Literatūra
Kultūra / Literatūra
Literatūra
Papildināts 12:43
Iepazīstoties ar Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA) izvirzītajām grāmatām un to autoriem, šoreiz pievēršamies dzejas kategorijai, kurai nominēti četri dzejas krājumi: Dainas Sirmās "Dievaines", Annas Auziņas "Annas pūra govs", Oskara Orlova jeb Raibīs "Pistacejis" un Eināra Pelša jeb Demon "Condom".
Marinas Kosteņeckas un Georgija Stražnova grāmata “Mans XX gadsimts” (“Мой ХХ век”) sarakstīta neparastā žanrā – kā divu laikabiedru sarunas programmā “Skype” par 20.gadsimta otrās puses vēsturi, kas skatīta caur personiskās pieredzes prizmu.
Līdzdalība Londonas Grāmatu tirgū parāda, ka latviešu literatūra pasaulē ir konkurētspējīga, tāpat ir iespējams ieskicēt tēmas, kas interesē ārzemju lasītāju. Taču šī mērķa sasniegšanai neiztikt bez grāmatniecības stratēģijas.
Grāmatu “Otrā pasaules kara beigas Kurzemes frontē. Asinis mežā” veido cilvēku atmiņas, aculiecinieku stāsti – mutvārdu vēsture par Kurzemes fronti Otrā pasaules kara beigās jeb Kurzemes katla kaujām.
Piektdien, 20.aprīlī, “NicePlace Telpā” Kr. Barona ielā 21a plkst. 18.00 norisināsies Latvijas nozīmīgākā ikgadējā notikuma literatūras nozarē Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) prozas lasījumi.
Literatūrzinātniece Līvija Volkova, kura 27. aprīlī saņems Latvijas Literatūras gada balvu (LALIGABA) par mūža ieguldījumu, neslēpj, ka viņas profesijā ir daudz līdzību ar kārtīga detektīva gaitām. Viņa zina gan to, cik atšķirīgas ir rakstnieku darbistabas, gan arī to, ka mazākā detaļa kādā vēstulē var pavērt gluži jaunu pasauli.
Literatūras nozares profesionāļi cer, ka vairāk nekā 40 latviešu autoru grāmatu izdošana angļu tulkojumā pēdējo divarpus gadu laikā palīdzēs tām nonākt pie lasītājiem arī citās valodās. Jo spāņu, franču, vācu vai, teiksim, japāņu izdevēji pārsvarā nerunā latviski un tādēļ bez tulkojuma nevar novērtēt mūsu autoru veikumu.
Nupat beidzies Londonas Grāmatu tirgus, kur šogad goda viesu statusā bija Latvija, Lietuva un Igaunija. Baltiešu desants Londonā bija ļoti pamanāms. Ar mūsu rakstnieku un dzejnieku piedalīšanos notika dažādas diskusijas, neskaitāmas intervijas, tika rasti kontakti un slēgti kontrakti, kas nākotnē sola izvērsties veiksmīgā sadarbībā, turpinot izdot un daudzināt latviešu literatūru ārzemēs.
12. aprīlī noslēdzas Londonas Grāmatu tirgus, kur īpaša vieta bija ierādīta Baltijas valstīm. Plaša autoru, izdevēju un citu grāmatniecības profesionāļu delegācija trīs dienas pavadīja, rodot jaunus sadarbības kontaktus un nostiprinot jau esošos.
Turpinām iepazīt Latvijas Literatūras gada balvai nominētos autorus un viņu darbus. Šoreiz kārta pienākusi kategorijas "Labākais prozas autordarbs latviešu valodā" nominantiem.
Pirmo reizi Latvijā klajā nākusi grāmata bērniem, kurā Braila raksts apvienots ar audio formātu. Grāmata saucas „Pirāts Džons un karaļa karavīri”, un tās autors ir Raimonds Trūps, kurš pats arī grāmatas tekstu ierunājis audio versijā.
Viens burts – dažādas izrunas. Katrai Baltijas valsts valodai raksturīgā ortogrāfiskā zīme apdzīvo burtu “A”. Tā ir ilustrācija mijiedarbībai, kas tik lielā un nozīmīgā pasākumā kā Londonas Grāmatu tirgus ir īpaši nozīmīga, jo gan Latvija, gan Lietuva, gan Igaunija ir apņēmušās apliecināt sevi kā līdztiesīgas un varbūt pat izcilas spēlētājas starptautiskajā kultūras un arī uzņēmējdarbības vidē.
Gatavojoties īpašo viesu statusam šā gada Londonas Grāmatu tirgū, valdība pirms četriem gadiem lēma šim mērķim atvēlēt divus miljonus eiro. Par šo naudu izdevies gan iztulkot angliski vairāk latviešu literatūras nekā jebkad iepriekš, gan nodibināt saites ar britu un citu valstu izdevējiem un izveidot sistēmu, kā Latvijas literatūrai nodrošināt pastāvīgu logu uz pasauli. Valsts atbalsts radījis „sniega bumbas” efektu interesei par latviešu literatūru ārzemēs, ko svarīgi neapraut arī pēc simtgades svinību beigām, saka eksporta platformas „Latvian Literature” pārstāve Juta Pīrāga.
Londonā otrdien, 10.aprīlī, atklāj vienu no lielākajām un prestižākajām grāmatu mesēm Eiropā – Londonas Grāmatu tirgu. Centrālā loma šogad tajā piešķirta Baltijas valstīm, kas svin savu simtgadi.
Dzejnieks Māris Čaklais katram no mums saistās ar kaut ko savu. Vienam ausīs ieskanēsies "Dzeguzes balss", citam – "Uzsniga sniedziņš balts", vēl citam – "Lilioma dziesma". Tieši Čaklais ir autors Liepājas skaistajai definīcijai – pilsēta, kurā piedzimst vējš.
Pēc mūsu intervijas ar Olgu Pētersoni, kas bija veltīta Raiņa dzejas bilingvālajam krājumam ar viņas atdzejojumiem, pagājuši gandrīz divi gadi. Kopš tā laika viņa paspējusi atdzejot krieviski vēl diezgan daudz – tostarp Aspaziju un mūsu līdzgaitnieku Knutu Skujenieku, un prezentēt šīs grāmatas ne tikai mājās, bet arī Krievijā. Pienācis laiks parunāt – lai gan jāsāk bija ar tēmām, kuras noteica, kā mēdz sacīt, aktuālie jautājumi.
Kā dzejnieks Valters Nollendorfs izvēlas rakstīt latviski, lai izprastu poētiku, kas nāk no Latvijas. Bet tulkošanu uzskata par mūsu valodas attīstības ceļu. Kā Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs viņš atzīst, ka vispirms jāuzbūvē muzejs un tad jāatlicina laiks savas dzejoļu grāmatas izdošanai.
Pērn Latvijā darbojās 788 pašvaldību publiskās bibliotēkas. Tuvojoties Londonas Grāmatu tirgum, Latvijas Radio dodas ciemos pie bibliotekāriem Latvijas aktīvāko lasītāju novadā – Durbē.
Apgādā "Zvaigzne ABC" iznācis jau otrais Roberta Galbraita romāns sērijā par privātdetektīvu Kormoranu Straiku - "Zīdtārpiņš". Otrais aizraujošais detektīvromāns par Kormoranu Straiku turpina tēmu, ko iesācis pagājušā gada neapstrīdamais hits “Dzeguzes sauciens”.
Gaidot Latvijas Literatūras gada balvas uzvarētāju paziņošanu 27. aprīlī, Latvijas Radio 3 "Klasika" aicina tuvāk iepazīt balvai nominētos autorus un viņu darbus. Sāksim ar kategorijas "Labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā" nominantiem.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti