Pirmdiena, 6. maijs

Vārda dienas: Didzis, Gaidis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +8 °C, A vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Kultūras rondo

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Kā cilvēkos veidot kontaktu ar filmu? Saruna ar jauno Rīgas Kino muzeja vadītāju Ingu Pērkoni
Kā cilvēkos veidot kontaktu ar filmu? Saruna ar jauno Rīgas Kino muzeja vadītāju Ingu Pērkoni
Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs jau vairākus gadus gaida jaunu mājvietu Tabakas fabrikā. Tagad muzeja vadībā pēc 20 gadu prombūtnes atgriezusies kino zinātniece Inga Pērkone, kas cer, ka muzejs līdz ar filmu skolu vismaz daļēji uz Tabakas fabriku pārcelsies jau rudenī. Viņasprāt, moderna kino muzeja uzdevums ir veidot cilvēkos kontaktu ar filmu, lai filma nav tikai īss mirklis, kas ātri aizplūst prom no atmiņas. Tāpat muzejam jāstiprina dažādu filmu veidotāju paaudžu savstarpējās saiknes, Pērkone pauda Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo". 
Kā top pilsēta, un kā ar dizaina palīdzību atdzīvināt Rīgu?
Kā top pilsēta, un kā ar dizaina palīdzību atdzīvināt Rīgu?
No 2024. gada līdz 2028. gadam pieņemts Rīgas apkaimju attīstības plāns, kura mērķis ir iedzīvināt apkaimju centrus. Sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" Rīgas pilsētas arhitekta dienesta vadītājs, arhitekts Pēteris Ratas un pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola uzsvēra, ka katra apkaime ir ar saviem plusiem, mīnusiem un lietām, kas jāuzlabo. To darot, svarīgi esot saprast un ņemt vērā to, ko vēlas to iedzīvotāji. Arī atvērto inovāciju kustības "Vefresh" izpilddirektors Viesturs Celmiņš un pilsētplānotājs atzīmēja, ka katrā apkaimē, iespējams, nevajag savu teātri, kādā vajadzīgāks būs jauns sporta laukums bērniem.
Festivāls «Homo Novus» turpmāk vēlas akcentēt ciešāku sadarbību ar vietējo kultūras vidi
Festivāls «Homo Novus» turpmāk vēlas akcentēt ciešāku sadarbību ar vietējo kultūras vidi
Pagājušā gada nogalē pārmaiņas piedzīvojusi Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) un festivāla "Homo Novus" vadības komanda: institūta un festivāla mākslinieciskās vadītājas pienākumus no austrāliešu kuratores Bekas Bergeres pārņēmusi viena no festivāla producentēm, kultūras kritiķe Santa Remere. Pēc trīs pasaules elpas piepildītiem gadiem Bergeres vadībā "Homo Novus" vēlas akcentēt ciešāku sadarbību ar vietējo kultūras vidi un sola arī turpmāk būt "visiem neērts, provocējošs un suģestējošs".
Kādreizējais zvejniekciems Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos
Kādreizējais zvejniekciems Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos
Mangaļsala ir viena no neparastākajām Rīgas apkaimēm: ilgus gadus tas bijis rosīgs zvejnieku ciemats ar dažādu varu armijas klātbūtni salas ziemeļos, un savu atšķirīgo identitāti un savpatnību Mangaļsala saglabā arī mūsdienās. Nupat klajā nākusi neparasta Mangaļsalai veltīta grāmata. To veido pamatīgs pētījums, ko 30 gadu ilgā laika posmā sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem veikusi Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Dace Bula, kā arī mangaļsalieša Ģirta Strazdiņa apkopotie Mangaļsalas saimnieku dzimtu stāsti.
«Abra rūgst». Iznācis rakstu krājums «Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei – 100»
«Abra rūgst». Iznācis rakstu krājums «Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei – 100»
Veltas Sniķeres 103. dzimšanas dienā klajā nāk rakstu krājums "Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei – 100", kurā apkopoti gan pētījumi par dzejnieces dzimtu, mūžu, literāro darbību un unikālo poētiku, gan dzeja un vēstules, ko viņai veltījuši dažādu paaudžu literāti, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pastāstīja krājuma sastādītāji Eva Eglāja-Kristsone un Jānis Oga.
«Brīnišķā operas pasaule» – 35 stāsti par operām apkopoti grāmatā
«Brīnišķā operas pasaule» – 35 stāsti par operām apkopoti grāmatā
Izdevniecība "Jānis Roze" izdevusi Gundegas Šmites un Artas Ozolas-Jaunarājas grāmatu "Brīnišķā operas pasaule", kurā autores aicina iepazīt daudzveidīgo, krāšņo un bagāto operas žanru, kā arī nozīmīgākās operas pasaules un latviešu mūzikas vēsturē. "Es gribēju caur šo operas grāmatu parādīt, cik daudz dažādu ceļu var būt un kā opera mainās līdz ar vēsturi, līdz ar dažādām politisko sistēmu maiņām, kā tā vienmēr reflektē par to, kas notiek sabiedrībā," par grāmatas ieceri Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" stāsta komponiste un muzikoloģe Gundega Šmite.
Kā diena ar nakti – Madaras Neikenas saulainās gleznas un Marko Mētama melnais humors galerijā «Māks...
Kā diena ar nakti – Madaras Neikenas saulainās gleznas un Marko Mētama melnais humors galerijā «Māksla XO»
Cik daudzveidīga un dažādas emocijas raisoša var būt mūsdienu vizuālā māksla, koncentrētā veidā pašlaik var skatīt galerijā "Māksla XO" Rīgā. Tur divās zālēs gluži kā diena ar nakti satikušās jaunās latviešu mākslinieces Madaras Neikenas gaiši saulainās gleznas un igauņu vecmeistara Marko Mētama melnā humora piesūcinātie darbi.
Atgriezies mājās ar siltu «kažociņu» – kas Leļļu teātrī mainījies un kādi jaunumi gaida skatītājus?
Atgriezies mājās ar siltu «kažociņu» – kas Leļļu teātrī mainījies un kādi jaunumi gaida skatītājus?
Pēc divarpus pagaidu telpās pavadītiem gadiem 15. decembrī ar pirmizrādi mājās atgriežas Latvijas Leļļu teātris. Vēsturiskā ēka ieguvusi siltu "kažociņu", drošas konstrukcijas un augstākus Mazās zāles griestus, kas paver vairāk māksliniecisku iespēju. Pa šo laiku arī mainījies teātra vadītājs un divas aktieru trupas apvienojušās vienā – latviski spēlējošā. Leļļu teātris ir apņēmības pilns paplašināt skatītāju amplitūdu un veidot platformu jauno režisoru izaugsmei.
Kultūrkapitāla fonda direktors: Tikai aklais nepamanīs, ka sākam atpalikt no kaimiņiem
Kultūrkapitāla fonda direktors: Tikai aklais nepamanīs, ka sākam atpalikt no kaimiņiem
No Igaunijas kultūras jomā jau sen esam atpalikuši, tagad sākam atpalikt arī no Lietuvas, un viens no iemesliem tam ir finansējums radošās kultūras jomā, kas ir stipri mazāks nekā kaimiņiem. Šogad Valsts kultūrkapitāla fonda budžets palielināts par diviem miljoniem, bet ar tiem visas sāpes nenosegt, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja fonda padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe un direktors Edgars Vērpe.
«Par to ir vērts maksāt un cīnīties.» Radīts jauns un ambiciozs izdevums – «Mākslas Žurnāls»
«Par to ir vērts maksāt un cīnīties.» Radīts jauns un ambiciozs izdevums – «Mākslas Žurnāls»
Laikā, kad daudzi nekomerciāli preses izdevumi pārceļas uz elektronisko vidi, samazina tirāžas vai iznākšanas biežumu, drosmīgi sevi pieteicis jauns mākslas žurnāls ar tieši tādu nosaukumu – "Mākslas Žurnāls". Valtera Dakšas izdevniecībā izlolotajam izdevumam ir ambiciozi mērķi – ik nedēļu portretēt kādu Latvijas mākslinieku un viņa darbus. Pirmais žurnāls dienasgaismu ieraudzīs ceturtdien, 30. novembrī, un būs veltīts Mārim Subačam.
Vieta, kur Latvijas industrijai obligāti jābūt klātesošai. Atziņas pēc Tallinas kinofestivāla
Vieta, kur Latvijas industrijai obligāti jābūt klātesošai. Atziņas pēc Tallinas kinofestivāla
Latvijas kino veidotāji šogad plaši tika pārstāvēti Tallinas kinofestivālā "Melnās naktis". Tas ir būtisks kino notikums mūsu reģionā, iespēja rast kontaktus un iznest filmas plašākai auditorijai. Programmā "Works in Progress" Latvija uz kopējā fona izskatījās ļoti labi, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" norādīja producente Alise Ģelze. 
Teātris bija mans glābiņš. Saruna ar «Spēlmaņu nakts» mūža balvas ieguvēju Agri Māsēnu
Teātris bija mans glābiņš. Saruna ar «Spēlmaņu nakts» mūža balvas ieguvēju Agri Māsēnu
Pēc tam, kad 1968. gadā Agris Māsēns nokļuva Valmieras teātrī, tas padomju okupācijas gados kļuva viņam par glābiņu, jo tur bija atšķirīga atmosfēra no apkārt notiekošā, sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atklāj aktieris. Lai gan pensijā, Māsēns joprojām turpina sekot līdzi teātra norisēm Valmierā un šogad saņems "Spēlmaņu nakts" balvu "Par mūža ieguldījumu teātra mākslā".
Pētot, ko nozīmē varonis, tapis Platona Buravicka jaundarbs «Patiesība un Šķitums»
Pētot, ko nozīmē varonis, tapis Platona Buravicka jaundarbs «Patiesība un Šķitums»
Sestdien, 11. novembrī, pulksten 18.00 Rīgas Domā izskanēs Lāčplēša dienai veltīts koncerts "Rudens dziesma Latvijai", kurā orķestris "Rīga" un tā galvenais diriģents Valdis Butāns atskaņos Lolitas Ritmanis, Viļņa Šmīdberga, Jāņa Ivanova un Platona Buravicka mūziku. Sadarbībai aicināti arī Rīgas kamerkoris "Ave Sol" un Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris "Sōla".
Kāpšanās atpakaļ no nāves, izstāstot dzīvi. Saruna ar kuratorēm Rikardu Mesneri un Esteri Kajemu
Kāpšanās atpakaļ no nāves, izstāstot dzīvi. Saruna ar kuratorēm Rikardu Mesneri un Esteri Kajemu
"Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā durvis vērusi izstāde "Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas", kuru kopīgi radījuši drēbnieki un audumu dizaineri Solomons Levitānuss un Ļuba Monastirska. Vismaz šīs izstādes kuratoru iztēlē, jo realitātē abi Rīgas mākslinieki gāja bojā holokaustā. Viņu dzīvesstāstus un radošo mantojumu izzinājušas kuratores Rikarda Mesnere no Vācijas un Londonā dzīvojošā Estere Kajema. Publiciste Rikarda ir Solomona Levitānusa mazmazmeita, bet mākslas zinātniece Estere – aizrautīga Latvijas ebreju vēstures pētniece.
Ar datiem pret «pārfinansētās kultūras» mītu. Vai politiskie lēmēji tos respektēs?
Ar datiem pret «pārfinansētās kultūras» mītu. Vai politiskie lēmēji tos respektēs?
Iestājoties par profesionālo mūziķu atalgojumu celšanu, nozares pārstāvjiem nācies saskarties ar politiķu argumentāciju, ka pēc "Eurostat" datiem kultūra Latvijā ir pat ļoti labi finansēta, stāsta Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis, Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācijas pārstāvis Sandis Voldiņš. Pārbaudot "Eurostat" datus, atklājas vairākas savdabības. Par statistikas un pētījumu nozīmi rīcībpolitikas veidošanā un spēju kritiski to izvērtēt Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" sarunājas Sandis Voldiņš, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, socioloģijas doktore un Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe un Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.
Stāsts, kas satricināja Eiropu, – maltiešu žurnālistes Dafnes Karuanas-Galīcijas slepkavība teātra v...
Stāsts, kas satricināja Eiropu, – maltiešu žurnālistes Dafnes Karuanas-Galīcijas slepkavība teātra valodā
Ir reizes, kad realitāte ir tik baisa, ka tā jāpārvērš mākslas darbā, lai cilvēki apstātos un ieklausītos. Par to savā profesionālajā pieredzē pārliecinājies žurnālists un teātra režisors Hermans Grehs (Herman Grech) no Maltas. Viņš ir mazās Vidusjūras valsts lielākā laikraksta galvenais redaktors, un viņš teātra valodā iestudējis stāstu, kas nesenā pagātnē satricināja visu Eiropu – maltiešu pētnieciskās žurnālistes Dafnes Karuanas-Galīcijas (Daphne Caruana Galizia) brutālo slepkavību, kas izgaismoja daudz neglītu faktu Maltas politikā un biznesa vidē. 5. oktobrī Grehs un vairāki Maltas vadošie aktieri ir Rīgā, lai spēlētu izrādi "Dafne" starptautiskā žurnālistikas konferencē.
Viņu mīl visā Latvijā. Aktierim Uldim Dumpim – 80 (papildināts)
Viņu mīl visā Latvijā. Aktierim Uldim Dumpim – 80 (papildināts)
Otrdien, 3. oktobrī, 80. dzimšanas dienu svinēja populārais un skatītāju iemīļotais aktieris Uldis Dumpis. Gan teātrī, gan kino viņš darbojies ļoti ražīgi un daudzpusīgi, vienlīdz spilgti atveidojis kā nopietnās, tā komiskās lomas. Līdzās aktiera talantam Uldim Dumpim piemīt izcila humora izjūta un īpaši silts personības starojums, par ko viņu ciena un mīl arī viņa kolēģi un draugi.
Mūziķi-nabagi un turbulence teātros – žurnālisti atskatās uz kultūru septembrī
Mūziķi-nabagi un turbulence teātros – žurnālisti atskatās uz kultūru septembrī
Kultūras ministra maiņa, profesionālo mūziķu atalgojums, turbulence Latvijas teātros un sezonas pirmās pirmizrādes: "Spēlēju, dancoju" Latvijas Nacionālajā teātrī un "Leopoldštate" Dailes teātrī – lūk, septembra aktualitātes, kuras raidījumā "Kultūras rondo" analizē Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas žurnālisti Liene Jakovļeva, Jānis Lācis, Māra Rozenberga, Ingvilda Strautmane un Zigfrīds Muktupāvels. 
Daugavpilī septembra nogale aizrit Rotko zīmē – norisinās 19. glezniecības simpozijs
Daugavpilī septembra nogale aizrit Rotko zīmē – norisinās 19. glezniecības simpozijs
Šonedēļ Daugavpilī norisinās starptautiskais glezniecības simpozijs "Marks Rotko 2023". Šogad no dažādām pasaules valstīm glezniecības simpozijā piedalās deviņi mākslinieki, kuri uz divām nedēļām apmetušies Marka Rotko mākslas centrā, lai te radītu savus mākslas darbus. Viens no tiem ir mākslinieks Kevorks Džordžs Kasabjans no Sīrijas. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" viņš un citi mākslinieki dalījās stāstos par savu ceļu līdz Rotko. 
Vai sintētiskas tulkojumu balsis ir TV skatīšanās nākotne?
Vai sintētiskas tulkojumu balsis ir TV skatīšanās nākotne?
Vai pēdējā laikā esat skatījušies televīziju un prātojuši, kāpēc dažos kanālos filmu un raidījumu tulkojumus latviešu valodā sākusi ielasīt savāda robotiska balss, kas Kārli XII izrunā kā "Kārli iks ī ī"? Tā izklausās mākslīgā intelekta risinājumi, ko kanāli steiguši izmantot saistībā ar izmaiņām likumā, kas stājās spēkā šopavasar. Vai sintētiskas tulkojumu balsis ir televīzijas skatīšanās nākotne, un kā šī brīža mākslīgā intelekta balss risinājumus vērtē skatītāji, kanālu pārstāvji un uzraugi?
Pozitīvas pārmaiņas tuvojas. Festivāla «Patriarha rudens» galvenie vadmotīvi
Pozitīvas pārmaiņas tuvojas. Festivāla «Patriarha rudens» galvenie vadmotīvi
"Virmojums ap teātra nozari pēdējā laikā, manuprāt, parāda vienu lietu, ka šī nozare ir kaut kādā veidā iepalikusi vai stagnējusi kādu laiku, varbūt pat atradusies sava veida krīzē. Šie ["Patriarha rudens"] ir vēstneši, ka pārmaiņas tuvojas, pozitīvā virzienā," saka viens no skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla "Patriarha rudens" veidotājiem, kinorežisors un Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors Dāvis Sīmanis.
Kā atjaunot sagrauto Mariupoli? Latvijas un pasaules arhitektiem ir vīzija
Kā atjaunot sagrauto Mariupoli? Latvijas un pasaules arhitektiem ir vīzija
143 dalībnieki no 14 valstīm ir pabeiguši darbu pie cietušās Ukrainas pilsētas – Mariupoles – atjaunošanas vīzijas izstrādes. Plenēra, kurā tas tika paveikts, idejas autori un organizatori ir arhitekti no Latvijas – Sergejs Ņikiforovs, Egīls Markus un Sidhards Jānis Libers. Arhitektūras skolu plenērs ir lielisks resurss jaunu ideju radīšanai, lai tādējādi piedāvātu jaunus risinājumus karā nopostīto pilsētu atjaunošanā, viņi pauda Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo". 
Publika nekad nekļūdās. Dramaturgs Toms Stopards par «Leopoldštati», vēsturi un zemtekstiem
Publika nekad nekļūdās. Dramaturgs Toms Stopards par «Leopoldštati», vēsturi un zemtekstiem
Kad pirms nedēļas Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja "Leopoldštate", visas acis bija pievērstas starptautiski pazīstamajam režisoram Džonam Malkovičam. Mazliet ēnā palika pats lugas autors, sers Toms Stopards, kuru mēdz dēvēt par dižāko britu dramaturgu pēc Šekspīra. Stopardam ir 86 gadi, un "Leopoldštati" viņš sarakstīja pavisam nesen. Viņš nebija klāt lugas pirmizrādē Rīgā, bet labprāt atsaucās Latvijas Radio aicinājumam sarunāties tiešsaistē.
Venēcijas biennāles hiperreālistiskie kentauri nonāk Rīgā – šoreiz ar cerības staru
Venēcijas biennāles hiperreālistiskie kentauri nonāk Rīgā – šoreiz ar cerības staru
Laikmetīgā māksla, kas var būt nevis tīri intelektuāla, bet arī ļoti emocionāla un gluži ķermeniska pieredze – tāda bija dāņu mākslinieka Ufes Izoloto un kuratora Jākoba Lillemozes iecere, radot Dānijas paviljona izstādi pagājušā gada Venēcijas mākslas biennālei, ko virkne apskatnieku ierindoja starp spilgtākajiem iespaidiem. Mākslinieki radījuši iztēlotu nākotnes pasauli, ko apdzīvo hiperreālistiski kentauri, ļaujot katram skatītājam veidot pašam savu stāstu par tiem. Tagad šī izstāde atceļojusi uz Rīgu.
Mūziķi ceļ trauksmi – zemā atalgojuma dēļ talanti no Latvijas aizplūst uz kaimiņvalstīm
Mūziķi ceļ trauksmi – zemā atalgojuma dēļ talanti no Latvijas aizplūst uz kaimiņvalstīm
Situācija ar Latvijas profesionālo mūziķu atalgojumu ir atpalikusi pat Baltijas valstu kontekstā. Šobrīd atalgojumu starpība ir tik iela, ka mūziķi pārceļas strādāt uz Igauniju un Lietuvu. "Mēs nevaram atbilstoši apmaksāt profesionālus māksliniekus, tāpēc viņi piedalās konkursos kaimiņvalstīs vai tālāk, un lēnām smadzenes un talanti no Latvijas aizplūst," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" uzsvēra Liepājas Simfoniskā orķestra direktors Uldis Lipskis.
Spurainie vilki. Saruna ar grupas «Dzelzs vilks» mūziķiem Juri Kaukuli un Kasparu Tobi
Spurainie vilki. Saruna ar grupas «Dzelzs vilks» mūziķiem Juri Kaukuli un Kasparu Tobi
""Dzelzs vilks" koncerts – tas nav tikai koncerts, tā ir enerģijas apmaiņa ar klausītājiem, un tur rodas tas spēks," Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" sprieda grupas "Dzelzs vilks" solists, ģitārists Juris Kaukulis. Latviešu rokgrupa "Dzelzs vilks", atzīmējot vairāk nekā 30 gadus uz skatuves, svinēs nesen iznākušo albumu "Jauni" un dosies līdz šim vērienīgākajā apvienības koncertturnejā "Dzelzs vilks. Jauni 30".
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim – 140. Par godu jubilejai atklāta izstāde
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim – 140. Par godu jubilejai atklāta izstāde
1883. gada 2. oktobrī ar Spažinska lugas "Majoriene" pirmizrādi tika atklāts Rīgas Krievu teātris. Kopš tā laika ir pagājuši gandrīz 140 gadi, un jubilejai par godu Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā atklāta izstāde "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim 140". Tā aplūkojama līdz 16. decembrim. Par teātra vēsturi un aktualitāti šodien Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" sarunājās tā aktieri un pazinēji. 
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti