Sadaļas Sadaļas

Vietvaru vēlēšanās rekordzema aktivitāte - 34,01%

Pašvaldību vēlēšanās, kurās iedzīvotāji izraudzījās domju deputātus, kuri strādās jaunās aprises novados, pie vēlēšanu urnām devās 34,01% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Šis ir zemākais aktivitātes rādītājs pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Iecirkņi slēgti pulksten 20.00, kopumā nobalsoja 327 939 iedzīvotāji jeb 34,01% balsstiesīgo. No tiem 118 752  iedzīvotāji jeb 12,31% balsstiesīgo izvēli izdarīja iepriekšējās balsošanas dienās.

 

Šoreiz, atšķirībā no citām pašvaldību vēlēšanām, netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kurus uz pieciem gadiem vēlētāji izraudzījās pērn. Pērnās vēlēšanas izcēlās ar rekordzema vēlētāju aktivitāti – nobalsoja vien 40,6% balsstiesīgo rīdzinieku. Vēlēšanas nenotika arī Rēzeknes un Varakļānu novados, kur tās ir pārceltas uz 11.septembri.

 

CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa preses konferencē norādīja, ka diemžēl šīs pašvaldību vēlēšanas ieies vēsturē ar zemāko balsotāju aktivitāti. Tik zema aktivitāte novērota vien Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014.gadā nobalsoja 30,12% balsstiesīgo, bet Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019.gadā - 33,51%.

“Vēlētāju aktivitātes kritums ir satraucošs.

Būtu jāuzklausa politologi, jāizvērtē, kas ir iemesls, kādēļ cilvēki nevēlas iet balsot. (..) Kā cilvēki uztver politiku Latvijā. Tas nav pareizi,” sacīja Bērziņa.

Vienlaikus CVK priekšsēdētāja atzīmēja, ka arvien palielinās to vēlētāju īpatsvars, kuri “neredz jēgu” iet balsot vai kuriem “neinteresē politika”, tā liecina CVK pētījums.

Zemā aktivitāte – vairāku faktoru kopums

Vai jaunā novadu karte ir iemesls, kāpēc vēlētāju aktivitāte ir bijusi tik zema? Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers uzskata, ka tas nav galvenais iemesls.

Par būtiskāko viņš uzskata trīs faktoru kopumu – cik ļoti cilvēks uzticas politiskajai sistēmai, cik lielā mērā paša ieskatā situāciju var ietekmēt ar savu balsi, kā arī sociālais faktors – kā rīkojas tuvāko paziņu loks.    

“Arī tā pati vēlēšanu organizācija mazliet atšķirīga. Iespējams, ka viens otrs ir pieradis, ka var līdz 10 vakarā balsot. Šoreiz līdz 20.00. Plus vēl tā lieta, kā arī vēstules netika izsūtītas ar aicinājumu,” sprieda Austers.

“Droši vien, ka daži procenti varētu  būt, kurus tāda vieglā pavirzīšana vēlēšanu iecirkņa virzienā varēja aizvilināt – šī vārda pozitīvā nozīmē – uz vēlēšanu iecirkni,” sacīja Austers.

“Jā, protams, var teikt, ka labs laiks bija, bet, ziniet, īstenībā jau ļoti slikts laiks nebūtu daudz labāks. Apmākusies, viegli lietaina diena droši vien būs vislabākā, bet tas būtu līdzīgi, kā novelt personīgā neizdarības cēloni uz politiķiem,” pauda profesors.

“Droši vien, ka tā ir normalitāte, nu cilvēki neredz, ka varētu būt kaut kādas radikālas izmaiņas ne uz labo, ne uz slikto pusi – “nu viss ir daudzmaz normāli vai tīri jēdzīgi, nu, ko man tur darīt, iztiks bez manis, tāpat jau viss būs tīri labi”.

KONTEKSTS:

Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos.

Satversmes tiesas sprieduma dēļ atceltas vēlēšanas Rēzeknes novadā, kur balsošana notiks 11. septembrī. Tāpat septembrī vēlēšanas notiks Varakļānu novadā, kurš sākotnēji bija iekļauts Rēzeknes novadā, bet pagaidām nolemts nepievienot to citam novadam, jo Saeima nespēja vienoties par lēmumu Satversmes tiesas sprieduma izpildei.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn un turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt