Vēlos piedāvāt jums mazliet atšķirīgāku perspektīvu, salīdzinot ar Lietuvu (vissekmīgākā no valstīm, kas 2004. gadā iestājās ES), Lielbritāniju (Latvijas pilsoņu migrācijas populārākais galamērķis), kā arī Baltkrieviju un Krieviju, mūsu austrumu kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībnieces (un ir nemiera cēlājas).
Ērtības labad esmu indeksējis skaitļus 1. grafikā tā, lai Latvijas rādītājam 2004. gadā, kad tā iestājās ES, atbilstu skaitlis 100. Varam redzēt, ka ienākumi uz vienu cilvēku tolaik bija visai līdzīgi Latvijā, Lietuvā un Krievijā, bet krietni atpalika no ienākumiem Lielbritānijā; acīmredzami, ka galvenais iemesls lielai daļai emigrācijas bija lielākas algas.
Varam arī redzēt, ka ienākumi uz cilvēku – un tas ir konstantās cenās, t.i., nerēķinot inflāciju, Latvijā kopš 2004. gada ir gandrīz divkāršojušies, bet Lietuvā vairāk nekā dubultojušies. Latvija ienākumu ziņā uz cilvēku apsteidza Krieviju jau 2014. gadā, tieši pirms desmit gadiem, un kopš tā laikā šī starpība ir palielinājusies.
Mazliet atšķirīgs veids, kā aplūkot šīs izmaiņas, redzams 1. tabulā. Tajā ienākumi uz cilvēku Latvijā izteikti kā daļa no ienākumiem uz cilvēku četrās pārējās valstīs.
2004. gadā ienākumi uz cilvēku Latvijā bija tikai 43% no Lielbritānijas līmeņa, tagad tie pieauguši līdz 72%, līdz ar to ir mazāks stimuls emigrēt.
Attiecībā pret Krieviju kāpums bijis no 98% (tātad nedaudz mazāk) līdz 116% (būtiski vairāk). Latvija bija krietni priekšā Baltkrievijai jau 2004. gadā, un kopš tā laika starpība vēl palielinājusies. Tikai attiecībā pret Lietuvu skats ir mazāk rožains. 2004. gadā Latvija ar 94% nedaudz atpalika no Lietuvas ienākumu līmeņa, bet kopš tā laika rādītājs samazinājies vēl vairāk – līdz 83%. Kopš iestāšanās ES Latvijai ir sekmējies vairot ienākumus. Taču Lietuva bijusi vēl sekmīgāka.
Taču arī citi sasniegumi ir pieminēšanas vērti. Pirms dalības ES Latvijas eksports veidoja apmēram 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēc robežu atvēršanas šīs rādītājs pieaudzis līdz 60%, padarot Latviju par vienu atvērtākajām ekonomikām ES, kas izmanto šo atvērto robežu priekšrocības. Dalība ES mainījusi arī galvenās tirdzniecības partneres. 2004. gadā trīs galvenie eksporta tirgi bija Lielbritānija, Vācija un Zviedrija. Šodien Lietuva ar lielu atrāvienu ir svarīgākais Latvijas eksporta galamērķis, tai seko Igaunija.
Lūkojoties uz ārējo tirdzniecību, integrācija ES ir ievērības cienīga. No desmit lielākajām tirdzniecības partnerēm astoņas ir Eiropas Savienībā. Izņēmumi ir vienīgi Krievija (ceturtajā vietā) un bijusī ES dalībvalsts Lielbritānija (sestajā vietā).
Domāju, ka kopumā dalība ES ir sniegusi daudzus ieguvumus. Es bieži redzu šo dalību kā svarīgāko atsevišķo komponentu tam, ko es uzskatu par Latvijas ilgo ceļu uz institūcijām, kas veicina brīvo tirdzniecību (ES, Pasaules Tirdzniecības organizācija, eirozona), brīvā tirgus ekonomiku (ES, Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD) un demokrātiju un cilvēktiesības (ES, EDSO).
Latvija bijusi ļoti konsekventa un arī sekmīga, veicinot šīs vērtības. Tie, kuriem būtu paticis redzēt ciešākas saiknes ar Krieviju un tās izkropļotajām "vērtībām" – mēs viņus varētu saukt par "ždanokistiem" –, ir zaudējuši.
Latvijas ekonomikas pārorientācija uz Rietumiem kopš neatkarības atjaunošanas bijusi ļoti masveidīga, un tai bijuši labi rezultāti.
Taču, pirms atkorķējam šampanieti, atzīsim divas neveiksmes: Latvija spējusi gūt mazāku labumu no dalības ES nekā Lietuva un tai ir emigrācijas līmenis, kas kaitē ekonomikai.
Bet nu gan noteikti atkorķējiet šampanieti!
