
Kultūra / Dizains un athitektūra


Dizains un arhitektūra

Dizains un arhitektūra

Savas durvis interesentiem vērusi Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja veidota izstāde "Snīkeri: eko x ego". Šī ir pirmā izstāde, kas norisinās atjaunotajās Medicīnas muzeja izstāžu telpās un, atsaucoties uz izstāžu autoru sacīto, būs "eksperiments ārpus ierastā spēles laukuma".

Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena šogad būs Pasaules arhitektūras galvaspilsēta. Šo titulu piešķir ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija.

81 gada vecumā 29. decembrī mūžībā aizgājusi angļu tērpu dizainere Vivjena Vestvuda (1941–2022). Viņa tiek uzskatīta par panku stila pamatlicēju modē.

"Mākslīgais intelekts ir tikai rīks! Tas nav šeit ieradies, lai mūs aizvietotu vai atņemtu mums darbu," uzsver dizainers un audiovizuālais mākslinieks Reino Apse, kurš raidījumā "Kāpēc dizains?" dalās pārdomās par to, kāda ir mākslīgā intelekta ietekme uz dizainera darba ikdienu. Mākslīgais intelekts kļuvis par ierastu praksi daudzās jomās no vēl gana futūristiskās pašbraucošo automobiļu nozares līdz rekomendācijām sociālajos tīklos vai rezultātiem "Google" meklētājā. Taču, lai arī ar mākslīgo intelektu saskaramies arvien biežāk, viedokļi un sajūtas par to atšķiras.

Īstu Ziemassvētku sajūtu Liepājā var notvert Liepājas 17.–19.gs. interjera muzejā "Hoijeres kundzes viesu nams", tur krogā ik dienas ne tikai smaržo pēc šmorētiem kāpostiem, bet muzeja darbinieki uzbūruši Ziemassvētku eglīti no pašu darinātiem rotājumiem, turklāt to paveikuši, iedvesmojoties no 19. gadsimta tradīcijām. Muzejā gada nogalē notikušas 30 muzeja pedagoģijas nodarbības, kuru laikā bērni varēja iepazīties ar Hoijeres namu un paši darināt eglīšu rotājumus.

"Varbūt tas ir stāsts par to, kā bērnības romantiskie sapņi realizējas dzīvē… Esam tā paaudze, kas vēl lasīja grāmatas, un man ļoti patika grāmatas par vēsturi. Arī par tehnikas vēsturi, par piedzīvojumiem. Piemēram, "Ķēniņa Zālamana raktuves" – manā dzīvē tas ir piepildījies! Man ir pazemes ejas, pagrabi, pilsdrupas, muižas, kapenes un tā joprojām, kas ir pilnas ar dārgumiem," saka arhitektūras vēsturnieks un būvpētnieks Ilmārs Dirveiks. Šogad aprit 40 gadi, kopš Latvijā – vēl padomju laikā – tika iedibināta jauna specialitāte: arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Dirveiks ir viens no vadošajiem pētniekiem, kas šobrīd darbojas šajā jomā.

Publiskoti "Latvijas Dizaina gada balvas 2023" otrajā kārtā tikušie dizaina darbi. No rudens pieteikšanās kārtā saņemtajiem 93 darbiem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzījusi 33 darbus. Darbu vērtēšana notika piecās kategorijās: produkti, pakalpojumi, komunikācija, vide un digitālie risinājumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts komunikācijas dizaina kategorijā — 32, kam sekoja produktu dizaina kategorija ar 27 pieteikumiem un vides dizaina kategorija ar 23 pieteikumiem, informēja balvas organizatori.

Savā profesionālajā darbībā bieži esmu veidojusi skatuves tērpus mūziķiem un zinu, ka tērpiem ir jābūt skaistiem un ērtiem – tik vienkārši.

Novembra sākumā darbību uzsāka jauna iniciatīva – ziedojumu platforma "Stopify", kas ļauj "abonēt" ikmēneša ziedojumu Ukrainas armijai. Līdz 6. decembrim pāri par 4000 platformas lietotāju no 43 pasaules valstīm saziedojuši jau vairāk nekā 77 tūkstošus eiro. Digitālā dizaina aģentūras "Cube" dizainers un "Stopify" projekta līdzdalībnieks Mārcis Miķelsons-Germs stāsta, ka dizaineru uzdevums bija radīt pieredzi, kas cilvēkiem, kuri vēlas atbalstīt Ukrainu, ļautu to darīt ērti un viegli. Atsaucoties uz populāro mūzikas un video straumēšanas platformu dizainu, "Stopify" ziedotājiem piedāvā vairākus abonementu veidus un rūpējas par to, lai maksāšanas process ir automatizēts.

Gluži nesen kopīgi svinējām Liepājas operas simtgadi, taču simt gadu atskatu pelnījusi arī Liepājas pilsētas arhitektūra, un šādu monumentālu pētījumu, kuram dots nosaukums "Pilsēta starp jūru un ezeriem. Liepājas arhitektūra 100 gados", radījuši divi arhitekti – Jānis Dripe un Jānis Lejnieks.

Astoņdesmit septiņu gadu vecumā mūžībā devies arhitekts Meinhards fon Gerkāns, kurš projektējis izcilas celtnes Vācijā, Latvijā, Krievijā, Ķīnā un citviet.

Kultūras ministrijas (KM) organizētajā metu konkursā par Latvijas ekspozīcijas koncepciju un tās īstenošanu Venēcijas biennāles 18. starptautiskajā arhitektūras izstādē 2023. gadā astoņu pretendentu vidū par spēcīgāko atzīts arhitektu biroja "DEI ARH" veidotās komandas mets − "T/C Latvija", informēja kultūras ministrijas pārstāvji.

Šonedēļ Daugavpilī un Līvānos notiek izglītojoši pasākumi par kustības "Jaunais Eiropas Bauhaus" darbības mērķiem un virzieniem. Tieši vietējās kopienas, kas bieži vien bez finansējuma īsteno lokāli ļoti nozīmīgus projektus, transformēs "Veco Eiropu", uzskata kustības "New Bauhaus" vēstnieks Jānis Ķīnasts. Arī Daugavpilī aktīvi darbojas vietējās kopienas, turpinot realizēt idejas, kas nav guvušas atbalstu lielākos projektu konkursos. "Jaunā Bauhaus" ideju Daugavpilī vērtē atzinīgi.

2. decembrī tiešsaistē norisināsies šī gada noslēdzošais starptautiskās dizaina kopienas SEGD Rīgas nodaļas organizētais pasākums "Dizains un pētniecība" (Design&Reseach). Septiņi starptautiski dizaina nozares eksperti – gan akadēmiskās vides pārstāvji, gan praktizējoši dizaineri, stāstīs par dizaina un pētniecības nozīmi sociālo un sistēmisko problēmu aktualizēšanā dažādās pasaules valstīs, informēja pasākuma rīkotāji.

Jebkuram cilvēkam nonākšana slimnīcā saistās ar satraukumu un psiholoģisku diskomfortu. Bērnam, pirmo reizi šķirtam no vecākiem, tā var kļūt par emocionālu traumu. Slimnīcas arhitektoniskā tipoloģija simt gados ir attīstījusies reizē ar medicīniskiem atklājumiem par ārstēšanas metodēm. Bet kas vēl raksturo mūsdienīgu slimnīcu? Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pašlaik tiek īstenots vērienīgs projekts, kas skar slimnīcas iekštelpas un ārtelpas attīstību un risina kā funkcionālos, tā psihoemcionālos aspekus.

Cilvēki vienmēr ir gribējuši būt skaisti: jau pat senajā Ēģiptē modes cienītāji un modernas sievietes acis izcēla ar antimona krāsu, kas tajā laikā kļūdaini tika uzskatīta par svinu, bet senie grieķi izgatavoja skropstu tušu no kvēpiem. Attīstoties zināšanām un tehnoloģijām, mode gājusi arvien tālāk, evolūcijas gaitā izgudrojot ļoti oriģinālus un dažkārt bīstamus priekšmetus.

Līdz ar jūgendstila aizsākumu namu dekoros sākās pilnīga radošā brīvība, kombinējot visdažādākos tēlus no skandināvu, ģermāņu mitoloģijas, un tur milzīgu lomu spēlēja tēlnieku radošās fantāzijas, "Radio Naba" raidījumā "Portolāns" atklāj jaunās grāmatas "Antīkie tēli Rīgas ielās" autors Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Harijs Tumans. Savā darbā viņš ir izzinājis Rīgas vēsturiskā centra dažādos laikos celto ēku dekorus, šifrējis un aprakstījis tajos iekodētos vēstījumus.

Programmas "Latvijas skolas soma" komanda sadarbībā ar dažādu kultūras nozaru ekspertiem turpina rakstu sēriju, lai iepazīstinātu ar kādu no programmā iekļautajām kultūras nozarēm. Šomēnes fokusā dizaina nozare.

Sekojot pasaules labāko muzeju praksei, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs īstenojis sen lolotu ideju, izveidojot ikvienam pieejamas īsfilmas par Latvijas dizaina vecmeistariem – slavenās robežzīmes "RĪGA" veidotāju Valdi Celmu, kinētiskā vides objekta "Sakta" autoru Artūru Riņķi un mākslinieku, kritiķi un kuratoru Jāni Borgu.

Lai mazinātu bezpajumtniecības problemātiku Latvijā un veicinātu cilvēku pilnvērtīgu atgriešanos sabiedrībā, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) uzsācis jauna pilotprojekta īstenošanu Liepājas, Valmieras un Rīgas pašvaldībās. Īstenojot šo izmēģinājumprojektu, plānots ieviest citās valstīs izmantoto pieeju "Mājoklis vispirms" ("Housing First"). Viens no projekta realizētājiem ir dizainers Kristians Zalāns, kurš Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains?" uzsver: "Dizaineru pašu interesēs arī ir mēģināt paplašināt to savu darbības lauku un parādīt visai sabiedrībai, ka dizains var būt lietderīgs ļoti dažādās dzīves jomās. Jo galu galā pakalpojumus, kas saistīti ar sociālajiem jautājumiem, mēs paši kaut kā esam dizainējuši."
Svarīgākais šobrīd



















Interesanti



