«Kilograms kultūras» ziemas balsojums Balso par 2018.gada iecienītāko kultūrvietu!

Balsojums Balsošana līdz: 18.01.2019 23:59

Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balva "Kilograms kultūras” ir sabiedrisko mediju apbalvojums kultūras jomā, kas apliecina sabiedrisko mediju aktīvu līdzdarbību Latvijas kultūras dzīves procesos. Balvas norisi nodrošina un Balvu piešķir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM.lv

Literatūra

Madara Gruntmane. Dzejoļu krājums “Dzērājmeitiņa”

Izdevniecība “Neputns”

Uldis Bērziņš. Dzejoļu krājums “Idilles”

Izdevniecība “Neputns”

Inga Žolude. Romānu diloģija “Materia Botanica”

Apgāds "Dienas Grāmata"

Sergejs Timofejevs. Dzejoļu krājums “Replika”

Apvienība “Orbīta”

Gunta Šnipke. Dzejoļu krājums “Ceļi”

Apgāds “Mansards”

Jana Egle. Stāstu krājums “Svešie”

Izdevniecība "Latvijas Mediji"

Dace Vīgante. Stāstu krājums “Tad redzēs”

Apgāds “Zvaigzne ABC”

Teātris

Rainis. “Pūt, vējiņi!”

Režisors Elmārs Seņkovs, Latvijas Nacionālais teātris

Rasa Bugavičute-Pēce. “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta”

Režisors Valters Sīlis, Liepājas teātris

Justīne Kļava. “Planēta Nr. 85”

Režisors Dmitrijs Petrenko, Dailes teātris

Džeimss Goldmens. “Lauva ziemā”

Režisors Aleksandrs Morfovs, Dailes teātris

Harijs Gulbis. “Cīrulīši”

Režisors Edmunds Freibergs, Nacionālais teātris

Pēc J. Akuratera. “Kalpa zēna vasara. Sākums”

Režisors Alvis Hermanis, Jaunais Rīgas teātris

Vizuālā māksla

Anda Poikāne. “Paēnā”

Galerija “Museum.lv”

Ritums Ivanovs. “Baltā gaisma”

Galerija “Bastejs”

Imants Tillers. “Ceļojums uz nekurieni”

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kuratore Elita Ansone

Georgs Avetisjans. “Dzimtene”

Latvijas Fotogrāfijas muzejs

Miķelis Fišers. “Vainavas un noplicinājumi”

Mākslas stacija "Dubulti", kuratore Inga Šteimane

Ieva Jurjāne. "Gals & sākums"

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Olga Šilova. “Milda trīs ceturtdaļu pagriezienā”

Galerija "Māksla XO”

Mūzika

Simtgades projekta “Latvijas gredzens” noslēdzošais koncerts “Zemgales gredzens”

Komponisti Pēteris Vasks un Līga Celma-Kursiete, libreta autore Inese Zandere, režisors Roberts Rubīns

Rihards Vāgners. Opera “Klīstošais holandietis”

Diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Viesturs Kairišs, Latvijas Nacionālā opera

Pēteris Vasks. “Koncerts obojai un orķestrim”

Diriģents Andris Poga, pirmatskaņojums LNSO sezonas atklāšanas koncertā

Pianista Reiņa Zariņa koncerts

Rezidējošā mākslinieka koncerts Latvijas Radio studijā 2018. gada 29. oktobrī

Dziedātāja Jūlija Ļežņeva, diriģents Dmitrijs Siņkovskis un "Sinfonietta Rīga"

Koncerts Lielajā ģildē 13. jūlijā

Jūrmalas festivāla atklāšanas koncerts “Dzimuši Latvijā”

Diriģents Ainārs Rubiķis, Latvijas simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un solisti

Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncerts Dziesmu svētkos

Diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Dāvis Sīmanis

Kino

Spēlfilma “Tēvs Nakts”

Režisors Dāvis Sīmanis, “Mistrus Media”

Spēlfilma “Homo Novus”

Režisore Anna Viduleja, “Film Angels Productions”

Animācijas filma “Saule brauca debesīs”

Režisore Roze Stiebra, studija “Lokomotīve”

Dokumentālā filma “Lustrum”

Režisors Gints Grūbe, “Mistrus Media”

Animācijas īsfilma “Nakts pastaigas”

Režisore Lizete Upīte, “Atom Art”

Dokumentālā filma “Inga dzird”

Režisors Kaspars Goba, “Elm Media”

Dokumentālā filma “Putina liecinieki”

Režisors Vitālijs Manskis, “Vertov” (Latvija), “GoldenEggProduction” (Šveice) un “HypermarketFilms” (Čehija)

Mantojums

Frīdrihs Reinholds Kreicvalds. Igauņu tautas eposs “Kalevipoegs”

Guntara Godiņa atdzejojums un komentāri, izdevniecība “Neputns”

Vladimirs Glušenkovs. Izstāde “Absurda mitoloģija” un Dainas Auziņas pētījums “Vladimirs Glušenkovs”

Mūkusalas mākslas salons, izdevniecība "Neputns"

Dokumentālā filma “Laika tilti”

Režisori Kristīne Briede un Audrjus Stonis, “VFS Films”

Miks Koljers. “Iz Baltikas”

Izdevniecība “Dienas Grāmata”

Fotoalbums “Vilis Rīdzenieks”

Sastādītāja Katrīna Teivāne-Korpa, izdevniecība “Neputns”

Vitolds Mašnovskis. Enciklopēdija "Muižas Latvijā"

Izdevējs SIA “DUE”

Hronika “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no Ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij”

Sastādījuši Raimonds Briedis, Zane Gailīte, Juris Goldmanis, Zane Grigoroviča, Māra Grudule un Līga Ulberte, “Neputūns"

Pārsteigums

Artūrs Analts. Interaktīvā instalācija “Matter to Matter”

Londonas Dizaina biennāle

Annele Slišāne. Izstāde “100 deči Latvijai”

Latgales vēstniecība “Gors”

Aigars Bikše. Skulptūra “Divi Raiņi”

Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas

Rainis. Izrāde “Stikla kalns. Daugava”

Andris Indāns, Dmitrijs Petrenko, Sabīne Moore, Inga Tropa, Agate Bankava, Latvijas Nacionālā bibliotēka

Sandis Aispurs. Skulptūru izstāde “utt.”

Rīgas Doma dārzs

Izstāžu cikls “Skaņai vajag mākslu”

Fonda “Mākslai vajag telpu” Vasaras māja

Izrāde–ekskursija “Brīnuma skartie”

Teātra trupa “Kvadrifrons”, Rīgas Cirks

Notikums

2018. gada Dziesmu un Deju svētki

Grupas “Prāta vētra” koncertu sērija “Skārda bungu tūre”

Izstāde “Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme”

Kuratore Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un izstāžu zāle “Arsenāls”

Laikmetīgās mākslas biennāle RIBOCA

Deju lielizrāde “Abas malas”

Režisors Juris Jonelis, video rež. Roberts Rubīns, horeogrāfi Dace Adviljone, Liene Grava, Raimonds Martinovs

Balso par 2018.gada iecienītāko kultūrvietu!

Balsojums Balsošana līdz: 18.01.2019 23:59

Kultūru varam baudīt visdažādākajās vietās - kafejnīcās, kinoteātros, muzejos, kultūras namos, bibliotēkas un daudzviet citur. Līdz pat decembra beigām ikviens varēja pieteikt savu kultūrvietu. Izcilāko Latvijas kultūrvietu noteiks skatītāju balsojums.

Rīga

Kaņepes kultūras centrs

Kaņepes kultūras centrs ir vieta, kuras dēļ latviešu valodā vispār bija jāievieš termins “kultūrvieta”. Tas ir jaunu cilvēku brīnišķīgs sapnis par to, kādai jābūt pasaulei. Jau vairāk nekā sešus gadus Kaņepes kultūras centrs ir platforma daudzām kultūras organizācijām, mākslinieku, mūziķu u.c. apvienībām. Tā arī ir vieta cilvēkam, kas grib iepazīt kultūru visā tās dažādībā. Te notiek koncerti, izrādes, izstādes, diskusijas, grāmatu atvēršanas, semināri, lekcijas, dejas, kino, performanču un teātra festivāli. Un tas viss pavisam nelielā ēkā, pašā Rīgas centrā, bijušajā Jāzepa Mediņa mūzikas skolas ēkā.

Kinoteātris “Splendid Palace”

Lieliskas filmas un atmosfēra

“Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli”

Apmeklējot pasākumu mūzikas namā “Daile”, ir iespējams iegūt ne tikai pozitīva lādiņa devu, bet arī ieskatu Latvijas teātru, operas un koncertu dzīvē. Nelielajās intervijās dzirdēt vairāk no to paša pirmavota, pašas sirds un radītājiem. Manuprāt tas rada ciešākas saiknes izjūtu ar Latvijas kultūras norisēm, kā arī dod iespēju palūkoties uz politikas aktualitātēm no pavisam cita leņķa.

Grāmatnīca "Bolderāja" Avotu ielā 29

Pierādījums, ka pašdarbīga, dzīva, vitāla kultūrvieta var izaugt un darboties arī bez valsts vai pašvaldības iniciatīvas un finansējuma. Ne tikai vērtīga grāmatnīca ar retām, labi atlasītām grāmatām dažādās valodās, bet arī alternatīvu kultūras sarīkojumu un izstāžu, un, galvenais, daudzu intelektuālu satikšanos un karstu sarunu vieta, veidojot Avotu apkaimi par nozīmīgu Rīgas nemuzejiskās kultūras kvartālu.

Latvijas Nacionālā Bibliotēka

Ziedoņa zāle Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Gaisotne pilna ar literatūru, mākslu, labām domām un uzlādējošu enerģētiku. Notiek labi koncerti, interesantas izstādes līdzās.

Latvijas valsts simtgades informācijas centrs

Latvijas valsts simtgades informācijas centrs ir ideāla vieta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Draugu telpā, lai izzinātu valsts simtgades norises. Šogad ar tradicionālām dziesmām un dejām tika atzīmētas kaimiņvalstu simtgades; Eiropas Latviešu kongresa dalībnieki viesojās, lai diskutētu par simtgades programmu Latvijā un pasaulē; vienojoties kopīgā dziedājumā, tika uzsākts jauns projekts “Izdziedam100.lv”. Informācijas centrs bija pirmā mājvieta Viļņa Ozoliņa 100 koka karotēm. Bieži informācijas centrā viesojas skolēni un ekskursantu grupas.

Sējas ielas grāmatu skapis

Grāmatu skapis Sējas ielā 68, Rīgā, nav nekas unikāls pēc savas būtības. Pamatā tā ir vieta, kur grāmatas var piedzīvot otro, trešo vai kārtējo mūžu. Cilvēki nāk uz šo vietu, noliek kādu izlasītu grāmatu un paņem vietā sev jaunu, bet varbūt jau daudzās ģimenēs pabijušu un apbružātu lasāmvielu. Taču grāmatu skapis ir kļuvis par vietējo apskates objektu cilvēkiem vakara pastaigās, lai vienkārši tam noietu garām un nebūt ne vienmēr paņemtu kādu grāmatu, bet ļautu tam kalpot kā vietrades objektam, kāds mēdz būt dizaina elements, skulptūra, strūklaka vai interesants nams. Grāmatas var kalpot par vietu, kurā gribas iegriezties un pakavēties, un cilvēks neviļus ir ievilkts kultūrā.

Daugavgrīvas cietoksnis Rīgā

Manuprāt, Daugavgrīvas cietoksnī ir iespēja aizbēgt no ikdienas steigas, kas atrodas ārpus cietokšņa sienām Rīgā. Kā arī mazliet atgriezties atpakaļ laikā un, pieskaroties šīm sienām, sajust šo spēcīgo enerģiju, ko tās tur sevī.

Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs

Manuprāt, tur ir skaists interjers. Atrodas Rīgas centrā (pieejama vieta). Laba, nomierinoša atmosfēra, baudāmas gleznas.

ISSP Galerija

Vieta laikmetīgai fotogrāfijai

ISSP Galerija Rīgā, Berga bazārā ir Latvijā vienīgā izstāžu zāle veltīta laikmetīgās fotogrāfijas norisēm, kā arī tā ir vieta lekcijām, diskusijām un plašai izglītības programmai.

Rīgas svētā Pētera baznīca

Tā nav parasta baznīca, bet gan vieta, kur notiek koncerti un – galvenais – tā ir arī brīnišķīga izstāžu zāle, kuru droši var apmeklēt visas paaudzes, kur katrs atradīs sev mīļāko eksponātu (gleznu, gobelēnu, skulptūru)! Patīkami (bet ne noteicoši) arī tas, ka pensionāri otrdienās var apmeklēt izstādes bez maksas.

Uzvaras laukuma trase pie stadiona

Jau tuvu pusgadsimtam šajā kultūrvietā (kur notikuši arī Dziesmusvētki), kurā 1939. gada Vienības brauciena programmā aizsākās bērnu velosacensību tradīcija, tās turpinās kā latviskais mūsdienu kultūrmantojums "Riteņvasaras" seriāla zīmē. "Riteņvasara" (dalībniekiem jau no 2 gadu vecuma) ir unikāla jau ar to, ka notiek visu sezonu no aprīļa līdz ziemas laika sākumam. Turklāt sacensību posmi notiek arī Mārupītes parkā ar starta vietu Induļa Rankas skulptūrdārza simbolu fonā, kas arī ir unikāla vieta. Šis pasākums veicina arī stipru ģimeņu veidošanos un saliedēšanos, jo tiek iesaistīti arī vecāki.

Paula Jaunzema akmens skulptūru dārzs pie Buļļupes

Tēlnieks savus darbus rāda visai tautai, katram, kas dodas pastaigā gar Buļļupes krastu. Tikpat labi skulptūras varētu novietot aiz žoga, kur tās nebūtu nevienam redzamas, bet pašreiz tur ir visiem pieejams skulptūru dārzs un skaisti sakopta upes krastmala.

Folkklubs "Ala" Vecrīgā

Klubs, kur vairākas reizes nedēļā notiek latviešu un arī citu tautu folkloras ansambļi un grupas. Koncerti vienmēr notiek" dzīvajā'', latviskā un gaumīgā vidē.

Iedvesmas soliņš Čiekurkalnā

Čiekurkalnā ir izvietota viena dizainiska info planšete soliņa formā, kas vēsta par apkaimes ievērojamākajiem iedzīvotājiem: brāļiem Kārli un Ādolfu Irbīšiem. Tā kā apkaimē nav citu vides objektu vai pieminekļu, tad, radot nelielu, bet pamanāmu, skaistu, izzinošu un praktisku lietu, esam pilsētas vidē ienesuši jaunu kultūrvietu gan čiekurkalniešiem, gan apkaimes viesiem.

Latgale

Ausmeņa kebabs

Tā ir labākā kebabnīca Rēzeknē un Rīgā. Tajā valda patīkama un latviska atmosfēra. Dzirdama un lasāma latgaliešu valoda, kas liek sajusties tuvāk Latgalei un Latvijai. Ļoti kvalitatīvs un garšīgs ēdiens. Lielisks un pretimnākošs darba kolektīvs. Ļoti skaisti, oriğināli māla trauki, kā jau no Latgales. Vedu uz turieni visus savus radus un draugus, jo vieta neatkārtojama un visi ir sajūsmā.

Latgales vēstniecība “Gors”

Šī ir vienīgā man zināmā vieta Latvijā, kurā garīgums staro pāri visam. Arī naudai – lielākai vai mazākai. Lai gan ceļš no mājām līdz turienei ir tāls, tā jau kādu laika strēķi vairs nav braukšana ciemos, bet atgriešanās. Citviet Latvijā tādas izjūtas diemžēl nav.

Pašizklaides centrs "Laimes muzejs" Indrā

Šis muzejs ir nesen vēris vaļā durvis Latgales tālākajā dienvidu pusē. Tas ir viens skaists pierādījums tam, ka tur, kur ir Laime, tukšums nekad nepaliks neaizpildīts. Ēka stāvēja kādu laiku neapsaimniekota un tagad tur vairojas kultūra un laime.

Varakļānu pils

Tūristu iecīnīta vieta ar daudz interesantiem nostāstiem

Pilcenes Svētā Antona Romas katoļu baznīca Rēzeknes novada Piļcēnos

Tā ir ļoti sena, saglabājusi savu autentisko gaisotni. Vēl joprojām tur speciāli netiek ierīkota elektrība. Tas ir īsts vēstures liecību piemineklis.

Balvu Sakrālās kultūras centrs

Šī gada 28. septembrī Balvu Sakrālās kultūras centram tika nosvinēta 10 gadu jubileja. Kaut arī centrs tika uzcelts un to pilnībā uztur Balvu Romas katoļu draudze, tā ir kultūras iestāde, kurā ir skatāmas izstādes, filmas, koncerti, teātra izrādes un citi kultūras pasākumi dažādu konfesiju cilvēku saliedēšanai, apmācīšanai un kopīga laika pavadīšanai. Centrs ir vieta, kur gūt zināšanas par patiesajām garīgām vērtībām.

Zemgale

Jēkabpils Tautas nams

Es ļoti lepojos ar savu pilsētu, tāpēc gribu jums ļaut ieraudzīt mūsu pilsētas vienu no kultūrvidēm, ar ko mēs, pilsēta, varam lepoties! Ļoti aktīvi pilsētu veido Tautas nams, kas mūs uztur aktīvā gaisotnē. Mūsu Tautas namā notiek radošās darbnīcas, atceres dienām veltīti semināri, koncerti, pat izstādes, sarunu cikli, skates, teātra izrādes, svētku balles, šaha turnīri. Jēkabpils pilsēta ir šajā namā! Un tajā ir tik patīkama gaisotne un jaukākie, smaidīgākie darbinieki.

Viesītes lokomotīvju depo

Viesītes šaursliežu dzelzceļa mezgls ir vienīgā vieta Latvijā, kur apskatāma 600 mm dzelzceļa vēsture tās sākotnējā darbības vietā. Bijušajā lokomotīvju depo ēkā, kas iesvētīta 1927. gadā, notikušais pūtēju orķestra koncerts atklāja šīs ēkas teicamo akustiku. Iespaidīgās ēkas griestu un balstu konstrukcijas pilnībā saglabājušās no koka, kas tad arī rada pareizu akustiku telpā. Nākotnē šai ēkai ir lielas izredzes kļūt par mūsdienīgu kultūrtelpu, kurā varētu norisināties gan koncerti, gan mākslas izstādes.

Skvērs barikāžu piemiņai "Brīvības gaisma" Brankās

Sen aizmirstajā un aizaugušajā ozolu alejā, kuru iestādīja pēc barikādēm iepretim tā laika sovhoza "Lielupe" centrālajai ēkai, ir ieguldīts kilograms vietējo iedzīvotāju iniciatīvas, kilograms smaga darba, mīlestības un rūpju no Cenu pagasta iedzīvotājiem, SIA "UPPE" un Ozolnieku novada domes, kopīgi veidojot jaunu kultūras vietu, kas atgādinās nākošajām paaudzēm par nozīmīgo vēsturisko notikumu. Projekta atklāšanā "Brīvības gaisma" tika iedegta pastāvīgi rudens un ziemas sezonai, izgaismojot barikāžu dalībnieku un projektā iesaistīto vārdus, kas ziemas vakaru tumsā ienes nedaudz gaismas.

Vecauces evanģēliski luteriskā baznīca

Vecauces baznīca ir vienīgā Latvijas mazpilsētas baznīca ar tik plašu kultūras, mākslas un garīgo vērtību piedāvājumu, sākot ar lielisku lūgšanu un koncertzāli ar ērģelēm, iespaidīgu bibliotēku, Mākslas telpu, Izstāžu zāli un beidzot ar dārza skatuvi un tiltu starp Dzejnieku un Dzejnieci.
Baznīcā regulāri notiek visaugstākā līmeņa profesionālās mūzikas koncerti, jo aucenieki – mūziķi brāļi Petrauski ir no šīs baznīcas un viņu mamma Ingrīda Petrauska jau 30 gadus ir šīs baznīcas ērģelniece.

Vidzeme

101. kilometrs, Brīdaga,Viļķenes pagasts

Manuprāt, noslēpumains ciems ar vēsturi, būtu interesanti uzzināt ko vairāk par šo vietu.

Daugavas muzejs Doles salā

Kamermūzikas koncerti, populāro Latvijas izpildītāju koncerti svaigā gaisā, Līgo svinēšana folkloriskajās noskaņās, Lieldienu pasākumi visai ğimenei, ekspozīcijas maiņa muzejā, starpsezonas pasākumi, piemēram, suņu izstādes u.tml. Un, protams, burvīga daba un Daugavas krasts! Vieta, kur būt un baudīt.

Autobusu pietura "Šķieneri"

Stradu pagasts, Gulbenes novads

Vienas lauku autobusu pieturas brīnumainās pārvērtības.

Caurumkrogs Kocēnu novada Saulītēs

Caurumkrogā izveidota unikāla brīvdabas gleznu galerija, kurā pastāvīgi apskatāmi novadnieka, mākslinieka Jāņa Staņislava Rozes darbi. Jānis Staņislavs Roze (1823–1897) ir pirmais latviešu portretists, kura dzīves ceļš aizsācies šeit, Kocēnu novada "Caurumkrogā", tagadējās "Saulītēs". Agrākajā krogā pie sienām novietoti Jāņa Staņislava Rozes mākslas darbu attēli. Pie brīvdabas galerijas atrodama velonovietne, kas atgādina zirgu slitu, uz bijušā krogus skursteņa uzstādīts metālmākslinieka Mārtiņa Dakša veidotais vēja rādītājs ar Jāņa Staņislava Rozes dzimšanas gadu. 2018. gadā ekspozīcija papildināta ar Jāņa Staņislava Rozes māsas dēla Jāņa Staņislava Birnbauma gleznu attēliem.

Rūjienas estrāde

Es uzskatu, ka šī estrāde ir superīga vieta, kurā norisinās gan balles, gan koncerti, gan grupu mēģinājumi un pilsētas svētki. Šī ir vieta, kura pulcē ne tikai rūjieniešus, bet arī rīdziniekus, ventspilniekus, liepājniekus un pat lietuviešus, igauņus. Estrāde šajā vietā ir bijusi ilgus gadus. Pēc dažu gadu klusēšanas tika sākta estrādes restaurācija. Šogad šis klusums tika pārtraukts, jo atklāja jauno estrādi.

"Sirdsapziņas ugunskurs": ekspozīcija par pretošanos okupācijai Cēsīs

2018. gada 23. augustā Cēsīs atklāta kultūrvēsturiski nozīmīga vieta – vēstures ekspozīcija ar poētisku nosaukumu “Sirdsapziņas ugunskurs”. Tā sniedz iespēju izsekot Latvijas okupācijas vēstures notikumiem laika nogrieznī no 1940. līdz 1957. gadam, kā arī ļauj saistošā veidā uzzināt, kā kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāji pretojās gan komunistiem, gan nacistiem. Vieta, kur apzināties pagātnes nozīmi šodienā, stiprināt pašapziņu un valstsgribas spēku.

Koncertzāle ''Cēsis'' un Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola

Koncertzālē ''Cēsis'' norit aktīva kultūras dzīve – profesionālu mākslinieku koncerti, teātra izrādes, mākslas izstādes, kino seansi. Koncertzāle ''Cēsis” ir arī festivālu mājvieta. Ik vasaru šeit notiek Cēsu Mākslas festivāls, „Kremerata Baltica” festivāls, starptautiskais čellu festivāls ''Čello Cēsis '', kā arī LNSO festivāls ''Vasarnīca ''. Koncertzāles ''Cēsis" ēkā savu mājvietu ir atradusi Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola. Jaunieši no dažādiem Latvijas novadiem šeit apgūst muzikālas prasmes, viņiem ir iespēja gūt pieredzi uz lielās skatuves. Es lepojos, ka manā dzimtajā pilsetā ir šāda kultūrvieta.

Cēsu pilsēta

Izstādes, koncerti visdažādākajām gaumēm, Mākslas festivāls ne tikai Vidzemes koncertzālē un "Cata" kultūras namā, bet arī Sv. Jāņa baznīcā, Pils parkā un dārzā. Imantdienas. Septembrī katru gadu Cēsīs notiek Starptautiskais čella mūzikas festivāls, kas ir pirmais Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Cēsu Vēstures un mākslas muzejā unikāla izstāde "Skatuve un tērps". Baznīcu nakts un Muzeju nakts, pasākumi Cēsu bibliotēkā, Cēsu kauju rekonstrukcijas uzvedumi - Cēsis piedāvā ne tikai kultūru klasiskajā izpratnē, bet ļauj ielūkoties vēsturē, paplašina kultūrvēsturisko redzējumu.

Lielā Dziesmu vieta Madonas novadā Praulienā

Lielā Dziesmu vieta ir projekts, kuru 2013. gadā uzsāka Artis Kumsārs. Tā ietver Madonas evaņģēliski luterisko baznīcu, Haralda Medņa celto māju "Dzintari”, bijušo Praulienas skolas ēkas vietu, Vistiņlejas kapsētu un Lazdonas Mācītājmuižu. Tā ir plaša teritorija, kurai cauri vijas ceļš. Tieši pa šo ceļu 1866. gadā virzījās Bērnu svētku gājiens līdz Mācītājmuižai, kur Rožu birzītē tika dziedātas dziesmas un spēlētas spēles. Muzikologs Arnolds Klotiņš šos svētkus ir atzinis par skolēnu dziesmu svētku aizsākumu.

Tējnīca "Laiks" Tirzā

19.–20. gadsimta mijā mūsu pusē, Tirzā, dzīvoja un dažus desmitus metru attālu no šīs ēkas bija fotogrāfa Ferdinanda Knoka fotosalons. Dzeņu ģimenei radās sapnis it kā atsaukt šo laiku, parādīt to savdabīgā veidā fotogrāfa darbos. Knoka kolekcijā apskatāmi vairāk nekā simt fotoaparāti, vēsturiski foto piederumi, literatūra par un ap fotogrāfiju. Katrs galdiņš, pie kura baudīt maltīti, ir savdabīgs senās foto mākslas apliecinājums. Te redzama daļa no Knoka fotokolekcijām. Mums doto laiku var izbaudīt dažādi, bet ir vieta, kur to var baudīt pilnvērtīgi un skaisti! Dzejnieks Rainis ir teicis: "Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī".

Valmiermuižas parks

Kultūrvieta kopš 18. gadsimta. Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes dzīves vieta, latviešu nacionālās atmodas šūpulis. Muižas apbūve, tornis un vārti ir ceļā uz arhitektūras pieminekļa statusu, te izveidots rotaļu laukums pēc vēsturiskiem 19. gs. analogiem. Te rodama plaša nojume pasākumiem ikvienam interesentam, te notiek gadskārtu svinības un tirdziņi "Gardu muti”, teātru izrādes, zirgu izjādes un treniņi, folkloristu priekšnesumi, seno amatu darbnīcas, kino izrādīšana, profesionāļu un amatierkolektīvu koncerti, bērnu ballītes, starptautiskais etnofestivāls "Sviests”, uguns skulptūras dedzināšana – jā, tieši to visu ir piedzīvojis Valmiermuižas parks! Vieta, kas pulcē visatšķirīgāk un vislīdzīgāk domājošos.

Babītes novada Salas pagasta kultūrizglītības centrs "Vietvalži"

Pirms "Vietvalži" 2017. gadā uzsāka darbu, kultūras dzīve Salas pagastā bija panīkusi. Kultūrizglītības centrā bez tradicionālajiem pašdarbības kolektīviem ir arī izstāžu zāles: E. Pāvulam veltīta ekspozīcija un "Burvju spogulis" – inovatīva digitālā ekspozīcija par novada vēsturi. "Vietvalžos"regulāri notiek kino vakari, arī tikšanās ar rakstniekiem, aktieriem, mūziķiem. Lāčplēša dienā – sadziedāšanās pie ugunskura. Vietējais amatierteātris "Kalambūrs" kļuvis tik populārs, ka jaunajam iestudējumam nepieciešamas papildizrādes un arī tad ir zāle pārpildīta.

Apsīšu Jēkaba dzimtās mājas “Kalaņģi”

"Kalaņģu" saimniece Aiva Kraukle ir lielisks piemērs nesavtīgam darbam. Ikviens interesents ir gaidīts Kalaņģos, kur iespējams apskatīt rakstnieka Apsīšu Jēkaba dzimtās mājas un baudīt atpūtas brīdi lauku mājā. Tiek rīkoti dažādi pasākumi: maizes, pīrādziņu cepšana, saulgriežu svinēšana, svētku rotāšanās, puzuru gatavošana, leļļu gatavošana. Lielākā daļa pasākumu notiek bezmaksas vai par ziedojumiem.

Krapes "Skaņumāja"

“Skaņumāja” atrodas Ogres novadā, Krapes muižas teritorijā, bijušajā muižas pārvaldnieka mājā. Tajā izstādīti mūzikas instrumenti, kas atklāj to vēsturi Latvijā. Taču, kā uzsver ekspozīcijas veidotāji, “Skaņumāja” nav instrumentu muzejs, bet gan dzīva, multifunkcionāla telpa semināriem, instrumentu praktiskai apguvei un nelieliem koncertiem.

Kurzeme

Austras koks

Ventspils novadā, Tārgales pagasta Ovīšos 100 m no Ovīšu bākas ar Ovīšu draugu kopas iniciatīvu ir izveidots Austras koks. Tas atdzīvinājis vietējo kultūrvidi, pulcina vietējos iedzīvotājus, vasarniekus un ciemiņus uz kultūras pasākumiem kā piemēram, Baltā galdauta svētki, Lieldienas, Jāņi. Austras koks ir piemērs sabiedriskai iniciatīvai un ir pimais mūsu valsts pastāvēšanas laikā izveidotais apskates objekts Ovīšos. Tas ir brīnišķīgi saplūdis ar priežu ainavu un rada estētisku gandarījumu. Austras koka autors ir Jurģis Sīmansons no Rencēnu Svennēm.

Saldus pagasta Druvas kultūras centrs

Druvas Kultūras nams ir nemateriālā kultūras mantojuma vieta. XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos piedalījās vidējās paaudzes deju kopa "Druva”, Druvas amatnieku centrs, folkloras kopa "Druvas Zemturi” , deju kopa "Druvas seniori”, bet vokālā grupa "Druvas Tonis” koncertēja Vecrīgā. Festivālā "Baltica 2018” piedalījās folkloras kopa "Druvas Zemturi” un mūsu uzaicinātais draugu kolektīvs no Gruzijas "Zedashe”, kuri pēc festivāla koncertēja arī Saldus pilsētā un Saldus pagastā. 2018. gadā no 15. līdz 21. maijam piedalījāmies Latvijas valsts simtgades pasākumos Sanktpēterburgā, koncertējot un anketējot ar deju kopu "Druvas Seniori".

Kultūras nams "Wiktorija” Liepājā

Te notikuši tik daudzi un dažādi kultūras pasākumi, katrs ar savu unikalitāti – koncerti, teātra izrādes utt. Kāpēc vēl? Aura! Jo šeit satiekas radošie mākslas notikumi, cilvēki, skaņa, gaisma un sapnis! Vecais kinoteātris ir atdzīvināts par vietu, kur vienmēr gribas iegriezties, kad viesojos Liepājā!

Kuldīgas Mākslas nams

Prieks, ka mazpilsētā ir vieta, kur bez maksas var apskatīties augstas klases izstādes. Nams paredzēts semināru, konferenču, publisku un īpašu pasākumu rīkošanai. Galvenokārt centrā atrodas izstādes. Publikai tiek piedāvātas gan Latvijas mākslinieku, gan arī ārvalstu mākslinieku izstādes, piemēram, no Dānijas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas. Mākslas nams iekārtots bijušajā ebreju lūgšanu namā, tur ir mājīgi, silta uzņemšana, laipns personāls.

Kuldīgas mākslinieku rezidence

Mākslinieku rezidence Kuldīgā ir ne tikai vieta ar lieliskām izstādēm, bet pilda daudz vairāk funkciju. Tā ir vieta, kur māksliniekiem nodarboties ar jaunradi otrajā stāvā, tā ir vieta, kur notiek forumi un diskusijas par projektiem Kuldīgā. Tās pagalmā ir fantastiska "Rezidence kafe Venta" – kafejnīca ar vienu no skaistākajiem skatiem Kuldīgā, turklāt vasaras sestdienās vai piektdienās DJ rīko fantastiskas ballītes. Rezidence ir vieta ar neformālu, radošu, hipsterīgu gaisotni, kas tik ļoti piestāv manai mīļajai Kuldīgai.

Popes muiža

Viena no retajām mazapdzīvotā Ventspils novada kultūrvēsturiskajām vietām, kur tiek radīta un īstenota kultūra un māksla pavisam citā veidā nekā tas ir ierasts lauku kultūras namos. Ziemā senais Popes medību namiņš pārtop par Ziemassvētku vecīša rezidenci, vasarā muižas kompleksu piepilda Latvijas dziesminieki, kultūras pīšļi tiek rakti un slaucīti drupušajā estrādē, bet pāri visam tiek veltīta milzīga uzmanība Popes muižas vēsturiski plašās teritorijas kultūrvēstures izpētei.

Cīravas pils un meža parks

Cīravas meža parks jeb Meža takas ir rūpīgi veidots parks, kur lieliski pavadīt dienu draugu vai ģimenes lokā, vai vienkārši būt aktīvam. Tāpat pils parkā, kas turpat blakus, ir izveidotas koka skulptūras. Cīravu sāk dēvēt par mazo Siguldu.

Ziemupes jūrmala

Pirmkārt, tā ir ļoti maģiska vieta, kur laiks iegūst citu plūdumu, jo šī vieta mudina ieelpot, apstāties un ļauties. Otrkārt, šeit tiek godātas mūsu senču tradīcijas: Pavasara saulgrieži 21. marta rītā, Ūsiņi, Vasaras, Rudens un Ziemas saulgrieži (kad ķekatās dodamies pie vecākajiem vietējiem). Tāpat tiek svinēti Baltā galdauta svētki 4. maijā, vasaras izskaņā baltu, latviskuma svētki, atpūtas pasākumā "maDARA" ar latviešu un lietuviešu folkloras kopu, amatnieku un jaunrades veidotājiem. Ziemā: Rūķu ciems Rūķupe un Ziemupes Ziemassvētku vecītis, kas saņem vēstules un ciemiņiem atgādina, ka galvenais ir kopābūšana, ne dāvanas.

Roja

Rojā notiek dažādas kultūras aktivitātes. Minēšu tikai divas:ROJAL filmu festivāls un ROJA ART LAB. Mākslas aktivitāšu rezultātā ir Roja ir iemantojusi unikālu pilsētvides mākslas objektu kolekciju, kādu neatrast nekur citur.

Galerija-antikvariāts "Romas dārzs" Liepājā

Pieticīgās pagraba telpās rūpīgi izveidotā galerija ar nelielu "labirinta" pieskaņu rada noslēpumainības sajūtu. 2018. gada izstādes - ekspozīcijas bija ļoti daudzpusīgas – vecmeistari, tautas daiļrade, jaunie autori u.c.

Ventspils Pārventas bibliotēka

Šī bibliotēka ir izcila arhitektūras pērle, kura pulcē visu vecumu un tautību ventspilniekus. Tā ir gan bibliotēka, gan mikrorajona "kultūras centrs". Tā ir koncertzāle, kurā iespējams baudīt mūziku visām gaumēm, izstāžu zāle Ventspils un citu pilsētu māksliniekiem, vieta, kur pulcēties uz dažādiem tematiskajiem pasākumiem, tikšanās vieta ar izciliem ļaudīm ļoti mājīgā gaisotnē. Savus skolēnus vedu uz radošajām darbnīcām un pasākumiem bērniem. Liela veiksme ir atsaucīgie darbinieki, kuri ļauj katram justies nozīmīgam un gaidītam! Kur gan citur var baudīt īstu mākslu un paslēpties no negaisa pat pēc darbalaika beigām?

Tēma Kultūrvieta

Vairāk par šo tēmu