Literatūra
Kultūra / Literatūra
Jaunākajiem dzejas izdevumiem piepulcējies "Jāņa Rozes apgādā" izdotais Daiņa Deigeļa krājums “Pilsētā mirstošas saules ēnā”. Tajā autors ar vieglu ironiju aplūko cilvēka neizbēgamo saskaršanos ar pasaules bezjēdzīgumu un pievērš uzmanību cilvēcisko saikņu nozīmīgumam un trauslumam.
Izdevēji līdz 29. janvārim aicināti pieteikties grāmatu mākslas konkursam “Zelta ābele”, kurā tiks apbalvotas 2020. gada skaistākās grāmatas, informēja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijā (LGA).
11. janvārī 83 gadu vecumā mūžībā devusies dzejniece Kornēlija Apškrūma, aģentūrai LETA apstiprināja apgādā "Zvaigzne ABC".
Klajā nācis otrais izdevums apgāda “Neputns” jaunajā dzejas sērijā, kura iepazīstina ar dažādu valstu modernistu un laikmetīgās dzejas autoru darbiem, – Daniila Harmsa dzejas izlase, kuru sastādījis un atdzejojis Einārs Pelšs, informēja izdevniecībā.
Anda Līce ir latviešu dzejniece un publiciste, kura ir vairāk nekā 20 dzejas un prozas grāmatu autore. Pie viņas Cesvainē ciemojās Latvijas Radio 3, lai parunātu par ikdienu, rakstīšanas procesu un šobrīd aktuālajām pārdomām, gaidāmo grāmatu, mākslu un līdzsvaru.
Rakstnieka Rvīna Vardes pārdomas pēc ''literatūres'' pa mirklīgās Austras Skujiņas dzīves un dzejas takām.
Biedrība “Ascendum” laidusi klajā rakstnieka, Latvijas Literatūras gada balvas laureāta Haralda Matuļa otro grāmatu – dzejprozas krājumu "Eksistenciālisms". Sarunā ar Orestu Silabriedi autors stāsta par rakstniecības skolu, dzeju, marginālijām, iespējamo lasītāju, Šūbertu, kas izrādās Bēthovens, un Baha prelūdijas kadenci.
Klajā nācis rakstnieka un literatūrzinātnieka Valentina Lukaševiča dzejas krājums latgaliešu valodā “Pādi navā svāti”, informēja krājuma projekta vadītāja Kristīne Pokratniece. Tas noslēdz 2005. gadā aizsākto tetraloģiju “Ceļš”.
Barikāžu 30. gadadienas atceres priekšvakarā izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā grāmatas “Rīgā deg ugunskuri” papildizdevumu. Tas ir padomju laika militārā žurnālista un PSRS bruņoto spēku pulkveža Modra Ziemiņa reportāžu apkopojums par barikāžu izveidi tieši no armijas virsnieku skatupunkta.
Jaunā – 2021. – gada pirmajās dienās savas pastāvēšanas otro gadadienu atzīmē “3td e-grāmatu bibliotēka”. Saskaņā ar Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) apkopotajiem datiem e-grāmatu bibliotēka divu gadu laikā sasniegusi gandrīz 12 500 lasītāju, kuriem kopumā e-grāmatas izsniegtas vairāk nekā 60 000 reižu un kuri pāršķīruši gandrīz 27 miljonus elektronisko lappušu, informēja KISC pārstāvji.
Atzīmējot Tukuma muzeja astoņdesmit piekto gadskārtu, muzejs izdevis grāmatu ''Pasakas par putniem''. Tajā apkopotas skolotāja un pasaku vācēja Anša Lerha-Puškaiša septiņas paša sarakstītās pasakas, kas drīzāk gan līdzinās fabulām. Līdz ar jaunajā izdevumā apkopotajiem dažādu jomu ekspertu komentāriem pasaku grāmata ļauj ieskatīties arī literatūras vēsturē un iepazīt 19. gadsimta ikdienu Zemgales lauku sētā.
Džeinas Šteinbergas debijas romāns “Lasītāja" ir fantastikas žanra darbs, kurā tehnoloģija un cilvēciskais saplūduši vienā – cilvēka smadzeņu darbības kapacitāti ir izdevies pastiprināt ar kvantu skaitļošanu, un tas vairākkārt palielinājis informācijas apstrādes iespējas. Autore mēģinājusi prognozēt, kas notiktu tad, ja mēs mēģinātu attīstīt mākslīgo intelektu, apvienojot to ar cilvēka fizioloģiskajām, bioloģiskajām iespējām.
Aizejošajā gadā, kad jaunu kultūras iespaidu baudīšana bija ierobežota, daudziem par vienu no drošākajām un populārākajām brīvā laika pavadīšanas nodarbēm kļuva grāmatu lasīšana. Turklāt rakstnieki un dzejnieki bija vieni no retajiem, kuri darbu varēja turpināt, kā ierasts, un pie lasītājiem nonāca plašs latviešu daiļliteratūras jaundarbu klāsts, kā arī vairāki apjomīgi pētījumi un biogrāfiskie stāsti.
Ceļu pie lasītājiem sācis ilggadējās LTV “Panorāmas” žurnālistes Maijas Miglas-Streičas romāns – dzimtas stāsts “Matildes gadsimts”, informēja apgāda “Zvaigzne ABC” pārstāvji.
"Orbītas bibliotēkā" iznācis Andra Kalnozola debijas darbs prozā “Kalendārs mani sauc”. Aktieris, režisors, dramaturgs un rakstnieks atzīmēja: "Mēs to varam uztvert kā manu monoizrādi."
Sirdsgudras, mīļas un daudzslāņainas ir rakstnieka Kārļa Ķezbera dzīvnieku brīnumpasakas. Lai arī viņš tās sarakstījis vairāk nekā pirms pusgadsimta, būdams emigrācijā Amerikā, tās ir ļoti dziļi latviskas un ar savu vēstījumu aktuālas joprojām. Nu jau vairākus gadus Ķezbera pasakas var iepazīt arī Latvijā. Pirms diviem gadiem atkārtoti izdotā versijā klajā nāca grāmata “Brencītis”, tai sekoja “Takšelis Makšelis”, un tikko tām piepulcējusies arī pasaka “Rūķu pasaules ceļojums”.
Apgādā “Neputns” iznācis ilustratores un dzejnieces Lotes Vilmas Vītiņas dzejas krājums “Meitene”. Lakoniskā izteiksmē dzejoļi stāsta par tiešām un sajūtamām lietām, kuras rodamas autores pieredzē.
Dzīvesstāstu sērijā “Bezbailīgie” klajā nācis Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts “Nakts jau nav tikai gulēšanai”. Valentīne Lasmane bija drosmīga pretestības kustības dalībniece un sakarniece vācu okupācijas laikā, kas palīdzēja organizēt bēgļu laivas uz Zviedriju. Vēlāk, jau pati būdama trimdā, viņa bija aktīva cīnītāja pret padomju režīmu.
Literatūrzinātniece un rakstniece Lalita Muižniece vortālam literatura.lv dāvinājusi apjomīgu trimdas autoru balss ierakstu kolekciju. Literatura.lv datubāzē ieviesta jauna sadaļa "Audio", kurā turpmāk publicēs dažādus audio materiālus.
Gada nogalē sācis skanēt latgaliešu rakstniecībai veltīts podkāsts “Puslopys” (“Lappuses”). Tas piedāvā sarunas ar spilgtām personībām, kas raksta latgaliski, un aicina ieklausīties literatūras darbos vai to fragmentos, ko lasa paši autori. Katrā podkāsta sērijā notiek muzikāls pirmatskaņojums, kura tapšanā izmantots uzaicinātā autora darbs. Pirmie uz sarunu podkāstā “Puslopys” aicināti – Ilze Sperga, Raibīs un Annele Slišāne.
Jaunākie
Interesanti