Kultūra / Tautas māksla
Kora mūzikas izpildījumu papildina deja, bet dejotāju uzburto stāstu bagātina koris. 5. un 6. augustā Mežaparka Lielajā estrādē norisināsies vērienīgs notikums, kurā nebijušā formā savienosies divas tradīcijas – dziesma un deja. Koncertuzvedumā "Dziesma dejo, deja skan" pulcēsies vairāk nekā 6000 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm. Dalībnieki demonstrēs gan labi pazīstamu repertuāru, gan speciāli šim notikumam veidotu jaunradi.
Nodomā veicināt tradīcijām atbilstošu latviešu tautas tērpu darināšanu pasniegta Voldemāra Cīruļa piemiņas balva. Latviešu tautas tērpu izstādē–konkursā laurus guva Limbažu tautas lietišķās mākslas studijas "Dzilna" dalībnieces, kuras prasmīgi darinājušas darba ģērbus. Ar godalgu un atzinību izcelts arī citu autoru veikums.
5. un 6. augustā Mežaparka Lielajā estrādē norisināsies vērienīgs notikums "Dziesma dejo. Deja skan", kurā nebijušā formā savienosies divas tradīcijas – dziesma un deja. Doma par koncertuzvedumu gaisā virmojusi jau sen, saka horeogrāfs Agris Daņiļevičs Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" un atklāj, ka abi ar diriģentu Mārtiņu Klišānu uzveduma veidošanai piekrituši uzreiz.
Jēkabpils novada Sēlpils pagasta Zvejnieklīcī 23. jūlijā notiek VIII Dziesmu un deju svētki "Sēlija rotā", turpinot kopt par tradīciju kļuvušo kopā sanākšanas, sadziedāšanās un mākslas radīšanas procesu Sēlijā. Dziesmu un deju svētki "Sēlija rotā" vienkopus pulcēs ap 1000 tautas mākslas un nemateriālā kultūras mantojuma kopējus – koru dziedātājus, dejotājus, folkloras kopu, vokālo ansambļu un pūtēju orķestru dalībniekus no Augšdaugavas, Aizkraukles un Jēkabpils novada.
Šovasar jau sesto reizi Valmieras novadā tiks organizēta Pasaules koklētāju nometne sadarbībā ar virtuozo latviešu etnogrāfiskās kokles spēlētāju Laimu Jansoni. Piedāvājot bagātīgu vienas dienas programmu ar sadziedāšanos un dančiem noslēgumā, koklētāji šogad tiksies Kocēnos.
Tautas lietišķās mākslas izstāde "Jāņugunis", kurā piedalās 27 Rīgas tautas lietišķās mākslas studijas, pirmo reizi notiek Mežaparka Lielās estrādes Ekspozīciju zālē. Izstāde apskatāma līdz 28. augustam.
Kuldīgā ir takas, vietas un leģendas, kuras vecmāmiņas ierādīja mazbērniem, stāstot par notikumiem un teiku varoņiem. Lai stāsti neizzustu un saglabātos stāstīšanas tradīcijas, kuldīdznieki nolēmuši izveidot Kuldīgas teiku taku, kur stāstnieku valodā atdzīvojas romantiski un traģiski mīlas stāsti, arī ģimeņu likteņi un mītiski nostāsti. Pirmā iepazīšanās ar to notika festivālā “Baltica”.
Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" norit pilnā sparā. 8. jūlijā tika pieskandināta, piedziedāta un piespēlēta Rīga, savukārt 7. jūlijā viss Siguldas novads un leģendārā festivāla "Baltica" atklāšanas svētku norises vieta – Turaidas muzejrezervāta Dziesmu dārzs un Dainu kalns.
Piecu dienu garumā folkloras svētkus svin starptautiskais festivāls "Baltica 2022". 6. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā atklāta izstāde "Saimes galds", ievadot turpmākās norises. 7. jūlija vakarā Siguldas novadā notiks festivāla svinīgā atklāšana, līdz svētdienas vakarā fināldziesmas izskanēs Talsos. Ar moto "Nāc ar mani spēlēties" vairāk nekā 250 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi tiksies dažādos koncertos, notikumos un aktivitātēs.
Priekšplānā ceļot tēmu "Spēle", no 6. līdz 10. jūlijam notiks starptautiskais folkloras festivāls "Baltica". Atklāšanas koncerts skanēs 7. jūlijā Turaidas muzejrezervātā, un, kā sola šī notikuma režisore Anda Skuja, tas būs krāšņs un daudzveidīgs. Festivāla rīkotāji pieļauj, ka pēc diviem pandēmijas gadiem, kas nereti pavadīti nošķirtībā, sabiedrībai atkal būs interese un vajadzība apzināt mūsu tradīcijas, valodu un dziesmas.
Ar milzu saviļņojumu un emocionālu pacēlumu sestdien vakarā Sentpolā, Minesotas štatā ASV, izdejots viens no svarīgākajiem Amerikas latviešu dziesmu un deju svētku pasākumiem – deju lieluzvedums.
Noguruši no ilgajiem mēģinājumiem vienatnē vai tiešsaistē kovida dēļ, šodien viņi kopā būšanu un spēlēšanas prieku izbaudīja kā nekad iepriekš. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvijas etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šodien atkal bija Kokļu diena. Un lieli un mazi koklētāji no Pierīgas reģiona spēlēja tautas dziesmas un mūsdienu skaņdarbus.
Kad runā par tautastērpu, pirmā aina, kas nāk prātā, ir dažādas krāsainas svītras – krāsainie brunči. Protams, brunči visā Latvijā var būt arī rūtaini, šķērssvītraini, vienkrāsaini. Vidzemē pārsvarā svītraini.
Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā svētdien notiks Kokļu diena, kurā koncertēs 22 koklētāju ansambļi no dažādām Latvijas vietām.
Polka, galops un palēciens – katram latvietim tepat Latvijā vai citur pasaulē ir kāds mīļākais tautas deju solis, un tos visus salikt kopā un izdejot ir gan kaislība, gan pienākums. Tā saka dejotāji, kas satikušies Amerikas latviešu 15. Vispārējos Dziesmu un deju svētkos, kas šonedēļ notiek Minesotā ASV.
7. jūlijā no plkst. 15.30 līdz vakaram Turaidas muzejrezervātā skanēs starptautiskais folkloras festivāls "Baltica". 2022. gadā starptautiskā folkloras festivāla "Baltica" tēma ir "Spēle" un moto "Nāc ar mani spēlēties", informēja rīkotāji.
Latviešu tautasdziesmu pūrā nozīmīga vieta ir apdziedāšanās tradīcijai. Tā notika, sastopoties ļaudīm no dažādām mājām, vidēm jeb vienkāršāk sakot – kad satikās savējie un svešie. Šādas dziesmu kara liecības redzam dažādos godos, piemēram, gan kāzās, gan talkās, gan arī gadskārtu svētkos - piemēram, Jāņu svinēšanas norisēs.
"Jāņi ir auglības svētki. Poētiski varētu teikt, ka tie ir debesu tēva un zemes mātes kāzu laiks," par svētku nozīmi LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts. Viņam līdzās pirtniece Olita Puriņa atgādina, ka Jāņos svarīgi ir dziedāt, dziedāt kopā, dziedāt pa vienam, iet rotaļās un būt visiem kopā: "Mēs dziedam un arī dziedinām, respektīvi, dziedot dziesmas mēs sevi dziedinām dvēseles līmenī."
Vai zini, ka pēc "Latvju dainu" izdošanas (1894–1915) tautasdziesmu vākšanas darbs neapstājās? Vai zini, ka turpmākajā pusgadsimtā tika savākts piecreiz lielāks tautasdziesmu apjoms, tā padarot latviešus par tautasdziesmu ziņā vienu no bagātākajām tautām pasaulē?
4. un 5. jūnijā Ludzas Novadpētniecības muzejā norisināsies Latvijas amatierteātru brīvdabas izrāžu festivāls "Vezums 2022". Kā uzsver festivāla rīkotāja Eleonora Obrumāne, šis pasākums jau ilgus gadus vieno divus Latvijas pierobežas novadus – Bausku un Ludzu, un šogad kopumā festivālā piedalīsies amatierteātri no septiņiem Latvijas novadiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
