Literatūra
Kultūra / Literatūra
Pie lasītājiem devies apgāda “Dienas grāmata” izdotais rakstnieka Māra Bērziņa romāns “Aizliegtais pianīns”. Autora kontā tas ir jau piektais līdzās stāstiem, lugām un kolorītajam Gutenmorgena personāžam, kurš iemūžināts arī filmā.
No 3.līdz 8.decembrim Rīgas kultūrvietās, bibliotēkās, kafejnīcās norisināsies starptautiskais literatūras festivāls “Prozas lasījumi 2019”. Pasākumā “Japāņu stāstu vēstnieki” 7. decembrī Inese Zandere, Pauls Bankovskis un Andris Kuprišs lasīs vēsturiskus stāstus par japāņu militārā atašeja Makoto Onoderas un viņa dzīvesbiedres Jukiro Onoderas Rīgā pavadīto laiku 20. gadsimta 30. gados.
Izdevniecība “Pētergailis” laidusi klajā dzejnieka Jāņa Tomaša otro dzejoļu krājumu “Smagatlētika”. Dzejas cienītāji noteikti atminas, cik spoži viņš sevi pieteica 2016. gadā ar debijas dzejoļu krājumu “Melnie darba cimdi”. Tas kļuva par gada sensāciju un saņēma gandrīz visas tā gada literārās balvas.
Regīnas Ezeras romāns “Aka” gandrīz pusgadsimtu pēc izdošanas pārtulkots itāļu valodā. Liels izaicinājums un iedvesmas avots iepazīstināt ar Regīnas Ezeras daiļradi arī itāliešus latviešu izcelsmes tulkotājai Margeritai Karbonāro bijusi rakstnieces bagātā latviešu valoda.
Par godu mākslinieka Richarda Zarriņa 150 gadu jubilejai izdotais grāmatas "Richarda Zarriņa atmiņas" otrais, papildinātais izdevums ir latviešu mākslinieka, ekslibra pamatlicēja latviešu grafikā, Latvijas valsts ģerboņa attēla līdzautora, kā arī Latvijas valsts vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metu autora Richarda Zarriņa (1869–1939) autobiogrāfija – saistošs, faktiem bagāts kultūrvēsturisks vēstījums, medijus informē apgāda “Mansards” pārstāvji.
Sākot ar 3. decembri, visas nedēļas garumā Rīgas kultūrvietas, bibliotēkas, kafejnīcas un bārus pieskandinās ikgadējais starptautiskais literatūras festivāls “Prozas lasījumi”. Festivāla viesu valsts un caurviju motīvs šogad būs Japāna.
Vai pēc piecdesmit pilnīga aizlieguma gadiem iespējams atgūt vārdu un vietu Latvijas literatūras vērtību sarakstā? Dzejnieka Edvarta Virzas dzimtas turpinātāji pārliecināti, ka ne. Gandrīz trīsdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas Virzas vārds joprojām raisa pretrunīgas diskusijas – vieni viņu dēvē par Ulmaņa “galma dzejnieku”, otri – par latviskā koda nostiprinātāju literatūrā ar poēmu “Straumēni”.
Īpašs notikums Kurzemes pusē – 25. novembrī atklāta Talsu Galvenās bibliotēkas jaunā ēka, uz kuru pārvākusies arī Bērnu bibliotēka. Talsu Gaismas pils ir ilgi lolots projekts, kura īstenošana prasījusi vairākus gadus un kura kopējās izmaksas ir pārsniegušas 3 miljonus eiro.
Pirmo reizi atšķirt vai kārtējo reizi pārlasīt nozīmīgo Aleksandra Grīna romānu “Dvēseļu putenis” iespējams arī podkāstā. Deviņās daļās kopā ar klausītājiem aktieris Raimonds Celms – Edgara Vanaga lomas atveidotājs filmā “Dvēseļu putenis” – lasa romāna fragmentus, kurus izvēlējies un sakārtojis filmas režisors Dzintars Dreibergs.
Svinot valsts svētku mēnesi un Latvijas armijas simtgadi, apgāds “Jumava” laidis klajā Aleksandra Grīna romāna “Dvēseļu putenis” jauno izdevumu pilnā redakcijā, paziņojumā medijiem informē filmas “Dvēseļu putenis” pārstāvji.
Dzejniekam Aivaram Neibartam, sauktam arī par Ņurbuli, 5. decembrī apritētu 80. gadskārta. Sabiedrības atmiņā dzejnieks palicis ne vien ar savu spilgto dzeju, bet arī tikpat spilgto, odiozo tēlu. Bet jaunajā grāmatā, ko klajā laidis apgāds “Pētergailis”, dzejnieka draugu un līdzgaitnieku stāstos un atmiņās lasītājam ir iespēja iepazīt pavisam citu Ņurbulīti, bez mītu un leģendu uzslāņojuma.
Pēdējo gadu gaitā Latvijas kultūrvidē daudz tiek runāts par mūsu literatūras eksportu. Šobrīd runas ir pārgājušas darbos. Viens no tiem ir mūsu centieni nokļūt grāmatu tirgū Frankfurtē īpašā viesa statusā, kas garantē pastiprinātu uzmanību no tūkstošiem mediju pārstāvju, kas tur pulcējas. Novembrī Latvijā viesojas Somijas un Gruzijas grāmatizdevēji, lai dalītos ar savu pieredzi, kādi ir ieguvumi no prestižās dalības lielākajā grāmatu tirgū pasaulē.
Starptautiskā literatūras festivāla “Prozas lasījumi 2019” programmā no 3. līdz 8. decembrim šogad īpaša uzmanība veltīta Japānas literatūrai. Festivālā ar lasījumiem piedalīsies pasaulē atzīti mūsdienu prozas autori no Japānas – Ito Ogava, Kjoko Nakadžima un Dans Osano –, kā arī vairāki citi pasākumi mijiedarbosies ar Japānas kultūru, paziņojumā medijiem informē organizatori.
18. novembrī televīzijas pirmizrādi piedzīvoja LTV dokumentālā filma “Māras pusē. Dzejniece un rakstniece Māra Zālīte”. Tas ir stāsts par dzejnieci un rakstnieci Māru Zālīti, kura ir viena no nozīmīgākajām Atmodas laika personībām. Viņa gan atzīst, ka šādu lomu nav vēlējusies un tieši sabiedrības spiediena rezultātā nokļuvusi uzmanības centrā. Zālīte uzmanības centrā turpina būt arī šodien, paužot savu viedokli sabiedrībai nozīmīgos jautājumos un radot darbus, kas ir būtiski Latvijas valstiskumam.
Latvijā Alesandro Bariko grāmatas iznākušas kuplā skaitā un dažādos apgādos. “Zīds”, “Okeāns Jūra”, “Misters Gvins”, “Stikla pilis” un citas – kopskaitā vairāk nekā desmit romāni un eseju krājums “Hēgeļa dvēsele un Viskonsinas govis”. Tām pievienojas jaunākā – Daces Meieres tulkotā “Jaunā Līgava”, paziņojumā medijiem informē apgāda “Zvaigzne ABC” pārstāvji.
Radošā tandēma – mākslinieka Aivara Vilipsona un rakstnieces Noras Ikstenas ģimenes vienmēr sanāk kopā, lai atzīmētu īpašos datumus un dalītos savos stāstos. Nupat arī dienasgaismu ieraudzījis Vilipsona un Ikstenas jaunākais kopdarbs – grāmata “Suņa dzīve. Stāsti un suneti”, bet viņiem jau ir radusies ideja jaunai grāmatai ar latviešu jaunvārdiem.
2019. gada novembrī apgāds “Dienas Grāmata” laida klajā vienu no neparastākajiem latviešu prozaiķes Gundegas Repšes darbiem – prozas ciklu “Retināts gaiss”. Tajā ietvertas četras daļas, un katras nosaukums šķietami runā pats par sevi – “Baltijas ceļš”, “Retināts gaiss”, “Baltais galdauts” un “Svētā ģimene".
Dzejnieka Ojāra Vācieša 86. dzimšanas dienā, 13. novembrī, Carnikavas novada pašvaldība 17. reizi pasniedza Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā. Par prēmijas laureātu kļuva dzejnieks Arvis Viguls, kurš naudas balvu – 1000 eiro – saņem par krājumu “Grāmata”, paziņojumā medijiem informē organizatori.
Novembra pirmajā pusē notikušajā sarunu ciklā "Sarunas par izdevējdarbību un dizainu”, kuru kopā ar starptautisku komandu realizē Latvijas literatūras eksporta platforma "Latvian Literature”, īpaša vērība tika veltīta Polijas grāmatizdevēju, ilustratoru un dizaineru pieredzei. Sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" arhitektūras un dizaina izdevniecības "Karakter” vadītājs Pržemeks Dembovskis stāsta par to, kā sākt savu izdevniecību un cik ilgs laiks nepieciešams, lai lasītāji ievērotu tajā izdotās grāmatas.
Laikā no 19. līdz 20. novembrim Latvijā viesosies pārstāvji no iepriekšējām Frankfurtes grāmatu tirgus viesu valstīm – Somijas un Gruzijas – , kā arī 2022. gada viesu valsts – Slovēnijas. Vizītes laikā viesi dalīsies ar pieredzi šādas dalības organizēšanā, kā arī pastāstīs par sasniegtajiem rezultātiem, paziņojumā medijiem informē platformas “Latvian Literature” pārstāvji.
Jaunākie
Interesanti