Literatūra
Kultūra / Literatūra
Pazīstams rakstnieks un populāru filmu scenāriju autors, bet – “Valsts prēmiju bijušajam leģionāram nedot!” Jā, leģionārs, turklāt vēl “sēdējis” nometnē, bet – Padomju Latvijas kompartijas galvenās avīzes “Cīņa” speciālkorespondents. Rakstījis dienasgrāmatu, ļoti personīgu un atklātu, lai gan zinājis, ka tolaik tā netiks publicēta. Tie visi ir Egona Līva biogrāfijas fakti. 18. septembrī Liepājā jau desmito reizi tika paziņoti Egona Līva piemiņas balvas “Krasta ļaudis” laureāti.
Dailes teātra simtās jubilejas gadā klajā nākusi teātra kritiķes Līvijas Dūmiņas grāmata par vienu no šī teātra vadošajiem aktieriem Artūru Skrastiņu. Viņš uz Dailes teātra skatuves spēlē jau 25 gadus, un grāmata “Artūra Skrastiņa Spogulija” atklāj aktiera ceļu līdz tai. Tāpat grāmatas lappusēs sastopami tie cilvēki, kuriem bijusi nozīmīga loma aktiera profesionālajā un arī privātajā dzīvē.
Sagaidot dzejnieces Ritas Gāles 95. dzimšanas dienu, izdevniecība “Pētergailis” laiž klajā grāmatu “Saule pusdienā”, kurā ir apkopoti visi līdz šim izdotie Ritas Gāles dzejas krājumi – “Kas lietu sauks” (1965), “Atkala” (1977), “Atšķirtā” (1990), “Pirms Saulgriežiem” (2005), kā arī recenzijas, apceres par krājumiem, intervijas, sarunas, pašas dzejnieces dienasgrāmata un bagāts fotomateriāls, informēja izdevniecībā.
Cēsu Vēstures un mākslas muzejs ir izdevis pētījumu, izstādes katalogu “Vidzemes bruņniecība un Latvija”, informēja muzeja pārstāvji.
Svētdien, 27. septembrī, tiekoties ar dzejnieci Inesi Zanderi, sāksies cikla”Literārās sarunas Lūznavas muižā” rudens sezona, kurā šoreiz iecerētas tikšanās arī ar rakstniekiem Gundegu Repši, Noru Ikstenu un Svenu Kuzminu, informē organizatori. Šajās sarunās līdzās klausītājiem klātienē attālināti iesaistīties arī latviešu diasporas literāro organizāciju pārstāvji no ASV un Vācijas.
Latvijas literatūrā ar bilingvālu dzejas krājumu vairs nevienu neizbrīnīsi, bet, ja vienos vākos apkopoti dzejoļi trīs mēlēs, tas jau ir īpašs notikums. Un tā ir sanācis ar Lībiešu kultūras centra izdoto Baibas Dambergas dzejas krājumu.
Ingas Ābeles grāmatā “Balta kleita” apkopoti stāsti, kas lasīti ikgadējos Prozas lasījumos, ko rakstniece dēvē par rakstnieku un lasītāju Ziemassvētkiem. Deviņos gados sakrāti deviņi stāsti.
Pie lasītājiem ceļu sākusi latviešu autores Vinetas Trimalnieces pirmā grāmata – stāstu krājums “Piepildīts”, informē apgāda “Zvaigzne ABC” pārstāvji.
Vācijas pilsētas Frankfurtes grāmatu gadatirgus šogad notiks netradicionālā formātā. Covid-19 pandēmijas dēļ daļa pasākumu tiek rīkoti tiešsaistē.
Latvijas Universitātes (LU) Lībiešu institūts sadarbībā ar Ludzas pilsētas galveno bibliotēku izdevis “Ludzas igauņu valodas ābeci”, kuras nolūks ir iepazīstināt ar savdabīgu un mazāk zināmu Latvijas kultūras un Latgales kultūrvēsturiskās identitātes daļu – Ludzas igauņiem un to valodu, informēja institūta pārstāvji.
No 24. septembra Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 2. stāvā, Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā, atzīmējot igauņu rakstnieka Jāna Krosa (Jaan Kross) 100. jubileju, būs aplūkojama neliela izstāde “Romāns ar vēsturi. Jānam Krosam – 100”, informēja LNB pārstāvji.
Šogad Dzejas dienu balvu saņēmuši divi autori: Raimonds Ķirķis par debijas dzejoļu krājumu "Kartes" un Jānis Hvoinskis par grāmatu "Mūza no pilsētas N.". Abas grāmatas pērn klajā laidis apgāds "Neputns". "Manī mīt tāds kā iekšējais cenzors, kas visu slikto, kas rodas galvā, automātiski atmet. Manuprāt - jo vairāk raksti, jo mazāk tiek pierakstīts," LR3 "Klasika" raidījumā "Grāmatu stāsti" uzsver Jānis Hvoinskis.
Šogad pie Dzejas dienu balvas tikuši veseli divi autori: Raimonds Ķirķis par savu debijas dzejoļu krājumu "Kartes" un Jānis Hvoinskis par grāmatu "Mūza no pilsētas N.". Abas grāmatas pērn klajā laidis apgāds "Neputns". "Grāmata ir aicinājums maniem kolēģiem – jaunajiem dzejniekiem – uzdrošināties un izdot grāmatas," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Grāmatu stāsti" uzsver Raimonds Ķirķis.
Ceļu pie lasītājiem sākusi Tomasa Pāruma grāmata par mākslinieci Sarmīti Māliņu, kas ir pirmais izdevums, kurā apkopoti visi Sarmītes Māliņas darbi, par kuriem saglabājušās kādas vizuālas liecības, informē izdevniecībā “Neputns”.
Turpinot iepazīstināt ar dažādu gadu Eiropas Savienības Literatūras balvas laureātiem, "Jāņa Rozes apgāds" piedāvā latviešu lasītājiem īru rakstnieces Kārenas Gilesē (Karen Gillece) romānu "Ko atnes viļņi" (“Longshore Drift”), informēja apgāda pārstāvji.
Negaidīti vētraina atsaucība šogad latviešu diasporas grupās bija nule notikušajam "Dzejas dienu" pasākumam “Sirds uz perona”, kurā dzeju aicināts lasīt ikviens. Pasākumi notika četrpadsmit valstīs – rekordliels skaitlis! Latvieši un viņu cittautu draugi pulcējās uz peroniem stacijās un citviet, lai lasītu dzeju, dziedātu, pieslēgtos kopīgam videotiltam.
Jau trešo gadu arī tautieši Apvienotajā Karalistē atzīmē “Dzejas dienas”. Šogad tās pagājušas, atceroties dzejnieku Māri Čaklo, kuram paliktu 80. Birmingemas latviešiem īpaši paveicās, atzīmējot "Dzejas dienas" šīs nedēļas nogalē, jo no 14. septembra Apvienotajā Karalistē stājas spēkā stingrāki pulcēšanās ierobežojumi.
Ar “Dzejas dienu” balvas pasniegšanu noslēgušās gadskārtējās dzejas dienas, kas Rīgā notika no 4. līdz 13. septembrim un pulcēja gan pašmāju dzejniekus un atdzejotājus, gan arī autorus no kaimiņvalstīm.
Dzejas dienās 11. septembrī notiks vairāki pasākumi par godu Raiņa dzimšanas dienai. Pirms 55 gadiem tieši Raiņa simtā dzimšanas diena bija par iemeslu pirmajai Dzejas dienai.
“Rakstu dzejoļus gan bērniem, gan pieaugušajiem. Un tāpēc ir likumsakarīgi, ka arī man ir uzdots jautājums – vai dzeja tiešām dziedē, kā to sludina šī gada Dzejas dienu sauklis? Es domāju, ka nē,” spriež dzejniece Inese Zandere.
Jaunākie
Interesanti