Dizains un arhitektūra
Kultūra / Dizains un athitektūra
Dizains un arhitektūra
Dizains un arhitektūra
Latvijas Arhitektu savienība 5. janvāra padomes sēdē pārrunās jautājumu par iespējamām alternatīvām nacionālās koncertzāles novietnei.
No kādreizējā vīna pagraba un tirgotavas nama jumta Rīgā jau kopš 2018. gada ir pazudusi slavenā tēlnieka Augusta Franca Folca skulptūra “Vīrs ar kannām”, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Šobrīd tā rotā tēlnieka un skulptūras restauratora Edvīna Krūmiņa darbnīcu, jo restaurācijā atklājas negaidītās problēmas ar skulptūras mehānismu, noskaidroja LTV raidījums “4. studija”.
Ik dienu ap mums ir neskaitāmas informatīvās norādes, zīmes, kas mūs vada un virza – uz ielas, veikalā, koncertzālē, stacijā, lidostā. Mēs tās uztveram kā daļu no apkārtesošās vides. Tāds ir navigācijas dizaina uzdevums: palīdzēt atrast to, ko meklējam, un parūpēties par to, lai šī ceļa meklēšana ir mums droša un saprotama. Kā tas tiek veidots? Par to Latvijas Radio raidījumā “Kāpēc dizains?” stāsta Austrālijas dizaina studijas “Dotdash” izveidotāji, dizaineri Despina Makris (Despina Macris) un Marks Ross (Mark Ross).
98 gadu vecumā miris franču modes mākslinieks Pjērs Kardēns (Pierre Cardin), vēsta raidsabiedrība BBC.
Gadumiju esam raduši sagaidīt ar svētku uguņošanu, taču, lai cik pacilājošs nebūtu salūts, tas līdzi nes arī virkni negatīvu faktoru – tas ir ugunsnedrošs, veicina gaisa un skaņas piesārņojumu un rada draudus dzīvniekiem. Alternatīvu, kas gūst arvien lielāku popularitāti visā pasaulē, ir dronu performances.
22. decembrī kultūras telpā “Hanzas perons” aizvadīts jauno modes dizaineru konkursa “Modes manifestācija” fināls. Tajā par galveno balvu cīnījās 12 jaunie modes mākslinieki, un par uzvarētāju kļuva Rīgas Tehniskās universitātes studente Marta Cimdiņa ar kolekciju "Introvert Extraversion".
Pēc vairāk nekā 20 pamestības gadiem jaunu elpu varētu iegūt viens no savulaik lielākajiem Rīgas dzīvojamajiem namiem, jūgendstila ēka Brīvības un Matīsa ielas stūrī. Jaunie īpašnieki te iecerējuši veidot pieczvaigžņu viesnīcu, par ko tikko noslēgusies publiskā apspriešana. Trīspadsmit tūkstošus kvadrātmetru lielās ēkas atjaunošanā un pārbūvē plānots ieguldīt vairāk nekā 20 miljonus eiro.
Francijas modes nams “Saint Laurent” iepazīstinājis ar savu jauno tērpu kolekciju. Covid-19 pandēmijas dēļ skate tika nofilmēta brīvā dabā un parādīta tīmeklī.
Padziļinātā izpētē par ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā stāvokli konstatēts, ka ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, medijus informēja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits. VNĪ ēku norobežojis, apkārt ēkai izvietojot metālu žogu.
Kultūras ministrs vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot daudzveidīgo arhitektu kopienu uz šķietami neiespējamu misiju – vienoties par vienu kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. Ministrs cer, ka arhitekti dos oficiālu jāvārdu valdības iecerētajai vietai Elizabetes ielā 2, ko joprojām uzskata par labāko variantu, taču devis arī izvēli trīs mēnešu laikā nākt klajā ar tikpat labu vai labāku alternatīvu, ja tāda atrastos. Arhitektu savienības vadītājs šādu izaicinājumu ir gatavs pieņemt.
4. decembrī mūžībā devusies arhitekte-pilsētplānotāja Aldona Berķe (03.05.1933.–04.12.2020.), medijiem pavēstīja Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji.
“Skaidrība, vienkāršība, kaislība” – šādi skan Dailes teātra dibinātāja Eduarda Smiļģa moto, un šīs arī ir kvalitātes, kas caurstrāvo arhitektes Martas Staņas teātra vajadzībām projektēto ēku.
Pēc nama fasādes renovācijas Valdemāra un Dzirnavu ielas krustojumā Rīgā, četriem no divpadsmit fasādē esošajiem atlantiem iztrūkst vienas rokas. Atstāt restaurējamo objektu tādā veidolā, kāds tas bijis – ar zudušām detaļām – ir viena no metodēm kultūras mantojuma saglabāšanā, vēsta LTV raidījums "4. studija".
Apaļas, četrstūrainas, citu formu monētas, ar iestrādātu dzintaru vai akmeni – tās ataino mūsu vēsturi, kultūru, tradīcijas un vispārcilvēciskas vērtības. Tik dažādi ir Latvijas bankas kolekcijas monētu sižeti. Kāds ir darbs pie monētu dizaina un kā pirms 30 gadiem ar sākotnēji pārgalvīgākām idejām arī pasaulei Latvija kļuva pazīstama kā valsts, kurā top interesantas monētas – par to saruna ar Latvijas Bankas māksliniecisko konsultantu, vienu no visu laiku izcilākajiem latviešu plakāta māksliniekiem un dizaingrafiķiem Laimoni Šēnbergu. Viņš kopš 1993. gada vada monētu dizaina komisiju un radījis 20 monētu grafisko dizainu.
Bijusī Centrālkomitejas ēka Rīgā, Elizabetes ielā 2, kuras atrašanās vietu valdība apstiprinājusi akustiskās koncertzāles būvniecībai, neatbilst nedz arhitektūras, nedz mākslas, nedz vēsturiska notikuma vietas pieminekļa statusam, uzskata Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) eksperti, savu skaidrojumu lēmumam ēku neiekļaut aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā piedāvājot video ierakstos.
Šonedēļ atjaunotajam Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornim, kas tagad ir reģionālais tūrisma centrs, aprit desmitā gadskārta. Dievnams, kas 16. gadsimtā bijusi pirmā un lielākā Baltijā no jauna uzceltā luterāņu baznīca, līdz ar Jelgavas pilsētu nopostīts Otrā pasaules kara laikā, bet tornis palicis nesagrauts.
Rudens vakariem kļūstot tumšākiem un garākiem, arvien vairāk laika pavadām iekštelpās kopā ar tuvākajiem, nereti – arī spēlējot galda vai datorspēles. Pirmās galda spēles ir veidotas jau tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras, attīstījušās gadsimtu garumā un ir bijušas neatņemama cilvēku dzīves sastāvdaļa. 19. gadsimtā parādījās pirmās galda spēļu izdevniecības, kas spēļu izstrādi padarīja par profesionālu nodarbošanos, savukārt 20. gadsimts mums ir sniedzis iespēju spēles spēlēt ne tikai klātienē, bet arī digitāli. Šodien, spēlējot spēles, mēs varam gan patīkami pavadīt brīvo laiku, gan mācīties, gan apgūt specifiskas profesionālās prasmes.
“Viņas darbu baudījums līdzinās atdevei tango dejā” – tā par gleznotājas Laimas Eglītes darbiem savulaik teicis mākslas zinātnieks Jānis Borgs. Kustība, plastika, ritms un īpašs emocionāls spriegums patiešām ir ļoti raksturīgs Laimas Eglītes gleznām. Tas atspoguļo viņas jaunības lielo aizraušanos ar pantomīmu Roberta Ligera vadītajā ansamblī. Arī viņa pati atzīst, ka savās gleznās “spēlē” ļoti līdzīgi tam, ko kādreiz darīja uz skatuves.
Baltijas arhitektūras skolu plenērā studenti savās vīzijās par akustisko koncertzāli Rīgā nesteidzās nojaukt bijušās LKP Centrālkomitejas ēku Elizabetes ielā 2, kā to iecerējusi valdība.
Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības darba grupas vadītāja vietnieks arhitekts Jānis Dripe uzskata, ka, īstenojot koncertzāles ideju, ēku Elizabetes ielā 2, kur savulaik strādāja Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja, varētu saglabāt. Par akustiskās koncertzāles risinājumiem forumā spriež arī arhitektūras studenti.
Jaunākie
Interesanti