Ogres vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde “Ogre kino kadrā”, kurā atainotas ēkas, kurās tapušas visiem labi pazīstamas latviešu kino filmas. Pirmā filma Ogrē esot uzņemta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, bet pēdējā šogad.
Pilsētvide
“Rail Baltica” dzelzceļa līnija ies līdzās jau esošajiem sliežu ceļiem tieši starp abām apkaimēm – Zasulauku un Šampēteri. Būtiskas pārmaiņas te netiek plānotas, taču gājēju infrastruktūra mainīsies – uz labo pusi.
Mozaīkas māksliniece Linda Riņķe pabeigusi darbu Stāķu parkā, un Dabas atpūtas zāle ar mozaīkas mēbelēm ir gatava.
Torņakalns un Āgenskalns pamatoti tiek uzskatīti par vēsturiskām Rīgas apkaimēm. Lai kur ietu, redzams vai nu sens betona tilts, vai 19. gadsimta stacijas ēka, vai arī tirgus, kam ir vairāk nekā simt gadu. Tātad šeit jābūvē ļoti uzmanīgi.
Rīgas centru, jo īpaši Centrālās stacijas apkaimi, gaida visgrandiozākās pārmaiņas saistībā ar "Rail Baltica" ienākšanu pilsētā. Izzudīs tuneļi, tiks pārvietotas sabiedriskā transporta pieturas, bet tirdzniecības centrs un vienlaikus daudzstāvu autostāvvieta “Titāniks” aizies nebūtībā.
Maskavas forštate, pazīstama arī kā “Maskačka”. Viens no vecākajiem Rīgas rajoniem. Kopš 19.gadsimta tā vēsture nav šķirama no dzelzceļa, kura attīstību, būvējot “Rail Baltica”, rajonā gaida.
Ķengarags ir Rīgas apkaime, kurā dzīvo vairāk nekā piecdesmit tūkstoši cilvēku. Vienā pusē ir upe, otrā – dzelzceļš. Tieši ar to ir saistīta daudzu rajona iemītnieku dzīve. Dzelzceļu viņi redz pa logu, dzelzceļu viņi dzird naktīs. “Rail Baltica” šajā ainā radīs pārmaiņas.
Ar vienu mozaīkā izliktu pieturu Šķieneros un iegūto sabiedrisko mediju balvu - "Kilogramu kultūras" - viņiem ir par maz! Māksliniece Linda Riņķe ar draugiem šovasar Gulbenes pusē Stāķu parkā nu veido mozaīkā izliktu atpūtas vietu – dīvānus un šaha galdu! Tie noteikti kļūs par kārtējo apliecinājumu tam, cik sakopta kļūst vide, ja tai palīgā nāk apkaimes ļaudis.
Puķu podi Krišjāņa Barona ielā pazuda laikā, kad daļa rīdzinieku vēl nebija modušies. Lai protestētu pret zaļās pilsētvides iznīcināšanu, trešdien, 26. jūnijā, zibakcijā pie Leļļu teātra pulcējās pilsētvides aktīvisti, kā arī daļa no Rīgas domes opozīcijas deputātiem. Par vidi atbildīgais Rīgas domes departaments nule pieņēmis lēmumu, ka daļu puķu podu tomēr būs iespējams atgūt.
Trešdien no rīta Krišjāņa Barona ielā sāks novākt puķupodus. Šādu uzdevumu SIA “Rīgas meži” saņēmusi no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta. Plānots, ka visi 92 Barona ielas puķupodi nonāks noliktavā, bet par izdzīvojušo augu likteni pašvaldība vēl lems.
Uz Krāslavu tāpat vien kādā pēcpusdienā neaizskriesi - kā nekā 275 kilometri no Rīgas. Brauciens prasa nopietnāku gatavošanos un vairāk laika, bet tas ir tā vērts, jo tik skaisti ainavā iekārtota reti kura Latvijas pilsēta. Gleznainie Daugavas loki un Latgales pakalni ar lēzenajām terasēm ir dieva dotas dekorācijas vienai no Latvijas skaistākajām mazpilsētām. Arī pilsētas galvenā iela ir īpaša, faktiski tās ir divas vienā.