Kas notiek ar TV “Rain” apraides atļaujas anulēšanu Latvijā?

Tihons Dzjadko, Ivars Āboliņš, Ritvars Jansons, Gunta Sloga, Aļona Borisova, Liāna Langa

Jānis Domburs 7.decembris, trešdiena 21:15
VIDEO. Дискуссия «Что происходит с аннулированием лицензии на вещание телеканала «Дождь» в Латвии?» с переводом на русский
Вечером 7 декабря в дискуссионной передаче Яниса Домбурса Kas notiek Latvijā? приняли участие глава НСЭСМИ Ивар Аболиньш, главный редактор "Дождя" Тихон Дзядко, ответственный за медийную политику парламентский секретарь Министерства культуры Ритварс Янсонс, директор Балтийского центра развития СМИ Гунта Слога, публицист Лиана Ланга и журналист, ведущая Rus.LSM Алена Борисова.
 «Melnās kasītes» un «kauns skatīties» – Rungainis un Bite polemizē ar politiķiem par valsts uzņēmumu kotēšanu biržā
Piekāpjoties "Apvienotā saraksta" politiķu prasībām, "Jaunā Vienotība" piekritusi no valdības deklarācijas projekta svītrot ideju par valstij piederošo kapitālsabiedrību daļēju kotēšanu biržā. "Apvienotā saraksta" politiķi savu piesardzību pamato ar bažām par nesamērīgu mazākumakcionāru ietekmi un slēptu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju. Tupretim privātā sektora pārstāvji norāda – jau šobrīd valsts kapitālsabiedrības orientējas uz maksimālu peļņas gūšanu pat krīzes apstākļos, turklāt tiek izmantotas kā "kasītes" dažādu vajadzību finansēšanai.
«Pacients nav aizsargāts» un ārstus «nolej ar dubļiem» – veselības nozares eksperti par pacientu tiesību aizsardzību
Premjera amatam nominētā Krišjāņa Kariņa topošās valdības deklarācijas melnrakstā solīts stiprināt pacientu tiesību aizsardzību. Nesens gadījums ar ārstu imunologu apliecināja, ka nereti tikai pēc mediju iejaukšanās pacientu tiesību pārkāpumi tiek izmeklēti un – kā minētajā gadījumā – nonāk līdz tiesai. Taču pirmdien, 5. decembra diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara veselības aprūpē?" dalībnieku domas šajā jautājumā dalījās – bijusī veselības ministre Anda Čakša no "Jaunās Vienotības" sacīja, ka pacienti ir neaizsargāti, tikmēr Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs  Valdis Keris pauda viedokli, ka tieši pret ārstiem biežāk notiek linča tiesa.
«Kā Kolumbijā» un «mērķi, nevis preambula» – problēmas, kas risināmas valdības deklarācijā
Valdības deklarācijā pagaidām vēl nav detalizētu norāžu, kā padarīt efektīvāku korupcijas apkarošanu, taču šajā jomā būtu svarīgi izmantot datos balstītus pētījumus un pieņemt lēmumus, kas īstermiņā varbūt nedos politiķiem lielus plus punktus, kā arī izmantot tos cilvēkresursus, kuri mums jau ir pieejami, taču netiek pienācīgi izmantoti, to diskusijā "Kas notiek Latvijā? Kas notiek un kam jānotiek jaunās valdības deklarācijas tapšanā?" atzina Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers, kā arī NVO pārstāve Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē Elīna Pinto.
VIDEO. «Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara veselības aprūpē?»
5. decembra diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara veselības aprūpē?" piedalās Renārs Putniņš ("Apvienotais saraksts"), Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") un Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle, rezidente uroloģijā Ieva Znotiņa.
Politiķiem sāpīgas diskusijas, bet lielus politiskus mērķus labklājībā nav izdevies nodefinēt
14. Saeimas priekšvēlēšanu laikā politiķi solīja uzlabojumus sociālajā jomā, tostarp izmērāmus. Piemēram, runājot par Džini indeksu, ar ko mēra ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, kur – jo mazāks skaitlis, jo mazāka nevienlīdzība, un kas Latvijā pārsniedz 35, bet Nacionālajā attīstības plānā ir plānots, ka 2027. gadā tam jāsarūk līdz 30. Priekšvēlēšanu debatēs par sociālo un labklājības jomu politiķi prognozēja, ka pēc trim gadiem sasniegsim 30 atzīmi, bet Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības" prognozēja pat Skandināvijas līmeni – 25. Tagad, lasot valdības deklarācijas pirmo versiju, izmērāmi rādītāji šajā jomā vairs nav atrodami. Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš 30. novembra disusijā "Kas notiek un kam jānotiek jaunās valdības deklarācijas tapšanā?" uzsvēra, ka piedāvājumu labklājības jomā nevar vērtēt, jo "tur nav ko komentēt".
Pārdalīt starp nozarēm, audzēt ekonomiku un ieguldīt cilvēkos, nevis būvēs – kur ņemt līdzekļus izglītībai un zinātnei
Lai palielinātu finansējumu zinātnei un skolotāju algām, valstij vajag vairāk naudas un rodas jautājums – kur to ņemt? Vai nu jāpalielina izglītībai atvēlētie līdzekļi, kas šā gada budžetā veido 7,3%, un šādā gadījumā tie jāmeklē uz citu nozaru rēķina, vai arī jāveic pārdale, mēģinot tos ietaupīt nozares iekšienē. Uz jautājumu, kur rast līdzekļus valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanai, "Jaunās Vienotības" pārstāve Anda Čakša minēja vairākus virzienus, kuros tie jāmeklē, bet Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga un Nacionālās apvienības pārstāvis Rūdolfs Kalvāns sliecās domāt, ka tie drīzāk būs jārod, pārdalot resursus starp nozarēm.
Sapņi deklarācijā, «saproti – tā nebūs» un Čakšas cerība uz finanšu ministru – par un pret valdības plānu izglītībā
Kaut arī valdības deklarācijas projektā ir iekļauti ambiciozi mērķi attiecībā uz izglītību un zinātni, līdzšinējā pieredze neļauj būt pilnībā pārliecinātiem, ka tie nebūs tikai nerealizējami sapņi, diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara izglītībā un zinātnē?"  vērtēja bijusī izglītības ministre, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izglītības eksperte Mārīte Seile un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Turpretim "Jaunās Vienotības" pārstāve Anda Čakša bija optimistiski noskaņota, jo šādu pārliecību viņā radot "iespējamais jaunais finanšu ministrs".