Daugavpilī Vienības tilts ir svarīga artērija, kas pilda nozīmīgu lomu gan pilsētai, gan TEN-T jeb Eiropas Transporta tīklā, gan arī militārās mobilitātes nolūkiem. Tā kā Eiropas Militāras mobilitātes dubultas nozīmes projektu programmā pieteikums tilta rekonstrukcijai atbalstu neguva, Daugavpils dome vērsusies trijās Latvijas ministrijās, lai rastu līdzekļus Vienības tilta nepieciešamajai rekonstrukcijai.
Daugavpils
Budžeta ieņēmumi 2020.g
Liepāja
109 329 302 €
Jelgava
105 430 010 €
Daugavpils
100 553 147 €
Jūrmala
95 460 000 €
Valmieras nov.
83 668 858 €
Ogres nov.
79 832 013 €
Jēkabpils nov.
68 262 012 €
Tukuma nov.
67 657 535 €
Ventspils
67 468 226 €
Cēsu nov.
63 132 205 €
Bauskas nov.
57 998 168 €
Ropažu nov.
53 469 544 €
Mārupes nov.
53 051 842 €
Dienvidkurzemes nov.
48 426 761 €
Jelgavas nov.
47 908 627 €
Ķekavas nov.
47 307 398 €
Talsu nov.
43 067 826 €
Dobeles nov.
41 834 975 €
Siguldas nov.
41 376 350 €
Rēzeknes nov.
40 922 685 €
Rēzekne
40 500 000 €
Kuldīgas nov.
40 164 307 €
Aizkraukles nov.
40 047 347 €
Krāslavas nov.
39 861 639 €
Saldus nov.
38 247 197 €
Madonas nov.
37 273 624 €
Ādažu nov.
36 957 357 €
Augšdaugavas nov.
35 953 629 €
Limbažu nov.
35 842 399 €
Balvu nov.
33 920 010 €
Smiltenes nov.
29 146 451 €
Ludzas nov.
28 235 078 €
Gulbenes nov.
27 057 291 €
Salaspils nov.
26 560 318 €
Olaines nov.
22 416 243 €
Preiļu nov.
21 138 228 €
Alūksnes nov.
19 260 458 €
Ventspils nov.
15 697 791 €
Saulkrastu nov.
15 436 667 €
Valkas nov.
14 222 748 €
Līvānu nov.
13 647 407 €
Varakļānu nov.
-
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 31 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 31 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
7 vietas
"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
3 vietas
"MŪSU PARTIJA"
2 vietas
LATGALES PARTIJA,
"Latvijas attīstībai"
2 vietas
"Daugavpils novada partija"
1 vieta
"Latvijas Krievu savienība"
Kandidāti
Septembrī Latvijas skolās sākās pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, un izglītības kvalitātes uzraugi secinājuši, ka grūtības komunicēt valsts valodā ikdienas mācībās ir trešdaļai skolēnu, īpaši pirmsskolā un pirmajās klasēs. Un valodas prasme nav tikai skolēnu problēma. Kopš pērnā gada sākuma par nepietiekamām valsts valodas zināšanām visā Latvijā sodīti 312 pedagogi. Kā uz vienotu mācību valodu pāriet Daugavpilī, kur latviešu ir dzimtā valoda labi ja katram piektajam pedagogam? Un kā uz to raugās ģimenes, kuru bērniem tagad jāmācās tikai latviski?
Krievu valoda ir Daugavpils zīmogs. Reti kurš zinās, ka Daugavpilī skolas gaitas uzsāka Rainis vai ka pēdējos dzīves gadus tur pavadīja Andrejs Pumpurs, taču teju ikviens zina, ka Latvijas otra lielākā pilsēta ir krievu valodas bastions. Kā laika gaitā mainās pilsēta un vai tagad, 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Daugavpilī var iztikt bez krievu valodas? To skaidroja Latvijas Radio korespondente Madara Bērtiņa, pavadot dienu Daugavpilī, runājot tikai latviešu valodā.
Pēc valsts iecerētās iesaistes Daugavpils Reģionālās slimnīcas pārvaldībā tā funkcionēs un diennakts režīmā sniegs tos pakalpojumus, kas nav pieejami citās reģiona slimnīcās. Turklāt nākotnē slimnīcas varētu kļūt par Rīgas Austrumu slimnīcas sadarbības partneri. Tā kā slimnīca šo gadu noslēgs ar 6 miljonu eiro zaudējumiem, nākamgad tā cer situāciju uzlabot, pateicoties lielākam valsts finansējumam nozarei, kāpinot sniegto pakalpojumu apjomu un reformējot atalgojuma sistēmu, lai mazinātu virsstundu skaitu, intervijā ziņu portālam LSM.lv pastāstīja slimnīca valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode.
Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi" otrās epizodes viesis ir Māris Susejs – pasākumu organizators, pasniedzējs Daugavpils un Indras mūzikas un mākslas skolās, kā arī aktīvs Daugavpils kultūras dzīves dalībnieks. Ar Māri sarunājas raidieraksta vadītājs Sergejs Kuzņecovs. Viņi aplūko ne tikai Daugavpils, bet arī Latgales kopējās problēmas.
Pusaudži ļoti labi jūt, ja palīdzības sniegšana tiek uztverta kā formalitāte, un tad bieži vien no palīdzības atsakās pavisam. Katram pusaudzim ir nepieciešama individuāla pieeja – individuāli piemeklēti speciālisti, mentori un cita veida palīdzība. Tas nav vienkārši, bet tikai tā jaunietis jūt, ka par viņu tiešām vēlas parūpēties, ka palīdzība nebūs formāla, intervijā "Dod pieci!" labdarības maratona studijā pauda Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.