Kultūra / Literatūra
Bērnu vokālā ansambļa "Knīpas un Knauķi" piecdesmit gadu pastāvēšanas vēsturi biezā grāmatā apkopojusi, aprakstījusi un pati par savas ģimenes līdzekļiem arī izdevusi ilggadējā kolektīva vadītāja Edīte Putniņa.
Gada sākumā pie lasītājiem nonācis izdevniecības “Valters Dakša” izdotais Annas Belkovskas debijas dzejas krājums “Veranda”, kurā apkopoti autores dzejoļi, kas tapuši laikā no 2015. līdz 2021. gadam, informēja izdevēji.
Kaut kādā mērā recenzijas esamība vien jau nosaka to, ka par šo mākslas darbu vai grāmatu ir vērts kaut ko teikt, iedziļināties tajā, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" spriež Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā saņēmējs, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš. Kritika viņam kļuvusi par starpformu starp radošo un akadēmisko rakstniecību. Rakstot recenzijas, viņš arvien vairāk vēlas iet pētniecības virzienā. Dzejnieku Vērdiņš mūslaikos redz kā akadēmiski izglītotu cilvēku, kas arī teorētiskā veidā tuvojas literatūrai.
Valtera Dakšas izdevniecība laidusi klajā Jeļenas Glazovas ceturto dzejoļu krājumu "Наивность/Naivums", informēja izdevējs.
Latgaliešu grāmatu izdevējs SIA "Cymuss" laidis klajā rakstnieka, literatūrzinātnieka Valentīna Lukaševiča eseju krājumu "Casnāgu maizeitis", kas lasītājiem ļaus līdz šim iecienīto latgaliešu dzejas autoru iepazīt arī kā publicistu. Grāmata ir ne vien aforismu pilns skatījums uz lietām, kas nekad nepāriet, bet arī nozīmīgs pienesums latgaliešu esejistikai un latgaliešu rakstu valodas lietojuma bagātināšanai, pavēstīja izdevēji.
Klusie ūdeņi tie dziļākie – tā var teikt par latviešu rakstnieci Lauru Vinogradovu, kuras jaunākajā grāmatā, stāstā bērniem "Tētis un suns" ("Zvaigzne ABC", 2021) ieskanas lasītājiem un autores cienītājiem jau zināmi motīvi. Arī klusā, iekšupvērstā, tomēr spītīgā bērna balss.
Kur tenkas pārtop prozā un kur dzeja kļūst par tautas sirdsapziņas dziesmām? Rakstnieka Riharda Bargā pārdomas pēc "Literatūres" dzejnieka Māra Melgalva pasaulē.
Lietuviešu dzejnieks Vlads Brazjūns ir viens no tiem Baltijas Asamblejas balvu saņēmušajiem autoriem, kura veikums iekļauts Latvijas Rakstnieku savienības veidotajā tulkojumu sērijā. "Atmiņas pārliešana" – tā nosaukta dzejas izlase, kura no lasītāja pieprasa sevišķu iedziļināšanos, jo teksta dziļākie slāņi, iespējams, neatklāsies ar pirmo lasījuma reizi.
No šīs nedēļas Latvijā ir par vienu kultūrvietu vairāk. Siguldas novada Inciemā torņa ēkas telpās atklāta trimdas latviešu rakstniekam, dramaturgam, gleznotājam, žurnālistam un sportistam Anšlavam Eglītim veltīta digitālā ekspozīcija “Anšlavs Eglītis. Jaunais cilvēks”. Inciema pansijā rakstnieks jaunībā pavadījis vasaras, un šeit tapis arī Eglīša zināmākais romāns “Pansija pilī”.
Apgāds "Zvaigzne ABC" ar atdzejotāju Guntara Godiņa un Dailas Ozolas palīdzību lasītājiem sagādājis jaunu iepazīšanos ar mūsu kaimiņvalsts Igaunijas literatūru. "Mēness man asinīs" – tā nosaukta dzejnieces un rakstnieces Kristīnas Ehinas darbu izlase gandrīz no visiem deviņiem autores dzejas krājumiem, kurā mitoloģiski motīvi savijas ar igauņu tautasdziesmu poētikas harmoniskumu un modernās dzejas līdzekļiem.
14. janvārī Ojāra Vācieša muzejā, "svinot literatūru, dzīvi un cilvēka izmisīgo tieksmi saprast sevi un pasauli sev apkārt", rakstniece Krista Anna Belševica aicina uz muzikālu lasījumu-performanci "Neērta un, iespējams, nepatīkama meditācija, kurā pazaudēt sevi (vai atrast)", informēja muzeja pārstāvji.
Ceļu pie lasītājiem sācis latviešu kultūrvēsturnieka un zinātnieka Andreja Johansona eseju krājums, informē izdevniecības “Neputns” pārstāvji. Krājuma sastādītājs ir Pāvils Johansons, redaktors – Raimonds Ķirķis, sērijas māksliniece – Anna Aizsilniece.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs laidis klajā 480 lappušu biezu grāmatu “Ādolfa Karnupa dienasgrāmatas. 1941–1946” – muzeja krājumā glabāta avota pirmpublicējumu, informēja muzeja pārstāvji.
Par spīti tam, ka aizvadītajā gadā grāmatnīcas dažādu ierobežojumu dēļ ik pa laikam nevarēja strādāt pilnā apjomā, jo grāmatas netika iekļautas pirmo nepieciešamības preču sarakstā, kopumā gads pārdošanas apjoma ziņā nav bijis dramatisks, atzīst Latvijas Radio aptaujāto grāmatnīcu pārstāvji. Cilvēku vēlme lasīt pandēmijas laikā neapsīka un iepirkumu grozā tika liktas dažādu žanru grāmatas – no garīgās un filozofiskās literatūras līdz romāniem un praktiskās psiholoģijas.
Kultūrtelpa "Valodu māja" izdevusi latgaliski rakstošās personības Marijas Dzeislas pirmo dzejoļu krājumu "Vysta smierts" jeb latviešu literārajā valodā "Vistas nāve".
Aleksandrs Čaks kā personība, dzejnieks un laikmetu griežu liecinieks. Visas šīs Čaka šķautnes vairākus gadu desmitus ir pētījusi Silvija Radzobe. Ievērojamajai teātra kritiķei dzīves laikā tā arī neizdevās ieraudzīt to apkopotu grāmatā, bet, pateicoties viņas meitai Zanei Radzobei, darbs ir pabeigts un ar nosaukumu "Čaks un laiks" to klajā laiž apgāds "Zinātne".
Izdevniecībā "Aminori" iznācis slovēņu rakstnieka Vinko Mēderndorfera romāns jauniešiem "Sirds plaukstā", informēja izdevēji.
Trīs gadu pastāvēšanu kopš 3td.lv e-grāmatu bibliotēkas darbības sākuma 7. janvārī virtuālā diskusijā atzīmē bibliotēkas īstenotāji un satura veidotāji, aicinot iedzīvotājus izmantot iespēju, lai tiešsaistē lasītu kādu no vairāk nekā 500 e-grāmatām latviešu valodā, informēja Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) pārstāvji.
Mākslinieku apvienība "Orbīta" sērijā "Orbītas bibliotēka" izdevusi dzejnieces Elīnas Bākules-Veiras dzejas grāmatu "Tas ods meklē mani kopš 1981. gada", informēja izdevēji.
Sērijā "Latvijas vēstures mīti un versijas" iznākusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes viduslaiku vēstures profesora Andra Levāna un žurnālista Māra Zandera grāmata "Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?", informēja izdevēji.
Populārākie
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
