Apgādā "Jānis Roze" klajā nākusi politologa Benedikta Andersona nozīmīgā un daudz citētā monogrāfija "Iedomātās kopienas" par kopienu un nacionālisma rašanos.
Autora ziņas
Kultūras mantojums krīzes apstākļos – par to rosina domāt dokumentālais kinodarbs "Krimas dārgumi" Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā. Par kultūras mantojuma saglabāšanu apdraudējuma situācijās sarunājas pašmāju nozares ekspertes – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāve Katrīna Kukaine.
7. un 8. septembrī pulksten 19.00 RISEBA Arhitektūras un mediju centrā būs skatāms horeogrāfes Līgas Ūbeles veidotais jaundarbs, kustību lekcija "Bez nosaukuma". Izrāde balstās uz viena no centrālajiem 20. gadsimta vidus eksperimentālās literatūras darbiem, avangarda komponista Džona Keidža "Lekciju par neko". Tās autore, izmantojot ļoti vienkāršus un minimālus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, vēlas skatītājiem ļaut sasniegt iekšēju klusumu, lai patiesi piedzīvotu esošo mirkli.
Šis rudens nacionālā kino cienītājiem nudien nebūs vienmuļš, jo būs pulka jaunu filmu. Pirmizrādi piedzīvos gan Latvijas kinodarbi, gan kopražojuma ekrānstāsti, kuru radīšanā iesaistījās mūsu kinematogrāfisti un aktieri. Kādi laiki un pieredzes tvertas jaunajās filmās, kā gadījies pirmizrāžu sastrēgums un cik raiti kinogājēji mēs maz esam, skaidro Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma.
No 20. augusta līdz 4. decembrim muzeja "Rīgas birža" lielajā zālē apskatāma izstāde "Neiespējamais grupas portrets. Direktora izvēle". Šī izstāde ir stāsts par vērtībām un kuratora personīgo attieksmi, tās pamatā ir muzeja vadītājas Daigas Upenieces darbs pie grāmatas "Direktora izvēle", ko izveidot aicinājusi Londonas izdevniecība "Scala Arts & Heritage Publishers". Kamēr grāmatas izstrāde ir procesā, 30 kolekcijas darbi ir apvienoti izstādē, veidojot šķietami neiespējamu kopumu, kuru vieno direktora redzējums.
Baltijas filmu dienās 23. un 24. augustā uz kinoteātra "Splendid Palace" ekrāniem mums – Latvijas kinoskatītājiem – dāvāta iespēja piedzīvot vairākas kaimiņvalstu spēlfilmas: divas no Lietuvas – "Svētceļnieki" un "Skrējēja", kā arī divas no Igaunijas – "Mūžīgās mīlestības koks" un "Tuksnesī". Ar Baltijas kolēģu, starptautiskā arēnā – arī konkurentu, veikumu iepazīties mudināti arīdzan Latvijas filmu veidotāji.
"Sabile burbuļo" un "Ļaunuma puķes" – pirmais nosaukums dots skaņas instalācijai, otrais – mūzikas albumam; vienam meklējama un atrodama saistība ar Sabiles vīna darīšanas tradīciju, otram – ar 19. gadsimta dzeju. Par pašu būvētajām skaņas ainavām stāsta to arhitekti – apvienība "+K+M+B" jeb mākslinieki Kristians Brekte, Modris Svilāns un Māris Butlers.
Pasaulslavenā kolektīva "Silkroad Ensemble" izpildītājmākslinieku vadībā notikusi Starptautiskā mūziķu meistardarbnīca (Global Musician Workshop). Turp devās, zināšanas un iedvesmu smēlās arī mūsu komponists, mūziķis Kārlis Auzāns. Pa dienu dalībnieki pilnveidojās, bet vakaros muzicēja nozīmīgākajā Bostonas zālē.
Līdzās Rihardam Dubram un Jēkabam Jančevskim ar pirmatskaņojumiem 25. starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā sevi pieteiks jaunie komponisti – Raivis Misjuns, Lauma Kazaka un Jēkabs Bernāts. Trijotnes jaundarbos iestrādātas pārdomas par iekšējām cīņām, par cilvēka dzīves tumsu, kurai jādod mirdzēt, par mūsu sabiedrību. Vēsti tālāk nesīs Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un tā mākslinieciskais vadītājs, diriģents Māris Sirmais. Koncerts notiks 18. augustā plkst. 20.00 Rīgas Domā.
Radioteātris rosina iztēli – lūk, teātra zinātnieka un Eduarda Smiļģa teātra muzeja vadītāja Jāņa Siliņa izsacīta patiesība, ko apšaubīt uzņemtos vien retais. 95. dzimšanas dienā Radioteātra cienītājiem priekšā celti tikpat daudzi iztēli rosinoši uzvedumi. Par to, kā šie iestudējumi top, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" sarunājas Radioteātra producenti Dzintra Matuzāle un Dzintars Tilaks, kā arī Jānis Siliņš.
Ja Latvijā ienāk kāda lielprojekta filma, kas ienes daudz naudas vietējā ekonomikā, tā pēc tam atgūst noteiktu procentu, jo Kultūras ministrija atbalsta ārzemju kino projektu tapšanu mūsu zemē. Tā esot visā pasaulē pielietota un par izdevīgu atzīta sistēma, skaidro producents Jānis Kalējs. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" par sadarbību ar ārzemju kino veidotājiem stāsta "White Picture" producente Alise Ģelze un studijas "Film Angel Productions" producents Jānis Kalējs, atklājot, kādi no tā ir ieguvumi Latvijas kino profesionāļiem un valsts ekonomikai.
Laikposmā no 12. līdz 28. augustam daudzviet Dienvidkurzemē ieskanēsies Liepājas Simfoniskā orķestra un Dienvidkurzemes novada pašvaldības rīkotais mūzikas festivāls, kas ar godu nes kādreizējā Liepājas pilsētas mēra, Liepājas operas, Tautas konservatorijas un Mākslas skolas dibinātāja Evalda Rimbenieka vārdu. Divus no kopumā 14 festivāla "Rimbenieks" koncertiem piedāvās pianistes Agneses Egliņas, klarnetista Kārļa Catlaka un flautista Reiņa Lapas trio.
Latvijā sākusies teātru sezonas atklāšana. Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālais teātris paziņoja, ka teātra mākslinieciskais vadītājs turpmāk būs Elmārs Seņkovs. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" Seņkovs stāsta par teātra vīziju un idejām, kādam turpmāk būt Nacionālajam teātrim.
Iejūtīga vide, kas atvērta līdzās pastāvēšanai un daudzbalsībai – tāds ir mākslinieku mērķis grupas izstādē "Savējie", kura mājvietu radusi Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu galerijā "Pilot" Vāgnera ielā. Foto tehnikā, glezniecībā, videomākslā un keramikā skatītāju uzrunā jautājumi par to, kurā brīdī varam justies kā savējie, savā vidē un sabiedrībā.
Aicinot uz muzikālu dzejas izrādi "Ziemeļnieks", sava nama durvis Talsu novada Upesgrīvā jau atkal plaši ver aktiera Mārtiņa Vilsona ģimene. No 11. līdz 17. augustam trīs Vilsonu izpildījumā še skanēs Jāņa Ziemeļnieka dzeja, Jura Kulakova un Svena Vilsona mūzika. Notikumu bagātinās izstāde, kurā ir fotogrāfijas no Dāvja Spundes mantinieku privātās kolekcijas. Jāatzīmē, ka Spundes fotodarbnīcā Strenčos savulaik darbojies arī Ziemeļnieks.
Nodomā veicināt tradīcijām atbilstošu latviešu tautas tērpu darināšanu pasniegta Voldemāra Cīruļa piemiņas balva. Latviešu tautas tērpu izstādē–konkursā laurus guva Limbažu tautas lietišķās mākslas studijas "Dzilna" dalībnieces, kuras prasmīgi darinājušas darba ģērbus. Ar godalgu un atzinību izcelts arī citu autoru veikums.
5. un 6. augustā Mežaparka Lielajā estrādē norisināsies vērienīgs notikums "Dziesma dejo. Deja skan", kurā nebijušā formā savienosies divas tradīcijas – dziesma un deja. Doma par koncertuzvedumu gaisā virmojusi jau sen, saka horeogrāfs Agris Daņiļevičs Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" un atklāj, ka abi ar diriģentu Mārtiņu Klišānu uzveduma veidošanai piekrituši uzreiz.
"Rīga, 2000. gads. Mūžīgie bērni – paaudze, kas piedzīvojusi gadsimtu miju un mēģina pielāgoties arvien jauniem apstākļiem, kuros pat viņu vecāki un padomdevēji jūtas pazaudējušies," – šādu toņkārtu apgāda "Mansards" izdotajā, ar Dzintara Soduma balvu godalgotajā Ivetas Troalikas romānā "Tūlīt paliks labāk" saklausām no pašas autores. Grāmata bija nominēta Jāņa Baltvilka balvai kategorijā "Jaunaudze" par debiju bērnu un jauniešu literatūras laukā. Troalika, kura ar rakstītu vārdu strādā arī kā žurnāliste, žurnāla "Santa" galvenā redaktore, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" dalījās ar savu pusaudzības laika literatūru.
Ilustratores Gundegas Muzikantes devums šogad novērtēts ar Jāņa Baltvilka balvu, izceļot ilustrācijas divos izdevumos: igauņu rakstnieka Juhani Pitsepa garstāstā "Ir mēness zelta kuģis", kas vēstī par Otrā pasaules kara bēgļu gaitām no Igaunijas uz Zviedriju, un Ineses Paklones dzejoļu krājumā "Zvēru barošana", kas ir kā atgādinājums par rūpēm un uzmanību, kuru jāveltī mūsu četrkājainajiem draugiem. Sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" māksliniece atklāj sava radošā darba gaitu, kur literārajai un vizuālajai valodai jāsatek vienā kopumā.
"Poēma ar mammu" – tāds nosaukums dots dzeju krājumam, kurā savus bērnības redzējumus pieauguša cilvēka acīm atklāj Andra Manfelde. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" autore dara zināmu ne vien krājuma tapšanas gaitu, bet arī savu ikdienas ritumu Liepājā, kas kādreizējai karostniecei nu atklājusies savā burvībā.
Starptautiskajā Jāņa Baltvilka balvas pasniegšanā balvu rakstniecībā ieguva Luīze Pastore par grāmatu "Laimes bērni", ko ilustrējusi Evija Pintāne. Savukārt kā labākā bērnu un jauniešu grāmatu ilustratore sumināta Gundega Muzikante par ilustrācijām Juhani Pitsepa garstāstam "Ir mēness zelta kuģis" un Ineses Paklones dzejoļu krājumam "Zvēru barošana".
Igauņu rakstnieks Juhani Pitseps ir viens no Jāņa Baltvilka balvas starptautiskajiem laureātiem. Viņa grāmata "Ir mēness zelta kuģis", ko tulkojusi otra šīs balvas saņēmēja – Marika Muzikante un vizualizējusi šogad par labāko bērnu un jauniešu grāmatu ilustratori atzītā Gundega Muzikante, ir stāsts par 1944. gada kara rudeni, kad tūkstošiem Igaunijas un Latvijas iedzīvotāju bēga pāri jūrai uz Zviedriju. Ceļā grāmatas varone mazā meitenīte Kēte viļņos pazaudē savu mīļlāci Pekaini, taču vēlāk to brīnumainā kārtā atkal atrod. Beidzot viņas ģimene ierauga Zviedrijas krastus, kur gaida kakao krūze, utu pirts un ilgas pēc mājām.
"Mērķis šai grāmatai nav pastāstīt, kas ar mani ir noticis. Mērķis ir radīt aizraujošu dzejas darbu, kas spēlējas ar intertekstualitāti. Tā vienkārši sanāca, ka tēmas uzstādījums ļauj izmantot atmiņas kā atspēriena punktu" – tā savu otro dzejas krājumu "Jaunība" piesaka autors Ivars Šteinbergs. Grāmata klajā laista izdevniecības "Neputns" paspārnē.
"Atkal kopā – vienmēr" – tā varētu pārtulkot melodiskā roka grupas "The Bad Tones" īsformāta albuma "Back Together Forever" nosaukumu. Apvienības jaunākais veikums šobrīd klausāms mūzikas straumēšanas lietotnēs un arī platformā "YouTube". Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" mūziķi dalās atziņās pēc kopā pavadītiem 10 gadiem uz skatuves un ierakstu studijās.
Uztveres īpatnības, kuras ietekmē informācijas plūsmas, asociāciju un emociju neparedzamība un vēstures nemitīgā atkārtošanās. Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras 2. kursa studenti šīs tēmas risina, gan izmantojot klasiskās šī mākslas veida tehnikas, gan meklējot jaunas izteiksmes formas, daloties savā pieredzē. No individuālā skatījuma uz kopējo izpratni – tāds ir šīs izstādes ceļš.
"Tas ir grūts uzdevums, tev ir jāmin un jācenšas notvert pareizo vilni un virzienu" – par Eduarda Veidenbauma ceļa šķetināšanu un romāna "Es nemiršu nekad" rakstīšanu saka autors Arno Jundze. Grāmatā viņš atklāj Veidenbauma dzīves pēdējo pusotru mēnesi, savukārt tajā aptverts viss dzejnieka mūžs. Izdevums ir piederīgs sērijai "Es esmu…" un to klajā laiž "Dienas Grāmata".
Glezniecība, keramika un fotogrāfija – lūk, mediji, kuros savas idejas Daugavpils Marka Rotko mākslas centra apmeklētājiem atklājuši mākslinieki no Ķīnas, Austrālijas, Norvēģijas, Lietuvas un, protams, Latvijas. Viņu ekspozīcijās – kopā sešās – rodama vasara visās tās izpausmēs. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" žurnālistes Silvijas Smagares tvertie komentāri no izstādes atklāšanas.
"No vienas puses Rietumu pasaulē novērojama pieaugoša tendence tiekties pēc visa dabiskā, īstā un neskartā, taču no otras – liela daļa cilvēces šo tiecību atstāj neizmantotu, arvien izvēloties palikt betona džungļu piedāvātajā realitātē, straujā dzīves tempa dēļ ierobežojot iespēju samazināt savas darbības ātrumus" – māksliniece Madara Kvēpa šīs atziņas iedzīvinājusi gleznās un telpiskos objektos, un izvirzītās pārdomas nodefinējusi par "Dzīslām". Tāds arī izstādes nosaukums Rīgas centra galerijā "Look!".