Neskatoties uz sāls negatīvo ietekmi, Rīgas ielās bez tā kaisīšanas iztikt nevarēs, apliecinājis Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par!"/"Progresīvie"). Viens no iemesliem, kādēļ Rīgā nav iespējams izmantot, piemēram, sīkās šķembas, ir nepiemērotas notekūdens sistēmas, norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika. No sāls kaisīšanas neplāno atteikties arī uz Latvijas autoceļiem.
Pilsētvide
Pirmo reizi, sagaidot Ziemassvētkus, līdztekus ierastajam noformējumam no 18. decembra svētku rotā iemirdzēsies arī seši Rīgas parki un iecienītas pastaigu vietas, tādējādi papildinot pilsētvides noformējumu ne tikai galvaspilsētas centrā, bet arī apkaimēs – Anniņmuižas parkā, Dzegužkalnā, Ēbelmuižas parkā, Sarkandaugavas kalna parkā, alejā Biķernieku mežā un Pļavnieku Bērzu birzī, informēja Rīgas domē.
“Mēs ļoti lepojamies ar savu tramvaju, jo tas ļauj sajusties kā lielpilsētā,” Liepājas tramvajā braucot, man saka kāds 34 gadus jauns liepājnieks Mārtiņš Ķesteris. Mārtiņš ir svešvalodu skolotājs, pilsētas gids un nu jau divus gadus arī tramvaja vadītājs. Zīmīgi, ka pirmos četrus dzīves gadus viņš pavadījis deviņstāvu mājā Lielajā ielā (agrāk Ļeņina iela) pie Tramvaja tilta pāri pilsētas kanālam.
Laikos, kad Rīgā plānoja daudzdzīvokļu namu izbūvi un to iekšpagalmus, neviens pat nevarēja iedomāties, ka 21. gadsimtā automašīnu būs tik daudz, ka tās radīs zināmas problēmas. Rīgas dome nolēmusi ieguldīt 1,3 miljonus eiro, lai sāktu risināt autostāvvietu jautājumu. No tā, vai izdosies mainīt cilvēku ieradumus Imantā, Zolitūdē un Pļavniekos, būs atkarīgs, vai bezmaksas autostāvvietas tiks attīstītas visā pilsētā.
Divtūkstošo gadu sākumā Liepājā un Latvijā radošo un bieži arī sociālo toni noteica “[email protected]” kultūras un informācijas centrs Karostā. Tas sākās kā ceļojošu mākslinieku kopiena un jau pirmajā darbības sezonā 2000. gadā kļuva par vienu no visu laiku spilgtākajiem kultūrplānošanas metodes ieviesējiem Latvijā. Kāds bija Karostas stāsts, un kāpēc kultūra ir no svara?
No trešdienas Rīgas ielās iedegsies gaismu virtenes, kas pilsētu svētku drānās ietērps gan pilsētas vēsturiskajā centrā, gan citās apkaimēs – Juglā, Āgenskalnā, Sarkandaugavā, Mežaparkā un citviet. Rīga būs izgaismota līdz februāra sākumam.
Rīgas dome tuvākajā sēdē lems par kārtējo īpašumu atpirkšanu trasē, kur nākotnē plānots Dienvidu tilta un Vienības gatves savienojums jeb Jāņa Čakstes gatves izbūve. Zemju iegādei nepieciešams aptuveni viens miljons eiro, un dome paziņojumā medijiem norāda, ka maģistrāles izbūvi sāks nākamgad. Tiesa, tam vajadzīgos vairāk nekā simt miljonus eiro Rīga nav atradusi, tāpēc solījums par būvniecības sākumu paliks neīstenots.
Ne tikai svētku laikā, bet visu gadu vairākās pilsētās mastā plīvo lielizmēra valsts karogs. Pirmo uzstādīja pirms pieciem gadiem Ogrē, gadu vēlāk Valkā un Smiltenē, pēc tam arī citās pašvaldībās. Dažviet karogs ir pat piecdesmit kvadrātmetrus liels, tādēļ to uzturēšana un kopšana sagādā dažādus izaicinājumus. Katrai pašvaldībai ir savas metodes, lai uzturētu lielā izmēra karogus pienācīgā izskatā cauru gadu.
Kūrmājas prospekts Liepājā ir pilsētas galvenā promenāde, kas no Vecliepājas ved uz jūru. Septiņdesmito gadu sākumā tur uzcēla jaunu, modernu ēku projektēšanas organizācijai ''Agroprojekts'', bet ēkas pirmajā stāvā atvēra kafejnīcu “Liepava”, ko vēl šodien ar nostaļģiju piemin daudzi vidēja gājuma liepājnieki. Tolaik modē nāca kokteiļi, un jaunatne, arī daudzi mūziķi no netālās mūzikas skolas, mīlēja pulcēties “Liepavas” bārā.
Par galveno brīvības simbolu mūsu valstī tiek uzskatīts latviešu tautai tik nozīmīgais Brīvības piemineklis. Ne velti dažu gadu laikā iedzīvotāji tā uzbūvei saziedoja aptuveni trīs miljonus latu. Brīvības statujai pašā augšā redzam trīs zvaigznes, kas simbolizē trīs novadus – Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Latvijas raidījuma “TE!” vadītājas Dace Salnāja un Marta Selecka devās meklēt šīs trīs zvaigznes jeb apciemoja nozīmīgākos mūsu brīvības pieminekļus ne tikai Rīgā, bet arī Rēzeknē, Kuldīgā un Cēsīs.
Dienvidkorejā piektdienas vakarā simtiem dronu izgaismoja Seulas naksnīgās debesis, veidojot krāsainas piktogrammas, lai uzmundrinātu sabiedrību koronavīrusa pandēmijas laikā.