Ežus visbiežāk sastopam pievakarēs, kad dzīvnieki nemanāmi izskrien uz ceļa. Taču Maskavā ir atvērta kafejnīca, kur adatainos draugus iespējams satikt ik dienas.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Suņa saimniekam agrāk vai vēlāk rodas nepieciešamība savu četrkājaino draugu no punkta A uz punktu B pārvietot ar automašīnu. Kā iemācīt sunim braukt automašīnā, tikt galā ar sliktu dūšu un panākt to, lai dzīvnieks neskraida apkārt pa auto salonu?
Nacionālā botāniskā dārza laboratorijā ap gadu miju uzziedējis Latvijā izzudis augs – Alpu kreimule. Botāniskais dārzs glabā ap 70 reto augu sugas. Patlaban zinātnieki vēro un pēta retos augus laboratorijas apstākļos, bet neizslēdz, ka reiz Latvijas dabā tiem tiks atrastas arī piemērotas vietas, kas izzudušas dažādo dabas vai saimniecisko pārmaiņu dēļ.
Bīstamo koku novākšanas un infrastruktūras labiekārtošanas laikā no otrdienas, 28. janvāra, līdz marta vidum apmeklētājiem būs slēgta Zvārtes ieža dabas taka Gaujas Nacionālajā parkā. Šis ģeoloģiskais dabas piemineklis būs apskatāms tikai no Amatas upes pretējā krasta, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Žurnāliste un izdevēja Inga Gorbunova pie kaķenes Mias tika pēc tam, kad mājā negaidīti uzradusies pele. Mazā mince tagad izaugusi par lepnu dāmu ar principiem, ir neatkarīga un ar savu raksturu. Kaķenes uzdevums, pēc Ingas teiktā, ir likt saimniecei paraudzīties uz sevi no malas.
Pazīstamais britu vides aizstāvis un sportists Luiss Pjūgs ar peldējumu pie Antarktīdas krastiem centies pievērst sabiedrība uzmanību šīs pasaules daļas dabas aizsardzības un klimata izmaiņu problēmām. Sarunā ar žurnālistiem viņš norādīja, ka ledāji kūst un ūdens no tiem jau tuvākajā laikā var būtiski paaugstināt pasaules okeāna līmeni.
Kaķis vienmēr staigās tur, kur pašam patīk, bet ko darīt saimniekam, ja tas minci nevar ne sasaukt, ne sagaidīt mājās? Kā šādos gadījumos var palīdzēt GPS izsekošanas ierīce? Un ko par to teiks pats kaķis? Septiņus gadus vecais Zumba pirmos dzīves mēnešus pavadīja uz ielas. Tolaik Velga bieži nāca no zumbas nodarbībām un mazais pagalma kaķēns vakaros skrēja viņai pretī – tādēļ Velga runčuku iesauca par Zumbu. Un redzot, ka Zumbam ir problēmas ar actiņu, aizveda uz klīniku.
Divpadsmit gadus vecā Dollija visu mūžu bijusi aktīva un vesela. Kad Dollija vienudien vairs nespēja piecelties, saimniece nekavējoties suni nogādāja klīnikā, atklājot, ka Dollijai ir hroniska nieru mazspēja. Kā saimniekam to pamanīt laikus un kā cīnīties? Dollija ir krievu toiterjera un jorkšīras terjera krustojums. Pēc dzimšanas sunītes mamma viņu nepieņēma – vienīgo no visa metiena. Kopš dienas, kad Gundega izlēma Dolliju adoptēt no paziņām, viņa tikusi aprūpēta, mīlēta un lolota – kā jau vienīgais ģimenes mīlulis.
"Viņa nepalika viena pati, negulēja viena pati, nāca pie mums, viņa gribēja būt pie cilvēkiem. Šis varētu būt tas stāsts par to, ka viņa no sākuma tika izmesta ārā un, tā kā atraidīta, pēc tam viņa pieprasīja mīlestību," saka Dollijas saimniece Gundega Ezerlīce-Zalkovska.
"Viņa nepalika viena pati, negulēja viena pati, nāca pie mums, viņa gribēja būt pie cilvēkiem. Šis varētu būt tas stāsts par to, ka viņa no sākuma tika izmesta ārā un, tā kā atraidīta, pēc tam viņa pieprasīja mīlestību," saka Dollijas saimniece Gundega Ezerlīce-Zalkovska.
Siltā ziema varētu mudināt Latvijā ienākt gan jaunām augu, gan dzīvnieku sugām, prognozē dabas pētnieki. Lielākas pārmaiņas gan sagaidāmas tikai, ja siltās ziemas turpināsies. Tā kā ziema kontrolē putnu populāciju, visticamāk, tie būs krietni savairojušies. Tas jāņem vērā lauksaimniekiem, kam iespējami lielāki putnu nodarītie postījumi. Pavasari šogad varētu sagaidīt arī daudz vairāk zīdītāju, kam nebija jācīnās ar sala, sniega un ledus izraisītajām traumām.
Kādēļ trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas tā arī nekad nesasniedz ēdamgaldu un tiek izmesta miskastē? Šis jautājums arvien vairāk uztrauc cilvēkus daudzviet Rietumu pasaulē, kur pārtika mūsdienās kļuvusi tik lēta un pieejama kā nekad agrāk. Tas ir ne tikai ētisks, bet arī ekoloģisks jautājums, jo pārtikas atkritumi rada teju desmito daļu no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm. Norvēģu pētnieciskā žurnāliste Marita Evertsena Grimstada šim jautājumam pievērsusies ar oriģinālām metodēm, kas raisījušas plašu rezonansi norvēģu sabiedrībā. Sarunā ar Latvijas Radio viņa stāsta par Norvēģijas sabiedriskās televīzijas raidījumiem, kam pēdējos gados izdevies ievērojami aktualizēt pārtikas atkritumu tēmu Norvēģijā.
Šovakar Līgatnes dabas takās nakts pārgājienā varēs satikt zvērus tumsā. Pārgājienā „Satiec zvērus tumsā” var piedalīties, tikai iepriekš iegādājoties biļetes.
Saņemti pirmie ziņojumi par ziemeļu gulbju atgriešanos Latvijā no ziemošanas teritorijām, informēja Latvijas Dabas muzeja Komunikācijas nodaļas pārstāve Polīna Šķiņķe.
Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) izveidojis publiski pieejamu jūras datu pārlūku, kurā pieejami brīvpieejas jūras meteoroloģisko prognožu un novērojumu dati, informēja centra pārstāve sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Pelēķe.
Rāznas ezerā zivju resursu kontrolei Dabas aizsardzības pārvalde ir (DAP) izveidojusi videonovērošanas sistēmu. Ir iegādātas un uzliktas divas grozāmās kameras, kas nodrošinās gan nakts redzamību, gan veiks videoarhīva rakstīšanu. Modernās iekārtas būs neatsverams palīgs, lai fiksētu nelegālās zemūdens mednieku darbības, kas pēdējos gados Rāznas ezerā kļūst arvien populārākas.
Latvijas Mikologu biedrība par 2020. gada sēni izvēlējusies smiltāju kaussēni (Peziza ammophila), liecina dabas novērojumu portālā "dabasdati.lv" pieejamā informācija.
Fitnesa trenere Paula Freimane ļoti labi zina, ko nozīmē Jaungada apņemšanās – pārpildītas sporta zāles janvārī ir tikpat pierasta parādība kā lietus Jāņu dienā. Ja retu reizi gadās paslinkot pašai, tad taksis Vīnijs atgādinās, ka ir laiks treniņam.
Kam piemīt arahnofobija jeb paniskas bailes no zirnekļiem, milzu tarantuli varētu nepatikt. Toties tarantulu saimniekam Tomasam Vītolam šādas fobijas nav - interese par zirnekļiem viņam radusies jau bērnībā. Sākumā tās bija bailes, kas pārauga par ziņkāri un pat bijību pret šiem dzīvniekiem.
Lai gan pagājušas jau divas nedēļas, kopš aizvadītas Jaunā gada svinības, Latvijas dzīvnieku patversmēs joprojām netrūkst suņu, kuri no mājām vai saimniekiem aizmukuši gadu mijas naktī izbailēs no uguņošanas. Latvijas Televīzija pēta to, kāpēc suņi baidās no šāvienu trokšņiem, vai iespējams ar šīm bailēm tik galā, un kā rīkoties, ja sunim uguņošanas laikā sākas panika.
Pirms trīsdesmit gadiem modē bija pūdeļi. Pirms divdesmit – pekinieši. Pirms desmit – bīgli un pirms pieciem – haskiji. Tagad slavas zenītā ir franču un angļu buldogi un citas brahiocefālās šķirnes jeb maza izmēra suņi ar saplacinātu purna daļu.
Gada sākumā Lietuvas tiesībsargājošās iestādes kopīgi ar vides dienestu kartona ražotnes "Grigeo Klaipeda" vērienīgā pārbaudē atklāja, ka lielākā daļa uzņēmuma notekūdeņu, apejot attīrīšanas iekārtas, nonāk Kuršu jomā. Prokuratūra sākusi izmeklēšanu pret ražotāju.
Jaunākie
Interesanti