Literatūra
Kultūra / Literatūra
Izstādē “Latvijas gadsimts” aplūkojams arī Kārļa Skalbes dzejolis “Ceļā”, kuru dzejnieks rakstījis, jau nonācis trimdā Zviedrijā, taču Skalbes bēgļu gaitu stāsts lielā mērā raksturīgs daudziem vēlākajiem trimdiniekiem.
Dzejnieks Voldemārs Zariņš pieder pie klusajiem varoņiem, kuri savu brīvību un lielu daļu dzīves upurēja Latvijas neatkarības idejai. Latviešu lēģeru dzejas klasiķis Mordovijas nometnē bija neapstrīdama autoritāte. Viņš iedvesmoja jaunāko cīnītāju paaudzi, tai skaitā arī Gunāru Astru. Nule kā izdota viņa dzejoļu grāmata. Tās radīšanā nenovērtējams ir viņa lēģera biedra Bruno Javoiša ieguldījums, kas klades ar Zariņa dzejoļiem iznesa no ieslodzījuma vietas.
Izstādē “Latvijas gadsimts”, kas aplūkojama Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, iespējams aplūkot arī Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki” manuskriptu rokrakstā no Rakstniecības un Mūzikas muzeja krājuma.
“Sniega bumbas efekts ir sācies, svarīgākais ir to noturēt,” par Latvijas literatūras un autoru ceļiem pasaulē pēc Londonas starptautiskā grāmatu tirgus Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” vērtēja platformas "Latvian Literature” vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauska.
Ceturtdien, 14.jūnijā, atvēršanas svētkus piedzīvos Andras Manfeldes grāmata „Mājās pārnāca basa”, kurā apkopti 18 dažādi stāsti par latviešu piedzīvoto Sibīrijā. Grāmatas izejmateriāls ir sarunas ar savulaik izsūtītajiem cilvēkiem vai viņu tuviniekiem, ko autore atainojusi nevis dokumentālā, bet literāri tēlainā formā. Stāsti ir sāpīgi, skaisti un monumentāli reizē.
Par toleranci un politisko liberālismu pētījumu veikusi Oksfordas Universitātes asociētā profesore Dace Dzenovska. Viņas grāmata "Eiropeisma skola: tolerance un citas pamācības politiskajā liberālismā” nesen atvērta Latvijas vēstniecībā Londonā – gan ar lekciju, gan diskusijām. Pasākumu rīkoja Apvienotās Karalistes Latviešu studentu un zinātnieku asociācija. Dace Dzenovska aicina atkāpties no šībrīža politiskajām debatēm un no malas mierīgi paraudzīties uz to, ko varētu saukt par liberālo vērtību kopumu.
“Interesantākās sarunas varētu būt tādas, ka ome ar šito grāmatu rokās sāks mazdēlam klārēt, kā viņai bija,” par savu romānu “Skolotāji” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” teica rakstnieks Andris Akmentiņš.
Ceturtdien, 7. jūnijā, plkst. 14 Liepājas muzeja ekspozīcijā “Liepāja okupāciju režīmos” tiks atklāta Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) izstāde “Radīti, lai nezustu. Rakstniecības un mūzikas muzeja rokrakstu stāsti”.
Jaunākais Ingunas Baueres romāns “Palieku tev uzticams. Juris Neikens” ir vēstījums par vienu no izcilākajiem mūsu tautas dižgariem.
No pirmdienas, 4.jūnija, ceļu pie lasītājiem sāk Andra Akmentiņa romāns “Skolotāji”, ar kuru izdevniecība “Dienas Grāmata” noslēdz 13 grāmatu ciklu “Mēs. Latvija, XX gadsimts”.
Stenfordas Universitātes radošās rakstniecības pasniedzējs Ostins Smits raksta gan dzeju, gan prozu. Uz Baltijas reģionu viņu atvedis literatūras un pētniecības festivāls, kuru organizēja tīmekļa žurnāls „Punctum”. Festivālā viņš uzstājās ar brīvlekciju un kopā ar citiem viesiem lasīja savu prozas darbu. Latviešu dzejā viņu ieinteresējis dzejnieks, kas mums ir gluži rokzvaigznes statusā – Imants Ziedonis, tomēr jaunajiem viņš cenšoties parādīt, ka dzejas rakstīšanas rezultāts bieži var būt - nekas.
"Apgāds Zvaigzne ABC" laiž klajā trīs jaunu detektīvromānus, to autores ir trīs latviešu rakstnieces - Inguna Dimante, Aija Mikele un Jana Veinberga.
Apgādā "Jānis Roze” iznācis igauņu rakstnieces Mārjas Kangro romāns "Stikla bērns”, kas ir atklāts vēstījums par autores pieredzi brīdī, kurā viņa uzzina par ilgi gaidītā bērna nedziedināmo slimību. Kaut arī tēma ir ļoti smaga, rakstniece apliecina spēju uz to palūkoties ironiski un pat ar humoru, nepazaudējot pamatvēstījuma tiešumu: dzīvība ir lielākā vērtība, kas nodota mūsu rīcībā uz šīs pasaules.
Piektdien, 1.jūnijā, durvis viesiem atkal vērs Imanta Ziedoņa muzejs Murjāņos. Arī šajā vasarā, līdztekus muzeja ekspozīcijai, muzejs apmeklētājiem piedāvās dažādas radošas apmeklējuma programmas, regulārus pasākumus un notikumus visu vecumu cilvēkiem.
Jūnijā rakstnieki Juris Kronbergs, Krišjānis Zeļģis, Rūta Briede un Jānis Joņevs dosies uz Lielbritāniju un Valts Ernštreits uz ASV, lai prezentētu savas nupat iznākušās grāmatas angļu valodā, kā arī piedalītos diskusijās kopā ar autoriem no Lielbritānijas un citām valstīm.
Apgāds “Pētergailis” laidis klajā rakstnieces Noras Ikstenas veidoto lēģeru dzejas klasiķa, divreiz padomju režīma tiesātā Voldemāra Zariņa dzejas izlasi “Jāizdomā brīvība”.
Bez plašas kormūzikas programmas, kas pieskandināja vienu no pasaules zināmākajiem mākslas muzejiem – Orsē muzeju Parīzē – Baltijas festivālā Parīzē būtiska loma atvēlēta arī valodai un literatūrai.
Dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš turpina darbu pie Gunara Saliņa (1924-2010) Rakstu 2. sējuma veidošanas. Tajā būs iekļauti ne vien Saliņa atdzejojumi, bet arī viņa pētnieciskās apceres par latviešu literatūru.
Lasītāji, kas jau iemīļojuši Merisas Meijeres “Mēnesss hroniku” pirmo grāmatu un tās galveno varoni Sinderu, ar prieku var mesties spraigajā, aizraujošajā un ārkārtīgi baudāmajā stāsta turpinājumā, kurā zinātniskā fantastika mijas ar politiskām mahinācijām un romantiku, - nākusi klajā hronikas otrā grāmata ''Skārleta'', vēsta izdevniecība ''Zvaigzne ABC''.
Klājā nācis Inetas Meimanes atmiņu portrets “Nepalikt vienai tumsā. Nora Bumbiere”, informē apgāds “Mansards”.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti