Dzīve & Stils / Sarunas
«Šodien nav pelēkās krāsas – ir vai nu melna vai balta». Saruna ar Daugavpils Mūzikas skolas direktoru Aivaru Broku
"Ja es būtu pakļauts pašvaldībai un izkārtu karogu, tad mani atbrīvotu no darba," saka Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks. Viņš, atbalstot Ukrainu, pie vidusskolas mastā pacēla tās karogu, kas daļu daugavpiliešu sadusmoja. Broks uzskata, ka arī Daugavpils pilsētas dome ir par Putinu. Viņaprāt, šodien nav pelēkās krāsas. "Vai nu tu esi par, vai nu tu esi pret," tā sarunā ar Latvijas Radio sacīja skolas direktors.
Seko bērnam, un būsi labs tētis. Saruna ar šefpavāru Ēriku Dreibantu
Šefpavārs, uzņēmējs un divu bērnu tētis Ēriks Dreibants ir prātojis par to, kādam jābūt labam tētim, bet reālajā dzīvē galvā izdomātas konstrukcijas kapitulē, viņš smejot atzīst sarunā ar LSM.lv. Tā vietā, lai pieturētos pie iepriekš izdomātiem priekšstatiem, viņš mēģina bērnu audzināšanai pieiet intuitīvi – seko bērniem, un gan jau būsi labs tētis.
Kā krāpšanu attiecībās uztver sievietes un vīrieši. Stāsta psihoterapeite Aina Poiša
Jo sarežģītākas emocionālās attiecības ar otru cilvēku, jo spēcīgāka ir vajadzība pēc mīlestības, kas bieži noved pie krāpšanas. Kamēr sievietes sānsoli uztver kā pāridarījumu pārim, ģimenei un bērniem, vīrieši biežāk tiek aizskarti personīgi, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” vērtēja ģimenes psihoterapeite Aina Poiša. 
Lai cilvēks cilvēkam ir cilvēks nevis vilks. Saruna ar Polijas vēstnieci Latvijā Moniku Mihališinu 
"Pirms dažām dienām Polijā viesojās Amerikas prezidents Baidens – viņš teica, ka NATO alianses 5. pants ir svēta lieta, un neviena no NATO valstīm nepaliks bez palīdzības, ja kāds tām uzbruks. Tā ka šajā grūtajā situācijā ir arī gaiši punkti, kur varam redzēt, ka cilvēks cilvēkam ir ne tikai vilks, bet cilvēks cilvēkam ir patiešām arī cilvēks," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" uzsver Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina, kura mūsu valstī dzīvo kopš 1998. gada. Viņa atzīst: "Kā vēstniecei varbūt man to nevajadzētu teikt, bet… Latvijā jūtos kā mājās! Šeit esmu pavadījusi pusi no savas profesionālās dzīves."
Es neesmu stiprais vīrietis. 25 gadus vecā Niklāva izdegšanas stāsts
Savulaik Niklāvs Vētra (25) ar draugiem izveidoja audiovizuālā satura producēšanas kompāniju “Creators 22”, radīja video mūziķiem un seriālu televīzijai, trenējās skeitbordā ar mērķi kvalificēties olimpiskajām spēlēm, pavadīja laiku ar draugiem un ģimeni, bet tad vienu dienu salūza un piedzīvoja psiholoģisku izdegšanu, viņš stāstīja Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt”. 
Perestroikas bērniem tēvu kursos nav nekāda Disnejlenda. Saruna ar Tomu Grēviņu
Ja cilvēks vēlas attīstīties profesionāli, viņš iet kursos, bet par bērnu audzināšanu šķiet, ka tas notiks pats no sevis – tā tam nevajadzētu būt, sarunā ar LSM.lv pauž dīdžejs un divu puiku tētis Toms Grēviņš. Viņš pats tēvu kursus apmeklēja pandēmijas laikā, kad abi dēli jau bija nosacīti paaugušies. Toms atzīst, ka tēvu kursos mēdz būt arī tumši brīži, kad vīrieši sāk dalīties stāstos par bērnību: “It īpaši mums, perestroikas bērniem, tur nekāda Disnejlenda nav.”
Normunds Rutulis: Vīrietim jābūt pieejamam savai ģimenei jebkurā diennakts laikā
Vīrietim jābūt pieejamam savai ģimenei jebkurā diennakts laikā – šāda pārliecība gadu gaitā nostiprinājusies dziedātājam, vīram, tēvam un nu jau arī vectētiņam Normundam Rutulim. Sarunā ar LSM.lv Rutulis stāsta, ka atbildības sajūta viņam pieaugusi līdz ar dēla nākšanu pasaulē 36 gadu vecumā. Šobrīd viņam ir svarīgi ģimenē – savā karalistē – radīt mieru, saticību un izaugsmi, bet apkārtējo viedoklis vairs nav tik svarīgs.
Kremļa informācijas burbulis tuvplānā un bēgšana no Krievijas. Studenta Gusta Svena Pētersona pieredze
Krievijā studējušais jaunietis Gusts Svens Pētersons (23) pēc Latvijas Ārlietu ministrijas aicinājuma februāra beigās nekavējoties pamest šo valsti to divu dienu laikā izdarīja. Lai gan Krievijā viņam bija paredzēts pavadīt vienu studiju semestri, Gusts šķērsoja 13 000 kilometrus – no Irkutskas līdz Vladivostokai, tad caur Maskavu uz Pēterburgu, lai ar vilcienu nonāktu Pleskavā un ar kājām šķērsotu Igaunijas robežu, viņš stāstīja Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt”. 
Pieskarties vēsturei ar metāla detektoru. Saruna ar pagātnes liecību meklētāju Dāvi Šīri
Dāvis Šīre (26) par vēsturi interesējas jau no skolas laikiem, taču tikai pēdējos pāris gadus to meklē, lai paturētu rokās. Viņš brīvdienas aizvada, ar metāla detektoru staigājot pa nozīmīgām vietām, lai atrastu liecības par Latvijas vēsturi. Tas ir veids, kā pavadīt laiku pie dabas, atrast vēstures liecības, paturēt vēsturi rokās, Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt” skaidroja Dāvis. 
Deja pēc četriem kurvīšiem. Saruna ar mācītāju Ivaru Jēkabsonu un viņa sievu Martu
Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons ar sievu, kino producenti un sabiedrisko attiecību speciālisti Martu iepazinās draugu kāzās. Marta viņu četrreiz aicināja dejot, bet Ivars atteica, jo tobrīd jaunām attiecībām nejutās gatavs. Piektajā reizē tomēr piekrita un, kā pats saka, notika “pieskāriena zibsnis”. Sadejošanās turpinās laulībā, kurā aug divas meitiņas – četrus un pusotru gadu vecas.
No sapņa par NBA līdz basketbola trenerim olimpiskajās spēlēs. Saruna ar Raimondu Feldmani
Vienā vārdā raksturojot sevi kā treneri, Raimonds Feldmanis nevilcinoties min, ka ir maksimālists. Vienalga – treniņš vai spēle – viņš cenšas no spēlētājiem “izspiest”, cik vien iespējams. Vēl trenerim dažreiz liekas, ka savu audzēkņu spējām tic vairāk nekā viņi paši sev. Raimonds Feldmanis – basketbola treneris, kura trenētie 3x3 basketbola izlases spēlētāji pagājušajā vasarā kļuva par olimpiskajiem čempioniem.
Vai dzīvojam pēcpatiesības vai pēcuzticības laikmetā? Spriež filozofs Māris Kūlis
20. un 21. gadsimta filozofija par savu centrālo tēmu ir izvirzījusi nevis patiesību, bet brīvību un dažādību, Latvijas Radio raidījumā “Brīvības bulvāris” secināja filozofs Māris Kūlis, kurš pagājušā gada nogalē publicējis pētījumu “Finis veritas. Par patiesību un meliem”. Tāpat viņš norādīja, ka trāpīgāk būtu runāt par pēcuzticības, nevis pēcpatiesības laikmetu, kurā dzīvojam, jo tieši neuzticība sabiedrībā kļuvusi spēcīgāka. 
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt