Ungurmuižas nomas tiesību izsolē tiesības par tās apsaimniekošanu ieguvis uzņēmējs Renārs Sproģis ar komandu, kurš jau šobrīd saimnieko Ruckas muižā Cēsīs, informēja Cēsu novada pašvaldībā. Nomas tiesības iegūtas uz 10 gadiem par 1000 eiro mēnesī.
Cēsu novads
Valsts galveno autoceļu garums
Augšdaugavas nov.
150 km
Rēzeknes nov.
123 km
Ludzas nov.
102 km
Dienvidkurzemes nov.
94 km
Smiltenes nov.
83 km
Jēkabpils nov.
71 km
Tukuma nov.
67 km
Cēsu nov.
65 km
Mārupes nov.
64 km
Aizkraukles nov.
59 km
Siguldas nov.
59 km
Valmieras nov.
56 km
Jelgavas nov.
56 km
Limbažu nov.
52 km
Saldus nov.
51 km
Bauskas nov.
50 km
Ventspils nov.
47 km
Krāslavas nov.
45 km
Ogres nov.
44 km
Talsu nov.
41 km
Ķekavas nov.
38 km
Ropažu nov.
38 km
Saulkrastu nov.
34 km
Olaines nov.
34 km
Dobeles nov.
32 km
Līvānu nov.
26 km
Salaspils nov.
24 km
Ādažu nov.
20 km
Kuldīgas nov.
19 km
Preiļu nov.
16 km
Alūksnes nov.
13 km
Jūrmala
11 km
Valkas nov.
10 km
Daugavpils
1 km
Varakļānu nov.
-
Madonas nov.
-
Gulbenes nov.
-
Balvu nov.
-
Ventspils
-
Rēzekne
-
Liepāja
-
Jelgava
-
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 29 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 29 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
10 vietas
Jaunā VIENOTĪBA
3 vietas
"LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"
2 vietas
VIDZEMES PARTIJA
2 vietas
"Latvijas attīstībai"
1 vieta
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
1 vieta
"Kustība "Par!"",
"PROGRESĪVIE"
Kandidāti
Kas solīts pirms 4 gadiem
Ko pirms iepriekšējām vēlēšanām 2017.gadā toreizējie pašvaldību vadītāji intervijās LTV Ziņu dienestam atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un ko solīja darīt četru gadu laikā.
Māris no Cēsu novada Līvu ciema 20 gadus cītīgi apkopa savu īpašumu, kas atrodas pašā ceļa malā. Pavisam nesen viņš uzzināja, ka tā nemaz neesot viņa zeme, pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija", bet 1500 kvadrātmetri tagad piederot pašvaldībai. Valsts zemes dienestā norādīja, ka nobīdes iespējamas ar dažādām metodēm dažādos laikos veiktu zemes mērījumu dēļ.
Maija un Ritvars Ekerti ik dienu pēc darba dodas uz lauku īpašumu, lai audzētu un pārstrādātu cidonijas. Katrs no 15 tūkstošiem stādu pa vienam tika likti zemē, – šobrīd tie dod iespēju no peļņas atjaunot savu lauku māju. Nav daudz, bet pietiek, jo viņi to visu dara bērnu dēļ. Arī karoga masta pagalmā vēl nav, bet noteikti būs, Ekerti stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zemes stāsti".
Māris Bērziņš ir mežzinis, lauksaimnieks un zemessargs. Viņš dzīvo Cēsu novada Taurenes pagasta "Taurenēs", kur audzē 47 gaļas liellopus un divus zirgus, bet ikdienā ir Cēsu mežniecības Amatas nodaļas Kosas apgaitas mežzinis. Māris jau 30 gadus ir arī zemessargs un joprojām nedēļas nogales bieži vien pavada mežā, zemessargu nometnēs, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Gandrīz katrā lielā Latvijas pilsētā ir peldbaseins, kas ir būtiska sporta infrastruktūra gan iedzīvotājiem, gan bērnu peldētprasmes attīstīšanai. Kovida krīzi pārcietušie peldbaseini tagad sastapušies ar ievērojamu energoresursu sadārdzinājumu. Tagad tie atkal mēģina noturēties virs ūdens. Vēl augustā biedrība "Peldēt droši" aktualizēja šo jautājumu, uzsverot to, ka peldbaseinus reģionos lielā mērā izmanto tieši skolēni un sporta skolu audzēkņi.