Runājot par jaunizveidoto Rēzeknes novadu, lielākās izmaiņas piedzīvojis nelielais Viļānu novads.
Daļu Latvijas Radio uzrunāto viļāniešu šāda "saprecināšana" ar Rēzeknes novadu uztrauc, taču tajā pašā laikā citi uzskata, ka lielāka novada ietvaros varēs piesaistīt lielākus Eiropas Savienības līdzekļus un realizēt lielākus projektus:
"Pozitīvi vērtēju. Es tajā neredzu neko sliktu, ka mēs esam atpakaļ tajā pašā rajonā (tagad novadā), kas bija agrāk. Es neredzu jēgu tām iepriekšējām reformām. Vispār tās nebija vajadzīgas – lieki tēriņi, lieka līdzekļu izšķērdēšana."
Jaunizveidotais Rēzeknes novads. Daži fakti
- Tajā ir 28 pagasti un Viļānu pilsēta;
- Sava attīstības centra Rēzeknes novadam nav, tāpat kā līdz šim tas atrodas Rēzeknes pilsētā;
- Platība nu ir 2800 kvadrātkilometri;
- Iedzīvotāju skaits, klāt nākot 2009. gadā izveidotajā Viļānu novadā dzīvojošajiem 5,5 tūkstošiem iedzīvotāju, ir sasniedzis teju 29 tūkstošus;
- Šī gada budžets ieņēmumos Rēzeknes novadā ir 28,5 miljonus eiro un izdevumos ap 36 miljoniem eiro;
- Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rēzeknes novadā nobalsoja 38,35% novada balsstiesīgo iedzīvotāju.
Vietējā iedzīvotāja Iveta sacīja: "Es domāju, ka par viļāniešiem, bet grūti arī izvēlēties, jo gandrīz katrā sarakstā ir kandidāts, kuru varētu vēlēt. Kamēr bija Viļānu novads kā tāds, mums bija arī diezgan daudz uzlabojumu. Centrālā iela ir sakārtota, un uz staciju iela arī sakārtota, un jauni pieminekļi. Tagad bail, ka mēs atkal kļūsim par nomali Rēzeknes novadā. Kaut ko mēs zaudēsim, bet kaut ko arī iegūsim."
Linda atzina: "Vajadzētu pilsētā izbūvēt pie daudzdzīvokļu mājām vairāk bērnu laukumu. To gribētos gan, jo mums pie mājas ir vienas šūpoles un veca smilšu kaste.”
"Viļāni ir smuki tagad," sacīja Nadežda, taču tajā pašā laikā sievieti satrauc lielais bezdarbs un zemais atalgojums Latgalē: "Maz naudas, un nav darba. Vīrieši vēl var atrast, bet sievietēm nav un maz maksā. Tagad mēs iesim pie Rēzeknes, diez vai kas mainīsies. Vajag vairāk domāt par Latgali. Ja to nevajag, tad atdodiet. Kāpēc Krievijai? Lietuvai, ja viņi, protams, gribēs ņemt."
Lauksaimnieki cer uz izdevīgumu
Visai nelielais Viļānu novads līdz šim ir bijis viens no līderiem Latvijā apstrādātas zemes ziņā. Tas Rēzeknes novadam, apvienojoties ar Viļāniem, ir ieguvums, pārliecināti vietējie zemnieki, kas paši arī cer uz ieguvumiem, ienākot lielākā novadā.
Vietējais lauksaimnieks Aleksejs cer, ka jaunajā Rēzeknes novadā atradīsies iespēja palīdzēt viļāniešiem pie dzelzceļa stacijas izveidot graudu pieņemšanas punktu, lai ražu būtu vieglāk nogādāt pārdošanai.
"Tas būtu graudu pieņemšanas punkts un neliela noliktava minerālmēsliem. Noliktavas ir labi izolētas, ir ventilācija. Varakļānu novadā šāds projekts ir realizēts un veiksmīgi darbojas. Es nezinu, kāpēc šī iecere netika atbalstīta. To lēma vadība. Cik zinu, bija problēmas ar zemi. Šāds graudu pieņemšanas punkts mums, lauksaimniekiem, būtu ļoti vajadzīgs, jo tas samazinātu graudu transportēšanas izmaksas," viņš teica.
Tagad Rēzeknes novadam klāt nākuši arī vairāki lauksaimniecības sfērā strādājoši uzņēmumi, piemēram, "Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija", Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Viļāni", AS "Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale".
AS "Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale" valdes priekšsēdētāja Valentīna Sarkane uzskata, ka lauksaimnieki lielākoties paši tiek galā, taču ir reizes, kad būtu jānāk talkā arī pašvaldībai:
"Tagad mēs, piemēram, ar meliorācijas sistēmu sakopšanu cīnāmies katrs pats kā mākam. Tagadējos apstākļos, kad gandrīz vai jācīnās par izdzīvošanu, pie tādiem lieliem darbiem un projektiem pieķerties mēs praktiski neesam spējīgi."
Kā jaunizveidotais Rēzeknes novads dzīvo līdz pašvaldību vēlēšanām, jo kopš jūlija pašvaldībā deputātu nav? Pagaidām pašvaldību vada ar likumu iecelta pagaidu administrācija divu cilvēku sastāvā: līdzšinējais Rēzeknes novada domes vadītājs Monvīds Švarcs no "Jaunās Vienotības", "Kustības Par!" un Latgales partijas kopīgā saraksta, kā arī bijusī Viļānu novada domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova ("Saskaņa").
Darbs uz vietas nestāvot
Domes izpilddirektors Jānis Troška pastāstīja, ka administratīvais aparāts strādā un jau ir izveidota Viļānu apvienība, iecelta apvienības vadītāja vietas izpildītāja, apstiprināts Rēzeknes novada ģerbonis.
"Sēdes notiek katru ceturtdienu. Tiek gatavoti lēmumu projekti, noteiktā kārtībā tiek iesniegti izskatīšanai un apstiprināšanai. Visi uzsāktie tā saucamie infrastruktūras projekti turpinās. Darbs notiek. Visas iestādes un struktūrvienības strādā ar pilnu slodzi. Pagaidu administrācija ir veikusi pasākumus, lai izveidotu jaunās novada pašvaldības struktūru, un jaunajai novada domei, sanākot uz pirmo sēdi, protams, būs jārisina jautājums par sadarbības institūciju ar Rēzeknes pilsētas pašvaldību un citi jautājumi saistīti ar struktūru," sacīja Troška.
Spriežot pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājuma, 2025. gadā valstspilsētas Daugavpils, Jelgava, Liepāja, Rēzekne un Ventspils varētu apvienoties ar tām piegulošo novadu.
Visdrīzāk arī Rēzeknes novadu vēl pēc četriem gadiem atkal gaida teritoriālās pārmaiņas.
Troška šādu iespēja vērtēja piesardzīgi, jo Rēzeknes pilsētas, kurai jau tagad ir ievērojamas kredītsaistības, parādi pāries novadam.
"Pieļauju, ka tas nākotnē varētu ietekmēt arī esošā, nu jau lielā Rēzeknes novada attīstību. Novada pašvaldībai, saliekot kopā arī Viļānu novadu saistības, tās nav pat tuvu 10%. Cik zinu, Rēzeknes pilsētai tās ir krietni lielākas. Nākotnē budžets būs viens un saistības pāries uz visu lielo novadu," viņš sacīja.
Pagaidu administrācija jaunizveidotajā Rēzeknes novada domē strādās līdz 1. oktobrim, kad uz pirmo sēdi sanāks 11. septembrī pašvaldību vēlēšanās ievēlētie jaunie deputāti.
Vēlēšanās par 19 vietām novada domē sacentīsies astoņi partiju saraksti. Vēlēšanās kandidē abi līdzšinējie Rēzeknes un Viļānu novada pašvaldību vadītāji, vairāk nekā puse iepriekšējo domju deputātu no abiem novadiem. Partiju sarakstos ir vairāku izglītības iestāžu pārstāvji, lauksaimnieki, uzņēmēji, kultūras jomas pārstāvji, kā arī pašvaldību un valsts iestāžu darbinieki. Kopumā vēlēšanās startē 162 deputātu kandidāti.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa (ST) atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei. Tomēr Saeimas deputātu vairākums Varakļānus Madonas novada sastāvā nevēlas redzēt. Kā kompromisa variantu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka, ka Varakļānu novads pašlaik paliek kā atsevišķa pašvaldība.
Tāpēc atšķirībā no pārējiem 40 novadiem Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas tiks rīkotas šā gada 11. septembrī.
Noslēdzoties kandidātu pieteikšanai pašvaldību vēlēšanām Varakļānu un Rēzeknes novados, redzama krietni lielāka aktivitāte un vēlme startēt šajās vēlēšanās.
