Dizains un arhitektūra
Kultūra / Dizains un athitektūra
Kā vērtējams piemineklis "Vēstures taktīla", kas veltīts padomju okupācijas upuriem? Kā vidi ap to darīt pievilcīgāku, laipnāku un izskatīgāku? Par to LR3 raidījumā "Mākslas vingrošana" mākslas kritiķis Vilnis Vējš mudina izteikties tēlnieku Ivaru Drulli un arhitektu Andi Sīli.
Augstākā dizaina izglītība Latvijā šogad atzīmē 60 gadus, kas pagājuši kopš Dizaina nodaļas izveidošanas Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). Savos pirmsākumos kā "rūpnieciskās mākslas" nodaļa tā gatavoja jaunos speciālistus padomju industrijai, bet pastāvēšanas laikā piedzīvojusi dažādas transformācijas.
No pirmdienas, 13. septembra, Rīgas un Liepājas ielās ir skatāma konkursa “Latvijas Dizaina gada balva 2021” nominantu un uzvarētāju darbu izstāde, informēja organizatori. 14. septembrī notiks izstādes atklāšanai veltīts žūrijas un nominantu pasākums, kura laikā notiks arī diskusija ar atskatu uz paveikto un skatu nākotnē.
1. oktobrī Rīgā norisināsies Dizaina pastaiga. Tā ir tradīcija, kas aizsākās pagājušajā gadā. Vienas dienas garumā pastaigas pieturpunktos tās dalībniekus sagaidīja dizaineri un nozares pārstāvji, lai stāstītu par savu radošo darbu un vidi. Šogad Dizaina pastaigas virsuzstādījumu noteikusi pasauli skārusī pandēmija – pasākumā piecos pieturpunktos, tostarp divās darbnīcās, kopā ar dažādu jomu ekspertiem tiks meklētas atbildes, kā ar dizaina palīdzību organizēt vidi un procesus, lai mazinātu pandēmijas ierosinātus ekonomiskus un emocionālus zaudējumus, informēja organizatori.
Kritiskā dizaina pionieri "Dunne & Raby" par kritisko dizainu runā kā par mūsdienu dizaina mutāciju, kas ir veidojusies, lai analizētu pašu dizainu strauji mainīgajā pasaulē, – līdzekli, ar kura starpniecību rosināt diskusijas starp dizaina nozari un sabiedrību par nākotni, kuras tapšanā mēs visi līdzdarbojamies.
Amerikas Savienoto Valstu pilsētā Ņujorkā pēc pusotra gada pārtraukuma notiek modes nedēļa. Pasākumos var piedalīties vienīgi tie, kuri vakcinējušies pret Covid-19.
2. septembrī mūžībā aizsaukts arhitekts Viktors Valgums (1948–2021), informēja Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji.
Tik tuvu ūdenim un ar kalnu kristāliem krustos – tāda baznīca Latvijā ir tikai viena. Gulbenes novadā šī ir vienīgā pareizticīgo baznīca, tāpēc uz Stāmerienas Aleksandra Ņevska dievnamu ved gan lūdzēju, gan tūristu ceļi. Lai padomju laikā baznīcu līdz galam neizdemolētu skolas novadpētniecības pulciņš un tajā neierīkotu rauga rūpnīcu, mantojuma aizstāvji vērsās gan pie Ministru kabineta, gan lūdza palīdzību Komunistiskās partijas laikrakstam “Cīņa”, jau tolaik nosodot atrakstīšanos darbības vietā. Dievnama simtgadē tas atguva kādreizējo spožumu, par ko pateicība pienākas gan žurnālistu rakstiem, gan to ietekmē atrastajam labvēlim – visu restaurāciju sedza viena mecenātu ģimene. Oļegs Andrejevičs Kolosovs nu jau ir mūžībā, bet rakstu par bēdīgā stāvoklī esošo baznīcu viņam nodevusi kundze – Emīlija Mihailovna Kolosova.
Man patika šīgada žūrijas atrastais kopsaucējs – kopā būt. Tas ir ne tikai tāds, kas radies pandēmijas dēļ. Patiesībā tam jābūt iekšā katrā projektā – tā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” spriež viens no šīgada Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas saņēmējiem Juris Poga. Viņa un Austra Mailīša arhitektu biroju kopradītā Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā raksturota kā izcils notikums ne vien arhitektūrā, bet arī kultūrvēsturē. Poga domā, ka estrāde varētu kļūt par jauna veida kultūras centru, kur cilvēki nāk arī ikdienā.
30. augustā jau sešpadsmito reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. Šogad tā “Par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam "Origo" tirdzniecības un biroju kompleksam un tā autoriem – arhitektiem Uldim Zanderam, Ingai Piņķei, Artūram Martinsonam, Zanei Straumei, ainavu arhitektēm Ilzei Rukšānei, Helēnai Gūtmanei, Ievai Dimantei, arhitektam-pilsētplānotājam Markam Geldofam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai, informēja Rīgas pilsētas arhitekta biroja pārstāvji.
Latvijas Radio 3 "Klasika" uz sarunu aicina arhitektu Andri Kronbergu, lai runātu gan par Arhitektūras Gada balvu, kas pasniegta 27. augustā, gan par apbalvojumiem, gan arī par ilgi gaidīto koncertzāli. Sarunā arhitekts norāda, ka šobrīd sabiedrībai nepieciešami orientieri - kas ir labi, kas ir tas, pēc kā līdzināties.
Dziesmu svētku estrādes pārbūvei Mežaparkā starptautiskā žūrija piešķīrusi Latvijas Arhitektūras lielo gada balvu un raksturo to kā izcilu notikumu ne tikai arhitektūrā, bet arī kultūrvēsturē. Pēc balvas saņemšanas viens no autoriem arhitekts Austris Mailītis uzsvēra, ka svarīgākais būtu, lai Dziesmu svētku kustība sajustu Mežaparka estrādi kā savu, lai ieskandinātu to. Balvas saņēma arī Stūķu kūts, MAD Arhitektūras telpa un Biroja ēkas pārbūve Miera ielā.
Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji. Balva tika pasniegta svinīgā ceremonijā 27. augustā "Hanzas Peronā". Latvijas Arhitektūras gada balvas ieguva MAD Arhitektūras telpa, biroja ēkas pārbūve Miera ielā un Stūķu kūts, informēja balvas organizatori.
Pienācis “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021” priekšvakars. Gala lēmums ir starptautiskās žūrijas atbildība, bet konkursa atlases žūrija, balvai izvirzot 11 pretendentus, savu darbu jau paveikusi. Atskatoties uz procesu Latvijas Radio raidījuma “Kultūras rondo” ēterā, atlases žūrijas pārstāvis, kinorežisors Uģis Olte atzīst, ka pietrūcis projektu ar augstiem domas ideāliem, kas būtu īstenoti par salīdzinoši pieticīgiem līdzekļiem. Savukārt “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021” saņēmējs, arī atlases žūrijas dalībnieks un "RUUME arhitekti" arhitekts Oskars Vāvere izvēlas izcelt publisko ēku vērtīgos, īpašos risinājumus. Abi tostarp dalās novērojumos par arhitekta profesijas specifiku.
Sākot no 23. augusta, ar dažādu notikumu sēriju Rīgā tiek atzīmēta Arhitektūras nedēļa. Nedēļas notikumu mērķis ir izcelt pēdējā gada sasniegumus arhitektūrā un rosināt diskusiju par arhitektūras nozari un tās virzību. Arhitektūras nedēļu noslēgs Latvijas Arhitektūras gada balvas pasniegšanas ceremonija, kas norisināsies piektdien, 27. augustā, kad tiks paziņoti augstākā apbalvojuma Latvijas arhitektūrā laureāti. Svinīgā apbalvošanas ceremonija norisināsies "Hanzas peronā", informēja Latvijas Arhitektu savienības (LAS) pārstāvji.
Ēka Jūrmalas centrā, Jūras ielā 13/15, tā arī nepieredzēja savu saimnieku skaistās un mierīgās vasaras, svinīgās pieņemšanas un atvērtu durvju laimi. Antons un Emīlija Benjamiņi funkcionālisma formās ieturēto, izsmalcināto un moderno vasarnīcu uzcēla 1936.–1937. gadā. Par Latvijas “preses karali” dēvētais Antons Benjamiņš aizgāja aizsaulē 1939. gada 14. jūnijā, un pēc diviem gadiem šis datums bija liktenīgs arī viņa kundzei.
27. augustā “Hanzas peronā” norisināsies Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 (LAGB 2021) svinīgā ceremonija un balvu pasniegšana, kurā tiks atklāts arī sabiedrības balsojuma uzvarētājs, informēja Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji.
1939. gada 10. jūnijā pieminekļu valdes priekšsēdētājs saņem šādu inspektora Jāņa Jaunzema ziņojumu: “Pagodinos iesniegt Lodes ev.lut. baznīcas uzņēmumus (4 gab.), kurus uzņēmu, būdams komandējumā 1939. gada 6. aprīlī. Lodes baznīca celta 18.gs.s., pašā pēdējā laikā stipri cietuse no nemākulīgiem remontiem. Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstos ieviesta 1939. gada pavasarī”.
Ogres Centrālās bibliotēkas ēkas būvniecībā izmantoti 800 kubikmetri koksnes, un tās dizains veidots, domājot par Ogri kā kūrortpilsētu, un tā ir lielākā pasīvā publiskā koka konstrukciju ēka Latvijā. Jaunā Ogres Gaismas pils, kā to jau iesaukuši vietējie, durvis vēra šonedēļ.
Tērbatas ielā Rīgā katrs nams glabā kādu arhitektūras vai mākslas noslēpumu. Tā ir iela, kurā iedziļināties detaļās. Par gaismu un augšup tiekšanos jo īpaši liek domāt vitrāžas. Tiesa – Tērbatas ielas 14. nams brīvam masu apmeklējumam nav pieejams, tāpat kā romantiskie zirgu pajūgi skatāmi vien vēsturiskajās fotogrāfijās.
Jaunākie
Interesanti