Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Pusotra gada vecai meitenītei piešuj pirksta falangu

Panorāma

Panorāma

Tapis Varakļānu kompromiss

Varakļānu novads pagaidām paliks kā atsevišķa pašvaldība 

Varakļānu novads pagaidām saglabāsies kā atsevišķa pašvaldība, tas netiks pievienots nedz Madonas, nedz Rēzeknes novadam. Novada teritoriju veidos Murmastienes un Varakļānu pagasti, kā arī Varakļānu pilsēta. To otrdiena nolēma Saeima. 

ĪSUMĀ:

  • Varakļānu novadu pašlaik nepievienos citiem novadam.
  • Novadu veidos Murmastienes un Varakļānu pagasti, kā arī Varakļānu pilsēta.
  • Valdībai līdz 2022. gada 1. janvārim jāiesniedz Saeimā priekšlikumi attiecībā uz novada administratīvo teritoriju. 
  • Varakļānu pašvaldībai līdz 2021. gada 1. oktobrim jāorganizē publiska apspriešana par apvienošanos ar apkārtējiem novadiem. 
  • Pašvaldību vēlēšanas Varakļānu novadā pārceltas uz 11. septembri. 

Saeima otrdien, 1. jūnijā, atbalstīja likumprojektu, kas paredz Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas saglabāšanu atsevišķā, neatkarīgā Varakļānu novadā. 

Par likumprojektu balsoja 81 deputāts, bet pret bija viens parlamentārietis. 

Saeimas balsojums

Tāpat noteikts, ka Ministru kabinetam (MK) līdz 2022. gada 1. janvārim būs jāiesniedz Saeimai priekšlikumi attiecībā uz Varakļānu novada administratīvo teritoriju. Šāds izvērtējums būs jāsniedz atbilstoši Saeimas jau noteiktajam Administratīvi teritoriālās reformas mērķim.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka Varakļānu novada pašvaldībai konsultatīvos nolūkos līdz 2021. gada 1. oktobrim būs jāorganizē publiska apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem Administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai.

Otrdienas pēcpusdienā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija atbalstīja priekšlikumu par Varakļānu novada kā atsevišķas pašvaldības saglabāšanu. Šis bija piedāvātais pagaidu risinājums, pēc tam, kad Valsts prezidents Egils Levits sasauca tikšanos ar valdošās koalīcijas partiju pārstāvjiem, jo pirmdien, 31. maijā, Saeimas vairākums pretēji Satversmes tiesas (ST) spriedumam un atbildīgās ministrijas priekšlikumam Administratīvo teritoriju likumā atbalstīja priekšlikumu, ka Varakļānu novads pievienojams Rēzeknes novadam.

Levits skaidroja, ka Satversmē noteikts, ka Latvija ir tiesiska valsts, un no tā izriet Saeimas pienākums pildīt ST spriedumus. Pretējā gadījumā Saeimas rīcība rada konstitucionālo krīzi. Levits atgādināja, ka Satversme viņam ir uzticējusi Satversmes sarga lomu un liedz viņam izsludināt atklāti antikonstitucionālus likumus. Tādēļ, prezidenta ieskatā, ir jāmeklē risinājumi, lai šādu konstitucionālu krīzi neradītu

Tāpat Saeima otrdien pieņēma “Varakļānu novada un Rēzeknes novada vēlēšanu” likumu, kas paredz šajos novados pašvaldību vēlēšanas pārcelt uz šī gada 11. septembri. Vienlaikus likumā noteikts, ka iepriekš apturētās pašvaldību vēlēšanas Madonas novadā tomēr notiks šī gada 5. jūnijā. 

Plānots, ka jaunievēlētā Varakļānu novada dome un Rēzeknes novada dome uz pirmo sēdi sanāks šī gada 1. oktobrī. Jauno pašvaldību domju pilnvaras izbeigsies ar brīdi, kad uz pirmo sēdi sanāks 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā attiecīgā novada dome.  

Pirms Saeimas lēmuma Varakļānu ielās skanēja neapmierināto iedzīvotāju auto taures

Vēl pagājušo piektdien, kad ST nolasīja spriedumu, ka nav pamatojuma pievienot Varakļānu novadu Rēzeknes novadam, Varakļānos dārdēja salūts, bet jau otrdien ielās skanēja neapmierināto protestētāju auto taures. ST lēmums un pirmdienas Saeimas deputātu rīcība, varakļāniešos izraisīja dažādas emocijas.

Varakļānietis Jevgēņijs sacīja:“Man liekas, tiesas lēmumam vajadzētu būt galīgajam un Saeimai būtu tikai tas jāapstiprina, nevis kaut kādas vēl debates veikt un tā tālāk. Nu ja būtu Rēzekne, Saeima nolems, tad es Saeimas vēlēšanās ar tukšu aploksni, Rēzeknes novadam ar tukšu aploksni un tikai tā.”

“Cilvēkiem nav nevienam izskaidrots, kādi ir plusi, Madonai pievienojoties, un kādi mīnusi Madonai. Te ir tikai, ka “es gribu”, “es gribu” un viss,” pauda Varakļānu iemītniece Inga.

“Ar kādām tiesībām Saeima pārņem Ministru kabineta, Satversmes tiesas funkcijas un mūs kā šaha figūriņas grib bīdīt, kur viņiem patīk,” neizpratni pauda Staņislava no Varakļāniem.

Lai protestētu pret Saeimas iebildumiem ST lēmumam otrdien cauri Varakļānu pilsētai devās vairāki vietējie iedzīvotāji.

Valsts Policijas (VP) Madonas iecirkņa pārstāve Inga Randare informēja: “Valsts policija,  ierodoties Varakļānos, konstatēja, ka iespējams ir noticis nesankcionēts pikets. Par šo faktu ir uzsākta policijā resoriskā pārbaude. Uz šo brīdi nekādi pārkāpumi, kas būtu saistīti ar sabiedrisko drošību, netika konstatēti un arī nav konstatēti epidemioloģisko noteikumu pārkāpumi.”

Dažus protesta dalībniekus policija gan apstādināja, taču aizturēts neviens netika. Pēc VP aprēķiniem pa Varakļānu ielām otrdien taurējot pārvietojās 100 transportlīdzekļi. 

Par šo akciju – “Sadzirdi demokrātiju” – pirms tās sākuma preses konferencē informēja Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs (“Vienoti novadam”).

Savukārt Varakļānu novada politiskajā karuselī ierauto Madonas un Rēzeknes novadu pašreizējie vadītāji atzina, ka vairs par neko nav pārliecināti. 

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs norādīja: “Es domāju, tas, kas ir skaidrs, Rēzeknes novadā vēlēšanas notiks tikai septembrī pie jebkura risinājuma. Jābūt gataviem šobrīd ieturēt pauzi un gatavoties jaunam vēlēšanu ciklam.”

Tikmēr Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atzīmēja: “Es domāju, ka pēdējo dienu notikumi rāda, ka mēs ne par ko nevaram būt pārliecināti, kamēr nav galīgais balsojums Saeimā. Līdz ar to darbs komisijā rāda vienu, bet rezultāts var būt pilnīgi cits. Vakardien jau arī rezultāts bija negaidīts par balsojumu.”

KONTEKSTS:

Satversmes tiesa nosprieda, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. ST secināja, ka lēmumā par Varakļāniem Saeima rīkojās patvaļīgi un balstījās apsvērumos par novada kultūrvēsturisko piederību Latgalei, bet kultūrvēsturiskā piederība nebija kritērijs reformā. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ir sagatavoti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai nodrošinātu tā atbilstību Satversmei, iekļaujot Murmastienes un Varakļānu pagastus un Varakļānu pilsētu Madonas, nevis Rēzeknes novadā.

Tāpat VARAM sagatavoja likumprojektu “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums”, jo nepieciešams arī noteikt kārtību, kādā izsludināmas un organizējamas jaunveidojamās Madonas novada un Rēzeknes novada vēlēšanas.

Ministrijā izstrādātie likumprojekti paredz, ka līdz 1. jūlijam darbu šajās pašvaldībās turpina līdzšinējās pašvaldību domes, no 1. jūlija līdz 1. oktobrim – Saeimas iecelta pagaidu administrācija katrā pašvaldībā trīs cilvēku sastāvā.

Pēc ST lēmuma Centrālā vēlēšanu komisija jau ir apturējusi iepriekš paredzēto pašvaldību vēlēšanu norisi Rēzeknes novadā un Madonas novadā.

Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu, paredzot no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42.

Tāpēc virkne pašvaldību vērsās Satversmes tiesā, kur ierosinātas vairāk nekā 10 lietas saistībā ar novadu reformu. Pirmajā no tām tiesa pasludinājusi spriedumu, secinot, ka Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. Savukārt Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam Satversmes tiesa  atzina par atbilstošu Satversmei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt