Kamēr teritorijā neveic nekādu attīstību, privātais uzņēmējs uz laiku Rīgas iedzīvotājiem lietošanā nodevis bijušās Rīgas Sporta pils teritoriju. Tajā paredzēts izveidot nelielus mazdārziņus, kurus apsaimniekot varēs katrs iedzīvotājs, kurš kādu daļu teritorijas būs iznomājis.
Pilsētvide
Ziņa par pagaidu dārziem bijušās Sporta pils kvartālā Rīgā strauji aplidojusi ļaudis, kuri sapņo par zaļāku un iedzīvotājiem draudzīgāku galvaspilsētu. Tas ir pirmais šāda mēroga precedents, kad privāts uzņēmējs uz laiku atvēl teritoriju sabiedriskai funkcijai, kamēr tur vēl nenotiek būvniecība. Tiesa gan, pagājuši jau 12 gadi, kopš Sporta pili nojauca un veselam kvartālam Rīgas centrā apkārt ir žogs. Attīstītāju „Rotermann Square” plāni piebremzējuši, un nolemts atsaukties aktīvistu aicinājumam uz noteiktu laiku šeit ierīkot vietu atpūtai un kastēs veidotām dobītēm.
Šovasar, kad Tērbatas ielu uz laiku atvēlēja gājējiem un uzņēmējiem, atklājās kāda dīvainība Rīgas domes saistošajos noteikumos. Izrādās, ka jebkāda tirdzniecība no mehāniskiem transportlīdzekļiem Rīgas vēsturiskajā centrā, parkos un pludmalēs ikdienā ir aizliegta. Tas nozīmē, ka tirgotāji savu produkciju var piedāvāt tikai svētkos un organizētos pasākumos. Seļezņevu ģimenei, kas savu kafijas busiņu uzbūvējuši paši, tas liekas netaisnīgi, un arī būvvalde sola, ka noteikumus mainīs.
Sava fakultāte, Doma laukums vai modernais inovāciju rajons – noskaties, kādas ir Rīgas mēra amata kandidātu nozīmīgās vietas galvaspilsētā, ko viņi atklājuši LTV debašu raidījumam “Izvēlies nākotni!”.
Neskatoties uz to, ka šobrīd reperis Arturs Skutelis dzīvo Rīgas centrā, Teikā joprojām ir vietas, kur viņš jūtas kā mājās.
Reperim Prusax Rīgas rajonu robežas ir izplūdušas, bet par savu bērnības apkaimi viņš tomēr sauc Dzirciemu. Pieci.lv “Piecas kartes” kopā ar mūziķi apskatīja vietas, kur savulaik tika pavadīta ikdiena.
Pavasarī iecerēto pagaidu jeb tā saukto „Covid” velojoslu Rīgā šogad tā arī nebūs. Virknē pasaules pilsētu ieviestais ārkārtas risinājums, lai pandēmijas laikā ļautu vieglāk izvairīties no pilna sabiedriskā transporta, Rīgā atdūries pret ilgu saskaņošanas procesu un beidzies ar Satiksmes departamenta lēmumu lauzt līgumu ar projektētājiem par neiekļaušanos termiņā. Galvaspilsētā, kura jau tā nevar lepoties ar attīstītu velo infrastruktūru, līdz ar to palaista garām iespēja šovasar tikt pie vairāk nekā desmit kilometru velojoslām vismaz virzienā uz un no Purvciema un Ķengaraga.
Uzreiz pēc Pasaules tirdzniecības centra sāgas medijos, sabiedrībā un ar pilsētvidi nodarbināto vidū likumsakarīgi atkal ticis runāts ne vien par politisko necaurspīdību, bet arī joprojām klātesošo vājo praksi un caurumiem padomju mantojuma aizsargāšanā un izvērtēšanā. Par spīti zināmiem, taču ne pārāk daudziem piemēriem, kad pieminekļa statuss piešķirts ēkām, kas celtas padomju varas laikā, joprojām nav īsti skaidra ne valsts, ne pieminekļu aizsardzībā iesaistīto, ne profesionāļu nostāja, rīki, kategorijas un kritēriji šajā jautājumā.
Purvciems pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā Rīgas apkaime, tāpēc turp “Piecas kartes” devās uzklausīt divus stāstus kopā ar Dvīnēm - Anu un Katrīnu. Abas mūziķes joprojām lielu savu ikdienas daļu pavada Purvciemā un uzskata to par lielisku dzīvesvietu, taču redz arī potenciālu apkaimi attīstīt un padarīt iedzīvotājiem draudzīgāku.
Apkaime, kas iekārtojusies starp dzelzceļu un lepno Mežaparku, dēvēta par Šreijenbušu, Čiekurkalnu, Čierīti un pat Ameriku. Aizokeāna lielvalsti piesaukuši zobgaļi - žurnālisti starpkaru Latvijā, jo Čiekurkalna pamatu veido sanumurētas līnijas un šķērslīnijas, raisot asociācijas ar Ameriku. Tiesa, kaislības ar kriminālu pieskaņu apkaimes dzīvi ne reizi vien vedinājušas salīdzināt ar Čikāgu, bet, laikiem un cilvēkiem mainoties, pārmaiņas skārušas arī šo Rīgas rajonu.
Pilsētas aug, mainās un turpinās, tādēļ vēl neizstāstītu stāstu par tām ir daudz. LTV žurnālistes Lilitas Eglītes 18 gadu garumā izlolotais raidījums “Ielas garumā” šajā televīzijas sezonā piedzīvo nelielas pārmaiņas – Lilitai kā otrs raidījuma vadītājs pievienojas Mārtiņš Eņģelis. Pilsētvides entuziasts un tūrisma kritiķis, kuram rūp tas, kādā vidē mēs dzīvojam. Pirms jaunās sezonas aicinājām Lilitu un Mārtiņu uz dialogu – par pilsētu, par to, kāpēc Rīgas centra ielu stāstus stāstīt ir visgrūtāk, par to, kas ir Latvijas labākie piemēri pilsētu attīstībai, un to, kuras ielas Latvijā pārsteidz un rāda piemēru. Abu redzējumi bieži sakrīt, tomēr pieredzes un skatupunktu atšķirības ir interesantas.