Finansiālais valsts atbalsts Covid -19 ietekmē sagrautajai tūrisma nozarei beigsies šā gada beigās. Daļa uzņēmumu un viesnīcu jau aizvērušās, taču tie, kas palika, cerēja, ka izdosies noturēties vismaz līdz nākamā gada pavasarim, kad ierasti šajā nozarē sākas lielāka rosība. Tomēr nu jau arvien atklātāk atbildīgajās ministrijās, kurās nozare meklējusi atbalstu, mudina vienkārši pārkvalificēties. Papildu naudas tiešā veidā vairs nebūšot, ziņo LTV raidījums “De facto”.
Ekonomika
Latvijā gatavojas ražot munīciju. Tuvākajā laikā Aizsardzības ministrija (AM) plāno noslēgt pirmo stratēģiskās partnerības līgumu ar uzņēmējiem. Ražotāju vārdus ministrija vēl gan neatklāj. Pēdējos gados Latvijā palielinās to uzņēmumu skaits, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus aizsardzības industrijai.
Pēc strauja krituma martā un aprīlī tikpat strauji vasarā atguvās akciju tirgi. Tas nozīmē, ka arī pensiju 2. līmeņa ienesīgums pēdējo sešu mēnešu laikā gandrīz visiem plāniem ir ar pluszīmi. Interesējamies vairāk par pensiju uzkrājumiem, kuru vidējais termiņš ir 40 gadi.
Eiropas Savienības plāns ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 radītās krīzes Latvijas tautsaimniecībai varētu dot gandrīz divus miljardus eiro. Šī nauda nebūs jāatmaksā, un projektiem nevajadzēs valsts līdzfinansējumu. Finanšu ministrijai uz galda jau ir visu ministriju vēlmju saraksti, un to kopējās izmaksas pārsniedz 7 miljardus eiro. Kādām vajadzībām naudu rosināts tērēt?
Lai gan pašlaik ārā vēl ir silts, jau no septembra vidus daudzviet daudzdzīvokļu ēkas pamazām sāk pieslēgt apkurei. Bet kopējais iedzīvotāju parāds par pērno apkures sezonu mērāms miljonos eiro. Siltumapgādes uzņēmumu asociācija norāda – dažu parādnieku dēļ iedzīvotāji bez siltuma nepaliks. Turklāt šajā sezonā par siltumu būs jāmaksā mazāk.
Gleznotāja Ineta Freidenfelde pēc darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem bankas juristu sniegtās maldinošās informācijas dēļ, pašai to nezinot, ir palikusi valstij parādā krietnu nodokļu parāda summu – 15 000 eiro, turklāt tas atklājies laikā, kad viņai Covid-19 krīzes apstākļos jau mēnešiem ilgi nav vispār nekādu ienākumu. Bet pretimnākšana Covid-19 krīzes laikā parādā palikušajām fiziskajām personām nav paredzēta, noskaidroja LTV raidījums “4.studija”.
No ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla nopludinātie dokumenti atklājuši, kā vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas, ka noziedznieki veic "netīras" naudas darījumus un krievu oligarhi izmanto banku pakalpojumus, lai izvairītos no sankcijām. Eksperti cer, ka žurnālistu atklājumi mudinās valstu valdības veikt nepieciešamās reformas un uzraugošās iestādes tiks stiprinātas.
Aizvadītajā darba nedēļas nogalē Rīgā un Viļņā degvielas cenas saglabājās nemainīgas, vienlaikus Tallinā tās palielinājās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.
Tā kā Latvija "pašizolācijas valstu sarakstā" iekļāvusi arī Somiju, Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" nolēmis apturēt Rīga–Helsinki maršruta darbību no 28. septembra līdz oktobra beigām, informēja "Tallink Latvija" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Esēnija Zīriņa.
Latvijas Banka piektdien, 25. septembrī, rīko gadskārtējo tautsaimniecības konferenci, kurā tiks runāts par naudas tehnoloģiju attīstību, šā procesa ietekmi uz sabiedrības drošību un veidiem, kā šo drošību stiprināt.
Rīgas pilsētas pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) piedziņas procesā pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem iestrēguši 27 miljoni eiro, kas ir iztiesāti no parādniekiem, intervijā aģentūrai LETA teica jaunieceltais RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Divas dienas – piektdien, 25. septembrī, un sestdien, 26. septembrī, – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Rēzeknes pilsētas domi un Latgales plānošanas reģionu organizē ikgadējo iespēju festivālu "Uzņēmēju dienas Latgalē 2020", kas šogad notiks jaunuzceltajā olimpiskajā centrā "Rēzekne" un norisināsies kombinētā klātienes–virtuālā formātā.
Lielbritānija varētu aizliegt kažokādu tirdzniecību pēc "Brexit". Šādu soli asi kritizē kažokādu industrija, norādot, ka tagad nav īstais laiks šādiem ierobežojumiem. Tikmēr dzīvnieku tiesību aizstāvji pauduši cerību, ka šādas izmaiņas tomēr tiks ieviestas. Lielbritānija ik gadu, galvenokārt no Eiropas Savienības (ES), importē kažokādu un kažokādu izstrādājumus gandrīz 200 miljonu mārciņu vērtībā.
Latvijā līdz šim noteikta progresīvo nodokļu sistēma ienākumu jomā, taču būtu jāvirzās arī uz kapitāla nodokļu progresivitāti, šodien izskanēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizētajā diskusijā.
Iepirkumu uzraudzības birojam nāksies aicināt ekspertu, lai atšķetinātu kārtējo sūdzību par Jelgavas domes vairākus miljonus eiro vērtu konkursu, kurā tā meklē ielu uzturēšanas kompāniju. Ceļu būves uzņēmumam "Igate" jau gada sākumā bija aizdomas, ka iepirkuma prasības ir sagatavotas tā, ka konkursā var uzvarēt tikai ierastais Jelgavas sadarbības partneris. Iepirkumu uzraugi tam piekrita, konkurss tika pārtraukts, bet vēlāk jau visai atjautīgi izsludināts no jauna ar vēl viltīgākām prasībām.
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja jaunu Dzīvojamo telpu īres likumu, ar kuru cer nodrošināt līdzvērtīgus īrnieku un izīrētāju pienākumus un tiesības. Vienlaikus tas skars denacionalizēto ēku īrniekus ar beztermiņa līgumiem, neparedzot viņiem kompensācijas. Pirmajā lasījumā šis likums bija atbalstīs 2018.gada decembrī.
Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars". Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā, informēja Latvijas Banka.
Valdības plānotais nākamā gada budžets ir ilgtspējīgs, taču pietrūkst ambīciju un ilgtermiņa mērķu, LTV “Rīta panorāmā” vērtēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Bankas un uzraugošās institūcijas cīņā ar "netīro naudu" ir iebraukušas otrā grāvī un pašlaik nevis ķer blēžus, bet apgrūtina dzīvi arī godīgiem uzņēmējiem, un tas nav pieļaujami, LTV “Rīta panorāmai” pauda Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks.
Ekonomikas ministrija (EM) vēlas panākt, lai noteikto 10 dienu pašizolāciju pēc atgriešanās no tām valstīm, kas iekļautas "pašizolācijas valstu sarakstā", aizvietotu ar plašu Covid-19 testēšanu. To Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Šodienas jautājums" atzina EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.
Jaunākie
Interesanti