Sadaļas Sadaļas
Kultūra / Dizains un athitektūra
«Dizaina pastaigas: Laikmeta izaicinājumi» laikā meklēs risinājumus dzīvei pandēmijā
1. oktobrī Rīgā norisināsies Dizaina pastaiga. Tā ir tradīcija, kas aizsākās pagājušajā gadā. Vienas dienas garumā pastaigas pieturpunktos tās dalībniekus sagaidīja dizaineri un nozares pārstāvji, lai stāstītu par savu radošo darbu un vidi. Šogad Dizaina pastaigas virsuzstādījumu noteikusi pasauli skārusī pandēmija – pasākumā piecos pieturpunktos, tostarp divās darbnīcās, kopā ar dažādu jomu ekspertiem tiks meklētas atbildes, kā ar dizaina palīdzību organizēt vidi un procesus, lai mazinātu pandēmijas ierosinātus ekonomiskus un emocionālus zaudējumus, informēja organizatori.
Dizaina mutācija – kritiskais dizains. Saruna ar pētnieci Lieni Jākobsoni
Kritiskā dizaina pionieri "Dunne & Raby" par kritisko dizainu runā kā par mūsdienu dizaina mutāciju, kas ir veidojusies, lai analizētu pašu dizainu strauji mainīgajā pasaulē, – līdzekli, ar kura starpniecību rosināt diskusijas starp dizaina nozari un sabiedrību par nākotni, kuras tapšanā mēs visi līdzdarbojamies.
Pastkarte no pagātnes: Stāmerienas Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca – gadsimta lieciniece ar uzvaras zīmi
Tik tuvu ūdenim un ar kalnu kristāliem krustos – tāda baznīca Latvijā ir tikai viena. Gulbenes novadā šī ir vienīgā pareizticīgo baznīca, tāpēc uz Stāmerienas Aleksandra Ņevska dievnamu ved gan lūdzēju, gan tūristu ceļi. Lai padomju laikā baznīcu līdz galam neizdemolētu skolas novadpētniecības pulciņš un tajā neierīkotu rauga rūpnīcu, mantojuma aizstāvji vērsās gan pie Ministru kabineta, gan lūdza palīdzību Komunistiskās partijas laikrakstam “Cīņa”, jau tolaik nosodot atrakstīšanos darbības vietā. Dievnama simtgadē tas atguva kādreizējo spožumu, par ko pateicība pienākas gan žurnālistu rakstiem, gan to ietekmē atrastajam labvēlim – visu restaurāciju sedza viena mecenātu ģimene. Oļegs Andrejevičs Kolosovs nu jau ir mūžībā, bet rakstu par bēdīgā stāvoklī esošo baznīcu viņam nodevusi kundze – Emīlija Mihailovna Kolosova.
Arhitekts Juris Poga: Arhitektūra sakārto ne tikai vidi, bet arī attiecības
Man patika šīgada žūrijas atrastais kopsaucējs – kopā būt. Tas ir ne tikai tāds, kas radies pandēmijas dēļ. Patiesībā tam jābūt iekšā katrā projektā – tā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” spriež viens no šīgada Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas saņēmējiem Juris Poga. Viņa un Austra Mailīša arhitektu biroju kopradītā Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā raksturota kā izcils notikums ne vien arhitektūrā, bet arī kultūrvēsturē. Poga domā, ka estrāde varētu kļūt par jauna veida kultūras centru, kur cilvēki nāk arī ikdienā.  
Gada balvu Rīgas arhitektūrā saņem «Origo» tirdzniecības un biroju komplekss
30. augustā jau sešpadsmito reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. Šogad tā “Par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam "Origo" tirdzniecības un biroju kompleksam un tā autoriem – arhitektiem Uldim Zanderam, Ingai Piņķei, Artūram Martinsonam, Zanei Straumei, ainavu arhitektēm Ilzei Rukšānei, Helēnai Gūtmanei, Ievai Dimantei, arhitektam-pilsētplānotājam Markam Geldofam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai, informēja Rīgas pilsētas arhitekta biroja pārstāvji.
Arhitekts Andris Kronbergs: Sabiedrībai ir vajadzīgi orientieri
Latvijas Radio 3 "Klasika" uz sarunu aicina arhitektu Andri Kronbergu, lai runātu gan par Arhitektūras Gada balvu, kas pasniegta 27. augustā, gan par apbalvojumiem, gan arī par ilgi gaidīto koncertzāli. Sarunā arhitekts norāda, ka šobrīd sabiedrībai nepieciešami orientieri - kas ir labi, kas ir tas, pēc kā līdzināties.
Arhitekts Mailītis: Svarīgākais, lai Dziesmu svētku kustība sajustu Mežaparka estrādi kā savu
Dziesmu svētku estrādes pārbūvei Mežaparkā starptautiskā žūrija piešķīrusi Latvijas Arhitektūras lielo gada balvu un raksturo to kā izcilu notikumu ne tikai arhitektūrā, bet arī kultūrvēsturē. Pēc balvas saņemšanas viens no autoriem arhitekts Austris Mailītis uzsvēra, ka svarīgākais būtu, lai Dziesmu svētku kustība sajustu Mežaparka estrādi kā savu, lai ieskandinātu to. Balvas saņēma arī Stūķu kūts, MAD Arhitektūras telpa un Biroja ēkas pārbūve Miera ielā.
Latvijas Arhitektūras gada balvu saņem Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā
Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji. Balva tika pasniegta svinīgā ceremonijā 27. augustā "Hanzas Peronā". Latvijas Arhitektūras gada balvas ieguva MAD Arhitektūras telpa, biroja ēkas pārbūve Miera ielā un Stūķu kūts, informēja balvas organizatori.
Domāt par pasūtītāja un visas sabiedrības interesēm. Saruna pirms Arhitektūras gada balvas pasniegšanas
Pienācis “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021” priekšvakars. Gala lēmums ir starptautiskās žūrijas atbildība, bet konkursa atlases žūrija, balvai izvirzot 11 pretendentus, savu darbu jau paveikusi. Atskatoties uz procesu Latvijas Radio raidījuma “Kultūras rondo” ēterā, atlases žūrijas pārstāvis, kinorežisors Uģis Olte atzīst, ka pietrūcis projektu ar augstiem domas ideāliem, kas būtu īstenoti par salīdzinoši pieticīgiem līdzekļiem. Savukārt “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021” saņēmējs, arī atlases žūrijas dalībnieks un "RUUME arhitekti" arhitekts Oskars Vāvere izvēlas izcelt publisko ēku vērtīgos, īpašos risinājumus. Abi tostarp dalās novērojumos par arhitekta profesijas specifiku. 
Sākusies Arhitektūras nedēļa; notiks diskusijas, izstādes un Arhitektūras gada balvas pasniegšana
Sākot no 23. augusta, ar dažādu notikumu sēriju Rīgā tiek atzīmēta Arhitektūras nedēļa. Nedēļas notikumu mērķis ir izcelt pēdējā gada sasniegumus arhitektūrā un rosināt diskusiju par arhitektūras nozari un tās virzību. Arhitektūras nedēļu noslēgs Latvijas Arhitektūras gada balvas pasniegšanas ceremonija, kas norisināsies piektdien, 27. augustā, kad tiks paziņoti augstākā apbalvojuma Latvijas arhitektūrā laureāti. Svinīgā apbalvošanas ceremonija norisināsies "Hanzas peronā", informēja Latvijas Arhitektu savienības (LAS) pārstāvji.
Pastkarte no pagātnes: Benjamiņu vasarnīca – izsūtīšanu liecība
Ēka Jūrmalas centrā, Jūras ielā 13/15, tā arī nepieredzēja savu saimnieku skaistās un mierīgās vasaras, svinīgās pieņemšanas un atvērtu durvju laimi. Antons un Emīlija Benjamiņi funkcionālisma formās ieturēto, izsmalcināto un moderno vasarnīcu uzcēla 1936.–1937. gadā. Par Latvijas “preses karali” dēvētais Antons Benjamiņš aizgāja aizsaulē 1939. gada 14. jūnijā, un pēc diviem gadiem šis datums bija liktenīgs arī viņa kundzei.
Pastkarte no pagātnes: Apšu (Lodes) luterāņu baznīca – sargāta gan Ulmaņa, gan LPSR laikos
1939. gada 10. jūnijā pieminekļu valdes priekšsēdētājs saņem šādu inspektora Jāņa Jaunzema ziņojumu: “Pagodinos iesniegt Lodes ev.lut. baznīcas uzņēmumus (4 gab.), kurus uzņēmu, būdams komandējumā 1939. gada 6. aprīlī. Lodes baznīca celta 18.gs.s., pašā pēdējā laikā stipri cietuse no nemākulīgiem remontiem. Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstos ieviesta 1939. gada pavasarī”.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt