bieži var atrast sludinājumus, kuros piedāvā izvest būvgružus. Zemās summas mēdz būt maldinošas, jo naudu izvedēji ietaupa, nemaksājot izgāztuvēm par atkritumiem.
Kas ir pangas? Oficiāli būtu jāatbild: bezmugurkaulaino dzīvnieku attīstības procesa radītas augu anomālijas. Neoficiāli var teikt: pangas ir dzīvnieku bērnistabas.
Iestājoties aukstākam laikam, dzīvnieku patversmēs esošajiem iemītniekiem nepieciešama līdzcilvēku palīdzība: gan kopā būšanas veidā, gan materiāla atbalstā.
Lai noskaidrotu, kāda situācija dažādos uzņēmumos valda atkritumu apsaimniekošanas jautājumos, raidījums “Vides fakti” devās līdzi reidā Valsts vides dienestam (VVD). Pārkāpumi tika konstatēti gan ar smago automašīnu remontu saistītā uzņēmumā, gan autokapsētā.
Līdz 2027. gadam vējam jākļūst par galveno enerģijas avotu Eiropā, taču Latvija uz šo mērķu sasniegšanu virzās lēni. Šobrīd uzstādītā vēja enerģijas jauda Latvijā ir 66 megavati, kamēr plāns paredz, ka līdz 2030. gadam tai jāsasniedz 800 megavati. Lietuvā vēja enerģiju ražo astoņas reizes (548 MW) jaudīgāk, Igaunijā – piecas reizes (320 MW). Kā stāsta Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags, kaimiņvalstis ir saskatījušas veidu, kā mērķtiecīgi strādāt pie risinājumiem, lai sasniegtu atjaunojamās enerģijas mērķus.
Jau otro nedēļu no viena “lapsu sarga” pie otra pa Latviju ceļo pieci plīša lapsēni – Miķelis, Zuze, Rūdis, Rude un Frīda. “Lapsu tūre” ir miermīlīga un sabiedriska foto akcija kažokādu industrijā izmantoto dzīvnieku aizstāvībai – rotaļu lapsēni simbolizē tūkstošiem kažokzvēru, kuri šobrīd atrodas šauros zvēraudzētavu būros. Akcijas mērķis ir vēlreiz aktualizēt jautājumu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.
Bioloģiskā daudzveidība ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā samazinās. Par to, ka daba kļuvusi vienveidīgāka, eksperti runā jau sen, taču pēdējo gadu ziņojumi par aizsargājamo biotopu stāvokli to pierāda arī skaitļos.
Lai vai kāds kuru gadu iegrozās meteoroloģiskais rudens, daba tā laikā gatavojas nākamajam gadalaikam. Miera periodam pošas gan zvēri, gan augu valsts. Viena no redzamākajām pazīmēm ir koku lapu krāsošanās dzeltenos, oranžos un sarkanos toņos – izrādās, rudenim raksturīgie krāsu pigmenti lapās atrodas visu vasaru.
Vides aizstāvji savvaļā Austrālijā izlaiduši 11 Tasmanijas velnus jeb velnsomaiņus (Sarcophilus harrisii) . Šie interesantie dzīvnieki kontinentā izzuda pirms apmēram 3000 gadu.
Daudzas pasaulē zināmās vaļu un delfīnu sugas var izzust jau mūsu dzīves laikā, ja netiks labāk gādāts par šo dzīvnieku aizsardzību, kopīgā vēstulē brīdinājuši zinātnieki no 40 valstīm.
Ik gadu Latvijā piesārņota gaisa dēļ mirst 14 reižu vairāk cilvēku nekā autoavārijās. Tādus aprēķinus veikusi Pasaules Veselības organizācija. Tās ir novēršamas nāves – tā secina zinātnieki no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), tomēr Latvijā tam pievērš pārāk maz uzmanības. Piemēram, aizvadītajā nedēļā, kad Lietuvu un Latviju sasniedza liels gaisa piesārņojums no mežu ugunsgrēkiem Krievijā, lietuvieši nekavējoties brīdināja iedzīvotājus, bet Latvijas iedzīvotāji brīdinājumu saņēma ar lielu novēlošanos. Kāpēc tā?
Jau teju desmit gadu garumā tiek rīkots semināru cikls par parku un mežu apsaimniekošanu, īpaši to, kas atrodas pašvaldību īpašumā. Šoruden uzmanība veltīta seno muižu dārziem un dabas vērtībām tajos, aizsargjoslām mežā, kā arī zaļajiem risinājumiem blīvi apbūvētajās teritorijās. Nupat viens no reģionālajiem semināriem aizvadīts Rēzeknes novadā.
Jaunākie
Interesanti