Cēsu novads
Valsts galveno autoceļu garums
Augšdaugavas nov.
150 km
Rēzeknes nov.
123 km
Ludzas nov.
102 km
Dienvidkurzemes nov.
94 km
Smiltenes nov.
83 km
Jēkabpils nov.
71 km
Tukuma nov.
67 km
Cēsu nov.
65 km
Mārupes nov.
64 km
Aizkraukles nov.
59 km
Siguldas nov.
59 km
Valmieras nov.
56 km
Jelgavas nov.
56 km
Limbažu nov.
52 km
Saldus nov.
51 km
Bauskas nov.
50 km
Ventspils nov.
47 km
Krāslavas nov.
45 km
Ogres nov.
44 km
Talsu nov.
41 km
Ķekavas nov.
38 km
Ropažu nov.
38 km
Saulkrastu nov.
34 km
Olaines nov.
34 km
Dobeles nov.
32 km
Līvānu nov.
26 km
Salaspils nov.
24 km
Ādažu nov.
20 km
Kuldīgas nov.
19 km
Preiļu nov.
16 km
Alūksnes nov.
13 km
Jūrmala
11 km
Valkas nov.
10 km
Daugavpils
1 km
Varakļānu nov.
-
Madonas nov.
-
Gulbenes nov.
-
Balvu nov.
-
Ventspils
-
Rēzekne
-
Liepāja
-
Jelgava
-
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 29 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 29 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
10 vietas
Jaunā VIENOTĪBA
3 vietas
"LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"
2 vietas
VIDZEMES PARTIJA
2 vietas
"Latvijas attīstībai"
1 vieta
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
1 vieta
"Kustība "Par!"",
"PROGRESĪVIE"
Kandidāti
Kas solīts pirms 4 gadiem
Ko pirms iepriekšējām vēlēšanām 2017.gadā toreizējie pašvaldību vadītāji intervijās LTV Ziņu dienestam atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un ko solīja darīt četru gadu laikā.
Zinta Pavāre ir zvērināta advokāte un juriste, kura pirms 17 gadiem Cēsu novada Līgatnes pagastā nopirka māju "Zīlītes". Šobrīd viņa strādā par lauksaimniecības zemju pārvaldnieci Cēsīs, bet algotu darbu apvieno ar darbu piemājas saimniecībā. Nelielā platībā – 1,2 hektāros Zinta audzē bioloģiskos dārzeņus un darbojas kooperatīvā "Zaļais grozs". Zinta arī saņēmusi Eiropas atbalstu mazās lauku saimniecības attīstībai, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Jaunu saimnieku meklē viena no Latvijas unikālākajām muižām ar 300 gadu senu vēsturi – Ungurmuiža Cēsu novadā. Šobrīd muiža pieder pašvaldībai, bet vairāku apsvērumu dēļ februārī Cēsu novada domes deputāti balsoja par apsaimniekotāja – pašvaldībai piederošās SIA "Ungurmuiža" – likvidāciju. Apsverot vairākus turpmākās apsaimniekošanas modeļus, lemts izsludināt muižas nomas tiesību izsoli.
Mākslas darbs – tā var saukt 18. gadsimtā būvēto Ungurmuižu, kas ik gadu piesaista vairākus tūkstošus tūristu no Latvijas un ārzemēm. Pirmās rakstu liecības par šo muižu parādās jau 14. gadsimtā. Patlaban muiža ir pašvaldības īpašumā, taču pēdējos gados apsaimniekošana nes zaudējumus, tāpēc vietvara nu jau likvidējusi kapitālsabiedrību SIA "Ungurmuiža" un izsolē meklē nomniekus, kuriem būs ne tikai jāturpina muižas restaurācija, bet arī tā jāuztur un jāspēj nopelnīt.
Kāda daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji Cēsīs sūdzas par grauzējiem, kas lielā skaitā tiek turēti privātīpašumā un neciešami smako. Iedzīvotāju saucieni pēc palīdzības ne pašvaldības, ne valsts iestādēs nav rezultējušies ar panākumiem. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vērtē dzīvnieku turēšanas apstākļus, bet regulējuma, kas attiektos uz grauzēju turēšanu dzīvojamās mājās un to skaita ierobežošanu, šobrīd Dzīvnieku aizsardzības likumā nav.