"Latvijas attīstībai" vēlēšanās ieguva 64,73% balsu. Saraksta līderis ir novada līdzšinējais priekšsēdētājs Māris Justs.
Savukārt otrajā vietā ierindojās Latvijas Zemnieku savienība (20,32%).
Latvijas Reģionu apvienības un Nacionālās apvienības apvienotais saraksts ieguva 9,86% balsu, bet Apvienība “Iedzīvotāji” – 3,77%.
Kopumā Varakļānu novadā vēlēšanās piedalījās 1512 balsstiesīgo iedzīvotāji jeb 59,43%. Varakļānu novada domē strādās 15 deputāti.
CVK apstiprinātie rezultāti, balstoties uz datiem no 3 iecirkņiem. Atjaunots 12.septembrī, plkst. 9.10.
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 8 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
CVK apstiprinātie rezultāti, balstoties uz datiem no 3 iecirkņiem. Atjaunots 12.septembrī, plkst. 9.10.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei. Tomēr Saeimas deputātu vairākums Varakļānus Madonas novada sastāvā nevēlas redzēt. Kā kompromisa variantu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka, ka Varakļānu novads pašlaik paliek kā atsevišķa pašvaldība.
Tāpēc atšķirībā no pārējiem 40 novadiem Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas tika rīkotas šā gada 11. septembrī.
Pašvaldību vēlēšanās, kas 5.jūnijā notika pārējās Latvijas vietvarās, tika reģistrēts zemākais aktivitātes rādītājs pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Savukārt pašvaldību vēlēšanās Varakļānu novada vēlētāji uzrādīja augstāko aktivitāti 2021.gada vietvaru vēlēšanās – piedalījās 59,43% balsstiesīgo, bet Rēzeknes novadā – 25,92%. Pašvaldību vēlēšanās Rēzeknes un Varakļānu novados pie vēlēšanu urnām kopumā novados devās 29,02% balsstiesīgo.
