Kultūra / Dizains un athitektūra
Arhitektūras gada balva – žūrija nominantos meklēja jaunu domāšanas veidu
Latvijas Arhitektūras gada balvai nosaukti 9 nominanti, un šogad gada balvas žūrija izvēlējās nominēt tos, kuri uz arhitektūru paskatās citādi. Lielākā nozīme bija nesavtīgām idejām, kas liek cilvēkiem aizdomāties, piemēram, par ekoloģiju un to, kā cilvēkiem piemēroties ēkām, nevis otrādi, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāstīja žūrijas pārstāvji arhitekte Brigita Bula un arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs.
Latvijas Arhitektūras gada balvai izvirzīti 9 nominanti
Latvijas Arhitektūras gada balvas Atlases žūrija izziņojusi darbus – ēkas un procesus – kas turpinās cīņu par augstāko apbalvojumu Latvijas arhitektūrā. No 50 pieteikumiem par Latvijas Arhitektūras gada balvu sacentīsies deviņi žūrijas izvirzīti nominanti, informēja Latvijas Arhitektu savienībā.
Ēkas nav vainīgas pie režīma nodarītā. Kā vērtēt padomju laika arhitektūru?
Tikai 21 padomju laikā celta ēka Latvijā atzīta par vietējās valsts nozīmes pieminekli. Aiz strīpas palikusi virkne kultūras namu, kinoteātru un arī tādi savulaik apjūsmoti objekti kā Rīgas dzelzceļa stacija, Dubultu stacija un Latvijas Televīzijas ēka Zaķusalā. Vai padomju arhitektūra bija tik slikta, vai arī vēl 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas spējam uz šīm ēkām skatīties tikai caur sāpīgās pagātnes plīvuru? Eksperti atzīst, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai varētu uz šī laika atstāto mantojumu Latvijas vaibstos sākt skatīties objektīvi, taču trūkst vērtēšanas kritēriju, lai to darītu.
Zog, kopē vai ietekmējas? Kā savu autordarbu sargā Latvijas dizaineri?
Cilvēkiem bieži liekas, ka viss, kas ir internetā, ir izmantojams bez maksas. Bet internets ir pārpildīts ar autortiesību objektiem, un tam ir ļoti jāseko līdzi, sarunā par autordarbu aizsardzību un dizaina kopēšanu Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumā “Kāpēc dizains” uzsver dizaina biroja H2E vadītāja Dagnija Balode.
2020. gada balvu Rīgas arhitektūrā saņem «Hanzas perons»
5. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā, piecpadsmito reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. Šogad tā “Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā” piešķirta "Hanzas peronam" un tā autoriem: arhitektiem Reinim Liepiņam, Ilzei Liepiņai, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam. Papildus gada balvai Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.
Pilsēta pieredzējumam. Vai Rīgai vajadzīgs galvenā dizainera birojs?
Līdz ar ārkārtas vēlēšanu noslēgšanos daudzi galvaspilsētā cer uz attīstību ne vien Rīgas pārvaldībā, bet arī jautājumos, kas saistīti ar patīkamāku publisko telpu. Solījumi ir cerīgi, un dzīvojamība, beidzot rādās, būs labāka cilvēciskajam mērogam – gājējiem, velobraucējiem un abu lietotajai pilsēttelpai. Taču Rīgā arvien vairāk un arvien kritiskāk sāk pietrūkt kādas īpašas pozīcijas – pilsētas galvenā dizainera biroja. Kas tas ir un kāds no tā labums, lai veidotu pilsētu pieredzējumam un dzīvīgumam, nevis tranzītam un tukšumam?
Arhitekta Šēnberga piedāvājums koncertzāles būvniecībai – Republikas laukums
Rosinot kvalitatīvu diskusiju par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu un atbalstot viedokļu daudzveidību, savu alternatīvu skatījumu izstrādājis arhitekts Uģis Šēnbergs un viņa domubiedri. Ar viņu idejas projektu šobrīd var iepazīties "MAD Arhitektūras telpā", kas ir iekārtota Elizabetes ielā 2 – ēkā, kuru pēc valdības ieceres ir plānots nojaukt un vietā būvēt koncertzāli.
Veikals kā kolektīvā atmiņa – Salacgrīvas «TOP!»
Būvkultūra izpaužas ne tikai gadsimta būvēs un grandiozos mērogos. Tāpat ēkas funkcijai nav jābūt obligāti saistītai ar kultūru, valsts pārvaldi vai lielu naudu – būvkultūrai ir vieta arī mazākos, ikdienišķos, lokālos objektos 
Būvkultūras zīmē – sākas Eiropas Kultūras mantojuma dienas
Šī gada Eiropas Kultūras mantojuma dienu atklāšana notiks 24. septembrī. Pašā Vecrīgas sirdī, “Trīs brāļos”, tiks uzvilkts pasākuma zili balti dzeltenais karogs un tiks sumināta šī gada tēma – būvkultūra, informēja Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP).
Jaunākie
Interesanti