ST: Varakļānu novada iekļaušana Rēzeknes novadā neatbilst Satversmei; jaunais Ropažu novads – atbilst

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, bet Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā, Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu novadā valsts pamatlikumam atbilst.

ĪSUMĀ:

  • Varakļānu novada iekļaušana Rēzeknes novadā neatbilst Satversmei.
  • Lēmumā par Varakļāniem Saeima rīkojās patvaļīgi un balstījās apsvērumos par novada kultūrvēsturisko piederību Latgalei.
  • Tiesa norāda, ka kultūrvēsturiskā piederība nebija kritērijs reformā.
  • Saeimai būs jālemj, ko tālāk darīt ar Varakļānu novadu.
  • Tiesas lēmums ietekmē pašvaldību vēlēšanu norisi; CVK par to lems.
  • VARAM piedāvā: Varakļānu novadu iekļaut Madonas novadā; vēlēšanas Rēzeknes un Madonas novados rīkot šī gada septembrī.
  • Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā Satversmei atbilst.
  • Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu novadā Satversmei atbilst.

Satversmes tiesa izskatāmajā lietā vēlreiz nevērtēja jautājumus par to, kāds ir reformas mērķis un tās pamatā esošie kritēriji, jo jau iepriekš nosprieda – reforma vērsta uz sabiedrības kopējo labumu, kā arī reformas pamatā esošie kritēriji ir vērsti uz tās mērķa sasniegšanu. 

ST: Varakļānu novada iekļaušana Rēzeknes novadā neatbilst Satversmei
00:00 / 03:59
Lejuplādēt

Tiesa arī secināja, ka izskatāmajā lietā apstrīdētās normas neparedz funkciju pārdali starp pašvaldību un centrālo varu un līdz ar to neskar arī subsidiaritātes principu. Tādējādi Satversmes tiesa izbeidza tiesvedību daļā par apstrīdēto normu atbilstību Eiropas vietējo pašvaldību hartai.

Varakļānu iekļaušana Rēzeknes novadā neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa lēma, ka Varakļānu novada iekļaušana Rēzeknes novadā neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam.

"Vispārējais princips – vienlīdzīgums – attiecas uz visām valsts darbībām, tostarp arī uz valsts darbību, veicot administratīvi teritoriālo reformu. Un šajā gadījumā nebija šīs vienlīdzīgās pieejas attiecībā uz Varakļāniem. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka, pieņemot administratīvo teritoriju likuma apakšpunktu, kas nosaka attiecīgi Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā, likumdevējs ir rīkojies patvaļīgi," lēmumu komentēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.

Tiesa, pirmkārt, secināja, ka likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus, jo iekļāvis Varakļānu novadu jaunveidojamā Rēzeknes novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Savukārt Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumos paredzēts Rēzeknes novada un Rēzeknes valstspilsētas sadarbības pienākums vienīgi atsevišķās jomās. Turklāt valstspilsētas pašvaldībai tas var radīt zināmas priekšrocības.

Likumdevējs nav racionāli pamatojis, ka šāds sadarbības pienākums radīs tādas izmaiņas līdzšinējā pašvaldību sadarbībā,

kuras ļautu secināt, ka tiks novērsti iepriekš konstatētie administratīvi teritoriālā iedalījuma trūkumi, izveidotas spēcīgas, ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības un panākts tas, ka pašvaldības tām uzdotās funkcijas spēs izpildīt patstāvīgi.

Otrkārt, tiesa konstatēja, ka lēmums iekļaut šo novadu jaunveidojamā Rēzeknes novadā pēc būtības tika pieņemts vien likumprojekta trešajā lasījumā Saeimas sēdē. Šā lēmuma pamatā bija deputātu pārliecība par Varakļānu novada kultūrvēsturisko piederību Latgalei.

Tiesa uzsvēra, ka administratīvi teritoriālajai reformai nav jābūt balstītai tikai un vienīgi sociālekonomiskos apsvērumos, tā var tikt veidota, ievērojot arī pašvaldību ģeogrāfiskos un kultūrvēsturiskos aspektus. Taču svarīgi ir tas, lai šādi apsvērumi tiktu definēti kā skaidri kritēriji, kas vienlīdzīgi tiek attiecināti uz ikkatru pašvaldību.

Konkrētajā gadījumā likumdevējs bija noteicis, ka administratīvi teritoriālā reforma nav pakārtojama prasībai saglabāt kultūrvēsturisko vidi un piederību latviešu vēsturiskajām zemēm, jo pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm regulēs speciāls likums. Šāda pieeja arī tika konsekventi piemērota likumprojekta izstrādē, noraidot uz kultūrvēsturiskiem apsvērumiem balstītus priekšlikumus izveidot, piemēram, Alsungas novadu un Sēlijas novadu.

Tāpēc, pamatojot Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā ar apsvērumiem par tā kultūrvēsturisko piederību Latgalei, likumdevējs balstījies uz tādiem apsvērumiem, kas nebija atzīstami par reformas īstenošanas kritērijiem,

un nav saglabājis uz visiem jaunveidojamiem novadiem vienlīdzīgi attiecināmu pieeju. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs rīkojies patvaļīgi. 

Papildus Satversmes tiesa norādīja, ka reformas īstenošanā var būt nozīmīga pašvaldības iedzīvotāju piederības izjūta un kopīgā identitāte. Lemjot par pašvaldības pievienošanu kādam citam novadam, var tikt ņemti vērā tās īpašie apstākļi, tostarp arī tas, ka pašvaldības iedzīvotāji jūtas piederīgi konkrētam novadam. Tātad, ja vien, ievērojot reformas mērķi un tās pamatā esošos kritērijus, pastāv iespēja pašvaldību apvienot ar dažādiem novadiem, papildus var noskaidrot arī to, ar kuru no šiem citiem novadiem vēlas apvienoties pašvaldības iedzīvotāji.

Varakļānu novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti apliecināja novada iedzīvotāju atbalstu tā teritorijas pievienošanai jaunveidojamam Madonas novadam. Tāpēc šā novada iekļaušana jaunveidojamā Rēzeknes novadā nebūtu pamatojama arī ar Varakļānu novada iedzīvotāju piederības izjūtu un kopīgo identitāti.

Pēc Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieka Alda Laviņa teiktā, Saeimai, Centrālajai vēlēšanu komisijai un citām instancēm būs jāreaģē, kādas tagad būs administratīvās teritorijas un kā tajās tiks īstenotas pašvaldību vēlēšanas. Laviņš norādīja: "Satversmes tiesa redz, ka risinājumu varētu būt dažādi. Noteikt administratīvās teritorijas ir Saeimas jautājums. Tas ir politisks jautājums. Un Saeimai šajā ziņā ir liela rīcības brīvība, ko Satversmes tiesa respektē. Tādēļ spriedumā nav detalizēti teikts, kā būtu izpildāms tiesas spriedums."

Laviņš piebilda, ka, protams, Saeimai jāņem vērā Satversme un vispārējie rīcības principi. Tādējādi jāņem vērā arī iepriekš tiesas lemtais.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvās Varakļānu novadu iekļaut Madonas novadā un vēlēšanu likumā noteikt, ka pašvaldību vēlēšanas Rēzeknes un Madonas novados notiks šī gada septembrī.

Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Laura Zaharova Latvijas Radio informēja, ka

jau piektdien komisija sanāks uz sēdi, lai lemtu par vēlēšanām Rēzeknes novadā, kur būs jāatceļ vēlēšanas 5. jūnijā un būs jārīko ārkārtas vēlēšanas ar sarakstu iesniegšanu no jauna.

Madonas un Rēzeknes novadu vadītāji Satversmes tiesas lēmumu nodēvējuši par demokrātijas paraugstundu un iedzīvotāju viedokļa vērā ņemšanu. Pēc Satversmes tiesas nolēmuma sarosījies arī Varakļānu novada mērs Māris Justs ("Vienoti novadam"), kurš nekandidēja uz deputāta vietu Rēzeknes novadā.

"Demokrātijas principi vismaz mūsu gadījumā ir redzami. Ir gandarījums par iedzīvotāju atbalstu un prieku. Droši vien, ka šobrīd būs jāpiedalās un jāaizstāv varakļāniešu intereses, un, ja būs lemts, Madonas novada iedzīvotāju intereses," viņš sacīja. 

Jaunais Ropažu novads atbilst Satversmei

Satversmes tiesa secināja, ka lēmums par Garkalnes novada iekļaušanu Ropažu novadā vai Ādažu novadā, ja abos gadījumos tiktu ievēroti reformas pamatā esošie kritēriji, kā arī nav būtiskas iedzīvotāju daļas viedokļa par vienu vai otru administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, ir atkarīgs no politiskas izšķiršanās, kuru Satversmes tiesa nepārbauda.

Savukārt Garkalnes novada kā atsevišķas administratīvās teritorijas saglabāšana neatbilstu izvirzītajiem vispārējiem reformas mērķiem un novadu veidošanas kritērijiem, tostarp, ka Pierīgas novadā ir ne mazāk kā 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju. Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka, lemjot par līdzšinējā Garkalnes novada iekļaušanu jaunajā Ropažu novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

Satversmes tiesa secināja, ka lēmums par Inčukalna novada reformēšanu, iekļaujot Inčukalna pagastu Siguldas novadā un Vangažu pilsētu – Ropažu novadā, atbilst reformas mērķiem un tās pamatā esošajiem kritērijiem. Pamatojot Inčukalna novada sadalīšanu, Inčukalna pagastu iekļaujot Siguldas novadā un Vangažu pilsētu – Ropažu novadā, tika norādīts uz šo teritoriālo vienību atšķirīgo vēsturiskās attīstības gaitu, kā arī iedzīvotāju un to nodarbinātības struktūru, kā arī tika ņemta vērā Vangažu pilsētas svārstmigrācija Rīgas virzienā un saņemtie priekšlikumi.

Savukārt Inčukalna novada kā atsevišķas administratīvās teritorijas saglabāšana neatbilstu izvirzītajiem vispārējiem reformas mērķiem un novadu veidošanas kritērijiem.

Proti, Inčukalna novadam nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, savukārt kā potenciālam Pierīgas novadam tam nav tiešas robežas ar Rīgu, tā iedzīvotāju skaits nav atbilstošs izraudzītajiem kritērijiem, un arī prognozes nenorāda uz pietiekamu iedzīvotāju skaita pieaugumu tuvākajos gados. Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka, lemjot par Inčukalna pagasta iekļaušanu Siguldas novadā un Vangažu pilsētas iekļaušanu Ropažu novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

Tiesai arī nebija iemesla secināt, ka nav ievērotas vietējo iedzīvotāju intereses.

Satversmes tiesa arī secināja, ka Varakļānu novada, Garkalnes novada un Inčukalna novada iedzīvotājiem un domēm bija iespēja sagatavot savu viedokli saprātīgā laikposmā par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījumu un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. Konsultēšanās procesā gan Varakļānu novada, gan Garkalnes novada, gan Inčukalna novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. 

Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieks Laviņš vēl arī paskaidroja, ka pārējie 14 saistībā ar novadu reformu saņemtie pieteikumi ir apvienoti vienā lietā. Tiek gatavots nolēmums, kas būs pieejams jūnija beigās.

Laviņš arī norādīja, ka būtiska loma būs arī topošā likuma "Par pašvaldībām" un Vēsturisko zemju likuma normām par demokrātiskas līdzdalības iespējām vietējā mērogā.

"Ja tomēr varētu tikt pieņemti tādi noteikumi, kas šo sabiedrības demokrātisko līdzdalību neatrisina pēc būtības, var būt atklāts jautājums, vai šī reforma atbilst Satversmei. Ietvertie risinājumi varētu būt Satversmes tiesā izskatāms jautājums, kas beigu beigās var pielikt vai nepielikt punktu par šīs administratīvi teritoriālās reformas tiesiskumu," stāstīja Laviņš.

Kādi bija pieteikumi?

Nolēmums tika sagatavots pēc Inčukalna novada domes, Varakļānu novada domes un Garkalnes novada domes pieteikumiem, kas apvienoti vienā lietā.

Inčukalna novada dome iebilda pret Saeimas lēmumu, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā sadalīs Inčukalna novadu. Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam Vangažu pilsēta no 1. jūlija pievienojama Ropažu novadam, bet Inčukalna pagasts būs Siguldas novadā.

Garkalnes novada dome lūdza tiesai vērtēt Garkalnes pagasta iekļaušanu jaunveidojamā Ropažu novadā.

Savukārt Varakļānu novada dome vērsās Satversmes tiesā, iebilstot par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas pievienošanu Rēzeknes novadam. Pirms šī lēmuma Saeima pērn debatēja par diviem savstarpēji pretrunīgiem priekšlikumiem, kas paredzēja iekļaut Varakļānu novadu gan Rēzeknes, gan Madonas novadā.

Visos šajos pieteikumos Satversmes tiesai norādīts, ka, pieņemot apstrīdētās normas, Saeima esot pārkāpusi labas likumdošanas principu, pašvaldības principu un varas dalīšanas principu, kā arī nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un nav noskaidrots novada iedzīvotāju viedoklis.

KONTEKSTS:

Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu, paredzot no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42.

Tāpēc virkne pašvaldību vērsās Satversmes tiesā, kur ierosinātas vairāk nekā 10 lietas saistībā ar novadu reformu. Pirmajā no tām tiesa pasludinājusi spriedumu, secinot, ka Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. Savukārt Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam Satversmes tiesa  atzina par atbilstošu Satversmei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti