Dizains un arhitektūra
Kultūra / Dizains un athitektūra
Dizains un arhitektūra
Dizains un arhitektūra
6. novembrī ar publiskām prezentācijām un diskusiju noslēgsies Baltijas arhitektūras skolu studentu un profesūras forums-plenērs. Tā mērķis – Nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālās novietnes telpisko iespēju pārbaude Elizabetes ielas 2 areālā, informēja Kultūras ministrijā.
Latvijas Arhitektūras gada balvai nosaukti 9 nominanti, un šogad gada balvas žūrija izvēlējās nominēt tos, kuri uz arhitektūru paskatās citādi. Lielākā nozīme bija nesavtīgām idejām, kas liek cilvēkiem aizdomāties, piemēram, par ekoloģiju un to, kā cilvēkiem piemēroties ēkām, nevis otrādi, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāstīja žūrijas pārstāvji arhitekte Brigita Bula un arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs.
Latvijas Arhitektūras gada balvas Atlases žūrija izziņojusi darbus – ēkas un procesus – kas turpinās cīņu par augstāko apbalvojumu Latvijas arhitektūrā. No 50 pieteikumiem par Latvijas Arhitektūras gada balvu sacentīsies deviņi žūrijas izvirzīti nominanti, informēja Latvijas Arhitektu savienībā.
Tikai 21 padomju laikā celta ēka Latvijā atzīta par vietējās valsts nozīmes pieminekli. Aiz strīpas palikusi virkne kultūras namu, kinoteātru un arī tādi savulaik apjūsmoti objekti kā Rīgas dzelzceļa stacija, Dubultu stacija un Latvijas Televīzijas ēka Zaķusalā. Vai padomju arhitektūra bija tik slikta, vai arī vēl 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas spējam uz šīm ēkām skatīties tikai caur sāpīgās pagātnes plīvuru? Eksperti atzīst, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai varētu uz šī laika atstāto mantojumu Latvijas vaibstos sākt skatīties objektīvi, taču trūkst vērtēšanas kritēriju, lai to darītu.
Cilvēkiem bieži liekas, ka viss, kas ir internetā, ir izmantojams bez maksas. Bet internets ir pārpildīts ar autortiesību objektiem, un tam ir ļoti jāseko līdzi, sarunā par autordarbu aizsardzību un dizaina kopēšanu Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumā “Kāpēc dizains” uzsver dizaina biroja H2E vadītāja Dagnija Balode.
5. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā, piecpadsmito reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. Šogad tā “Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā” piešķirta "Hanzas peronam" un tā autoriem: arhitektiem Reinim Liepiņam, Ilzei Liepiņai, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam. Papildus gada balvai Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.
81 gada vecumā mūžībā devies slavenais japāņu izcelsmes franču modes dizainers Kenzo Takada. Nāves iemesls ir Covid-19 radītās komplikācijas.
Līdz ar ārkārtas vēlēšanu noslēgšanos daudzi galvaspilsētā cer uz attīstību ne vien Rīgas pārvaldībā, bet arī jautājumos, kas saistīti ar patīkamāku publisko telpu. Solījumi ir cerīgi, un dzīvojamība, beidzot rādās, būs labāka cilvēciskajam mērogam – gājējiem, velobraucējiem un abu lietotajai pilsēttelpai. Taču Rīgā arvien vairāk un arvien kritiskāk sāk pietrūkt kādas īpašas pozīcijas – pilsētas galvenā dizainera biroja. Kas tas ir un kāds no tā labums, lai veidotu pilsētu pieredzējumam un dzīvīgumam, nevis tranzītam un tukšumam?
Eiropas Kultūras mantojuma dienu (EKMD) uzdevums ir dot orientierus – novērtējot to, kas mums ir un ar labiem piemēriem iesakot pareizo virzienu.
Rosinot kvalitatīvu diskusiju par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu un atbalstot viedokļu daudzveidību, savu alternatīvu skatījumu izstrādājis arhitekts Uģis Šēnbergs un viņa domubiedri. Ar viņu idejas projektu šobrīd var iepazīties "MAD Arhitektūras telpā", kas ir iekārtota Elizabetes ielā 2 – ēkā, kuru pēc valdības ieceres ir plānots nojaukt un vietā būvēt koncertzāli.
Milānas modes nedēļā notikusi jaunās “Valentino” kolekcijas tērpu skate. Slavenā Itālijas modes nama dizaineri šogad apģērbu veidojuši romantisma noskaņās.
Senā pilsēta Gaujas krastos sniedz iespējas baudīt iepriekšējo paaudžu būvkultūru un mācīties jaunas amatu prasmes – tās ir pieprasītas un novērtētas.
Būvkultūra izpaužas ne tikai gadsimta būvēs un grandiozos mērogos. Tāpat ēkas funkcijai nav jābūt obligāti saistītai ar kultūru, valsts pārvaldi vai lielu naudu – būvkultūrai ir vieta arī mazākos, ikdienišķos, lokālos objektos
Itālijas pilsētā Milānā notiekošajā modes nedēļā ar jauno kolekciju iepazīstinājusi Donatella Versače. Dizaineres tērpos šogad dominē krāsas un optimisms.
8 melnie – “Līči” – ir lauku sēta Ventas upes krastā, radīta nesen, projektējot un būvējot no 2004. līdz 2011.gadam.
Dobeles Mūzikas skolas piebūve akcentē pilsētiņas vēlmi būt skanošai, sakārtotai, tuvu dabai un cilvēkiem draudzīgai – būvkultūra te izplešas ainavā.
“Ķurmju” sēta Ķurmjragā ir saglabājusi pagātnes idilli – vairākus gadsimtus rija latviešiem bija ne tikai lauku darbu, bet arī dzīvošanas un apgaismības vieta.
Strādnieku oāze. Tā varētu dēvēt Līgatnes papīrfabrikas ciematu – vienkāršo, bet ļoti izteiksmīgo apbūves kompleksu vienā no Latvijas skaistākajām vietām ar gleznainu reljefu.
Saldus Mūzikas un mākslas skolas jaunbūve ir demokrātiska, ergonomiska, funkcionāla un skaista, tā rāda paraugu nākotnes būvkultūrai un iedvesmo topošo mākslinieku personības.
Šī gada Eiropas Kultūras mantojuma dienu atklāšana notiks 24. septembrī. Pašā Vecrīgas sirdī, “Trīs brāļos”, tiks uzvilkts pasākuma zili balti dzeltenais karogs un tiks sumināta šī gada tēma – būvkultūra, informēja Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP).
Jaunākie
Interesanti