Kultūra / Tautas māksla
Dienvidkurzemes novada Rucavas tradīciju namā "Zvanītāji" šajā un nākamajā nedēļā ap pussimt dažādu vecumu dalībnieku pieredzējušu meistaru vadībā mācās šūt, tamborēt un izšūt, aust lakatus, apstrādāt dzintaru, grebt karotes un taisīt podus, kā arī gatavot tradicionālos ēdienus un muzicēt. "Zvanītāju" vasaras skoliņa notiek 22. reizi, un rīkotāji atzīst, ka interese par Rucavas kultūrtelpu un tradicionālajām lietām ir nemainīgi augsta nu jau no paaudzes paaudzē.
No 9. līdz 11. augustam Valkas pilsētā un novadā, Valmieras novada Strenčos un Valgā, Igaunijā, norisināsies XV Latvijas amatierteātru svētki, kuros pulcēsies ap 1800 teātra spēlētāju no 139 Latvijas un diasporas amatierteātriem. Svētku dalībniekus un apmeklētājus sagaida plaša izrāžu programma, koncerti, sadziedāšanās ar Latvijas Nacionālā teātra aktieriem, izstādes un citi svētkiem veltīti notikumi, informēja Latvijas Nacionālā kultūra centra pārstāvji.
Brunču biroju savā privātmājā "Madaras" Kapsēdē, kas atrodas pavisam netālu no Liepājas, atklājusi Kurzemes tautastērpu eksperte, grāmatu autore Lia Mona Ģibiete. Savulaik viņa izveidoja Kurzemes tautastērpu informācijas centru Liepājas muzejā, bet tagad ir gatava dalīties ar meistariem un interesentiem, aicinot ciemos pie sevis mājās, kur kopā ar dzīvesbiedru turpina turēt godā seno Kapsēdes muižas dārznieka namiņu un aptuveni 40 gadu garumā pašu loloto dārzu.
17. jūnijā Starptautiskās lidostas "Rīga" apmeklētājus mēneša garumā priecēs Latgales etnogrāfiskās vēstniecības organizētais tautastērpu fotoprojekts "Piecgarša". Tas veidots kā pēcgarša aizvadītā gada Dziesmu un deju svētkiem un uzskatāms par turpinājumu izstādei, kas tapa par godu Latgales kongresam, kad 37 lellītes Latgales tautastērpos 25 čemodānos piestāja 74 dažādās vietās Latvijā un pasaulē.
1. un 2. jūnijā Balvos notiks jau 6. starptautiskais tautas deju festivāls "Eima, eima", kas kopā pulcēs vairāk nekā 300 dejotājus no Balviem, Gulbenes, Jelgavas, kā arī no Lietuvas un Igaunijas. Festivāla ietvaros koncerti paredzēti kā Balvu pilsētā, tā novadā – Bērzkalnē, Kubulos, arī Viļakas estrādē.
Cik auksts vai silts ir bijis 23. maijs pirms 33 gadiem? To var noskaidrot Kazdangas muzejā apjomīgā laikapstākļu segu kolekcijā. Nozīmīga personība šī pagasta kultūras dzīvē Jānis Kolns pierakstīja savus laika vērojumus, un ar biedrības "Kodols" iniciatīvu gada laikā vērojumi pārtapuši košos 24 laikapstākļu deķos.
Cimdu Jettiņa, kā tautā sauca tautas daiļamata meistari Jetti Užāni, latviešu tradicionālos dūraiņus pārvērta mākslā. 7. maijā viņa būtu svinējusi 100. dzimšanas dienu, tālab šīs nedēļas nogalē Cēsu muzejā atklās vērienīgu audiovizuālo izstādi "Dzīvais cimds". Taču jau pagājušajā nedēļas nogalē Jettes simtgadi sāka svinēt dzimtajā pusē, uz kurieni viņai veltīti cimdi atceļojuši no visas Latvijas.
"Tie ir kā mazie dziesmu svētki," atzīst izglītības iestāžu Tautas mūzikas festivāla dalībnieki. Šāds pasākums notiek reizi piecos gados un pulcē dalībniekus no visas Latvijas. Šoreiz tas notika Saldū, kur bērnu un jauniešu dziedātās dziesmas izskanēja gan ielās, gan lielkoncertā "Visa sēta sudrabota, vārti zelta sprodzītēm".
Latviešu Kultūras diena zīmīga datumā, 4. maijā, Lielbritānijā šogad izvērtusies īpaši plaša, pulcējot lielāko dalībnieku skaitu – virs 500. Katru gadu Kultūras diena notiek citā pilsētā, un šogad latvieši no tuvākas un tālākas apkārtnes devās uz otro lielāko Lielbritānijas pilsētu – daudznacionālo Birmingemu.