Sadaļas Sadaļas
Dzīve & stils / Tautas māksla
Radoši meklējumi Sventē rosina radīt putuplasta saktas
Degsme radoši eksperimentēt un neatkārtoties Viktoru Petaško no Augšdaugavas novada aizvedusi līdz idejai izmantot putuplastu ne vien celtniecībā, bet arī mākslas radīšanā. Viens no pēdējiem veikumiem ir putuplasta saktas, kas no ierastajām atšķiras arī izmēra dēļ.
Top apjomīgs pētījums par pastalām Latvijā. Stāsta autore Agrita Krieviņa-Siliņa
Ādas apstrādes meistares Agritas Krieviņas-Siliņas mūža lielā aizrautība ir seno apavu pētniecība un pēdējos 15 gadus viņas vislielākā uzmanība ir veltīta pastalām. Tās viņu īpaši ieinteresēja pēc tam, kad viņa atklāja šo seno apavu lielo daudzveidību dažādās Latvijas vietās. Pa šo laiku viņa izpētījusi Latvijas muzeju krājumus, uztaisījusi ļoti daudz un dažādu pastalu atdarinājumus, pasniegusi meistarklases, un nu ceļu pie lasītājiem sāks arī viņas radīta grāmatu sērija "Pastalas Latvijā".
Brīvdienās podniecības senā amata pratēji ver darbnīcu durvis Daugavpilī
Tas ir vērienīgākais prasmju apgūšanas pasākums – rokām, sirdij, prātam un vēderam, norādījis tā organizētājs Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Šajās dienās 97 vietās ir iespēja satikt vairāk nekā 150 dažādu amatu meistarus. Latvijas novados būs iespēja apgūt un roku iemēģināt dažādās audumu aušanas prasmēs, karošu grebšanā, cimdu adīšanā, dažādu ēdienu sagatavē un ielūkoties un padarboties metālkalēju un podnieku darbnīcās. Meistardarbnīcu mērķis ir vēstīt par amatnieku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē. Vairāki podniecības senā amata pratēji šajās brīvdienās savu darbnīcu durvis vērs Daugavpils Māla mākslas centrā. 
Seno padarīt mūsdienīgu. Meistare Margarita Muntaga iepazīstina ar tautas amata prasmēm
Tas ir dzīvesveids un ļoti liela patikšana – tā par savu darbību amatniecībā saka tautas amata meistare Margarita Muntaga. Pēc pirmās izglītības viņa ir inženiere ģeoloģe, pēc otrās – ģeodēziste, bet pirms 14 gadiem viņa ieguva Latvijas amatniecības meistara diplomu un viņas sirdslieta un reizē darbs tagad ir zīļu vainagu, zīļu jostu un kranču darināšana.
Alsungā amatu dienas ļauj ielūkoties suitu prasmju noslēpumos
Suitu dziedāšana, dejošana un dažādu instrumentu spēle, ēdienu gatavošana un rokdarbi – tās ir no sendienām mantotas tradīcijas, kuras suitos joprojām ikdienā kopj katra aroda meistari. Lai satiktos ar meistariem vaigu vaigā, ļautu ielūkoties viņu amata noslēpumos un pašiem iemēģinātu roku, Alsungā notiek “Suitu amatu dienas”.
Atjauno Silajāņu un Feimaņu puses tautastērpu
Katram mazam ciemam ir, ar ko dižoties un ko gaismā celt, – ar šādu vadmotīvu Silajāņos Preiļu pusē un Feimaņos Rēzeknes novadā aizvadīti vēsturiskā tautastērpa atjaunošanas svētki. Latgales vidienei raksturīgais 19. gadsimta tautastērps darināts pēc Latvijas Nacionālā vēstures muzeja datiem, gan arī teicēju pierakstiem. Tas ir vēl nebijis pienesums kā Latgales, tā visas Latvijas kultūrtelpai.
Keramiķes Žagatas čiekuru ceplī top niansēm pilni darbi
Cepļa atvēršana keramiķiem katru reizi ir notikums, taču eksperimentāla, netradicionāli kurināta, cepļa atvēršana ir vēl intriģējošāka. Tāda bija arī čiekuru cepļa atvēršana Skultes pagastā, keramiķes Ingrīdas Žagatas darbnīcā "Cepļi". Kāds bija eksperimenta rezultāts?
Jelgavā notiks Latvijas mazākumtautību festivāls
14. augustā Jelgavā norisināsies Latvijas mazākumtautību festivāls “Zeme zied”. Festivāls pulcēs vairākus simtus dalībnieku no Latvijas tradicionālo kultūru mākslinieciskajiem kolektīviem, kuri kopj un popularizē savas tautas tradīcijas, prezentējot mazākumtautību kultūras daudzveidību un pienesumu Latvijas kultūrtelpai, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.
Latvietība, kas izdzīvo cauri laikiem. Diasporas teātru fenomens un jaunā savienība PLATS
Trimdas gados latviešu sabiedriskā dzīve nebija domājama bez teātra spēlēšanas. Tas deva prieku un palīdzēja izdzīvot vispirms Vācijas bēgļu nometnēs, bet, kad sākās lielā izceļošana uz citām mītnes zemēm, teātra spēlēšanas prieks ceļoja līdzi. Neliels apsīkums bija pagājušā gadsimta astoņdesmitajos, bet šobrīd jaušama savdabīga teātra spēlēšanas renesanse.
Grupa «Saucējas» aicina uz dziesmotu pastaigu Vīna kalnā Sēlijā
Lai atzīmētu albuma “Dabā” iznākšanu, Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas” sestdien, 3. jūlijā, aicina uz muzikālu pastaigu Viesītes novada Vārnavas Vīna kalnā “Rudzīši”, kuru ievadīs grupas vadītājas Ivetas Tāles priekšlasījums par āra dziedāšanas tradīcijām, kā arī vairākas citas aktivitātes, informēja grupas pārstāvji.
Indrā tapis jauns vides objekts – austs labirints
Diedziņš pie diedziņa, lupatiņa pie lupatiņas, un tā Krāslavas novada Indras pagastā uzausti daudzi vairākus metrus gari deķi. No tiem šobrīd izveidots krāsains labirints, aicinot pārbaudīt savas orientēšanās spējas. Labirinta autores ir Indras pagasta iedzīvotājas, kuras līdz šim pie stellēm nekad nebija sēdējušas.
Lielvārdes tautastērpu cer iekļaut nemateriālajā kultūras mantojumā
Katru gadu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauj elementus, kas ir valsts aizsargājamas vērtības - zināšanas, prasmes, paražas, ko nodod no paaudzes paaudzē. Lai stiprinātu tērpa darināšanas tradīcijas, iekļaušanai sarakstā pieteikts arī Lielvārdes tautastērps, uzsverot tieši vietējās kopienas līdzdalību tradīciju saglabāšanā.
Grāmatā apkopoti «Vidzemes danči un ne tikai»
Ar grāmatas “Vidzemes danči un ne tikai” izdošanu noslēdzies vairāk nekā divus gadus ilgais kapelas "Karikste" un biedrības “Danču krātuve” kopējais darbs pie Vidzemes danču apkopošanas. Šajā laikā diskā ierakstīti divdesmit trīs iecienītākie danči, bet enerģisko kapelas skanējumu grāmatiņā papildina deju raksti, zīmējumi un nošu materiāls.
Zemgalē apgūst vēsturisku cimdu adīšanu
Atzīmējot Pasaules publiskās adīšanas dienu, desmit baušķenieces sestdien, 12. jūnijā, apguva vēsturisku cimdu adīšanu. Šoreiz tie gan nebija krāšņie, jau ierastie etnogrāfiskie raksti, bet gan siltināti dūraiņi ar bārkstīm.
Briseles latvieši aicina kolektīvus no visas pasaules piedalīties virtuālā deju maratonā
Latviešu tautas deju kolektīviem ļoti pietrūkst gan mēģinājumu, gan sadraudzības koncertu, tādēļ „Briseles latviešu dejotāji” nākuši klajā ar aicinājumu kolektīviem no visas pasaules piedalīties virtuālā deju maratonā „Izdejo savu pilsētu”. Tā dejotāji, izmantojot virtuālu skatuvi, dalās dejotpriekā ar citiem un stāsta par interesantām vietām savā pilsētā.
Suitu svētki «Pastaiga lebedikā» – šogad mierīgāki, bet notiek
Suitu lebediks ir Alsungā gaidītākie svētki pavasarī. Tas ir laiks, kad baudīt suitu senās un šodienas tradīcijas, pavasari un tūrisma sezonas sākšanos. Lai arī mierīgākā gaisotnē, ar pavasara svētkiem cilvēki iepriecināti arī šogad, aicinot izzinošā pastaigā.
Amatierteātru fenomens Latvijā. Stāsta režisori Māra Zaļaiskalns un Agris Krūmiņš
Latvijā ir 420 amatierteātri, kuros darbojas 6000 aktieru. Kas viņus visus uz to “velk”? Daļai tā ir sevis pilnveidošana un radošais process, kas varbūt pat šķiet svarīgāki par iestudēto izrādi, LTV raidījumā “Kultūrdeva” spriež Rēzeknes Tautas teātra režisore Māra Zaļaiskalns. Tikmēr VEF Kultūras pils Tautas teātra vadītājs, režisors Agris Krūmiņš uzsver – arī par rezultātu ir jādomā.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt