Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Mazākas iemaksas 2. pensiju līmenī – nabadzīgāki nākotnes pensionāri

Panorāma

Latvijā darbību atsāk sporta klubi

Pašvaldību vēlēšanas – garlaicīgas un bezjēdzīgas?

Aptauja un eksperti par zemo aktivitāti vietvaru vēlēšanās – vērojama vispārēja apātija pret politiku

Jūnija sākumā aizvadītās pašvaldību vēlēšanas izceļas ar līdz šim zemāko vēlētāju aktivitāti. Tajās piedalījās tikai 34% balsstiesīgo iedzīvotāju. Ko domā pārējie 66%, un kādēļ viņi šoreiz pie urnām nedevās? To centāmies noskaidrot Latvijas Televīzijas un pētījumu centra “SKDS” aptaujā.

Aptauja uzrāda apātiju

SKDS pētījums ir sākotnējā aptauja, un tajā savu nostāju pauda 214 cilvēki, kuri pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās. Lai datus varētu droši saukt par reprezentatīviem, būtu nepieciešams lielāks respondentu skaits. Taču arī šī sākotnējā aptauja ieskicē tendences to cilvēku noskaņojumā, kuri ignorēja pašvaldību vēlēšanas.

Aptaujā respondenti tika lūgti atzīmēt vienu vai vairākus iemeslus, kādēļ šī gada 5. jūnijā nepiedalījās pašvaldību vēlēšanās.

  • Vispopulārākā atbilde – “balsošanai nav jēgas, jo tāpat nekas nemainīsies”.
  • Liela daļa cilvēku starp sarakstiem nav atraduši sev simpātiskus kandidātus.
  • Trešā biežākā atbilde – “esam noguruši no pandēmijas, ierobežojumiem un nevēlamies vispār neko dzirdēt par politiku”.

Tātad trīs populārākās atbildes uzrāda vispārēju apātiju pret politiku.

Krietni retāk nosaukti sadzīviski iemesli. Kāds tajā dienā bijis aizņemts ar citām lietām – mājas darbiem, ģimeni, hobijiem. Citi nevarēja nobalsot, jo atradās citā pašvaldībā.

Daļai respondentu laiks šķita pārāk skaists, lai to tērētu iecirkņa apmeklējumam. Bet dažiem šajā skaistajā dienā bija jāstrādā.

Bailes no Covid-19 pandēmijas atturēja tikai mazu daļu potenciālo balsotāju. Daži par vēlēšanām gluži vienkārši aizmirsa vai arī bija palikuši bez personu apliecinoša dokumenta. 

Interesanti, ka visbiežākais apgalvojums, ka “vēlēšanām nav jēgas”, izteiktāk korelē ar vecumu.

Proti, jo cilvēks vecāks, jo lielāks pesimisms par iespēju ar vēlēšanu starpniecību ko mainīt.

Savukārt attiecībā uz tiem respondentiem, kuri nevarēja nobalsot, jo atradās citā pašvaldībā, redzams, ka tas visvairāk skāris cilvēkus vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Tātad, visticamāk, šeit ir runa par jauniešiem, kas devušies studēt vai strādāt prom no dzimtās puses, bet jaunajā mītnes vietā vēl nav deklarējušies.

Un pilnīgi pretēja aina, izdalot pa vecuma grupām tos cilvēkus, kuri neaizgāja balsot veselības dēļ. Šis iemesls no balsošanas atturējis lielākoties seniorus vecumā virs 76 gadiem.

Ekspertu skaidrojumi

Vai vēlēšanu aktivitāte būtiski palielinātos, ja ārpus savas pašvaldības dzīvojošajiem būtu iespējams nobalsot attālināti, bet vecajiem un slimajiem – pilnveidota iespēja nobalsot mājās? Uzrunātie eksperti teic – diez vai. Visticamāk, tas pieaudzētu aktivitāti par dažiem procentiem, jo īstie iemesli ir daudz dziļāki.

“Tie iemesli individuālā līmenī ir ļoti dažādi. Kaut kāds riebums, nepatika – tas ir viens faktors. Bet tas ne tuvu nav tas, kas ir lielākajai daļai. Lielākajai daļai gluži vienkārši tur nav pārāk interesanti. Un tas, ka nav interesanti, īpaši pašvaldību gadījumā, saistāms ar to, ka īstas problēmas viņi neredz. Ir lielākā vai mazākā mērā apmierināti un spriež – nu ievēlēs tos pašus vai citus. Kas no tā mainīsies? Vai tad tie jaunie tās puķu dobes nesastādīs? Vai ielas neremontēs? Nu apmēram to pašu vien darīs. Tad nu lai tās vēlēšanas ir bez mums,” zina stāstīt SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš

Līdzīgi norāda arī LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns: “Tas, ko var redzēt diezgan skaidri, – ja uzreiz pēc vēlēšanām tika minēti racionāli apsvērumi, kādēļ cilvēki nav gājuši, tad šajās atbildēs dominē afektīvi emocionālie apsvērumi, kas cilvēkus  pamudinājuši nepiedalīties vēlēšanās.

Viena liela daļa demonstrē apātiju pret politiku tāpēc, ka neuzskata, ka vispār var kaut ko ietekmēt.”

Pētnieki norāda – vēl kāds apstāklis, kas pētījumā neuzrādās, bet varēja būtiski nosist uz leju vēlētāju aktivitāti, ir tas, ka šogad vēlēšanas nenotika Rīgā. Tieši galvaspilsētā pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņa parasti ir visemocionālākā un kaismīgākā. Pateicoties tai, ierasti tiek mobilizēti vēlētāji arī citos novados. Šogad šis kairinātājs izpalika.

Kā pamodināt un iekustināt apātisko vairākumu? Atbildes uz šo jautājumu tiks meklētas citā, jau padziļinātā pētījumā, ko pēc valsts pasūtījuma īstenos Pārresoru koordinācijas centrs kopā ar Centrālo vēlēšanu komisiju un Valsts kontroli. Kādi būs šie ieteikumi un vai tie nostrādās, to varēs redzēt pēc četriem gadiem nākamajās pašvaldību vēlēšanās.

KONTEKSTS:

5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte.

Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.

Centrālā vēlēšanu komisija vērtēja, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas aizritējušas bez starpgadījumiem. Savukārt policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu Jēkabpilī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt