Tautas māksla
Dzīve & stils / Tautas māksla
Kad pirms 16 gadiem Talsu novada Laidzes pagasta kultūras ļaudis negribēja pavadīt vasaras saulgriežus, uzstājoties publikai, toreizējais pagasta priekšsēdētājs izdomāja savdabīgu vienošanos: ja Līgo svētkos uz skatuves teātri spēlēs deputāti, citos pasākumos amatierkolektīvi atteikt nevarēs. Varas mainījušās, bet solījums darbojas joprojām, un šogad Laidzei līgošana sākās ar “Limuzīnu Jāņu nakts krāsā”.
Latviešu tautas dziesma saulgriežu laikā īpaši piestāv amata meistares Līgas Treijas vīru linu krekliem un sievu kleitām, kas šodien rotā arī Zāļu tirgu Doma laukumā, vēsta LTV ''Rīta Panorāma''. Meistare atklāj savus novērojumus par latviešu ieradumiem apģērba izvēlē.
No 20. līdz 22. jūnijam Igaunijā Tartu notiks dziesmu svētki, kuriem šogad aprit 150 gadi. To ietvaros notiks gan vēsturisko pasākumu rekonstrukcijas, gan dažādu laikmetu atceres koncerti zīmīgās pilsētas vietās, gan dziesmu un deju lielkoncerti, informē svētku rīkotāji.
21. jūnijā Rumbulā uz Rubeņu kalna pļavu brīvdabas skatuves uz vasaras saulgriežu un nakts maģiju aicina folkloras draugu kopa “Skandinieki” un viņu domubiedri, vēsta LTV Rīta Panorāma.
"Tā ir savstarpēja pieredzes apmaiņa un prasmes uzlabošana dūdu spēlē," – atzīst Latvijas dūdinieku saieta dalībnieki. Saiets otro gadu tika rīkots Alsungā, jo tieši tur visilgāk saglabājušās dūdu spēlēšanas tradīcijas.
No 27. maija līdz 20. jūnijam pēcpusdienās Latvijas Radio 2 ēterā skanēs īpašs raidījumu cikls “Ielīgošana”, kura ietvaros klausītāji tiks iepazīstināti ar Latvijas koriem un folkloras kopām, kas piedalīsies “Gadsimta garākās līgodziesmas” izdziedāšanā, informēja Latvijas Radio 2 pārstāvji.
2019. gada 25. maijā gleznainajā un vēsturisku auru apvītajā Staburaga pagasta Vīgantes parkā skanēs XXI Latvijas tautas mūzikas svētki, vēstīja svētku organizatori.
Latvijas simtgade un gaidāmie Dziesmu svētki Kanādā iedvesmojuši arvien vairāk ārlatviešus iegādāties vai radīt pašiem savus tautastērpus. Lai arī, ārpus Latvijas dzīvojot, pašam sava tautastērpa darināšana ir izaicinājums, tomēr tas nav neiespējami. Zinātāji norāda, ka noteikti nepieciešams apzināt vecās trimdas pārstāvjus, jo, iespējams, viņi ir gatavi savus tautas tērpus nodot nākamajām paaudzēm mantojumā. Bet tikpat iespējams ir arī paša rokām veidot tautas tērpu, kā to paveikusi Ieva Brinkmane Beļģijā.
Līvānos šobrīd tiek veidota Latgales mūsdienu amatniecības vērtību mājvieta "Handmade Latgola". Idejas autores ir uzņēmēja Marika Rudzīte-Griķe kopā ar mammu Emeritu Rubini. Marika savas mammas vairāk nekā pirms 80 gadiem celtajā šķūņa ēkā veido jaunu un neparastu tūrisma objektu. Šķūnī 100 kvadrātmetru platībā tiks izveidota māja - ar virtuvi, viesistabu un guļamistabu, tā interjeru iekārtojot ar mūsdienīgiem Latgales amatniecības izstrādājumiem.
Pēc Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma esoša oriģināla parauga tapis 19. gadsimta vīriešu krekla atdarinājums. Krekla atdarinājumu veikusi Rēzeknes Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīpariņš” dalībniece Ilga Smane. Kā stāsta pati rokdarbniece, tas ir viņas hobijs, kas palīdz sakārtot domas.
Otrie Eiropas latviešu kultūras svētki (ELKS) šogad notiks Īrijā, Dublinā, no 13. jūnija līdz 16. jūnijam, pulcējot kopā mākslinieciskās kopas no Eiropas, interesentus no pasaules latviešu kopām un, protams, Latvijas. Svētki noslēgs Latvijas simtgades svinību ciklu Eiropā.
Biedrība “Mazirbes draugu kopa” sagatavojusi izdevumu, kurš veltīts lībiešu kultūras darbinieka Pētera Damberga (1909–1987) 110 gadu atcerei un filologa, lībiešu kultūras pētnieka Tenu Karmas (1924–2014) 95 gadu atcerei, informēja Memoriālo muzeju apvienībā.
Preiļos durvis vēris unikāls tūrisma objekts – Metāla mākslas galerija. Tās eksponāti ir modernizēti motocikli un no vecu motociklu un automašīnu detaļām veidotas skulptūras. Industriālā dizaina stilā veidota galerija ir Preiļu iedzīvotāju, jaunā Nesterjuku pāra kopdarbs un lolojums, ar kuru mākslinieki saista arī savu turpmāko radošu darbību.
Pēc Latgales Kultūrvēstures muzeja krājumā esoša orģināla parauga tapis 19. gs. vīriešu krekla atdarinājums, informēja Latgales Kultūrvēstures muzejā.
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde, kuras darbu autori ir mākslas skolu un interešu izglītības pulciņu audzēkņi. Viņi konkursā “Ģederta Eliasa mīklu minot” starp 850 pretendentiem ieguvuši atzinību vai godalgu.
Jau vairāk nekā trīs desmitgades ik pēc diviem gadiem kādā no trim Baltijas valstīm notiek starptautiskais neredzīgo un vājredzīgo amatiermākslinieku festivāls “Baltijas vilnis 2019”. Šogad tas norisināsies 21. septembrī Lietuvas pilsētā Kauņā, un svētdien, 28. aprīlī, Strazdumuižas klubā aizvadīta Latvijas pārstāvju atlase. Tajā uzvarēja Antons Sņegovs, Natālija Muravjova, Daina Skuja un vokāli instrumentālais ansamblis “Epsilons”.
Aprīļa nogale Latgalē jau tradicionāli iezīmējas ar gadskārtējām Latgales podnieku dienām. Latgales podnieku darbnīcās notiek atvērto durvju dienas – paraugdemonstrējumi un tikšanās ar meistariem, keramikas cepļu kurināšana un atvēršana, iespēja iegādāties tikko no cepļa izņemtus traukus, izstāde un teorētiskie lasījumi muzejā par tautas lietišķo mākslu.
Mūzikas namā "Daile" pirmdien plkst.16 notiks Rīgas un Latvijas folkloras kopu koncertuzvedums "Kāzu godi".
Rēzeknes bērnu deju kolektīvs “Dziguči” šogad svin savu pastāvēšanas divdesmit gadu jubileju. “Dzigučos” dejo vairāk nekā 70 bērnu, trijās vecuma grupās.
Ceturtdien Liepājas muzejā klajā nāks koktēlnieka Jāņa Žīmanta pirmais mākslas darbu katalogs „Jūtu gradācijas”, kas tapis sadarbībā ar mākslas galeriju „Sīpoli”. Mākslinieks dzīvo un strādā Rucavā sava vectēva mājā un regulāri piedalās Liepājas mākslinieku kopizstādēs, taču pašlaik skatāmā ir pirmā tik apjomīga Žīmanta darbu parāde Liepājas muzejā.
Jaunākie
Interesanti