Aptuveni pusotrs tūkstotis karavīru no Lietuvas, Polijas, ASV un Portugāles taktiskajās mācībās "Brave Griffin" pārbaudīja dažādus scenārijus, kā aizsargāt Suvalku koridoru. Tie izstrādāti, pamatojoties uz slepeno Oršas plānu, ko Lietuva un Polija pieņēma 2022. gadā. Tas paredz savstarpēji savienojamus pasākumus abās robežas pusēs, garantējot drošību un reaģējot uz draudiem.
"Šīs ir ļoti svarīgas mācības. Es īpaši gribu uzsvērt –
šis ir pierādījums tam, ka poļu karavīri nepieciešamības gadījumā ir gatavi nākt palīgā savam lietuviešu sabiedrotajam un kaimiņam," uzsvēra Polijas prezidents Andžejs Duda.
Suvalku koridors savieno Lietuvu, Latviju un Igauniju ar pārējām NATO un Eiropas Savienības (ES) valstīm. Tas ir būtisks, lai nepieciešamības gadījumā saņemtu militāru atbalstu no sabiedrotajiem.
Izdevums "Politico" savulaik Suvalkus nodēvēja par "bīstamāko vietu pasaulē". Ja Krievija šo artēriju pārcirstu, uzbrūkot vai īstenojot "hibrīdkara" draudus, Baltijas valstis varētu tikt izolētas no Rietumu alianses.
"Es neuzdrošināšos apgalvot, ka Suvalku koridors ir viena no bīstamākajām vietām uz Zemes. Taču stratēģiski, ģeogrāfiski tā ir vieta, kurai mums ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Suvalku koridors ir iekļauts arī NATO reģionālajos aizsardzības plānos," pauda Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Arī Duda norādīja, ka viņam esot lielas šaubas par to, vai Suvalku koridors būtu bīstamākā vieta, bīstamākā ir Ukraina un Gazas josla.
Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčuns savukārt sacīja, ka "mēs bieži dzirdam runas, ka pēc Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO Suvalku koridora nozīme vairs nav tik svarīga. Es nevaru tam piekrist. Tā joprojām ir ļoti svarīga artērija".
"Militārās mobilitātes ziņā jādara viss, lai sabiedrotie var nākt palīgā, cik ātri vien var. Bet pretmobilitātes ziņā, lai ienaidniekam tiktu radīti šķēršļi.
Šādās mācībās mums ir jāpārliecinās, ka esam gatavi atturēt pretinieku, un ja nepieciešams – aizstāvēt Suvalku artēriju," uzsvēra Lietuvas aizsardzības ministrs.
Apdraudējums Suvalku koridoram nav zudis. Taču, kā norāda militārie analītiķi, tagad, pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO, aliansei ir daudz vairāk veidu, kā stiprināt Baltijas valstu aizsardzību.
