Literatūra
Kultūra / Literatūra
Latvijas Nacionālais teātris paplašinājis savu e-teātra audiogrāmatu plauktu, dažāda vecuma jaunajiem lasītājiem sadarbībā ar apgādu “Liels un mazs” piedāvājot Vasaras bibliotēku Nacionālā teātra aktieru balsīs, medijus informē teātra pārstāvji.
Ideoloģiski brīvdomātāji, autonoma dzīvesveida piekritēji, vizuāli spilgti brīvmākslinieki un nacionālās pašapziņas sludinātāji – tādi bija hipiji Padomju Latvijā. Par dzīvi 70. un 80. gados grāmatā “Mati sarkanā vējā” caur personīgo pieredzi stāsta viens no spilgtākajiem hipiju kustības pārstāvjiem Latvijā – Alfrēds Stinkuls.
Māra Čaklā Rakstu 2. sējums nāk klajā dzejnieka 80. dzimšanas dienas gadā. Grāmatā apkopota dzejnieka brieduma gadu daiļrade: dzejoļu krājumi “Sastrēgumstunda” (1974), “Cilvēks, uzarta zeme” (1976), “Strautuguns"(1978), bērniem veltītais “Minkuparks” (1978) un eseju grāmata par literatūru un autoram tuviem dzejniekiem “Saule rakstāmgaldā” (1975), medijus informē apgāda “Mansards” pārstāvji.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrība sadarbībā ar LNB klajā laidusi divus izdevumus latviešu un angļu valodā par Latvijas Nacionālo bibliotēku – “Nākotnei izlasāmi. Latvijas Nacionālā bibliotēka“ un “The Castle of Light. National Library of Latvia”, informē LNB Atbalsta biedrībā.
Viens no latviešu mākslas klasiķiem Uga Skulme pagājušā gadsimta starpkaru Latvijā bija pazīstams ne tikai kā daudzpusīgs mākslinieks, bet arī kā ražīgs publicists un kritiku autors. Lielākā daļa no tām šobrīd apkopotas apgāda “Neputns” izdotajās 14 burtnīcās. Pateicoties autora veiklajai valodai, tās dod ieskatu gan par tā laika mākslas norisēm, gan par sabiedrībā valdošo noskaņojumu.
Alfrēda Stinkula jaunizdotā autobiogrāfija “Mati sarkanā vējā” ir atklāta un personīga liecība par padomju laikmeta Latviju, medijus informē kultūras menedžmenta centra “Lauska” pārstāvji.
Latviešu tulkojumā klajā nācis rakstnieces Heteres Morisas uz patiesiem notikumiem balstītais romāns “Cilkas ceļojums”, kas turpina autores debijas romāna “Aušvicas tetovētājs” tēmu, taču ir patstāvīgs darbs, medijus informē apgāda “Zvaigzne ABC” pārstāvji.
Dzeja, mūzika, nopietni un nenopietni stāsti 26. jūnijā skanēs Jurim Kronbergam veltītajā vakarā “Jura Kronberga dzeja un draugi”. Tas notiks kafejnīcā “Andalūzijas suns”, un tiešsaistē tam pievienoties aicināts ikviens Jura Kronberga dzejas mīļotājs. Pasākums iecerēts kā uzmundrinājums izcilajam dzejniekam un tulkotājam, kurš šobrīd atrodas Zviedrijā un ir ļoti smagi slims. Viņa situācija dažādās nozīmēs ir ļoti sarežģīta, viņam vajadzīgs arī finansiāls atbalsts, tādēļ cilvēki ir aicināti palīdzēt ar ziedojumiem.
Latviešu tulkojumā klajā nācis franču rakstnieces Delfīnes de Vigānas romāns “Lojalitātes”, medijus informē “Jāņa Rozes apgāda” pārstāvji.
Klajā nākusi Mārītes Putniņas grāmata “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Saldus un Tukuma rajonos”, medijus informē apgāda “Neputns” pārstāvji.
Sirsnīgais stāsts par ielas kaķi Bobu, kurš pilnībā izmainīja kāda Londonas ielu muzikanta dzīvi, iedvesmojis daudzus. Arī Latvijā izdota grāmata “Ielas kaķis, vārdā Bobs”. Jūnija vidū kaķis devies uz citiem medību laukiem.
“Viņš nekad nebūs “viens no daudziem”, bet vienmēr pats sava ceļa gājējs!” – šādus vārdus rakstniekam un publicistam Artūram Snipam veltījis rakstnieks Alberts Bels. Tāds Snips atklājas arī savā jaunajā, tikko klajā nākušajā grāmatā “Rīgas portfelis”, kurā apkopoti dažādu gadu darbi – publicistika, esejas un citi – kas joprojām izskan ļoti aktuāli un spilgti.
Bez Māra Čaklā dzejas Latvijas dziesmu pasaule būtu daudz nabagāka. Tieši viņš ir autors Liepājas skaistajam raksturojumam – “pilsēta, kurā piedzimst vējš”, ne viens vien ilgas pēc mīlestības izsaka ar dzejoli “Uzsniga sniedziņš balts”, vēl kāds jestrā noskaņojumā skandē “Lilioma dziesmu”. Bet “Saldus saule” ir kļuvusi par šīs pilsētas himnu. Lai apliecinātu savu mīlestību dzejniekam, Saldū visu šo nedēļu notiek viņa 80. jubilejai veltīti pasākumi.
Par godu pasaulē atzīmētajai Blūma dienai 16. jūnijā tika aizvadīta īru rakstniekam Džeimsam Džoisam un viņa darbam “Uliss” veltīta konference. Konferencē tika diskutēts par jaunu “Uliss” tulkojumu latviešu valodā, kuru, kā atklājās konferencē, uzņēmusies veikt tulkotāja un publiciste Ieva Lešinska-Geibere, medijus informēja Īrijas vēstniecības Latvijā pārstāvji.
Īru rakstnieka Džeimsa Džoisa pirms gandrīz 100 gadiem sarakstīto romānu "Uliss" mēdz dēvēt par 20.gadsimta literatūras šedevru, modernisma etalonu, kas atstājis neizdzēšamas pēdas pasaules literatūrā. Taču līdzās cildinātājiem tam ir arī plašs noliedzēju loks, kas to atzīst par visu laiku garlaicīgāko un murgaināko romānu. Latviešu valodā Džoisa veikumu varam iepazīt izcili meistarīgajā Dzintara Soduma tulkojumā. Gan šim tulkojumam, gan citām "Ulisa" ietekmēm uz latviešu valodu un kultūru būs veltīta konference, kas notiks 16. jūnijā Latvijas Universitātes Zinātņu mājā. Konferences diena nav nejauša, jo 16. jūnijā daudzviet pasaulē atzīmē tā saukto Blūma dienu, jo romāna darbība norit tieši šajā datumā un tās galvenais varonis ir Dublinas ebrejs Leopolds Blūms.
Rakstnieks Andris Zeibots par savu uzskata analītiķu diskursu. No šī skatupunkta raugoties uz viņa jauno romānu “Krauklis” par Jāni Ziemeļnieku, “tas, ka galvenais varonis zaudē savu cīņu, ir analīzes procesējums, tur nav norādījuma uz to, ka cilvēks nepareizi cīnījās ar sevi. Viņš cīnījās, kā prata,” LTV raidījumā “Kultūrdeva” stāsta autors.
Latvijas Okupācijas muzejā (Raiņa bulvārī 7) 14. jūnijā atvērs fonda “Sibīrijas bērni” vadītājas Dzintras Gekas jaunāko grāmatu “Šalom, Sibīrija!”, kurā apkopotas 1941. un 1949. gadā no Latvijas uz Sibīriju aizvesto ebreju bērnu atmiņas, medijus informē muzeja pārstāvji.
Latvijas Nacionālais teātris paplašinājis savu piedāvājumu, piedāvājot pēdējo gadu labākos latviešu īsprozas darbus savu aktieru lasījumā. Savukārt dažāda vecuma mazākajiem lasītājiem sadarbībā ar apgādu “Liels un mazs” taps Vasaras bibliotēka Nacionālā teātra aktieru balsīs, medijus informē teātra pārstāvji.
Naftas, elektrības un digitālās pasaules vairs nav, katra nācija dzīvo atbilstoši saviem ideāliem, un latviešiem tā ir viensēta, dabai pietuvināta vide un tradicionālās vērtības. Apmēram tāda ir Paula Bankovska jaunajā romānā “Pasaules vēsture” aprakstītā situācija, kāda pasaulē valda tālā nākotnē, aptuveni 3000. gadā.
Izdots rakstnieka Paula Bankovska romāns “Pasaules vēsture”, medijus informē izdevniecībā “Dienas Grāmata”.
Jaunākie
Interesanti