Tautas māksla
Dzīve & stils / Tautas māksla
Sagaidot Ceturto adventi, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” skan pasakas, nostāsti un spoku stāsti, iepazīstinot ar piecām aizrautīgām stāstniecēm – cilvēkiem, kas apzināti kopj mutvārdu stāstīšanas tradīciju, pulcējas stāstnieku festivālos un piedalās UNESCO "Stāstu bibliotēkā".
Ir sagaidīts postfolkoras grupas “Rikši” jaunais albums “trīp!”. Grupas koncerts un jaunā albuma atklāšana paredzēta 2020. gada sākumā – 4. janvārī Latgales vēstniecībā "Gors", grupai aicinot klausītājus uz “Gadkrāsu ballīti”. Savukārt 11. janvārī albuma svētki notiks Rīgā, mūzikas namā “Daile”. Albumā ir apkopotas latgaliešu gadskārtu ieražu dziesmas grupas dalībnieku aranžijās.
Lai arī netieši, tomēr ar Ziemassvētku vēsti ļoti labi sasaucas jaunā Okupācijas muzeja izstāde “Cerību raksti”. Tā iepazīstina ar rokdarbiem, kas savulaik tapuši ieslodzījumā, izsūtījumā un bēgļu nometnēs, apliecinot cilvēku alkas pēc skaistuma un radošuma arī vissūrākajos apstākļos.
Bārtas etnogrāfiskais ansamblis ir viens no vecākajiem Latvijā un nupat nosvinēja 90 gadu jubileju. Taču vēl kāds nozīmīgs brīdis kolektīvam ir gaidāms sestdien, 7. decembrī, kad ansambļa priekšdziedātājai un teicējai Līvijai Otaņķei par mūža ieguldījumu Rīgā tiks pasniegta folkloras biedrības balva “Austras koks”.
7. decembrī Lielajā ģildē notiks tautas deju ansambļa (TDA) "Dancis" rīkotais koncerts "Raiti, raiti rakstā dej". Tas būs veltīts TDA "Dancis" vadītāja Rolanda Juraševska 70. dzimšanas dienai, iezīmējot viņa ienākšanu ansamblī pirms 55 gadiem un vairāk nekā 30 gadus mākslinieciskā vadītāja amatā.
Astoņstaru zvaigzne, gaismas uzvara pār tumsu, Atmodas laika simbols. Tā mēdz raksturot vienu no biežāk pieminētajiem mitoloģiskajiem debesu iemītniekiem – Ausekli. Šis simbols ir arī izplatīts dažādos apģērbos un audumos un bija redzams arī uz džempera vienam no Atmodas laika līderiem Dainim Īvānam Latvijas Tautas frontes aktivitāšu laikā. Iestājoties aukstam laikam, LSM.lv piedāvā pamācību, kā ieadīt Ausekli savā apģērbā.
Šodien savu 90. jubileju svinēs Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, aicinot lielo dienu svinēt kopā pagasta Kultūras namā. Kaut arī Bartā dziedāts arī senāk, par dibināšanu tiek uzskatīta pirmā publiskā uzstāšanās Liepājā 1929.gadā. Bārtas etnogrāfiskais ansamblis turpina dzīvo tradīciju un nodod šīs vērtības nākamajām paaudzēm.
Sajūsmināti par populārās latviešu tautas dejas “Sudmaliņas” soļiem, tos izlēma apgūt arī kāda Vācijas jauniešu tautas deju grupa. Iemācījās un… ieguva 1. vietu tautas deju konkursā! Deju pamanījuši citas vācu deju kopas izpildījumā, kuriem to savukārt ieteikusi Vācijā dzīvojoša latviete.
“Deviņu zālīšu jaka”, no vīriešu krekliem darināti priekšauti, adīti mēteļi un vēl ļoti daudzi citi oriģināli apģērbi būs skatāmi nu jau tradicionālajā tērpu skatē “Radošais nemiers”.
Mūžībā aizgājušā Latgales keramiķa un patriota Pētera Gailuma keramikas darbnīcā “Podnieki” notika valsts svētkiem veltīta Radoša diena. Tās dalībnieki ir māla pulciņa apmeklētāji, ko Rēzeknes novadā Rogovkas ciemā vada keramiķa sieva Maija Gailuma. Par godu svētkiem tika kurināts arī lielais ceplis, ko savulaik darīja arī pats keramiķis. No Radošajā dienā izveidotajiem darbiem tiks veidota valsts dzimšanas dienai veltītā izstāde.
Deju kopa "Dziga" sestdien, 9. novembrī, plkst. 17 Rēzeknes Kultūras namā pulcēs kopā vairāk nekā 100 dejotājus tautas deju koncertā "Lobs ar lobu".
Lai horeogrāfijas vecmeistaru mantojums, tautas deju zelta fonds neaizietu nebūtībā, Vladimira Ponomarjova biedrības entuziasti pirmdien, 4. novembrī, Dailes teātrī rīkoja cikla "Tautas deju zelta graudi" otro koncertu.
Aizvadītajā nedēļā Somijas pilsētā Tamperē norisinājās lielākais pasaules mūzikas forums “Womex”. Uz foruma lielās skatuves kāpa arī Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”, kuras īpaša starptautiska žūrija izvēlējās no vairāk nekā 1000 dalībnieku pieteikumiem.
Krāšņi tautastērpi un bagāts daudzbalsīgo dziesmu pūrs ar garajiem saucieniem – tās ir īpašās vērtības, kas raksturīgas Dienvidkurzemē – Nīcā, Bārtā un Otaņķos. Lai izzinātu šīs puses tradicionālās dziedāšanas kopīgās un atšķirīgās īpatnības, Nīcas kultūras centrā aizvadīts vokālās daudzbalsības daudzinājums.
Sarunu ciklā "Runā Pārdaugava" notiks tikšanās ar folkloristi, līvu kultūras tradīciju sargātāju un folkloras kopas "Skandinieki" dibinātāju Helmī Stalti: "Stalti Latvijai – no Kurzemes līdz Pārdaugavai", paziņojumā medijiem informē organizatori.
Oktobra vidū aizritēja jau sestais diasporas amatierteātru festivāls “Laipa 2019”, kurā piedalījās 11 amatierteātri gan no ASV, gan Eiropas un viens no Latvijas. Kā atzīst ārzemju latviešu amatierteātru pārstāvji - tā ir viņu latvietības kopšana, nenoliedzot, ka tas piepilda alkas pēc skatuves un prožektoriem.
Aizritējusi pirmā nodarbība “Tradīciju skolā Dagdā”. Piecās nodarbībās folkloras nozares pārstāvji un interesanti apgūs ne tikai mūzikas instrumentu spēli, bet arī Meteņu, Ziemassvētku, Lieldienu un citu svētku rituālus.
Jaunpiebalgas pusē līdzīgi kā daudzviet Latvijas reģionos bērniem un jauniešiem, kuri vēlas dejot, tuvākā iespēja to darīt ir tautas deju ansamblī. Lai viņi uzzinātu par citiem deju veidiem, ko iespējams apgūt tikai lielajās pilsētās, un tos izmēģinātu, jau trešo gadu īsteno projektu “Piebalga dejo”.
Skaitļi un cipari ir dobelnieka Aivara Narvaiša ikdiena, bet brīvais laiks jau 45 gadus tiek veltīts tautas dejām. Matemātiķa daba gan izpaužas arī šeit, un visi koncerti ir uzskaitīti, un šajā nedēļas nogalē pieredzes bagātais dejotājs uz skatuves kāpa tūkstošo reizi.
Latvijas romi ir vietējās kultūras daļa, kas saglabājusi ne tikai romu, bet arī latviešu dziesmu un folkloras repertuāru, kā arī stāstus par latviešu un romu draudzīgu līdzāspastāvēšanu. Tā secinājusi etnomuzikoloģe Ieva Tihovska, kas pievērsusies romu vēstures pētījumiem.
Jaunākie
Interesanti