Aktīvisti vēlas mainīt akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" (RC) plānus Matīsa jeb Vidzemes tirgus attīstībai. Iedzīvotāju skatījumā tirgum ir jābūt kā inkubatoram, kurā satiekas tirgotāji, ražotāji, uzņēmēji, studenti un citi iedzīvotāji. Pirmkārt, aktīvisti prasa, lai atceļ izsoli uz nomas tiesībām. AS „Rīgas Centrāltirgus”, kas pārvalda un apsaimnieko pašvaldības nekustamos īpašumus Rīgas pilsētas teritorijā, toskait Vidzemes tirgu, neizslēdz sadarbības iespējas un uzsver, ka nekas nav akmenī kalts. Savukārt Rīgas domē apsver abu pušu ieceres apvienot.
Pilsētvide
Preiļos šobrīd ikviens var izteikt viedokli par to, kā vēlētos, lai izskatītos pilsētas centrs. Pašlaik tiek izstrādāts pilsētas centra teritorijas detālplānojums, kurā tiek izskatīti varianti par to, ko darīt arī ar autoostas ēku, kas ir sliktā stāvoklī, un ir jādomā, vai to nojaukt vai pārbūvēt. Tāpat tiek domāts, kā labiekārtot apkārt esošo teritoriju, lai pilsētas centrs iegūtu mūsdienīgu un pievilcīgu izskatu.
Pagājušajā gadā "Ielas garumā" nepieminēts palika kāds notikums, kas joprojām būtiski ietekmē rīdzinieku (un ne tikai) dzīvi: 1959. gadā Latvijā sākās lielpaneļu dzīvojamo ēku celtniecība. Tā ir apbūve, kas pamatoti pelta gan par dzīvokļu plānojumu, gan celtniecības (ne)kvalitāti. Taču pēckara Rīgā tas bija solis uz priekšu, jo daļa dzīvojamo ēku bija sagrautas, bet daudzos mājokļos nebija pat elementāru ērtību. Turklāt katastrofāli sāka trūkt dzīvokļu, jo Latvijā vēlējās apmesties neredzēti liels pilsoņu skaits no citām Padomju Savienības brālīgajām republikām. Veco koka apbūvi daudzviet nojauca un ātrā tempā sāka celt lielpaneļu dzīvojamās ēkas.
Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā - ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve, kas notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā “Gaismas ceļš caur gadsimtiem”, informēja novada domē.
Lieliem soļiem turpinās "Rail Baltica" sliežu ceļa projektēšana Rīgā. Lai gan dabā būvdarbus vēl neredz un tāpēc daudziem tas, iespējams, vēl šķiet kaut kas tāls, pašlaik norit darbs pie viena no iedzīvotājiem svarīgākajiem posmiem – plānošanas. No tuvākajā laikā pieņemtajiem lēmumiem būs atkarīgs, kāda un cik ērta nākamos gadu desmitos būs sliežu šķērsošana un satiksme visā pilsētā. Un tieši tas radījis lielas bažas Rīgas kreisā krasta iedzīvotājos – vai netiks palaistas garām šī 100 gados vērienīgākā projekta piedāvātās iespējas un "Rail Baltica" nekļūs par šķērsli visas Pārdaugavas garumā?
Rīgā, braucot pa Ojāra Vācieša ielu no centra puses, lai nokļūtu uz Vienības gatves, kreisais pagrieziens jāveic uz Friča Brīvzemnieka ielu, tādēļ ka Torņkalna ielā kreisais pagrieziens ir aizliegts. Taču tur novietotās automašīnas būtiski traucē autovadītājiem, kā rezultātā nākas kratīties pa tramvaja sliedēm.
Uzņēmējs plāno ieguldīt apmēram miljonu eiro teritorijas attīstībā Vecrīgā. Savu tēlu gaidāmajā vasarā mainīs brīvdabas atpūtas parks „Egle”, kas atrodas blakus Rīgas domei un kur bija izvietota spoguļegle. Amatnieku tirdziņus uzņēmējs laukumā sola saglabāt. Tomēr stilizētais vides mākslas objekts – 7,5 metru augstā spoguļegle, visticamāk, laukumā neatgriezīsies.
Vecais gads aiziet, un arī 22 šā gada ielu stāsti drīz piederēs vēsturei. Mēdz jau sacīt: kā gadu iesāksi, tāds tas būs. Mēs iesākām ar aizraujošu detektīvintrigu, mēģinot sadzīt pēdas Latvijas brīvvalsts laika Ministru kabineta krēsliem, kas pēc Paula Rubja skicēm tika darināti Centrālcietuma darbnīcās.
Vairāk nekā 3000 parakstu nedēļas laikā – tik lielu Teikas apkaimes iedzīvotāju un viņu domubiedru aktivitāti izraisījusi nesen publiskajā telpā nonākusī "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) iecere izcirst vairākus desmitus vecu koku vienā no nedaudzajām apkaimes zaļajām zonām, lai tur celtu biroju ēku. Pamatojums – valsts īpašumu apsaimniekotāja uzdevums nav veidot parku, bet gan vairot valstij piederošo īpašumu finansiālo vērtību.
Pēc kontrabandas caurēstās teritorijas atbrīvošanas starp Centrāltirgus gaļas paviljonu un Gogoļa ielu varētu tapt skvērs.
Septembra vidū Rīgas iedzīvotāju biedrību starpā sadalīts pusmiljons eiro visvairāk balsis savākušo apkaimju attīstības ideju realizācijai. Tiesa, nauda sadalīta virtuāli, jo maka turētāja šo projektu realizēšanai ir pašvaldība. Ar vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju dalību atbalstīti seši no 14 iesniegtajiem projektiem.