Krievijas iebrukums Ukrainā

Doneckas kaujinieki atsakās karot Luhanskas «republikā»
Ukrainas austrumos ar Krievijas atbalstu izveidotās tā dēvētās Doņeckas tautas republikas ("DTR") vairāk nekā 200 kaujinieki atsakās doties karot uz otra šī reģiona separātiskā veidojuma, "Luhanskas tautas republikas" ("LTR"), teritoriju, savā "Telegram" kanālā pavēstījis ukraiņu žurnālists Deniss Kazanskis.
Pianista Andreja Osokina festivāls šogad veltīts Ukrainai
No 25. maija līdz 8. jūnijam Rīgā norisināsies jau trešais pianista Andreja Osokina Brīvības festivāls, kas šogad, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju, veltīts Ukrainai. Šobrīd izsludināti seši festivāla koncerti, kas norisināsies Melngalvju namā, "Hanzas peronā", klavieru salonā "@152" un Anglikāņu baznīcā. Festivāls pulcēs dažādus Latvijā un pasaulē atzītus mūziķus un aktierus, kuru vidū ir Dita Lūriņa, Čulpana Hamatova, Ģirts Krūmiņš, Georgijs Osokins, Ralfs Eilands, Raimonds Tiguls, Žoržs Siksna, Katrīna Dimanta, Roberto Meloni, Katrīna Gupalo, pats Andrejs Osokins, kā arī mūziķi un aktieri no Ukrainas, kuri Latvijā raduši patvērumu no kara šausmām. Visi festivāla laikā gūtie ieņēmumi no biļešu tirdzniecības tiks ziedoti Ukrainas cilvēku atbalstam, informēja rīkotāji.
Ekonomisti: Sankciju smagā ietekme uz Krievijas ekonomiku vēl tikai gaidāma
Pagājuši trīs mēneši kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kam sekoja vērienīgu sankciju noteikšana pret Maskavu no rietumvalstu puses. Rietumu amatpersonas turpina norādīt, ka sankcijas ir būtiskas, tās nopietni ietekmē un ietekmēs Krievijas ekonomiku un tās ir jāpastiprina. Krievijas propagandas medijos gan joprojām izskan balsis, kas sankciju ietekmi noniecina. Tikmēr ekonomisti uzskata, ka sankciju smagā ietekme uz Krievijas ekonomiku vēl tikai gaidāma un tautsaimniecība nonāks dziļā recesijā.
EK prezidente Davosas forumā: Putina karam Ukrainā jākļūst par stratēģisku kļūdu
Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresijai Ukrainā ir jākļūst par stratēģisku neveiksmi. To Šveices pilsētā Davosā notiekošajā Pasaules ekonomikas forumā uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. Krievijas karš Ukrainā ir foruma uzmanības centrā. Šī ir pirmā reize vairāk nekā 50 gadu ilgajā foruma vēsturē, kad tas notiek uz liela kara Eiropā fona. Arī Krievijas pārstāvju vairs nav dalībnieku vidū.
Ekspertes: Sabiedriskie mediji Krievijas iebrukumu Ukrainā pirmajā mēnesī atspoguļoja profesionāli un vispusīgi
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir bijusi būtiska loma Latvijas sabiedrības informēšanā un notikumu skaidrošanā, un šis darbs ir darīts profesionāli un augstā kvalitātē, liecina sabiedrisko mediju satura izvērtējums, ko pēc Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pasūtījuma veikušas divas neatkarīgas nozares ekspertes. 
Uģis Lībietis: Karš bez redzamām beigām
Aprit 90 dienas, kopš Krievijas bruņotie spēki uzsāka iebrukumu Ukrainā. Oficiālais Maskavas iebrukuma iemesls bija palīdzības sniegšana uz laiku okupētajiem Ukrainas austrumu reģioniem un Ukrainas denacifikācija, kaut arī šādiem mērķiem nav reāla pamatojuma. Šo dažu mēnešu laikā ir saņemtas ziņas par šausminošiem kara noziegumiem, milzīgiem postījumiem, aizstāvju panākumiem un iebrucēju sakāvēm. Taču tā vien liekas, ka uz karadarbības drīzu izbeigšanu cerēt nav pamata.
NBS komandieris: Karā Ukrainā vērojama stagnācija
Apritot trīs mēnešiem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, frontē patlaban var novērot stagnāciju, intervijā Latvijas Radio vērtēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, norādot – tas nenāk par labu Ukrainas pusei.
Prasa veidot īpašu starptautisku tribunālu Krievijas noziegumu izmeklēšanai
Krievijas līderu un militāro komandieru un viņu sabiedroto noziegumi pret Ukrainu būtu jāizmeklē īpašam starptautiskajam tribunālam. Šādu prasību izteikuši Eiropas Parlamenta deputāti. Īpaša starptautiska tribunāla izveidi deputāti prasa tādēļ, lai vainīgos būtu iespējams saukt pie atbildības arī par tādiem noziegumiem, kas nav Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijā.
Zelenskis brīdina par sarežģītu posmu karā ar Krieviju
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kārtējā videouzrunā iedzīvotājiem norādījis, ka nākamās nedēļas karā ar Krieviju būs īpaši sarežģītas. Arī militārpersonas informēja, ka Krievijas uzbrukumi un apšaudes turpinās.
Kijivas operā atkal notiek izrādes
Pirmo reizi kopš 24. februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, Kijivas operā atkal notiek izrādes. Tomēr drošības apsvērumu dēļ ierobežots skatītāju skaits.
Ukraina noraida jebkādas teritoriālas piekāpšanās iespējas
Ukraina arvien turpina noraidīt jebkādas teritoriālas piekāpšanās iespējas un aicinājumus nekavējoties pārtraukt uguni. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks sacīja, ka jebkura piekāpšanās varētu atspēlēties, jo Krievija izmantos kaujas pārtraukumu, lai kļūtu spēcīgāka.
Ukrainiete Polīna ar mammu pēc diviem mēnešiem Latvijā atgriežas dzimtenē
"Paldies, Dievam, mums ir kur atgriezties," sacīja medicīnas studente no Kijivas. Viņa, bēgot no kara, divus mēnešus uzturējusies Latvijā un turpinājusi mācības šeit. Šovakar Polīna ar mammu jau ir ceļā uz Ukrainu. Jauniete vēlas kļūt par ārsti un neizslēdz iespēju, ka Latvijā varētu atgriezties. Bet, nevis lai būtu jābēg no kara – lai turpinātu mācības augstskolā.
Kara Ukrainā atskaņas Latvijas lauksaimniecībā – ko ēdīsim un kā audzēsim?
Globālās pārtikas sistēmu pamatīgi ietekmē ne tikai klimata pārmaiņas un pēdējos gados tik aktuālā Covid-19 pandēmija, bet arī karadarbība. Karš Ukrainā ir apturējis graudu eksportu un pamatīgi ietekmējis cenu kāpumu. Kopš šī gada sākuma, piemēram, kviešu cenas augušas par 53% un vēl par 6% paaugstinājušās šomēnes, kad Indija paziņojusi par eksporta apjomu samazinājumu draudošo karstuma viļņu dēļ. Arī Krievija, pret kuru vērstas sankcijas un ierobežojumi, līdz šim bijusi nozīmīgs spēlētājs lauksaimniecībā, jo abas ar Ukrainu saražojušas 12% no pasaules pārtikas kalorijām. Šobrīd notiekošais ar bažām liek raudzīties uz to, ko un cik ēdīsim tuvākajā nākotnē. Vai nepieciešamība citviet audzēt vairāk var novest pie tā, ka intensificēsim lauksaimniecību un centieni saimniekot bioloģiski uz laiku tiks aizmirsti?
Interese par iestāšanos Zemessardzē nedaudz mazinājusies
Kopš Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā Latvijā saņemti 2868 pieteikumi par iestāšanos Zemessardzē, tomēr pēdējās nedēļās interese par stāšanos šajā brīvprātīgo formējumā ir nedaudz mazinājusies, informēja Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt