Svētdien, 22. septembrī, plkst.14.00 Rēzeknē notiks Nikodema Rancāna vārdā nosauktā konkursa noslēguma pasākums, kurā jau piekto gadu pēc kārtas tiks pasniegtas balvas labākajiem Latgales pedagogiem.
Latvijā
Ar mērķi labākas un kopīgas nākotnes veidošana, mudinot domāt par to, kādu vēlamies redzēt pasauli 2030. gadā (kad jāsasniedz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi), nākamnedēļ vairāk nekā 160 pasaules valstīs notiks starptautiska izglītības akcija „Pasaules lielākā mācību stunda”.
Jo mazāka pašvaldība, jo dārgāk tā izmaksā iedzīvotājiem. Tas ir tikai viens no secinājumiem, uz ko valdība balsta ieceri pārveidot Latvijas novadu karti, vairāk nekā trīskārt samazinot pašvaldību skaitu. Bet - ko tas dotu? Izvēloties pa vienam novadam Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica", situāciju centās noskaidrot LTV Ziņu dienesta latviešu un krievu redakcijas kopīgi veidotā rubrikā.
No nākamā gada vidusskolēni paši varēs izvēlēties mācību priekšmetus un jomas, ko apgūt padziļināti. Katrai skolai jāizvēlas vismaz divi virzieni, kādos specializēties. Kamēr izglītības politikas veidotāji cer un gaida, ka vidusskolas izvēlēsies popularizēt eksaktos mācību priekšmetus, starp skolām populārākā izvēle ir valodas un humanitārās zinātnes.
Sākot no 2021. gada Latvijas veikalos vairs nevarēs iegādāties vienreizlietojamos traukus, kas gatavoti no tā sauktās miksētās plastmasas sakausējumiem. Taču pie mūsu ziemeļu kaimiņiem Tallinā jau pēc pusotras nedēļas stāsies spēkā aizliegums publiskos pasākumos lietot vienreiz lietojamos plastmasas traukus un ēdamrīkus. Latvijas galvaspilsēta Rīga pagaidām nav gatava sekot šādam piemēram, bet ir atsevišķas privātas un publiskas iniciatīvas, kas mēģina jau tagad atteikties no vienreiz lietojamajiem traukiem.
Ziņas vieglajā valodā 21. septembrī.
Ar īpaši sagatavotiem priekšnesumiem un ziedu paklāju dobelnieki atzīmē par iedzīvotāju ziedojumiem atjaunotā atbrīvošanas pieminekļa 23. gadskārtu. Pirmoreiz Kārļa Zemdegas veidotais Dobeles atbrīvošanas piemineklis tika atklāts 1940. gadā, bet tā atjaunotā versija savu atdzimšanu piedzīvoja 1996. gada 21. septembrī.
Pēc smagas slimības 21. septembrī 65 gadu vecumā mūžībā devies filantrops, Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs Boriss Teterevs (05.11.1953 – 21.09.2019) – personība, kuras mūžs, darbi, idejas un aizrautība mainīja pasauli, Latviju, sabiedrību un līdzcilvēku pasaules redzējumu, informē Borisa un Ināras Teterevu fonds.
Arvien vairāk un vairāk Latvijas skolas solos sēstas reemigrantu bērni, bet skolās ne līdz galam ir skaidrs, kā strādāt ar skolēnu, kurš līdz šim mācības apguvis kādā citā valstī, citā izglītības sistēmā, turklāt bieži ar nepilnīgām valodas prasmēm, tā secināts 115 skolu aptaujā.
Policijas kļūdas dēļ kāda viegla auto īpašnieks saņēma paziņojumu, ka viņam ir piemērots sods par fotoradara fiksēto atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu, kuru pieļāvis cita transportlīdzekļa – kravas automašīnas vadītājs. Policija gan vēlāk kļūdu atzina un sods cita vietā nebija jāmaksā, vēstīja LTV raidījums “4. studija”.
Koši dzeltenā krāsā iekrāsoti roku balsti jeb orientieri, gājēju pārejas ar reljefu, luksofori ar skaņām un ceļa zīmes, kurās atainotas melnas brilles. Ciemi ar šādām zīmēm tautā guvuši nosaukumu kā neredzīgo biedrības ciemati vai arī aklo ciemati. Latvijā šādi ciemati ir četri - pirmais bija Rīgā, tad Cēsīs, Liepājā un Daugavpilī. Neredzīgajiem vai vājredzīgajiem šī vide ir ērta, jo dod iespēju droši pārvietoties. Latvijas Radio viesojās Daugavpils ciemā, lai noskaidrotu, kā šodien tajā rīt dzīve, ar ko tas atšķiras no citiem mikrorajoniem, kas šādos ciemos dzīvo un kas mainījies kopš to tapšanas.
Saeimas galvenajā ēkā vairākos kabinetos un zālēs parādījušās plaisas, tādēļ pieņemts lēmums nedrošās telpas slēgt līdz būvekspertu atzinumam. Bez sava kabineta palikusi Saeimas priekšsēdētāja biedre, bet vienā no noslogotākajām Saeimas zālēm – Sarkanajā zalē – drīkst pārvietoties ierobežots cilvēku skaits, turklāt jāiet tuvu sienām.
Laikraksta “Dienas Bizness” izdevējam draud vairāk nekā 100 000 eiro liels sods par slēptu politisko reklāmu pirms pērnā gada Saeimas vēlēšanām. “Dienas Bizness” politisko aģitāciju noliedz un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu par aģitācijas noteikumu pārkāpšanu ir pārsūdzējis tiesā.
Izglītības kvalitātes valsts dienests lūdzis Rīgas Poļu vidusskolas vadībai steigšus risināt jautājumu par matemātikas skolotāja mācīšanas metodēm. Teksta uzdevumu vietā viņš 6. un 7. klases skolēniem rāda erotiskas komēdijas, stundās atskaņo mūziku un stingri piekodina neko neteikt vecākiem. Skolas vadība par notikušo ir nepatīkami pārsteigta. Arī stundās slepeni ierakstītās sarunas liecina, ka pedagogs izturas necienīgi.
Atzīmējot Latvijas ārlietu dienesta izveides simtgadi, Tukuma Mākslas muzejā atklāta ceļojošā izstāde, kas iepazīstina ar ārlietu dienesta devumu valsts izveidē un pēc neatkarības atjaunošanas. Tukums par pirmo izstādes pieturvietu pēc Ārlietu ministrijas izraudzīts tāpēc, ka pirmais Latvijas ārlietu ministrs nācis no Tukuma.
Par divu slaucēju paverdzināšanu Cēsu novadā tiesa apsūdzētajam zemniekam piespriedusi nosacītu brīvības atņemšana uz diviem gadiem, nosakot tikpat ilgu pārbaudes laiku, aģentūru LETA informēja Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja palīdze Nora Liepiņa.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis pārkāpumus Jēkabpils dzīvnieku patversmē. Neatbilstības dzīvnieku labturības prasībām gan nav tik lielas, lai patversmi slēgtu, taču par konstatētajiem pārkāpumiem ir sākta administratīvā lietvedība. Patversmei dots uzdevums neatbilstības novērst.
Dialoga neesamība, neapmaksātas virsstundas un darbs svētku dienās, kā arī neskaidra atalgojuma sistēma – tās ir galvenās lietas, ko Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadībai pārmet nozares arodbiedrība, plašāku sabiedrību iepazīstinot ar cietumu darbinieku aptauju par darba apstākļiem. Pārvaldes vadība pārmetumus noraida, uzsverot, ka šajā gadā vien atbildējusi uz aptuveni 40 arodbiedrības iesniegumiem, tostarp par atalgojuma sistēmu.
Partijas “Saskaņa” Rīgas domes deputāti nemierā ar lēmumu pieņemšanu frakcijā. Kaut arī ārēji domstarpības netiek atklātas, neoficiāli izskan minējumi, ka sastiķētajai koalīcijai nemaz tik gludi neiet.
Piektdien, 20.septembrī, slēgtā sēdē Vidzemes priekšpilsētas tiesa sāka skatīt lietu par Jura Juraša (Jaunā konservatīvā partija) , kurš iepriekš bija Korupcijas novēšanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, iespējamo valsts noslēpuma izpaušanu. Jurašs uzskata, ka apsūdzība ir absurda.
Jaunākie
Interesanti