Tautas māksla
Dzīve & stils / Tautas māksla
“Mantots vai pašas darināts, nepretendējot uz arheoloģisko vai etnogrāfisko precizitāti” - ar šādu uzstādījumu triju gadu garumā ir grāmatā apkopoti 120 tautastērpu stāsti, kas divu gadu garumā ceļojuši izstādēs dažādās Latvijas vietās. Rādot tautastērpus, to valkātāju stāstus un tādā veidā mudinot arī citus, kuriem vēl nav pašiem sava tautastērpa, tādus darināt. Projekta “Mans tautastērps” izstāde šobrīd apskatāma arī Līvānu Amatniecības un mākslas centrā.
Redzot to, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, daudzbērnu māmiņām, pensionāriem, tātad cilvēkiem, kuriem ikdienā nav iespēju būt darba ierindā, ir tomēr vēlme radoši darboties un arī kaut nedaudz nopelnīt, Valmierā jau pusotru gadu ir lolota ideja par veikaliņu, kurā varētu tirgot šo cilvēku gatavotās lietas. Šoruden fonda „Iespēju tilts” veikaliņš „Čaklās bites bode” vēra durvis, un tas ir pirmais sociālais uzņēmums Valmierā.
Alūksnes muzejā turpmāk būs apskatāms unikāls trimdā dzīvojušas novadnieces Austras Lindes veikums – 120 miniatūri latviešu tautastērpi, kas mugurā lellēm. Tie tapuši pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Amerikā, un uz Latviju šo kolekciju atvedusi autores meita.
Talsos īpaši padomāts, lai tūristiem būtu pēc iespējas ērtāk – te vienuviet izvietotas vairākas amatnieku darbnīcas. Darbnīcās apmeklētājiem dota iespēja aplūkot ne vien to, kā tiek austi paklāji, darinātas rotaslietas no ādas vai šūdināti krekli, bet arī pašiem iemēģināt roku to tapšanā. Īpaši liela interese, piemēram, par aušanu esot ārzemju tūristiem.
Viens no mūsu tautas simboliem ir Nameja gredzens, tomēr tikai daži zina, kā šos gredzenus pagatavot. Siguldā, Baltu rotu darbnīcā, tiek piedāvāta arī iespēja pašiem savām rokām izgatavot Nameja gredzenu.
Paplašinot tūrisma iespējas Siguldā, pie Siguldas pils izvietotas vairākas amatnieku darbnīcas. Tajās tūristiem tiek dota iespēja izgatavot rotaslietas, māla traukus un pat slavenos Siguldas spieķīšus.
Nesterjuku ģimene Preiļos jau vairākus gadus attīsta savu uzņēmējdarbību, ar to arī uzsverot piederību savai pilsētai. Ar viņu iniciatīvu top Metāla mākslas galerija.
Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums” no 12. oktobra ir apskatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Bārbele” 50 darba gadu jubilejas izstāde “Sēdinām tos 50 tamborētos ratos”, informēja tautas mākslas centra pārstāvji. "Bārbeles" vadītāja atgādina - jaunas dalībnieces vienmēr tiek laipni gaidītas!
Tuvojoties vēsajam laikam, cilvēki tiek aicināti iesaistīties akcijā “Cimdotā Latvija” – uz valsts dzimšanas dienu sarūpēt sev un arī citiem rakstainus cimdus.
Latgales vēstniecībā “Gors” no otrdienas apskatāma mākslinieces Anneles Slišānes tekstilmākslas darbu izstāde “100 deči Latvijai”. Divu gadu garumā Annele īstenoja šo projektu kā dāvanu Latvijas simtgadei, stellēs noaužot no dažnedažādiem materiāliem 100 deķus Latvijai.
Sestdien, 29. septembrī, Ogres novada Krapes pagasta "Krapēs" atvērs tautas mūzikas instrumentu muzeju. To 12 gadu laikā panākusi tautas mūzikas biedrība "Skaņumāja".
Šonedēļ tiek atzīmēta Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) 20 gadu jubileja. Turpinot sarunu ciklu ar dažādu nozaru ekspertu komisiju dalībniekiem, par darbu un pieredzi tradicionālās kultūras projektu vērtēšanā uz sarunu aicināta kordiriģente un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Aira Birziņa un folkloras eksperte un Latvijas Radio 3 „Klasika” personība Gita Lancere. Simtgades svinību un Dziesmu svētku gadā tradicionālā kultūra, šķiet, pamatīgi aktivizējusies un bauda lielu popularitāti.
Rīgas Svētā Pētera baznīcā iekārtota mākslas un amatniecības izstāde "Radošā dominante. Svētki". Tā ir tautas mākslas meistaru, profesionālu amatnieku, mākslinieku un dizaineru dāvana Latvijai dzimšanas dienā.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) Brīvības bulvārī 32 atvērta izstāde “Linu audums tradicionālajā apģērbā”, kurā aplūkojami dažādi priekšmeti no muzeja Etnogrāfijas nodaļas Apģērbu un tekstila kolekcijas – tajā glabājas ievērojams apjoms dabīgu materiālu apģērbu un aksesuāru, un linu izstrādājumi aizņem lielu šīs kolekcijas daļu.
No nelielas aizraušanās līdz tūrisma objektam - tā par Pudeļu dārzu teic saimniece Anna Zīle. No dažādām stikla pudelēm savā saimniecībā viņa veido neparastus vides objektus. Nu to jau ir vairāk nekā divdesmit.
Daudzi mūsdienu amatnieki sestdien, 4.augustā, un svētdien, 5.augustā, pulcējas Brīvdabas muzejā. Lai gan mēroga ziņā mūsdienu amatniecības festivāls nav salīdzināms ar ikgadējo gadatirgu, muzejā netrūkst ne amatnieku, ne pircēju.
Mencendorfa namā, kur aizvien var iepazīt 18. un 19. gadsimta turīgo rīdzinieku māju iekārtojumu un sadzīvi, organiski iekļāvusies kalēja Kaspara Auzas valsts simtgadei veltītā pūralāžu kolekcija.
Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna darbnīcā-ceplī (Preiļu novads, Aizkalne) 10. un 11. augustā notiks ikgadējais keramikas cepļa kurināšanas un atvēršanas pasākums. Cepli kurinās tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) “Rēzeknes apriņķa pūdnīki”.
Tautas tērps mūsdienu garderobē ienāk vien īpašu svētku reizēs, tomēr aizvien biežāk cilvēki vēlas latviskos elementus iekļaut arī ikdienas apģērbā. Īpašā radošajā nometnē dalībnieki iemēģināja roku izmantot tautas tērpu elementus jaunrades tērpu veidošanā.
Divas dienas, 20. un 21. jūlijā, Dagdā un tās apkārtnē – Andrupenē, Zundos, Jaundomes muižā – norisināsies trešais Latgales stāstnieku festivāls. Latgales stāstnieku festivāls šogad piedāvās iespēju iepazīt vienu no senākajiem amatiem – bitenieka amatu.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti