Ekonomika
Daugavpils valstspilsētā Latvijas lielo pilsētu vidū ir viszemākā aktivitāte daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanā un šim mērķiem pieejamo atbalsta programmas līdzekļu apgūšanā. Salīdzinājumam – iepriekšējās programmās Liepāja īstenoja vairāk nekā 170 daudzdzīvokļu namu renovācijas projektus, Valmiera 111, bet Daugavpils tikai četrus.
Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas ieguvusi finansējumu no Eiropas Komisijas (EK) fonda munīcijas ražošanas atbalstam. Kamēr līgumi vēl nav parakstīti, Aizsardzības ministrijā (AM) par summām un termiņiem izsakās piesardzīgi. Tomēr aizsardzības ministrs cer, ka rūpnīca sāks darbu jau šā gada beigās.
Daudzajiem nelielajiem dažādu pakalpojumu sniedzējiem aizvien patīk atrasties ēnā, nedeklarēt visus savus ienākumus un nemaksāt nodokļus. Taču, ja tā turpināsies, viņus vecumdienās vajadzēs uzturēt mums – visiem pārējiem, kas nodokļus ir godīgi maksājuši. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pārliecinājās – iespējamo nodokļu nemaksātāju individuālo pakalpojumu jomā netrūkst. Kā panākt viņu iznākšanu no ēnu ekonomikas?
Nacionālais uzņēmums "Latvijas Vēja parki" straujiem soļiem īsteno ieceri 2029. gadā Latvijā uzbūvēt astoņus vēja parkus. Jau no pagājušā gada notikušas vairākas sabiedriskās apspriešanas. Nesen tāda bija arī Vecumniekos, kur izskanēja daudzi iedzīvotāju jautājumi, tostarp par Zvirgzdes kāpas bojāšanu un izcērtamo mežu nākotni.
AS "Pasažieru vilciens" un Čehijas transporta inženierijas un mobilitātes uzņēmums "Škoda Vagonka" ir parakstījuši savstarpēju vienošanos par jauno elektrovilcienu piegāžu termiņu pagarināšanu. Saskaņā ar jauno vienošanos ražotājam visu atlikušo jauno elektrovilcienu piegāde un nodošana pasūtītājam jāveic līdz šī gada vasaras beigām. Iepriekš noteiktais termiņš vilcienu piegādei un nodošanai bija 2023. gada beigas.
Piecos Vidzemes reģiona novados šopavasar būs pieejams atbalsts reemigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, mājupbraucējiem savas biznesa idejas ir jāpiesaka pašvaldību rīkotajos konkursos. Konkursa finansējumu nodrošina pašvaldība un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piešķirtie finanšu līdzekļi. Kādi ir noteikumi, un vai ir viegli atgriežoties uzsākt savu uzņēmējdarbību, ja prom ir būts ilgu laiku?
No Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (LDAIF) izstājies viens no tās dibinātājiem un ietekmīgākajiem biedriem, valstij daļēji piederošais uzņēmums "Latvijas Mobilais telefons", kas izteicis neapmierinātību ar biedrības pārvaldību, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Šīs nedēļas sākumā Somijas Transporta darbinieku arodbiedrība paziņoja par divu nedēļu streiku. Tas ietekmē ne tikai degvielas piegādi uzpildes stacijām, bet arī dažādiem uzņēmumiem. Viens no šādiem uzņēmumiem, kurš saskāries ar problēmām, ir Helsinku starptautiskā lidosta. Turpinoties streikam, var rasties situācija, ka Helsinku lidostā izveidojas aviācijas degvielas deficīts un tā nespēs apkalpot visus gaisa kuģus.
Lai uzlabotu iedzīvotāju finanšu pratību, turpinās pērn uzsāktā bezmaksas izglītības programma "Kļūsti par naudas pratēju!". 22 Latvijas pašvaldībās, tostarp pierobežas Ludzas novadā, iedzīvotājiem ir iespēja apgūt personīgo finanšu plānošanu un drošību. Uz Zilupi kopā ar citiem interesentiem finanšu pratību šonedēļ devās apgūt arī Latvijas Radio.
Raunā ir tāda vieta, kur kādreiz remontēja traktorus un citu lauksaimniecības tehniku, bet tagad ražo sieru un makaronus. Blakus ražotnei atrodas arī visai reta parādība Latvijā – pašapkalpošanās veikals. Ilmārs un Zane Ceriņi siera ražotni izveidoja 2006. gadā, vēlāk sāka ražot arī makaronus un pirms dažiem gadiem atvēra veikalu, kurā nav pārdevēju – pircēji ienāk, izvēlas makaronus un sieru, samaksā un brauc tālāk.
Pretēji valsts cerībām par vairāku valsts nedotēto komercmaršrutu pastāvēšanu reģionālajos pārvadājumos patlaban tāds ir tikai viens – Rīga-Salaspils. Pēc divarpus gadu ilgām diskusijām valsts beidzot ir atradusi risinājumu, kā uzņēmumus pievilināt. Taču Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijā uz valsts plānu raugās piesardzīgi, sakot, ka pārvadātāji nesteigsies sniegt pakalpojumu.
Apkurināmās siltumnīcās jau zied pavasara puķes un aug tomātu un gurķu stādi. Lielo siltumnīcu īpašniekiem lielākās izmaksas rada apkure un darba algas. Lai samazinātu izmaksas, daudzi uzlikuši saules baterijas, bet šoziem saules bijis ļoti maz un pagaidām tas stādaudzētāju biznesam nav palīdzējis. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kad cenas sēklām un stādiem auga strauji, šogad cenu kāpums būs mazāks.
Caur Latvijas ostām uz Krieviju joprojām turpina plūst mangāna rūda, ko izmanto agresorvalsts militārā rūpniecība. Gan iedzīvotāji, gan Saeimas koalīcijas un opozīcijas pārstāvji uzskata, ka mangāna rūdas tranzīts caur Latviju uz Krieviju ir jāpārtrauc. Vienlaikus eksperti brīdina – tranzīta aizliegšana ietekmēs gan ostu darbību, gan nodarbinātību. Lai arī tiek strādāts pie mangāna rūdas iekļaušanas Eiropas Savienības (ES) sankciju paketē pret Krieviju, Latvijā saglabājas augstāks sankciju apiešanas risks nekā citur ES.
Jau tagad tiek domāts par iespējamiem zemnieku protestiem rudenī. Biedrības "Zemnieku saeimas" kongresā piektdien, 15. martā, vairums sanākušo pauda, ka darbu sezona jau sākusies, tāpēc ielās diez vai vēl varēs izbraukt. Bet, ja līdz rudenim, kad raža būs jau novākta, netiks izpildīts solītais, tad gan būs protesti – lielāki un skaļāki nekā līdz šim.