
Kultūra / Literatūra


Grāmatu plauktus papildina divas atšķirīgas dzejas grāmatas: Kristapa Vecgrāvja krājums "Vaska ezers" un Aivara Neibarta "ŅAUdiena.rrr". Šonedēļ var paviesoties arī vairāku izdevumu atvēršanas svētkos.

Ļoti nozīmīgs katras tautas kultūras mantojums ir rotas un to ornamenti. Tās atspoguļo sava laika amatniecības līmeni, estētiskos priekšstatus, mākslas stilus un daudzus citus aspektus. Šim tematam veltīta tikko klajā nākusī arheoloģes un mākslas zinātnieces Baibas Vaskas grāmata "Senās rotas un ornaments Latvijā", kam atvēršanas svētki būs 25. janvārī. Grāmata izseko rotu attīstībai no bronzas laikmeta līdz 18. gadsimtam. Autores pētījumu papildina bagātīgs fotogrāfiju un zīmējumu klāsts.

Jaunā dzejniece Lote Vilma Vītiņa dzeltena kā lēpe vectēva noslēpumainajā dārzā lasa ogas un dzeju. Viņu vilina pilsēta, kurā Čaks skūpsta ar pazolēm ielu.

Lasītāju vidū arvien lielāku popularitāti iemanto Latvijas e-grāmatu bibliotēka 3td.lv, kam šī gada sākumā aprit ceturtais darbības gads.

Šis gads ir ne vien Imanta Ziedoņa, bet arī Ojāra Vācieša gads – 13. novembris būtu Ojāra Vācieša deviņdesmitā dzimšanas diena. Tam par godu Ojāra Vācieša memoriālais muzejs sadarbībā ar Raiņa un Aspazijas māju iecerējis izstādi, kas pētīs un meklēs kopsaucējus Ojāra Vācieša un Raiņa personībās un daiļradē.

Klajā nācis dzejnieka Aivara Neibarta (1939–2001) dzejas krājums "Ņaudiena.rrr", informēja izdevniecībā "Latvijas Mediji". Dzejas krājumu sastādījusi Sarmīte Neibarte, ilustrējusi Gundega Muzikante.

Izziņoti Boloņas bērnu grāmatu tirgus 57. ilustratoru izstādes uzvarētāji, un starp tiem ir arī Latvijas mākslinieces Anete Melece un Aleksandra Runde.

28. janvārī pulksten 18.00 viesmīlīgajās "Miezis un kompānija" telpās izdevniecība "Literatūras kombains" prezentēs grāmatu sērijā "Ārpus laika" iznākušo Kristapa Vecgrāvja dzejas krājumu "Vaska ezers", informē izdevēji.

Dzeja, īspasakas un ilustrācijas bērnam, kas katrā cilvēkā mīt no sākuma līdz beigām – lūk, kas rodams apgāda "Liels un mazs" grāmatā "Ejas un asakas". Izdevuma autors devis vaļu savām abām radošajām pusēm – literātam Žeberam un māksliniekam Andrim Brežem.

Atvēršanas svētkus šonedēļ svinēs trīs nozīmīgas grāmatas – suitu cimdiem veltītais darbs "Suitu novada mantojums. Suit pierkstaiņ un dūraiņ"; grāmata, kuras centrā ir Latvijā senākās etnogrāfiskās fotogrāfijas "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā", kā arī monogrāfija par Jāni Poruku "Pie augstā loga".

Šonedēļ plašākai publikai prezentēs Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas simtgadei veltīto grāmatu "Vējā dzimusī: ar sirdi uz delnas, ar saknēm smiltīs". Apjomīgo pētījumu par mūzikas skolas vēsturi un mūziķu dzimtām veidojusi kultūras žurnāliste Indra Imbovica sadarbībā ar muzikoloģi, ilggadēju mūzikas vidusskolas pedagoģi Aiju Engelmani.

Atskatoties uz 2022. gadu grāmatu pasaulē, nevaram nedomāt par globālajiem notikumiem. Tas atskaņojās gan lasītāju ikdienas, tātad arī lasīšanas paradumos, gan izdevējdarbībā. Grāmatu plauktos necerēti un neplānoti iegūluši vairāki ukraiņu autoru darbi, pasaules elpa ir mainījusies uz neatgriešanos, un 2022. gads pierādījis, ka ieplānot nākotni nav iespējams. Tomēr Latvijas izdevniecības 2023. gadā skatās ar iedvesmas un optimisma pilnām acīm. Ar providences atļauju latviešu lasītājus šogad gaida daudz labas un pat izcilas literatūras. Ieskatāmies izdevniecību 2023. gada plānos kopā!

Antonu Slišānu pazīst kā rakstnieku, novadpētnieku un kultūras darbinieku no Upītes. Lai arī Antons jau vairāk nekā desmit gadus ir aizsaulē, viņa iesākto darbu dzimtā novada tradīciju kopšanā un latgaliešu valodas popularizēšanā turpina viņa bērni un mazbērni. Šobrīd tiek atjaunotas un ierakstītas Antona Slišāna pasakas latgaliski, ko drīzumā varēs noklausīties "YouTube" kanālā. Top arī krāsaina Antona Slišāna pasaku grāmata, kuras ilustrāciju autors ir viņa mazdēls divpadsmitgadīgais Jēkabs Slišāns.

Veltījums Ukrainas kara bērniem ir Dzintara Tilaka jaunā grāmata "Zlatas ceļš". Tās centrā ir trīspadsmitgadīga meitene Zlata, viņas pārdzīvojumi un izjūtas, kad viņa, glābjoties no kara, ir spiesta pamest Ukrainu un doties pie radiniekiem uz Latviju. Dzintars Tilaks iedvesmu grāmatai guvis saskarsmē ar ukraiņu ģimeni, ko viņš uzņēmis savās mājās. Daudzas stāsta detaļas ir ņemtas no patiesiem notikumiem, citas autora izdomātas, pieļaujot, ka tas tā varētu notikt.

Klajā nācis sērijas "Es esmu…" darbs, Viestura Vecgrāvja monogrāfija "Pie augstā loga" – par latviešu rakstnieku un dzejnieku Jāni Poruku (1871–1911), informēja izdevniecības "Dienas Grāmata" pārstāvji.

Klajā nākusi jauna grāmata par psiholoģiski smagu, bet allaž aktuālu tēmu – 1941. gada deportāciju. Dzintras Gekas darbā "Mātes Sibīrijā" apkopotas ap 300 izsūtīto bērnu un māšu atmiņas par tolaik piedzīvoto. Lai gan par šo neizdzēšamo un rūgto sadaļu Latvijas vēsturē ir daudzkārt runāts, autore uzskata, ka tēma īpašu aktualitāti ir ieguvusi tieši tagad.

Pirmā latviešu grāmata ar T. S. Eliota vārdu uz vāka. Lūk, ko lasītājiem pagādājusi izdevniecība "Neputns" un krājuma sastādītāji un redaktori – tulkotāja Ieva Lešinska un dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Eliota "Dzejas izlasē" iekļauti divi Vizmas Belševicas veikti atdzejojumi, bet lielāko daļu atdzejojumu darinājuši paši sastādītāji.

Līdzīgi dažam labam ar mūziku saistītam cilvēkam arī ģitārists Artūrs Zemnieks kovida pandēmijai un ar to saistītajiem ierobežojumiem var būt pateicīgs par jaunu apvāršņu sasniegšanu – muzikālā dīkstāve rosināja ķerties pie grāmatas rakstīšanas. Viņa debija literatūrā, dokumentālais pētījums "Mājās vēl negribas iet" veltīts dzimto Skrīveru mūzikas dzīvei. "Par daudzām lielām grupām – "Līviem", "Pērkonu", "Jumpravu" – ir grāmatas, bet nav par ballīšu muzikantiem!" savu izvēli pamato autors, kas arī karjeru sācis ar spēlēšanu ballītēs.

2023. gadu Jāņa Akuratera muzejs iesāks ar Jāņa Akuratera jubilejas svinībām – 13. janvārī plkst. 18.00 atzīmējot rakstnieka 147. dzimšanas dienu ar vakarēšanu muzejā "Seno laiku stāsti", informēja muzeja pārstāvji.

Grāmatu plauktus gada sākumā papildina četras grāmatas bērniem, kā arī britu autora Daglasa Marijas grāmata "Pūļa neprāts", kas pēta pretrunīgos mūsdienu jautājumus, un Dzintras Gekas darbs "Mātes Sibīrijā".
Svarīgākais šobrīd



















Interesanti



