Literatūra
Kultūra / Literatūra
Dzejnieka Leona Brieža (1949) pirmais romāns “Vilcene un atraitnis” ir tiešs un skarbs vēstījums par cilvēku, kas mitinās paralēlos laikos, mēģinot samierināties – ar savu likteni, savu cilvēcību un romāna gaitā neredzamo, bet nojaušamo – nākamību. Sižets vēsta par kādu vīrieti, kas, palicis atraitņos un zaudējis izredzes uz biznesa iespēju, aizbēg kalnos – visai burtiskā nozīmē. Šis, protams, būs tikai ieskats vienā lasījumā versijā, jo tādas iespējamas daudzas – piemēram, romānu var lasīt kā brīnišķīgu skatījumu uz 20. gadsimta vēstures daļu kosmopolītiskā kontekstā, tāpat to var lasīt kā slavas dziesmu zināšanām, ko sniedz cilvēka un dabas tuvība vai meistarīgi savērptu mitoloģiju.
Pēc īsas slimības 88 gadu vecumā no dzīves aizgājusi ASV rakstniece Tonija Morisone - pirmā afroamerikāņu sieviete, kas saņēmusi Nobela balvu literatūrā, otrdien pavēstīja rakstnieces ģimene.
Kā ļoti nozīmīgu notikumu latviešu literatūrā gan nozares profesionāļi, gan citi lasītāji vērtē Leona Brieža jauno romānu „Vilcene un atraitnis”. Tā ir labi pazīstamā dzejnieka debija romāna žanrā.
Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā šogad piešķirta Aivaram Kļavim par triloģiju "Ceļš uz nezināmo zemi". Savukārt Baltvilka balvu bērnu un jauniešu grāmatu mākslā saņēma Anete Melece par ilustrācijām savai grāmatai "Kiosks".
Apgāds “Neputns” laidis klajā poļu literatūras klasiķa Jaroslava Ivaškeviča (1894-1980) darbu izlasi “Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja”. To sastādījusi un tulkojusi Ingmāra Balode.
Uz Egona Līva piemiņas balvu ”Krasta ļaudis” kategorijā “Labākais oriģinālliteratūras prozas darbs latviešu valodā” pretendē 19 literārie darbi, bet kategorijā “Labākais skolu jaunatnes literārais darbs” - pieci darbi, LSM.lv informē konkursa rīkotāji.
Jau pusgadu Latvija kļuvusi par vienu bibliotēku bagātāka, turklāt tā apmeklējama jebkurā diennakts laikā, neizejot no mājas. Šobrīd tā lepojas ar gandrīz 4000 lielu reģistrēto lietotāju skaitu. E-bibliotēka sāka ar 100 grāmatām pūrā, tagad to ir divtik vairāk – pārsvarā latviešu autoru oriģinālliteratūra un tulkojumi. Interesanti, ka pieprasītāko e-grāmatu vidū ir tās pašas, kas atrodas grāmatnīcu un fizisko bibliotēku topu augšgalā.
"Izdevniecība “Dienas Grāmata” laidusi klajā Leona Brieža romānu “Vilcene un atraitnis”.
Apgādā "Jānis Roze" iznācis dzejnieka Andra Ogriņa dzejoļu krājums "tā putna diena", kas ir autora sestā grāmata.
Oskara Vizbuļa debijas grāmata – stāstu krājums “Pēcjēzus vecuma sviests” jūnijā nāca klajā apgādā “Mansards”. Tajā apkopoti 12 kinematogrāfiski, stilistikas un tēmu ziņā nedaudz atšķirīgi stāsti. Taču vienojošais stāstos ir no dažādām un grūti saskaitāmām perspektīvām vētītais – un, ticams, arī literatūrā nebūt ne viegli atbildamais – jautājums par cilvēka dzīves saturu un satvaru, kurš ik dienu sašķīst tūkstošiem detaļu un aizslīd sānu takās. To, starp citu, itin labi atgādina arī pats teksts, lai arī stāstu korpuss kopumā vēsta par nospiedumu, sliedi, ko indivīds ievelk pasaules vaigā. Vai autors piedāvā atbildes? Nē. Taču viņa aprakstītās versijas ir tepat, “no dzīves”, paņemtas un atgādina, ka arī sarežģīto un nerunājamo ir iespējams reflektēt vienkārši un pat brutāli.
Katru vasaru jau ierasti Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padome atzīmē ar īpašu notikumu bērnu literatūrā – Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas pasniegšanu. Šogad žūrija ir lēmusi, ka Jāņa Baltvilka balvas starptautiskā laureāte ir itāļu rakstniece Andžela Naneti (Angela Nanetti). Viņas grāmatu “Mans vectēvs bija ķiršu koks” (izdevējs - Jāņa Rozes apgāds) Latvijas bērni var iepazīt, pateicoties izcilajai tulkotājai Dacei Meierei. Pārējie laureāti tiks atklāti tikai svinīgā sarīkojuma laikā Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā 24.jūlijā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.
Izdevniecība "Dienas Grāmata" laidusi klajā Sigmas Ankravas pētījumu "Indiešu dievi un dieves".
"Nameja gredzena kods" ir jau trešā apgāda "Zvaigzne ABC" un studijas "Platforma filma" kopīgi veidotā grāmata. Atšķirībā no abiem iepriekšējiem darbiem šis izdevums žurnālistei Ilzei Zvejai un redaktoram Valdim Klišānam nodrošinājis īsteni radošu brīvību, jo arī pati filma par vēsturi runā vairāk nekā radoši. "Kaut arī šajā filmā-leģendā nav nekā vēsturiska, tā ieliek pamatideju - pateicoties filmai un tagad arī grāmatai, ceru, ka atpazīstamāka būs vēstures tēma kā tāda," atzīst Klišāns.
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā no 5. jūlija skatāma izstāde “Aspazija. Vētra”, kura atklāj Aspazijas personības un daiļrades “vētrainās šķautnas”, uz cilvēktiesībām orientēto ideju novitāti un šo ideju pārmantojamību un aktualitāti mūsdienās.
Izdevniecība “Latvijas Mediji” aizsāk jaunu grāmatu sēriju “Laika stāsti”. Ceturtdien, 4. jūlijā, Jelgavā notiks pirmās sērijas grāmatas “Devītais” atvēršanas svētki. Romāna autori – žurnāliste un rakstniece Dace Judina un viņas dzīvesbiedrs, komponists Arturs Nīmanis.
Vissenākais šobrīd zināmais rakstu piemineklis, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir Ķīnā tapusī „Pārmaiņu grāmata”. Tai ir aptuveni 5000 gadu, bet grāmata nav tikai unikāla vēstures liecība, bet ļoti populārs un pieprasīts rakstu avots arī mūsdienās. Ne velti tai ir neskaitāmi tulkojumi dažādās pasaules valodās, un tā no jauna tiek tulkota atkal un atkal.
Traģikomiski un dzīves paradoksu pilni ir Oskara Vizbuļa stāsti, kas apkopoti krājumā "Pēcjēzus vecuma sviests" un kas ir autora debija prozā.
No „Gaiļu kalna ēnā” līdz „Mārai”. „Dienas Grāmata” tikko klajā laidusi Osvalda Zebra romānu „Māra” ar Elīnas Brasliņas ilustrācijām.
“Mr Page” – tā saucas grāmatnīca, ko pirms diviem gadiem Rīgā, Miera ielā, izveidoja trīs draugi – Zane, Alise un Gvido. Tajā ir citādāka, no līdzīgiem veikaliem atšķirīga atmosfēra. Pirmais, kas klientiem jādara, ienākot grāmatnīcā, ir jāuzvelk cimdi.
27. jūnijā Latvijas literatūras eksporta platformas “Latvian Literature” pārstāve Juta Pīrāga piedalīsies grāmatniecības industrijas “The Bookseller” mārketinga un publicitātes konferencē Londonā, informē platforma “Latvian Literature”.
Jaunākie
Interesanti