"Man šķiet, ka vide, kurā mēs šobrīd uzturamies un dzīvojam, ir pilnīga atšķirīga gan sajūtu līmenī, gan tajā, ko mākslinieki rada. Īpaši pēdējie pieci seši gadi ir izteikti individuālistiski, savukārt 80. gadu beigas liekas vairāk par kopības sajūtu, par to, ko mēs kopīgi varam darīt un kā mēs varam ietekmēt kultūras nozari. Vajag par to runāt, vajag to pētīt un noteikti taisīt izstādes arī tā iemesla dēļ, ka daudzi no šiem darbi nav bijuši apskatāmi jau ilgi," tā, vērojot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīciju
"Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991", teic kuratore un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Auguste Petre. Caur atmiņām un mūsdienīgu skatu uz Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā lūkojas Petre un gleznotāja Helēna Heinrihsone.
