Ekonomika
Latvijas Pasts šobrīd nesaredz iespēju samazināt pakalpojumu tarifus, bet rasta iespēja tos saglabāt esošajā līmenī arī 2024. gadā, intervijā Latvijas Radio pastāstīja uzņēmuma vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.
Finanšu ministrijas sagatavotajā 2024. gada valsts budžeta piedāvājumā pazudusi "ekonomikas audzēšana" un tiek runāts par to, kā naudu tērēt, nevis pelnīt, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.
Vairākās Eiropas valstīs svētdienās lielveikali ir slēgti, izskanējusi arī ideja līdzīgus ierobežojumus ieviest Latvijā. Kādi būtu ieguvumi un zaudējumi no šāda lēmuma un vai tas varētu palielināt mazo ražotāju konkurētspēju, – to šobrīd pēta Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) zinātnieku grupa.
Slimības jeb darbnespējas lapu regulējums ir jāmaina vai jāsaglabā pašreizējā sistēma ar nosacījumu, ka valsts spēj garantēt, ka slimības lapu ārsti izsniedz tikai tiem, kuriem tas ir nepieciešams, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.
"Ir labāk, nekā gaidījām." Tā par aizvadīto tirgošanās sezonu saka stādu audzētāji, kam daļai gan krietns uzrāviens vēl priekšā ar dēstu pārdošanu rudenī. Stādaudzētāji vērtē, ka ieņēmumi šogad ir auguši, taču daudz vairāk nācies arī tērēties, līdzīgi kā mums katram. Atšķirībā no pandēmijas sākuma gadiem daļa pircēju kļuvuši piesardzīgāki un, ja stādus vispār grib, tad tādus, no kā varēs iegūt ēdamu labumu.
Pagājušajā apkures sezonā Rēzeknē un Daugavpilī bija Latgalē lielākie rēķini par apkuri, jo tur siltumenerģiju ražoja, pamatā izmantojot dabasgāzi. Tagad situācija ir mainījusies – samazinājušās kurināmā izmaksas, ir uzbūvētas un vēl tiek celtas jaunas katlumājas kurināšanai ar šķeldu. Meklējot lētākus risinājumus, Daugavpilī katli pielāgoti darbam arī ar sašķidrināto naftas gāzi, bet Rēzeknē plāno palielināt iepirkto siltumenerģijas daudzumu no privātiem ražotājiem. Lai gan tarifs abās lielākajās Latgales pilsētās joprojām ir viens no augstākajiem reģionā, šobrīd atšķirība vairs nav tik ievērojama, un nākotnē cena par apkuri varētu vēl kristies.
Risinājums par papildu finansējumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" turpināšanai būs jāmeklē kopā ar Baltijas valstu kolēģiem, jo ne tikai Latvijā ir būtiski pieaugušas izmaksas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atzina satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Finanšu ministrija piedāvā 2024. gada valsts budžetā papildus esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības programmas un prioritātes 783,5 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrija.
Tirgotājus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas pretrunīgi vērtē Latvijas Bankas ieceri par 1 un 2 eiro centu izņemšanu no aprites. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) piedāvājumu uzskata par loģisku, kamēr Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) iebilst. Viena un divu eiro centu monētas no aprites varētu pazust tuvāko gadu laikā.
Nākamgad mikrouzņēmumiem varētu noteikt vienotu likmi 25%, kā arī celt akcīzes nodokli tabakai un alkoholam un noteikt kredītiestādēm pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli avansā, paredz valdībā apstiprinātais Finanšu ministrijas ziņojums par nodokļu politiku.
Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums šogad un nākamgad hipotekāro kredītu procentu maksājumus iekļaut iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos ir atzīstams, bet novēlots solis, Latvijas Radio norādīja Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vadītājs Jānis Āboliņš.
Pirmais ātrgaitas vilciens pa topošajām "Rail Baltica" sliedēm atsevišķās vietās varētu sākt kursēt divus gadus agrāk jeb 2028. gadā. Visu trasi no Tallinas līdz Lietuvas/Polijas robežai sola pabeigt līdz 2030. gadam. Lielākās bažas – vai vairāku miljardu eiro vērtajam projektam būs nauda. Rīgā atsevišķiem darbiem pietrūkstot 200 miljonu eiro. Lai gan valsts sedz tikai daļu naudas, noskaidrojies, ka Finanšu ministrijā pēc palīdzības atbildīgie nav vērsušies.
Lauksaimniekus pārstāvošā biedrība "Zemnieku saeima" paudusi bažas par vairāku atbalsta ieceru īstenošanu nozarē. Uz to intervijās LTV un Latvijas Radio norādīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Eiropas Savienība brīdina Ķīnu, ka Eiropas uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk veidot tur biznesu. Tam traucē ne tikai jaunie nacionālās drošības likumi, bet arī Ķīnas attieksme pret Krievijas karu ar Ukrainu. Šo vēstījumu amatpersonām Pekinā nogādāja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kurš pirmdien noslēdza četru dienu vizīti Ķīnā.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda apzinās, ka procentu likmju celšana ir sāpīga daudziem iedzīvotājiem ar hipotekāriem kredītiem. Tomēr tas esot vienīgais veids, kā samazināt inflāciju līdz 2% robežai. Viņa spriež, ka šo mērķi varētu sasniegt līdz 2025. gada beigām.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) nolēmusi vairs nepublicēt sarakstu ar uzņēmumiem, kas eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju. Lēmuma iemeslus pārvaldē nekomentē, un arī atbildīgā ministrija nav saņēmusi pārliecinošus argumentus. Jaunais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pieprasījis paskaidrojumus.
Lai īstenotu mērķētu atbalstu tām Latvijas mājsaimniecībām, kurām ir būtiski pieauguši hipotekārā kredīta maksājumi, viens no iespējamajiem risinājumiem ir kredītprocentu maksājumu iekļaušana iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos uz terminētu laiku – 2023. un 2024. gadā, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā vēstules projektā.
Nākamajā gadā būtiskas nodokļu izmaiņas nav plānotas, jo pašreizējā situācija ekonomikā to nepieļauj, uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"). Valdība šonedēļ uzklausīs ziņojumu par nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādi turpmākajiem trīs gadiem, paredzot arī vienkāršot ar nodokļu iekasēšanu saistītus aspektus.
Augustā Latvijā saražotas un tīklā nodotas 237 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 61% vairāk nekā jūlijā. Saules un vēja ģenerācija veidoja 14% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, tam pieaugot par 77% pret 2022. gada augustu. Savukārt tikai saules ģenerācijas tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms gada laikā ir gandrīz trīskāršojies, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Veselības ministrija pēc tikšanās ar Finanšu ministriju rezervējusi konkrētu summu no nākamā gada budžeta mediķu atalgojuma palielināšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība").
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
