Kultūra / Literatūra
"Lasīt vajag visdažādākās lietas – sākot ar lubenēm, beidzot ar nopietnu intelektuālo literatūru. Tā ir mana svēta pārliecība. Es uzskatu, ka katrai grāmatai ir savs lasītājs un katrai grāmatai ir sava vieta, bet vēlams, lai tā grāmata tiešām būtu uzrakstīta vai iztulkota labā latviešu valodā," sarunā Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Pa ceļam ar Klasiku" pārliecināti pauž izdevniecības "Jānis Roze" vadītāja un tulkotāja Renāte Punka, kuras tulkotais Kiranas Milvudas Hārgreivas romāns "Džūlija un haizivs" kļuvis par "Jāņa Baltvilka balvas 2024" starptautisko laureātu.
Grāmata, kas varētu būt saistoša garīgajiem meklētājiem, kā arī raisīt diskusijas par garīgiem jautājumiem, reliģiju un ticību – franciskāņu mūka Ričarda Rora darbs "Kailā tagadne" nesen nācis klajā Kārļa Žola latviskajā tulkojumā. Latvijā jau arī pirms tam iznākušas vairākas Rora grāmatas, viņš arī viesojies Latvijā pēc teologa Jura Rubeņa aicinājuma un lasījis lekcijas.
Klajā nācis Mika Koljera romāns "Stārks", ko no angļu valodas tulkojis Valdis Ābols, informēja izdevniecības "Dienas Grāmata" pārstāvji.
Mēs dzīvojam sabiedrībā, kas ļoti uzsver neatkarību. "Man vienmēr ir licies, ka mana vērtība ir manā izglītībā, neatkarībā un spējās daudz darīt," saka Baiba Baikovska, tāpēc pieņemt palīdzību reizēm ir jāmācās. Tā bijis arī ar Elfu, suni-asistentu, kas jau vairāku gadu garumā ne tikai palīdz savai saimniecei ikdienas gaitās, bet ir arī viņas tuvākais draugs. Par abu kopīgi piedzīvoto tagad var lasīt Baibas Baikovskas grāmatā "Elfa – suns, ne cilvēks", un, kā komentē rakstniece Inga Gaile, "mums, kas lasīsim grāmatu, ir ļoti laimējies, ka Baiba savu pieredzi stāsta caur tik maigiem jokiem un ka viņa pastāsta savas traģiskās pieredzes caur komisko".
Nesen klajā nākusi Valta Kalniņa grāmata "Arnolda bailes un mīlestība", kas nule piedzīvojusi arī atvēršanas svētkus. Valtu Kalniņu zinām kā politologu, korupcijas apkarošanas pētnieku, bet izrādās – viņam patīk izteikties arī literāros tekstos vai skicēs. Līdz šim viņš ar tiem spēlējies – kā pats teica atvēršanas svētkos – savā personiskajā smilšu kastē, bet pirms kāda laika nolēmis ļauties izaicinājumam un iesniedzis grāmatas manuskriptu izdevniecībā "Dienas grāmata".
"Tā ir tā viņa klātbūtnes sajūta, kas ir svarīga. Ja viņš kādu brīdi nav bijis repertuārā, man liekas, teātri paši kļūst mazliet nemierīgi un sāk domāt, kur tad ir tas Blaumanis, un ka atkal pie viņa ir jāatgriežas," raidījumā "Monopols" teic literatūrzinātnieks Benedikts Kalnačs, kas pagājušā gada rudenī klajā nāca ar vērienīgu monogrāfiju "Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā", kas tapusi 10 gadu garumā.
Fernandu Pesoas "Nemiera grāmata" ir nozīmīgs 20. gadsimta portugāļu modernisma literatūras piemineklis, poētiska dzejproza, kas aptver aforistiskas piezīmes, pierakstus, dienasgrāmatas daļas – tekstus, kuri tapuši apmēram trīsdesmit gadu laikā. Tie ir teksti par cilvēku un par pilsētu – Lisabonu. Tā ir grāmata, kurai nav manuskripta, kas vākos salikta jau bez paša autora, bet no viņa lādē atrastām lapiņām. Tagad tā Dena Dimiņa tulkojumā izdota arī latviski.
Bagāts un neatsverams mūsu kultūrvēsturē ir arhitektūras vecmeistara un operas "Baņuta" libreta autora Artura Krūmiņa atstātais mantojums. Diemžēl līdz šim arī visai maz izcelts un novērtēts. Daudz plašāk šo izcilo un daudzpusīgo personību varēs iepazīt Ilzes Būmanes grāmatā "Piebaldzēns ar pasaules apvārsni", kas atvēršanas svētkus piedzīvos sestdien, 13. jūlijā, Zosēnos, Skrāģu krogā, kas ir Artura Krūmiņa dzimtā vieta.
24. jūlijā, kad tiks svinēta ievērojamā dabas dzejnieka un bērnu kultūras atbalstītāja Jāņa Baltvilka 80. dzimšanas diena, jau 20. reizi Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome pasniegs viņa vārdā nosaukto valsts nozīmes balvu bērnu un jauniešu literatūrā un grāmatu mākslā. Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv lasītāju balsojumā iespējams izvēlēties labāko un skaistāko grāmatu no balvai nominētajiem darbiem.
Ko Rīga nozīmēja Rīgas centra zēnam Anšlavam Eglītim? Kādām acīm to redzēja Grīziņkalna meitene no strādnieku ģimenes Vizma Belševica vai Iļģuciema puika Zigmunds Skujiņš? Daudz plašāk šos jautājumus varēs izzināt literārajās pastaigās, ko šo trešdien uzsāks Rakstniecības un mūzikas muzejs. Šādus pasākumus muzejs vasarās sāka rīkot pirms četriem gadiem, katru gadu pievienojot jaunus pastaigu maršrutus. Šī gada jaunums ir Gunaram Janovskim un Zigmundam Skujiņam veltītās pastaigas.
"Imanta personības centrā ir cilvēcīgums," tā par savu dzīvesbiedru viņa atmiņu grāmatā "Dari, kas jādara" saka eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Katrs vēstures notikums spēcīgi atbalsojies viņa dzīvē – bēgļu gaitas, svešumā pavadītie 55 gadi un atgriešanās dzimtenē. Grāmata ceļu pie lasītājiem sāka jau martā Rīgā, bet nu aizvadīta pirmā tikšanās ar cilvēkiem reģionā, Kuldīgā.
"Kara laikā valodai ir citas funkcijas nekā līdz šim. Valoda ir kā robeža šobrīd. Arī kā ierocis," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" spriež ukraiņu dzejniece Ļuba Jakimčuka.
Plaši atzīmējot ievērojamā dabas dzejnieka un bērnu kultūras atbalstītāja Jāņa Baltvilka 80. dzimšanas dienu, 24. jūlijā jau 20. reizi tiks pasniegta viņa vārdā nosauktā valsts nozīmes balva bērnu un jauniešu literatūrā un grāmatu mākslā. 4. jūlijā paziņoti balvas nominanti un nosaukti laureāti tulkojumu kategorijā – par Baltvilka balvas starptautisko laureāti kļuvusi britu rakstniece Kirana Milvuda Hārgreiva par romānu "Džūlija un haizivs" un tās tulkotāja Renāte Punka.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.