BūvkultūraDizains un arhitektūra
Kultūra / Dizains un athitektūra
BūvkultūraDizains un arhitektūra
BūvkultūraDizains un arhitektūra
Dailes teātra ēka ir monumentāls modernisma piemineklis, kas joprojām pilda tajā iecerēto funkciju – tā cauri varu maiņām ir iznesta nemainīga. Gaistošā teātra māksla te saplūst ar plaša vēziena arhitektūru, šī objekta būvkultūras vērtība ir abu mākslu kopums un sabiedriskais labums.
Lai izglītotu iedzīvotājus par kultūrvēsturiskā mantojuma un tā restaurācijas nozīmi, kā arī lai palīdzētu par šo mantojumu rūpēties, Kuldīgā ir vairākas atbalsta programmas. Viena no tām – akcija “Logu regulārā apkope”. Tā ir iespēja bez maksas sakārtot sava īpašuma logus, ieguldot savu darbu un laiku. Tas ir būtisks solis arī Kuldīgas vecpilsētas ceļā uz UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu.
No šīs nedēļas nogales augusta brīvdienas Kuldīgā tiks iezīmētas Dizaina filmu festivāla toņos. Ar vārdu “dizains” šoreiz tiek domāts ne tikai par modi un interjera iekārtojumu – un arī ne par personīgās gaumes manifestējumiem. Dizaina nozīme festivāla ietvaros tiek uztverta kā mūsu ikdienas dzīves pārmaiņu satikšanās ar globālo dzīvesveidu, ieražu pārmaiņām. Tāpēc vēl bez filmu programmas bezmaksas festivāla programmā iekļautas arī sarunas ar dizaina speciālistiem, māksliniekiem un autoriem.
Nākammēnes, 26. augustā, jau tradicionāli norisināsies viens no pašmāju kultūras dzīves gaidītākajiem notikumiem – Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skate, kas šogad pirmo reizi tiks translēta tiešsaistē, ļaujot ikvienam interesentam to piedzīvot savām acīm, informēja organizatori.
Kuldīgā pagātne ir kļuvusi par patīkamu tagadni un cerīgu nākotni – pilsētas senais šarms ir stabila, nesatricināma vērtība. Būvkultūru te veido ne tikai pagātnes vērtības, bet arī tagadējās domes tālejošā politika – Kurzemes mazpilsēta kļūst par starptautisku restaurācijas centru.
Oleru muiža ir Ziemeļvidzemes pērle. Tās būvkultūru nosaka gan senais izpildījums, gan pārdomāta rīcība mūsdienās, kad saimnieki, ēku glābjot, liek lietā personiskās amatu prasmes un ir izveidojuši speciālu biedrību šīs vietas atdzimšanai.
Starptautiski atpazīstams beļģu modes dizainers Drīss Van Notens, veidojot jostas sprādzi, iedvesmu smēlies kādā latviešu pūra lādē. Tā ir precīza 18. gadsimta Kurzemes derību saktas kopija, kas interneta veikalā nonākusi kā beļģu modes dizaina zīmola aksesuārs bez atsaucēm uz kultūras piederību vai ar to saistīto nozīmi un lietojumu. Šis fakts raisījis karstas diskusijas starp mūsu kultūras aizstāvjiem gan Latvijā, gan ārvalstu diasporā.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”, turpinot tradīciju iepazīstināt ar krājumu, šovasar piedāvā skatīt 20. gadsimta sākuma vāžu kolekciju. Vairāk nekā 180 stikla, porcelāna, fajansa, māla un metāla vāzes liecina par lietišķās mākslas darinājumu daudzveidību un krāšņumu.
Apriķu baznīca pamatoti tiek uzskatīta par Kurzemes sakrālās mākslas pērli, kuras iekštelpu krāšņums paliek atmiņā ikvienam tās apmeklētājam. Baznīca tiek dēvēta par Kurzemes baznīcu lepnumu – vēstures materiāli liecina, ka tās būvdarbos piedalījušies kuršu mālderi, vietējie namdari un kokgriezēji, kas izveidojoši augstas klases tautas mākslas darbu – būvkultūras paraugu.
1995. gadā Daugavpils cietoksnis bija viens no sešiem objektiem, ko kultūras mantojuma eksperti saskatīja kā vienu no potenciālajiem prestižā UNESCO saraksta pretendentiem – tas pierāda šī kompleksa vēsturisko, arhitektonisko un pilsētbūvniecības vērtību, izceļ tā unikālo nozīmi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas kontekstā. Būdams grandiozs, objekts ir arī sarežģīts un grūti uzturams, tādēļ jo īpaši priecē beidzamo gadu pārmaiņas.
Ar jaunu un krāšņu Itālijas modei veltītu izstādi 17. jūlijā darbu atsāk Modes muzejs Rīgā. Izstāde dod iespēju izsekot Itālijas modei 100 gadu garumā, sākot no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Tajā iekļauti vērtīgi eksponāti gan no Aleksandra Vasiļjeva fonda, gan Modes muzeja kolekcijas.
Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas piemērs būvkultūras kontekstā ir ar īpašu pievienoto vērtību – šeit izglītojas topošie mākslinieki, kas turpmāk veidos apkārtējās vides estētisko kvalitāti un būs atbildīgi par to. Šis objekts projicē nākotni.
Arhitekts Andrejs Holcmanis savu amata brāļu vidū noteikti ir zināmākais Vecrīgas pētnieks. Lielā mērā tieši viņam varam pateikties par Pēterbaznīcas un Melngalvju nama atjaunošanu, kā arī to, ka Vecrīga ir iekļauta UNESCO aizsargājamā mantojuma sarakstā. Šogad 18. jūlijā Andrejam Holcmanim apritētu 100 gadi, tādēļ Latvijas Arhitektūras muzejā atklāta viņam veltīta izstāde.
Latvijas Arhitektu savienība (LAS) aicina līdz 2020. gada 4. septembrim pieteikt darbus konkursam ''Latvijas Arhitektūras gada balva 2020''(LAGB). Šogad balva tiks pasniegta jau 25. reizi svinīgajā ceremonijā, kas notiks 30. oktobrī, informēja Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji.
Nojaukt vai atjaunot – šī dilemma vissāpīgākā ir tad, ja runa nav tikai par vienas ēkas “būt vai nebūt”, bet par veselu ielu vai koka apbūvi kopumā. Kalnciema ielas pārvērtības atgādina tautas pasaku par nabaga sērdienīti, kurai tomēr atjāj īstais precinieks. Paiet pāris gadi, un visi kā viens ir aizmirsuši bārenītes noplukušās skrandas, basās kājas un sapinkātos matus.
Kultūras ministrija (KM) izsludinājusi sabiedrisko apspriešanu likumprojektam “Arhitektūras likums”. Sabiedrības pārstāvji aicināti līdzdarboties likumprojekta izstrādē, līdz 2020. gada 31. augustam rakstiski sniedzot savu viedokli, informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Uguns nopostītā Parīzes Dievmātes katedrāles smaile tiks restaurēta atbilstoši oriģinālajam gotiskajam dizainam. Tā paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Brukna ir vieta, kur novārtā pamests, sabrucis un cilvēku piesmiets objekts ir pierādījis spēju pārveidoties, turpināties un dzīvot, vieta, kur cilvēki ir radījuši paši savu būvkultūru.
“SEGD Riga Chapter” un dizaina birojs H2E aicina uz pirmo SEGD Latvijas dizaina kopienas publisko pasākumu. Tā laikā ar neformālu lekciju uzstāsies Igaunijas lielākā dizaina biroja “Velvet“ partneris un stratēģiskā dizaina vadītājs Janno Sīrmans (Janno Siimar), bet dizaina pastaigu pa godalgoto Alūksnes Bānīša muzeju vadīs Ingūna un Holgers Eleri, informēja organizatori.
Šoks šī vārda vispozitīvākajā nozīmē – tā var apzīmēt sajūtu, kas pārņēma, ieraugot Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņu izcilo veikumu mūsu baznīcā – tā stāsta Biržu luteriskās baznīcas draudzes mācītājs Andis Lenšs. Altāra, kanceles un citu baznīcas interjera priekšmetu izgatavošana bija tehnikuma audzēkņu diplomdarbs. To viņi pabeidza jūlija sākumā, un aizvadītajā svētdienā dievkalpojums pirmo reizi notika jau pie jaunā altāra un ar visiem pārējiem priekšmetiem aprīkotā baznīcā. Šis ir jau 55. dievnams, kam interjera priekšmetus darina Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi pasniedzēja Arvīda Verzes vadībā. Viņiem tā ir lieliski pieredze, bet Latvijas baznīcām – vērtīgs, skaists un arī praktisks ieguvums.
Jaunākie
Interesanti