Dzīve & Stils / Sarunas
Latvijas skolās teju katrā klasēs ir bērns ar mācīšanās traucējumiem, kas visbiežāk ietekmē lasīšanu, rakstīšanu vai matemātiskās prasmes. Tie cilvēkam paliek uz visu mūžu, un jāņem vērā, ka mācīšanās traucējumi nav saistīti ar pazeminātu intelektu. Tādēļ svarīgi ir laikus tos atpazīt un atrast veidu, kā ar traucējumiem sadzīvot, lai bērns varētu iegūt pēc iespējas augstāku izglītību un nākotnē tikt nodarbināts, sarunā "Radio NABA" raidījuma "Zinātnes vārdā" uzsvēra juriste, skolotāja, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes doktorante un Latvijas Diskalkulijas asociācijas vadītāja Andra Rektiņa.
"Esmu tipisks piemērs tam, kā par sporta žurnālistiem kļūst neizdevušies sportisti," par sevi smejas Raimonds Gekišs, kas ticis nominēts balvai "Gada sporta žurnālists" un kam bijusi veiksme intervēt daudzus pasaules topa atlētus. Atstājot malā talantīgā žurnālista ironiju, droši var teikt, ka Raimonds min savam sapnim pa pēdām, jo allaž ir vēlējies strādāt Latvijas Televīzijā, ko jau bērnībā uzskatījis par Latvijas "BBC".
Sestdien, 6. jūlijā, Cēsu pils parkā sarunu festivālā "Lampa" uz "Skatuves DOTS" pulksten 17.00 notiek sabiedrisko mediju portāla LSM.lv diskusija "Mākslīgā intelekta draudus drošai informācijai neapturēs pat uzticami mediji. (Ne)piekrīti?", kuras laikā kopā ar ekspertiem meklējam atbildes uz jautājumiem par dzīvi mākslīgā intelekta ērā. Sarunai nodrošināts arī tulkojums zīmju valodā.
Sarežģītājā diskusijā par mūsdienu robežu starp vārda brīvību un naida runu izšķirošs ir konteksts. Vārds pat pats par sevi ne pie kā nav vainīgs, tas var ievainot tikai pie attiecīga konteksta, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" sprieda Latvijas Universitātes (LU) profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs, LU Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče un politologs, antropologs, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis.
Humanitārās un eksaktās zinātnes ir saistītas daudz vairāk, nekā spējam iedomāties. Pat tik šķietami nesavienojamas lietas kā zinātne un mūzika atrod kopīgu valodu. Un galu galā – zinātne palīdz "saskatīt", kas notiek mūsu galvā, kad pievēršamies meditācijai, Latvijas Universitātes (LU) Padomes priekšsēdētājs un profesors Mārcis Auziņš norādīja LU un "Radio Naba" raidierakstā "Zinātnes kafejnīca.
Latvijas politiskajā telpā trūkst ciešākas saiknes starp deputātiem un sabiedrību. Politiķiem būtu biežāk jādodas pie vēlētājiem, bet, ja cilvēki neuzdod jautājumus un neiesaistās, ja cilvēkiem nerūp politiskā dienaskārtība, tad arī lēmumu pieņēmēji "peld" tumsā. "Šī politiskā apātija jeb neticība savai valstij, jeb nevēlēšanās iesaistīties, manuprāt, pat apdraud vēl vairāk demokrātiju nekā kaut kādi ārējie spēki," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda fonda "Dots" izpilddirektore un demokrātijas festivāla "Lampa" direktore Ieva Morica.
Žurnālisti bieži vien ir pārāk slinki, lai cīnītos par piekļuvi patiesībai, saka poļu režisore Agņeška Holanda (Agniezska Holland), kuras jaunākā filma "Zaļā robeža" īsu brīdi skatāma uz Latvijas kino ekrāniem. Filmas sižets tikpat labi varētu risināties Latvijā. Stāsts sākas uz Baltkrievijas robežas, kuru mēģina šķērsot bēgļu grupa, kas kļuvuši par instrumentiem Krievijas un Baltkrievijas vadoņu Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko hibdīdkarā pret Eiropu.
Ja kāds šobrīd vēlas mācīties latviešu valodu, tad bez jebkādām priekšzināšanām vienatnē tas var būt ļoti liels izaicinājums, jo mācību materiāli ir pieejami tikai latviešu valodā, Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" pieredzē dalījās japāņu students Masaki Nakagava, Marta Svensona, kura Latvijā atgriezusies no Skotijas kopā ar vīru lietuvieti, un Jaunzēlandes Latviešu sabiedrības priekšsēdis Ivars Brencis. Īpaši aktuāla šī problēma ir bērniem, kuriem atšķirībā no pieaugušajiem nav pieejami kursi latviešu valodā.
"Mēs nebūt neprotam izmantot visu to, ko mums var dot bites, un tas nav tikai medus!" – tā uzskata Salacgrīvas biškope Ieva Skuja, viņa apguvusi arī apiterapiju jeb ārstēšanu ar bišu produktiem. Ieva Skuja ir arī Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolas direktore, un, tā kā arī šo skolu skars reorganizācija, tad biškopība un lauku tūrisms ir alternatīva, ko darīt turpmāk.
Maratons duetā ar partneri ratiņkrēslā, ciguna nodarbības cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kultūras un vides pieejamības pētīšana – tie ir daži no daudziem veidiem, kā iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Brīvprātīgie Helmuts Rasa, Inese Krustiņa, Voldemārs Lapa un Lība Bērziņa ir pārliecināti, ka kultūras pasākumiem un ikvienai citai aktivitātei un vietai vajadzētu būt pieejamai ikvienam, savu pārliecību viņi pauda radio "Naba" raidījumā "Neprātīgi prātīgie".
"Baltijas tīģeris", "Ziemeļvalstu Latvija", "gurdenā Latvija" vai "vientuļā Latvija" – tie ir četri tēlaini valsts attīstības nākotnes scenāriji, kas aprakstīti domnīcas "LaSER" pētījumā. Kā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja šīs domnīcas valdes priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers, viņš ir optimists un cer uz Latviju kā "Baltijas tīģeri", taču lai to panāktu, arī pašiem ir jāinvestē resursi, nauda, laiks un intelektuālais kapitāls.
Latvijas Televīzijas raidījuma "Šodienas jautājums" vadītāja, žurnāliste Anete Bērtule ar savu mērķtiecīgo, bieži strikto jautājumu uzdošanas manieri, šķiet, tautā radījusi ne gluži to tēlu, kāds tas ir ikdienā. Sadzīvē Anete ir atturīgāka, kautrīgāka. Jau ierodoties uz interviju, smalkjūtīgi nosmaida: "Neesmu nekāda lielā stāstniece!" Komunikācijā precīza, koleģiāla un pretimnākoša, viņa saka: "Es uzticos cilvēkiem!"
Gruzijā valdošās partijas "Gruzijas sapnis" atklāti agresīvā nostāja pret ASV un Eiropas Savienību liecina par to, ka Krievijas ietekme Gruzijā turpina pieaugt – līdz ar "ārvalstu aģentu" likuma pieņemšanu durvis Krievijas ietekmei ir plaši atvērtas. Savukārt pret protestētājiem īstenotās represijas parāda, ka Gruzija jau ir sākusi iet Baltkrievijas ceļu, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētniece Elīna Lange-Ionatamišvili.
Ziemeļvalstu vērtības ir uzticēšanās, tolerance pret daudzveidību, dzimumu līdztiesība, dažādo iekļaušana, pieticība, rūpes par vidi un ekoloģiju. Salīdzinošajos vērtību pētījumos parādās milzīga atšķirība starp Baltiju un Ziemeļvalstīm. Lai arī mēs gribam Ziemeļvalstu pārticību, neesam gatavi pieņemt to vērtības, sarunā "Radio Naba" raidījumā "Zinātnes vārdā" sacīja socioloģe, Latvijas Universitātes tenūrprofesore Inta Mieriņa, norādot, ka šīs valstis par savu zeltu uzskata uzticēšanos, taču Latvijā ar to nav tik labi, kā gribētos – daudz runājam par ekonomisko attīstību, bet nepietiekami daudz par to, kā būt saliedētākiem.
Ainavas ir pētāmas. Ainavas var "mērīt". Var pat saprast, labas tās vai sliktas. Drošas vai nedrošas. Ekonomiski izdevīgas vai neizdevīgas. Ainavu arhitekts ir cilvēks, kam būtu jāpārzina notiekošais virknē jomu, jāpalīdz apzināties, ka vērtības ir dažādas, bet ir jāatrod kompromiss un labākais risinājums, sarunā "Radio Naba raidījumā "Zinātnes vārdā" sacīja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta vadītāja un vadošā pētniece Kristīne Vugule.
"Krimas tatārus nu atradīsiet katrā piektajā Ukrainas armijas bataljonā," saka Krimas tatārs, šobrīd Ukrainas Bruņoto spēku ansambļa dalībnieks Ismails Kurts Umers. Sarunā ar Latvijas Radio raidierakstu "Drošinātājs" viņš norādīja, ka Krimas okupācija ir tikai kārtējais ieraksts Krimas tatāriem Maskavas nodarīto pāridarījumu sarakstā.
Jau 25 gadus Latvijas Televīziju par savu darba vietu sauc Uģis Joksts. Vadījis daudz dažādu projektu, bieži tiešajā ēterā. Uģis teic, ka ar kaut ko pārsteigt viņu ir ļoti grūti. Četrpadsmit gadus Joksts ir arī erudīcijas spēles "V.I.P." vadītājs, un tas, ka šis ir viens no skatītāju visiemīļotākajiem raidījumiem, lielā mērā ir arī viņa nopelns. "Man vienmēr ir patikusi Uģa atvērtība un spēja domāt tiešraidē – precīzi turoties pie scenārija, viņš allaž nāk ar savu pienesumu," tā Uģi raksturo "V.I.P." redaktore Sandra Freiberga.
Pagaidām Krievijas īstenotā propaganda caur vēstures naratīviem Latvijā nav īpaši efektīva – tā neskar pietiekami izglītotus cilvēkus, kas daudzmaz interesējas par vēsturi. Vienlaikus ar vēstures zinātni mums ir ļoti daudz problēmu – trūkst vēstures zinātnieku, pētnieku, skolotāju, un mūsu publiskā vēsture ir atsevišķi projekti, bet vienotas vēstures politikas nav, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda vēsturnieks Jānis Šiliņš.
Ukrainis Pavlo Gončaruks, izmantojot jogu, palīdz gan civilo, gan militārpersonu veselībai, kā arī ar jogas maratoniem spējis savākt krietnus līdzekļus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Latvijas Radio raidieraksta "Drošinātājs" veidotāji aicināja Pavlo uz sarunu par jogu kara laikā.
"Mēs taču sakām, ka mēs visi esam šajos divos gados daudz ko pārdomājuši un daudz kur mainījušies. Ja mēs redzam šo Krievijas pilnīgi simtprocentīgo iznīcības politiku pēdējos divos gados, tad kompromisa vairs nevar būt. Ne sportā, ne biznesā," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda Guntis Ulmanis, pirmais Valsts prezidents pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Viņš atzina, ka brīnās par dzirdamo taisnošanos par sadarbību ar Krieviju biznesā vai sportā – viņaprāt, jebkādas attiecības ar Krieviju šobrīd ir vienkārši noziedzīgas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.