Literatūra
Kultūra / Literatūra
Izdevniecība "Latvijas Mediji" laidusi klajā latviešu etnogrāfijas pētnieces un popularizētājas, slavenās Grosvaldu–Grīnbergu dzimtas pārstāves Mērijas Grīnbergas (vecākās) atmiņu pierakstus “Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas”, ko sastādījusi Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja galvenā krājuma glabātāja Agita Ančupāne, informēja izdevēji.
27. oktobrī dzejniekam, rakstniekam, vienam no latviešu urbānās dzejas aizsācējiem Aleksandram Čakam apritēs 120. jubileja. Godinot dzejnieku gadadienā un pieminot viņa literāro mantojumu, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība rīko Čaka jubilejai veltītu pasākumu ciklu, kas sāksies oktobrī un turpināsies novembrī, informēja organizatori.
Dzīve bez atmiņām ir nedzīvota dzīve! Tā uzskatīja jūrmalnieks Kaspars Aleksandrs Irbe, kurš sāka rakstīt dienasgrāmatu 1927. gadā un darīja to līdz pa sava mūža beigām 1996. gadā. Būdams homoseksuāls, Irbe dzīvoja noslēgti, un plašāka sabiedrība par dienasgrāmatu uzzināja tikai pēc viņa nāves. Irbes pieraksti ir unikāls laikmeta dokuments, kas atspoguļo Latvijā notiekošo teju piecdesmit gadu laikā. Biedrībai “Ascendum” sadarbojoties ar LGBT un viņu draugu apvienību Mozaīka”, klajā laists Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatu pirmais sējums “Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927.–1949.”.
Pēc divas nedēļas ilguša vērtēšanas procesa ir zināmi tie 10 jaunie autori, kuri turpina cīņu par sava romāna izdošanu. Jauno rakstnieku darbu fragmentus lasīja gan žūrijas komisija, gan arī ikvienam sabiedrības loceklim bija iespēja piedalīties publiskajā balsojumā. Vērtēšanas nākamā (trešā) kārta turpināsies līdz 25. oktobrim, kad būs zināmi trīs fināla darbi, kuri tiks nodoti izskatīšanai izdevējam, informēja konkursa rīkotāji.
Tapusi jauna audio pastaiga vai ejamizrāde "Aleksandrs un Čaks", ko tās veidotāji raksturo kā gara acīm ieraugāmu ceļojumu laikā. Tā aptuveni stundas garumā piedāvā izstaigāt Čakam nozīmīgas vietas Rīgas centrā un caur šo vietu stāstiem tuvāk iepazīt gan pašu dzejnieku, gan viņa laiku. Izrāde balstās Čaka daiļradē, preses materiālos un vēl citos avotos, un tās galvenais vadmotīvs ir Čaka attiecības ar varu.
“Atgriešanās. Senākā dzīvā grāmata latviešu valodā” – tā ir izstāde, kas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) atklāj vairāku gadu notikumu ciklu “Latviešu grāmatai 500” un uz kuru no Upsalas atceļojusi senākā saglabājusies latviešu valodā izdotā grāmata. Ekspozīcija ir kā rosinājums apzināt latviešu valodā iespiesto tekstu vēsturi un to atstāto intelektuālo nospiedumu Baltijas reģiona domas laukā.
Biedrība "Ascendum" kopā ar LGBT un viņu draugu apvienību "Mozaīka" izdevusi Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatu pirmo sējumu "Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927–1949", informēja izdevēji. Dienasgrāmatas tekstu papildina vēsturnieces Inetas Lipšas komentāri un attēli no Irbes arhīva.
Ak, septembri! Tu satraucošais, pārmaiņu pilnais mēnesi, kad viss tik strauji mainās ne tikai dabā, bet arī mūsu dzīvēs, jo ikdienas ritmu sāk diktēt bērnudārznieku un skolēnu gaitas mācību iestādēs. Īpašs šis laiks ir arī skolotājiem – jauns darba cēliens, kādam varbūt jauna audzināmā klase, jauns kabinets un, kas zina, varbūt pat jauna skola. Viens nu ir skaidrs – būt skolotājam ir liela atbildība. Mācīt, rādīt, atklāt, iedvesmot – tam visam vajag daudz iekšējā spēka, un es no sirds apbrīnoju ikvienu skolotāju, kas arī šajā mācību gadā izlēmis sākt, atjaunot vai turpināt savu skolotāja profesionālo karjeru.
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) aicina uz septiņām sarunām, kurās piedalīsies latviešu rakstnieki, kuru romāni izdoti sērijās – “Mēs. Latvija, XX gadsimts” un “Es esmu..”. Māris Bērziņš sarunāsies ar Žaņa Lipkes memoriāla direktori Lolitu Tomsoni un LTV žurnālisti Evu Johansoni, lai kopīgi apspriestu grāmatā "Svina garša" aprakstīto laikmetu, cilvēkus un notikumus.
Dzejas krājums, kas veltīts sievai un kurā ar diviem darbiem debitē ģimenes mīlulis runcis Žižeks. Runa ir par dzejnieka Arvja Vigula jaunāko dzejoļu krājumu “Blusu cirks”, kuru izdevis apgāds “Neputns” un kuru autors nosūtījis ekspertīzei Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.
Pirmais Latvijas Radio veidotais Dzejas festivāls aizsāk jaunu tradīciju, ar smaidu izceļot Eduarda Veidenbauma leģendāro atziņu: "Mums, latviešiem, dzejnieku vesels bars”.
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) aicina uz septiņām sarunām, kurās piedalīsies latviešu rakstnieki, kuru romāni izdoti sērijās “Mēs. Latvija, XX gadsimts” un “Es esmu..”. Viņiem pievienosies arī sarunu biedrs – eksperts, lai kopīgi apspriestu grāmatā aprakstīto laikmetu, cilvēkus un notikumus. Sarunas būs skatāmas tiešraidē PBLA “Facebook” lapā, portālā LSM.lv un “Zoom” platformā, iepriekš piesakoties dalībai, rakstot uz [email protected], informēja PBLA pārstāvji.
Latvija savu dalību 2025. gada Frankfurtes grāmatu tirgū pieteiks viesu valsts statusā. Šo Kultūras ministrijas (KM) virzīto priekšlikumu 14. septembra sēdē lēma atbalstīt valdība.
Mākslinieku apvienība “Orbīta” klajā laidusi eseju un fotogrāfiju krājumu – Lielbritānijas publicista Ovena Heterlija (Owen Hatherley) grāmatu “Baltijas atklātnes”, informēja “Orbītas” pārstāvji.
Pirmo reizi publicēti filozofes Mildas Palēvičas dienasgrāmatu pieraksti, kas aptver laika posmu no 1911. līdz 1972. gadam, un apcerējums “Estētiskās domas attīstība Latvijā”, kas tapis 1960. gadā, informē apgāda “Neputns” pārstāvji.
Ikgadējo dzejas dienu balvu festivāla izskaņā 12. septembrī saņēma dzejnieks Ivars Šteinbergs.
Šodien Latvijā piemin dzejas dižgara Raiņa 156. dzimšanas dienu. Piemiņas pasākums notiks Raiņa priedēs Jūrmalā, kur skanēs dzeja un mūzika. Tāpat interesenti aicināti apmeklēt Jāņa Pliekšāna muzeju Jasmuižā Preiļu novadā.
10. septembrī pulksten 17.00 Tērvetes "Sprīdīšos" Latvijas Radio svinēs rakstnieces Annas Brigaderes 160 gadu jubileju.
Dzejas dienas Jūrmalā sagaidīs ar dzejas lasījumiem pie Raiņa priedēm, poētisku pastaigu atjaunotajā vēsturiskajā Ķemeru kūrorta parkā, izstādes atklāšanu Aspazijas mājā un ielu mūziku un dzejas lasījumiem pie Kauguru Kultūras nama, informēja Jūrmalas pilsētas domes pārstāvji.
8. septembrī Ojāra Vācieša muzejā Rīgā tika pasniegta žurnāla "Domuzīme" Dzejas balva par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu, kas laists klajā no 2020. gada septembra līdz šā gada augustam. To saņēma dzejniece Liepa Rūce par savu pirmo krājumu “Atspulga balss”, ko klajā laidis apgāds "Pētergailis", informēja žurnāla pārstāvji.
Jaunākie
Interesanti