Sestdien, 27. aprīlī, noslēdzās akcija "Mēs šeit", izskanot to cilvēku stāstiem, kas Latvijā ieradušies no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Interviju un video sēriju ar Ziemeļvalstu Ministru padomes atbalstu realizēja arī ziņu portāls chayka.lv – neatkarīgs medijs Daugavpilī, kas vispirms sāka ar saturu krievu valodā, bet tagad pēc lasītāju lūguma piedāvās arī ziņas latviski.
Daugavpils
Budžeta ieņēmumi 2020.g
Liepāja
109 329 302 €
Jelgava
105 430 010 €
Daugavpils
100 553 147 €
Jūrmala
95 460 000 €
Valmieras nov.
83 668 858 €
Ogres nov.
79 832 013 €
Jēkabpils nov.
68 262 012 €
Tukuma nov.
67 657 535 €
Ventspils
67 468 226 €
Cēsu nov.
63 132 205 €
Bauskas nov.
57 998 168 €
Ropažu nov.
53 469 544 €
Mārupes nov.
53 051 842 €
Dienvidkurzemes nov.
48 426 761 €
Jelgavas nov.
47 908 627 €
Ķekavas nov.
47 307 398 €
Talsu nov.
43 067 826 €
Dobeles nov.
41 834 975 €
Siguldas nov.
41 376 350 €
Rēzeknes nov.
40 922 685 €
Rēzekne
40 500 000 €
Kuldīgas nov.
40 164 307 €
Aizkraukles nov.
40 047 347 €
Krāslavas nov.
39 861 639 €
Saldus nov.
38 247 197 €
Madonas nov.
37 273 624 €
Ādažu nov.
36 957 357 €
Augšdaugavas nov.
35 953 629 €
Limbažu nov.
35 842 399 €
Balvu nov.
33 920 010 €
Smiltenes nov.
29 146 451 €
Ludzas nov.
28 235 078 €
Gulbenes nov.
27 057 291 €
Salaspils nov.
26 560 318 €
Olaines nov.
22 416 243 €
Preiļu nov.
21 138 228 €
Alūksnes nov.
19 260 458 €
Ventspils nov.
15 697 791 €
Saulkrastu nov.
15 436 667 €
Valkas nov.
14 222 748 €
Līvānu nov.
13 647 407 €
Varakļānu nov.
-
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 31 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 31 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
7 vietas
"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
3 vietas
"MŪSU PARTIJA"
2 vietas
LATGALES PARTIJA,
"Latvijas attīstībai"
2 vietas
"Daugavpils novada partija"
1 vieta
"Latvijas Krievu savienība"
Kandidāti
Pērnā gada decembrī Patentu valde, Daugavpils Universitāte un Daugavpils valstspilsēta parakstīja memorandu par sadarbību Autentiskuma pilsētu tīklā. Tas nozīmē, ka Daugavpils kļuvusi par vienu no vairāk nekā 10 pilsētām Eiropā, kas ir gatavas veicināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un uzlabot cīņu pret viltošanu un pirātismu vietējā līmenī.
Iedzīvotāju skaita samazināšanās, karš Ukrainā, prioritāšu izmaiņas Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma sadalē, Latgales pašvaldību nostāja, lidlaukam paredzētā zemes gabala ierobežojumi, kā arī virkne citu faktoru Daugavpils lidostas atjaunošanas projektu, pie kura ieceres īstenošanas Daugavpils valstspilsētas pašvaldība strādājusi jau ilgus gadus, ir padarījuši par tālas nākotnes sapni.
Ja cilvēkam nepieciešamas latviešu valodas zināšanas, lai varētu strādāt, viņš valodu iemācās ļoti ātri, taču Daugavpilī un citur Latvijā ir cilvēki, kas spēj organizēt savu ikdienu un pat profesionālo darbību tā, lai latviešu valoda viņiem nebūtu vajadzīga. Tas skaidrojams ar vidi, kādā cilvēks dzīvo – Daugavpilī latviešu valodas nesēji ir mazākumā, tāpēc motivāciju apgūt valodu ir jārada gan ar likuma normām, gan atbalsta mehānismiem, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Daugavpils. Stereotipi" stāstīja filoloģe, Daugavpils Universitātes profesore un latviešu valodas kā svešvalodas pasniedzēja Maija Burima.
Bites ir kā lakmusa papīrs urbānas pilsētvides pētīšanai. Zinātnieki atklājuši, ka tieši šis kukainis pasaulē ir viens no efektīvākajiem monitoringa rīkiem. Bites savāc bioloģisko materiālu - nektāru, ziedputekšņus. Tās saskaras ar ūdeni, augsni - visu apkārtējo vidi. Tāpēc bites un to ienesums ļauj precīzi noteikt pilsētvides stāvokli.
Daugavpilī šogad reorganizētas kultūras iestādes. Jau pavasarī šaubas par pašvaldības nodomiem Daugavpils cietokšņa pārvaldības maiņā pauda pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Tagad kārta pārmaiņām pienākusi Kultūras pilij. Koncertzālei nomainīts vadītājs, un iecerēts remontēt zāli, lai tajā varētu rādīt arī kino.