Māksliniece Darja Meļņikova nominēta Purvīša balvai par izstādi "The Anticipation" ("Gaidas"), kurā jaušama fiziskas sajūtas pārnese uz telpu, uz arhitektūras formām. Pirms diviem gadiem šī ekspozīcija bija skatāma galerijā "427", bet tagad to var pieredzēt Purvīša balvas kandidātu kopizstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Autora ziņas
1. aprīlī mūzikas namā "Daile" jau otro gadu pašmāju komēdijas žanra pārstāvji apvienosies, lai labdarības pasākumā "Izsmej karakuģi Ukrainas brīvībai" veltītu savus priekšnesumus Ukrainas atbalstam. "Humors ir vajadzīgs cilvēkiem, lai viņi izdzīvotu. Lai kādas dzīves situācijas tevi piemeklētu, tas ir ļoti klātesošs un vajadzīgs," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" saka viena no pasākuma dalībniecēm, improvizācijas teātra "Divas" pārstāve Anete Bendika.
"Filma "Saule spīd 24 stundas" viennozīmīgi strādā, ja uz to skatās absolūtā absurda līmenī," saka kino publicists Žulijens Nuhums Kulibali. Savukārt kino kritiķe Dārta Ceriņa vērtē: "Tur ir absurds, bet tas, manuprāt, ir ar tādu ielauztu klibumu." Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" audiālajā recenzijā abi lauž šķēpus par režisora Jura Poškus jaunāko pilnmetrāžas ekrāndarbu.
"Mēs runājam par to, ko varēja atļauties, ko kurš pateica, teiksim, kādu teikumiņu Ēzopa valodā, bet pretstāvēt tu varēji arī caur formu," par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā spriež mākslinieks Andris Breže. Arī viņa darbi – plakāts, supergrafikas un lielizmēra skulptūra – skatāmi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijā "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985 – 1991". Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" Atmodas laikā tapušos plakātus pārspriež tostarp Latvijas mākslas akadēmijas studentes.
"Tas mūris sākumā bija biezs, bet tad pa bišķiņai, bišķiņai... Un mums jau bija priekšā stāvošie dzejnieki, kas arī centās. Tā jau nebija, ka 80. gados ienāca mana paaudze un tad mēs tur baigi devām. Mēs varbūt izmainījām stilistiku. Varbūt agrāk nebija tik daudz ironijas. Ironija ļāva kaut ko dabūt cauri vieglāk, jo ironija nav pa pieri," Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijas "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991" rosināts, dzejnieks Guntars Godiņš atceras mūra krišanas laiku literatūrā. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" viņš stāsta par zemtekstiem un mainīgajiem kontekstiem, par valodas nozīmi un par mūslaikos svarīgiem atgādinājumiem.
Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, kur lasītājiem Braila rakstā ir pieejams senāk izdots haiku krājums, tagad pieejams jauns Braila raksta izdevums un audiogrāmata – tulkotāja Uģa Nasteviča veidots japāņu dzejas krājums. "Uģis šo grāmatu veidojis loti fantastiskā metodē – ir atdzejojums latviešu valodā un pēc tam dots, kā izrunāt šo pašu vārsmu oriģinālvalodā, izmantojot latviešu valodas burtus," stāsta Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļas vadītāja Gunta Bite.
Arī 15 minūtēs var lielu stāstu izstāstīt – tā pēc mazās ceļojošās izrādes "Vai esam tikušies agrāk?" noskatīšanās secina skatītāji. Horeogrāfe Kristīne Brīniņa radījusi laikmetīgās skatuves mākslas darbu, apvienojot kustību, objektu un dramatiskā teātra elementus, un vēsta par nejaušu satikšanos, atmiņām un vēlmju meklēšanu. Izrāde piemērota ikvienam skatītājam jebkurā vietā.
Nav ne jausmas, bet tas mani ļoti interesē, – tā varētu raksturot sajūtas ap mākslīgo intelektu (MI), kas arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē. Kā tas var mums palīdzēt, kā dalīt autorību, kopradot darbus ar MI, un kas notiek mūsu "melnajā kastē"? Šajā jomā ir vēl daudz neatbildētu jautājumu, bet Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" sarunājas četri profesionāļi, kuri var to analizēt: juriste intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos Ingrīda Kariņa-Bērziņa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, profesionālās doktora studiju programmas direktors Andris Teikmanis, fotogrāfs, grafikas dizainers, mājaslapu veidotājs un aplikāciju izstrādātājs Sandijs Ruļuks un jauno mediju mākslinieks Jurģis Peters.
No 17. marta Latvijā kinoteātros izrādīs režisora Oves Mustinga spēlfilmu par Igaunijas basketbola komandu "Kalev", kas 1991. gadā kļuva par PSRS čempioniem. Ekrānstāsts ir par to, kā cīņas par uzvaru basketbola laukumā saplūst ar tautas alkām pēc brīvības, ar Atmodu, tā veidošanā līdzdarbojās arī Latvijas kino profesionāļi un aktieri.
"Man šķiet, ka vide, kurā mēs šobrīd uzturamies un dzīvojam, ir pilnīga atšķirīga gan sajūtu līmenī, gan tajā, ko mākslinieki rada. Īpaši pēdējie pieci seši gadi ir izteikti individuālistiski, savukārt 80. gadu beigas liekas vairāk par kopības sajūtu, par to, ko mēs kopīgi varam darīt un kā mēs varam ietekmēt kultūras nozari. Vajag par to runāt, vajag to pētīt un noteikti taisīt izstādes arī tā iemesla dēļ, ka daudzi no šiem darbi nav bijuši apskatāmi jau ilgi," tā, vērojot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīciju "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991", teic kuratore un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Auguste Petre. Caur atmiņām un mūsdienīgu skatu uz Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā lūkojas Petre un gleznotāja Helēna Heinrihsone.
Gada balvas "Boņuks 2022" pasniegšanas ceremonijā, kas norisināsies 4. martā, par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godinās fotomākslinieku, fotovēsturnieku un daudzu Latgalei veltītu fotogrāmatu veidotāju Igoru Pliču. Šobrīd viņš pats fotografē reti, bet vairāk ir pievērsies fotogrāfijas vēstures izpētei un pasaulslavenā fotogrāfa Jāņa Gleizda arhīva kārtošanai. Igors Pličs par savu misiju uzskata kalpošanu cilvēkiem, un šis ir pirmais "Boņuks", ko saņems fotogrāfs.
Simfodžezs, trīskāršo koncertu sezona, izcili mūziķi – tie ir pāris atslēgas vārdi, kas sasaistāmi ar Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla noslēguma koncertu 11. martā. Uz šo un citiem festivāla notikumiem jau 31. reizi klausītājus aicina Liepājas Simfoniskais orķestris.
Ekspozīcijā "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991", kas skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, fotogrāfija ir līdzvērtīgs medijs glezniecībai, grafikai un instalācijām. Par Atmodas laika tvērumu attēlos un to, kādos veidos fotogrāfija parādās izstādē, stāsta divu dažādu paaudžu fotogrāfi – Aivars Liepiņš un Arnis Balčus.
Kādas ir sakarības, pārsteigumi un vilšanās, skatoties latviešu filmas? Kino kritiķe Dārta Ceriņa un kino publicists Žulijens Nuhums Kulibali pārskata "Lielā Kristapa" nominantu listi. Šoreiz par debitantiem kino jeb trim filmām, kas izvirzītas kategorijā "Labākā debijas filma", – Mārča Lāča "Revolūcija", Elzas Gaujas "Tikmēr Lucavsalā" un Toma Harjo "Sēklis".
Vēl līdz 25. februārim Vācijā, Hamburgas "Pashmin" mākslas galerijā skatāma Latvijas mākslinieku – Sigitas Daugules, Vinetas Kaulačas un Māra Čačkas – grupas izstāde "Vīzijas un sliekšņi". Savukārt marta izskaņā cita viņu darbu izlase tiks izstādīta Austrijā, Veicas pilsētas galerijā. Mākslinieki tiecas stāstīt apmeklētājiem vienotu stāstu, izmantojot mākslas darbus, kuros vienlaikus kopīgajam izgaismojas katra mākslinieka atšķirīgais rokraksts.
"Mūsu laikmetīgā vizuālā māksla ir ļoti spēcīga un starptautiski konkurētspējīga," secina filozofs Igors Gubenko, kurš kopā ar vizuālās mākslas ekspertiem izraudzījis "Purvīša balvas 2023" kandidātus. Finālisti ir: Evelīna Deičmane par izstādi "Dejorgāns / Tanzorgan" "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā, Kristaps Epners par darbu "Maslova bijušajā Rīgas Biržas bankas ēkā" festivāla "Survival Kit 13" ietvaros, Daiga Grantiņa par personālizstādi "Lauka telpa" Mākslas muzejā "Rīgas Birža", Darja Meļņikova par izstādi "The Anticipation" ("Gaidas") galerijā "427", Evita Vasiļjeva un Kaspars Groševs par izstādi "Zilā līča māja" Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā Mākslas festivāla "Cēsis 2022" ietvaros un Ance Eikena par personālizstādi "Dievs Tēvs Debesīs" mākslas telpā "Brīvība". Balvu par mūža ieguldījumu šogad pasniegs māksliniecei Edītei Pauls-Vīgnerei.
Līdz 23. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē skatāma Amandas Ziemeles personālizstāde "Saule ar zobiem". Amanda Ziemele 2021. gadā saņēma Purvīša balvu par izstādi "Kvantu matu implanti". Žūrija toreiz akcentēja autores prasmi radīt atvērtu telpu. Māksliniece atzīst, ka divi gadi kopš balvas saņemšanas ir pagājuši ļoti ātri un, kā jebkurš notikums, arī balva ir nesusi pārmaiņas, arī iespēju veidot šo izstādi.
"Mākslas darbs vienmēr ir projekcija. Tu projicē savas iekšējās sajūtas un dažreiz pat to nepazinies. Man patīk ideja, ka mākslinieks uztver apkārtni, sajūtas pat pirms valodas, pirms kaut kas tiek nosaukts vārdos. Tā ir taisnība," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta māksliniece Ieva Iltnere. Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijas "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991" rosināti, Iltnere un gleznotājs Jānis Mitrēvics pārspriež savu darbus "Snieg!" un "Nāk", kā arī atminas leģendāro 80. gadu pirmās puses izstādi "Daba. Vide. Cilvēks".
Laikmetīgās dejas apvienība "SIXTH" jaunākajā kustību izrādē "Atceries mani" runā par sevi: par situāciju, kad no studenta kļūsti par mākslinieku, par bailēm, arī šaubām, vai izvēlēts īstais ceļš, jo gaidītā sajūta krietni atšķiras no iedomātā. Izrādi 10 dejotājiem veidojusi kustību režisore Elīna Gediņa.
Ko ņemt un no kā atteikties, lai pēc iespējas plašāk parādītu to, ko nevar redzēt – šādu lēmumu priekšā regulāri nonāk tie kuratori, kuri strādā ar 20. gadsimta otrās puses mākslu. Nupat atklātās ekspozīcijas "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991" iespaidā kārtējo reizi aktuāls kļuvis jautājums par šī laikmeta darbu pieejamību – kur tie glabājas, kad un kur tos varēs redzēt plašākā apjomā? Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" to pārspriež izstāžu zāles "Arsenāls" vadītāja Elita Ansone un kuratore Auguste Petre.
"Mākslā mēs rādījām to, ko jūtam, ko domājām, un domājām tajā laikā par brīvību un par tikšanu vaļā no ļaunas varas," tā savu un laikabiedru daiļradi Atmodā raksturo gleznotāja Sandra Krastiņa. Nupat Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklāta ekspozīcija "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991", kas ir veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā. Izstādes rosināti, par šo laikposmu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta Sandra Krastiņa un gleznotājs, pedagogs, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe.
Galerija "Alma" ar tās stikloto ārsienu pievērš garāmgājēju uzmanību atvērtajai ekspozīcijas telpai. Līdz 11. martam galerijā skatāma scenogrāfa un mākslinieka Reiņa Dzudzilo izstāde "Nekad nebeidzas". Izstādi veido viens elements, kurš sadalīts trīs daļās: gaismas objekts, uzraksts uz galerijas sienas un ierāmēta atvērta piezīmju klade.
Jāņa Straupes izstādē "Ne-lietas" ļoti latviskais materiāls – koks – neuzspiež konkrētu literāru stāstījumu, bet liek filozofiski aizdomāties, pauž kuratore Inese Baranovska. Ekspozīcijā, kas no 28. janvāra līdz 26. martam skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, mākslinieks pirmo reizi ļauj ielūkoties radošajā procesā no skices līdz gatavam darbam. Muzejā izstādīts Straupes pēdējo divdesmit gadu radošais darbs, kā arī jaunās ieceres – vērienīgi skulpturāli un kinētiski objekti.
Ienest krāsu, sulīgumu un dzīvīgumu izstāžu zālē – to vēlējušies Alekseja Naumova izstādes "Toponīmi 2" rīkotāji. Pašlaik Mežaparka Lielās estrādes Ekspozīciju zālē skatāma gleznotāja, Latvijas mākslas akadēmijas profesora Alekseja Naumova izstāde. Lai arī vizuālās mākslas apmeklējumam skatītājs šeit vēl jāpieradina, gan mākslinieks, gan Ziemeļrīgas kultūras apvienības pārstāvji aicina nepalaist garām šo iespēju.
Šis gads ir ne vien Imanta Ziedoņa, bet arī Ojāra Vācieša gads – 13. novembris būtu Ojāra Vācieša deviņdesmitā dzimšanas diena. Tam par godu Ojāra Vācieša memoriālais muzejs sadarbībā ar Raiņa un Aspazijas māju iecerējis izstādi, kas pētīs un meklēs kopsaucējus Ojāra Vācieša un Raiņa personībās un daiļradē.
Pasaulē zināmu horeogrāfi darbi, mūsmāju baletdejotāju izcilība, mēģinājumi iet uz lieliem vērieniem un mērogiem laikmetīgajā dejā, dažādība skatuviskajā tautas dejā un jauno mākslinieku daiļrades izcēlums – lūk, pāris atzīmes no "Dejas balvas 2021–2022" cikla. Par redzēto un novērtēto stāsta žūrijas priekšsēdētāja, mūsdienu deju eksperte Liene Bēniņa, skatuviskās tautas dejas eksperte Ilze Mažāne, laikmetīgās dejas eksperte Agate Bankava un baleta eksperte Agnese Andersone.
Dzeja, īspasakas un ilustrācijas bērnam, kas katrā cilvēkā mīt no sākuma līdz beigām – lūk, kas rodams apgāda "Liels un mazs" grāmatā "Ejas un asakas". Izdevuma autors devis vaļu savām abām radošajām pusēm – literātam Žeberam un māksliniekam Andrim Brežem.
Pirmā latviešu grāmata ar T. S. Eliota vārdu uz vāka. Lūk, ko lasītājiem pagādājusi izdevniecība "Neputns" un krājuma sastādītāji un redaktori – tulkotāja Ieva Lešinska un dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Eliota "Dzejas izlasē" iekļauti divi Vizmas Belševicas veikti atdzejojumi, bet lielāko daļu atdzejojumu darinājuši paši sastādītāji.