Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā - ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve, kas notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā “Gaismas ceļš caur gadsimtiem”, informēja novada domē.
Pilsētvide
Vairāk nekā 3000 parakstu nedēļas laikā – tik lielu Teikas apkaimes iedzīvotāju un viņu domubiedru aktivitāti izraisījusi nesen publiskajā telpā nonākusī "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) iecere izcirst vairākus desmitus vecu koku vienā no nedaudzajām apkaimes zaļajām zonām, lai tur celtu biroju ēku. Pamatojums – valsts īpašumu apsaimniekotāja uzdevums nav veidot parku, bet gan vairot valstij piederošo īpašumu finansiālo vērtību.
Pēc kontrabandas caurēstās teritorijas atbrīvošanas starp Centrāltirgus gaļas paviljonu un Gogoļa ielu varētu tapt skvērs.
Septembra vidū Rīgas iedzīvotāju biedrību starpā sadalīts pusmiljons eiro visvairāk balsis savākušo apkaimju attīstības ideju realizācijai. Tiesa, nauda sadalīta virtuāli, jo maka turētāja šo projektu realizēšanai ir pašvaldība. Ar vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju dalību atbalstīti seši no 14 iesniegtajiem projektiem.
Pēc pirmā stāsta no Aizputes raidījumā ''Ielas garumā'' nācās uzklausīt daudzus, kurus nelielā Kurzemes mazpilsēta bija patiešām pārsteigusi. Protams, zelta rudens šo romantisko pilsētiņu palīdzēja ieraudzīt visā krāšņumā, bet galvenais tomēr ir cilvēki, kas pilsētai un katram namam piešķir neatkārtojamus vaibstus.
Profesors Jānis Endzelīns pilsētas nosaukumu “Aizpute” skaidro kā “vieta aiz kāpas jeb pūtes”, kas atrodas 8 kilometrus no Aizputes Pāvilostas virzienā. Pa ceļam uz Liepāju garāmbraucot Aizputē neieskriesi – patālu. Pēdējos gados vai katru vasaru apņemos tur aizbraukt, jo, Tartu filmējot, satiku bijušo aizputnieci Ilzi. Mums raisījās ļoti interesantas sarunas, kas pamudināja beidzot revidēt iespaidus par šo Kurzemes mazpilsētu. Jāatzīst, ka pēdējie spilgtākie iespaidi man saistījās ar Eduarda Damberga koka pilīm un bija jau krietni apsūbējuši.
Ķemerus “Ielas garumā” plānoju parādīt jau pasen, taču filmēšanu visu laiku atliku: tik nomācošs un bezcerīgs šķita agrāk spožā kūrorta tēls gan ļaužu valodās, gan pašas vērojumos caurbraucot.
Šonedēļ "Manabalss.lv" sāka vākt parakstus par apdraudētas ekosistēmas saglabāšanu pilsētvidē. To iesniegusi biedrības „Aleju aizsardzība” vadītāja Ingrīda Ērenpreiss saistībā ar plānoto koku izciršanu vairākos Rīgas mikrorajonos. Koku vietā paredzēts būvēt gan daudzdzīvokļu mājas, gan tirdzniecības centrus. Tomēr iedzīvotāji ar to nav mierā, piesaucot jau tā slikto gaisa kvalitāti pilsētā.
Braucot uz Jūrmalu, nācies novērot, ka Priedaines stacijā izkāpj vien rets pasažieris. Tāpēc nebiju pārsteigta, kad, uzzinot par filmēšanas vietu, arī daudz redzējušie televīzijas kolēģi pajautāja: vai tad tur kāds dzīvo? - Dzīvo gan, turklāt no aizvēsturiskiem laikiem.
Braucot pa Augusta Deglava ielu, netālu no Rīgas robežas biju ievērojusi autobusa pieturu “Liepiņas”. Daudzstāvu namu pakājē koki gan šur tur saglabājušies, bet kādas īpašas liepiņas tā arī neieraudzīju. Izrādās, ka nosaukuma vaininieces ir senas mājas, kas, neizkustot no vietas, vismaz četras reizes mainījušas adresi. Tagad “Liepiņas” atrodas Ulbrokas ielā 32 un ir uzskatāms piemērs, kā Rīga pārbīda savas robežas uz tuvējo ciemu – šajā gadījumā Dreiliņu - rēķina.
Alūksnē Livonijas ordeņa pilī turpinās būvniecības darbi. Pašlaik tur jau slejas koka torņa konstrukcijas trijos stāvos un ir iekonservētas līdz mūsdienām saglabājušās mūra sienas. Savukārt pēdējos šī gada mēnešos vēl jāpabeidz torņa būvniecība un jāaprīko iekštelpas, lai jau nākamajā gadā tur stāstītu par pils vēsturi.