Kultūra / Tautas māksla
Puzuru veidošana – nemateriālā kultūras mantojuma vērtība; ciemos pie puzuru meistares Ausmas Spalviņas
Visa lielā pasaule mazā veidojumā – tāda ir salmu puzura simboliskā nozīme. Puzuru veidošanas māksla Jelgavā tikko iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas tāpēc, ka tieši Jelgavā dzīvo un strādā viena no zināmākajām Latvijas puzuru veidotājām – Ausma Spalviņa. Kopā ar Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 9.klases skolēniem puzuru meistarklasē klāt bija arī Latvijas Televīzija. 
Daugavpilī radītas četras īsfilmas un ekspozīcija par tradicionālo amatu prasmēm
Lai saglabātu un popularizētu latviešu tautas tradicionālās kultūras vērtības, nododot nemateriālā kultūras mantojuma lietpratēju zināšanas un prasmes nākamajām paaudzēm, biedrība "Iniciatīvu un kompetenču atbalsta centrs", kurā ir apvienojušies folkloras kopas "Svātra" aktīvākie dalībnieki un Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde "Vienības nams" ar Valsts Kultūrkapitāla fonda programmas "KultūrElpa" atbalstu izveidojuši četras īsfilmas par tradicionālajām prasmēm un ekspozīciju "Viedais galds" Vienības nama Tradīciju mājā Daugavpilī, informēja iniciatīvas īstenotāji.
Mazsalacā uztur kultūras mantojumā iekļauto dubultcimdu adīšanas prasmes
Tas uzliek pienākumu  saglabāt un popularizēt šo prasmi – tā  saņemto apliecinājumu, ka rakstaino dubultcimdu darināšanas prasme ir iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā vērtē Mazsalacā. Šo cimdu galvenā atšķirība ir tā, ka tie valkājami no abām pusēm.
Valmieras novada rokdarbnieču darinājumi iecienīti arī Ziemassvētku tirdziņā Vācijā
Ap 2000 zeķu un cimdu pāru, arī citi rokdarbnieku darinājumi no Valmieras ir ceļā uz  Ziemassvētku tirdziņu Vācijas Giterslo apgabala pilsētā Redā–Videnbrikā. Valmieras novadu ar Giterslo apgabalu saista jau gandrīz 30 gadus ilgs sadarbības līgums, kas uzņēmējdarbības veicināšanas jomā paredz arī šo iespēju – Valmieras novada mājražotājiem piedalīties Ziemassvētku tirdziņos. Brīdī, kad no visa Valmieras novada mājražotāji bija saveduši savu preci, lai to nodotu prom vešanai, klāt bija arī Latvijas Radio.
Video meistarklases un adīšana «Zoom» – tautas lietišķās mākslas studijas strādā attālināti
Covid-19 pandēmija bijusi izaicinājums tautas lietišķās mākslas studijām. Rīgas kultūras centra "Iļģuciems" Amatu namā tautas lietišķās mākslas studijas atradušas savus risinājums, kā turpināt apmācīt interesentus pīšanā, adīšanā, aušanā un citos tautas amatos attālinātā veidā. Izveidotas gan video meistarklases, gan, piemēram, adīšana notiek "Zoom" tiešraidē.
Tukuma rokdarbniece radījusi Ernesta Birznieka-Upīša vēsturisko zeķu kopiju
Dīkstāves laikā Tukuma Audēju darbnīcas dalībniece Agrita Kunkulberga uzadījusi kopiju muzeja krājumā esošajām, pirms apmēram simt gadiem adītajām rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša zeķēm. Koši rakstainās zeķes, kuru pamatā ir sešas krāsas, rakstnieks valkājis laikā, kad dzīvojis Azerbaidžānā. Zeķes ir Azerbaidžānas nacionālā apģērba sastāvdaļa, un to adīšanas tehnika krietni atšķiroties no Latvijā ierastās.
Amatiermākslas kustībai veltīts jauns raidieraksts «Ideālā Latvija»
Katru otrdienu no 9. novembra līdz 28. decembrim platformā "Spotify"  klausāms Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) veidots raidieraksts "Ideālā Latvija". Tas veltīts LNKC vēsturei un ar tā darbību saistītās amatiermākslas jomas attīstībai, kas aizvien ir būtisks Dziesmu un deju svētku tradīcijas un tradicionālās kultūras saglabāšanas un tālāknodošanas pamats, informēja LNKC pārstāvji.
Autentiskuma meklējumi un minimālisma koncepts – pēta tautastērpa nozīmi 80. gadu folkloras kustībā
Tautastērps ir simbolisks kultūras mantojuma atspulgs, kurš, kaut arī balstās noteiktā, saglabātā tradīcijas izpausmē, tomēr ir jaunradīts vizuāls simbols. Tā galvenais mērķis – paust tautas kultūras identitāti. Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, Folkloras un mākslas institūta rīkotajā konferencē ar tematisko devīzi “Foklora un atmoda” iezīmējās gan tautastērpa nozīme 80. gadu folkloras kustībā, gan pārspriedumi par tautastērpa filozofisko pārnesi no ideoloģiskas vienības uz zinātnes un pētniecības lauku. 
Valmieras tēlotājmākslas studijai – 65; mājsēdes dēļ svinības izpaliek
Valmieras Tautas tēlotājmākslas studija šogad atzīmē 65. jubileju. Tiesa gan, svinēšana nav izdevusies kā ieplānots, jo martā paredzētā izstāde tika pārcelta uz maiju, no maija uz septembri, tad uz oktobri, taču atklāšanas svētki sakrita ar mājsēdes ieviešanas datumu visā valstī. Tomēr studijas vadītāja Daina Leite un dalībnieki jubilejas izstādi iekārtojuši un nu gaida iespēju darbus parādīt apmeklētājiem pēc 15.novembra.
Diasporas amatierteātru festivālā «Laipa» uz vienas skatuves atkal saspēlējas latvieši no visas Eiropas
Šeit nav vērtējumu, nav labāko un sliktāko, atbilstošo un neatbilstošo, pareizo un nepareizo; te valda tikai satikšanās, kopābūšanas un radošas izaugsmes prieks. Tas raksturo diasporas amatierteātru festivālu "Laipa", kurš nupat pēc divu gadu piespiedu pārtraukuma atkal reiz varēja notikt klātienē – nu jau septīto reizi. Pēc trim piepildītām dienām Vācijas pilsētā Minsterē dalībnieki atkal devās katrs uz savu mītnes valsti – Beļģiju, Vāciju, Angliju, Islandi, Norvēģiju, Dāniju, Zviedriju.
Brīvdabas muzejā svin Miķeļdienu
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šodien notiek rudens saulgriežu svinības. Miķeļdiena iezīmē rudens saulgriežus, kad diena un nakts ir atkal vienādā garumā un kad ražas novākšanas darbi ir beigušies. Tad tiek klāti bagātīgi svētku galdi un rīkots Miķeldienas tirgus ar rudens labumiem. Svētkus šodien varēs svinēt arī brīvdabas muzejā, stāsta tā pārstāve Ieva Bērziņa.
Dobelē aizvadīts desmitais Zemgales stāstnieku festivāls
Šajā nedēļas nogalē Dobelē aizvadīts desmitais Zemgales stāstnieku festivāls "Gāž podus Rundālē". Festivāla galvenais mērķis ir atrast, apkopot un nodot tālāk reģiona kultūras vērtības. Par stāstnieku kustības atdzimšanu Latvijā uzskatāms 2006. gads, kad Kurzemē aizsākās festivāls "Ziv zup".
Ar izstādi Talsu novada muzejā 100. jubilejā godina tautas daiļamata meistari Ilgu Madri
No 25. septembra līdz 17. oktobrim Talsu novada muzejā skatāma izstāde “Ilgai Madrei 100”. Izstāde ir veltījums tautas daiļamata meistarei, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierei Ilgai Madrei, kuras devums latviešu tautas lietišķās mākslas pētniecībā un attīstībā ir ļoti nozīmīgs, informēja Latvijas Nacionālais kultūras centra (LNKC) pārstāvji.
Radoši meklējumi Sventē rosina radīt putuplasta saktas
Degsme radoši eksperimentēt un neatkārtoties Viktoru Petaško no Augšdaugavas novada aizvedusi līdz idejai izmantot putuplastu ne vien celtniecībā, bet arī mākslas radīšanā. Viens no pēdējiem veikumiem ir putuplasta saktas, kas no ierastajām atšķiras arī izmēra dēļ.
Top apjomīgs pētījums par pastalām Latvijā. Stāsta autore Agrita Krieviņa-Siliņa
Ādas apstrādes meistares Agritas Krieviņas-Siliņas mūža lielā aizrautība ir seno apavu pētniecība un pēdējos 15 gadus viņas vislielākā uzmanība ir veltīta pastalām. Tās viņu īpaši ieinteresēja pēc tam, kad viņa atklāja šo seno apavu lielo daudzveidību dažādās Latvijas vietās. Pa šo laiku viņa izpētījusi Latvijas muzeju krājumus, uztaisījusi ļoti daudz un dažādu pastalu atdarinājumus, pasniegusi meistarklases, un nu ceļu pie lasītājiem sāks arī viņas radīta grāmatu sērija "Pastalas Latvijā".
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt