Tēlnieks Pauls Jaunzems svin savu jubileju ar izstādi "Viss ir akmenī III", kas līdz 3. decembrim skatāma Dzelzceļa vēstures muzejā. Tik liela mēroga Jaunzema tēlniecības skate Rīgas muzejos nav notikusi kopš 2008. gada, kad Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā bija aplūkojama meistara personālizstāde "Rīts". Viņa darbi brīvi aplūkojami Vakarbuļļos, kur mākslinieks strādā, bet izstādē fotoattēlos skatāmi darbi, kas atrodas Japānā un Ēģiptē.
Autora ziņas
Trīs reiz divi – tāds ir 21. jaunās mūzikas festivāla "Arēna" programmu rēķins. Laikposmā no 23. oktobra līdz 8. novembrim Rīgas Reformātu baznīcā skanēs trīs dubultkoncerti, kuros pirmatskaņojumu piedzīvos vairāki Latvijas skaņražu jaundarbi.
Gan kinoteātrī "Splendid Palace", gan arī tiešsaistē 19. oktobra vakarā pulksten 19.00 gaidāma Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) Nacionālā īsfilmu konkursa skate.
Rihards Maurs – izsmalcināts meistars, kurš atstājis paliekošu ieguldījumu Latvijas tēlniecības vēsturē. Par Maura radošo daudzpusību, par veikumu pilsētvidē, par interjeriem un portretiem, arī par tēlnieka dzimtu varam lasīt izdevniecības "Neputns" sērijas "Latvijas mākslas klasika" grāmatā "Rihards Maurs". Monogrāfijas autors ir mākslas zinātnieks Aivars Leitis.
Galerijā "Māksla XO" skatāma latviešu mākslinieka, arhitekta Helvija Savicka un austriešu mākslinieces, arhitektes Jūlijas Obleitneres ekspozīcija ar zinātniskas izpētes piedevu "Laikapstākļu modifikācijas institūts". Pētījuma objekts ir Losandželosas ūdensapgādes sistēma, kas ir viena no produktīvākajām pasaulē, taču no vides aktīvistu puses vispretrunīgāk vērtētā.
Pasaules pirmizrādi piedzīvojusi Traibekas kinofestivālā Ņujorkā, Eiropas pirmizrādi – animācijas festivālā Ansī, Francijā, Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma "Mans laulību projekts" beidzot sastapsies ar skatītājiem Latvijā. Ar režisores jaunāko veikumu atklās devīto Rīgas Starptautisko kino festivālu. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" uzrunāta, Baumane stāsta par filmas tapšanu, par tehnikām, ko izmantojusi, un par to, kur viņas padarīto vislabāk iespējams novērtēt.
Par "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureātu izraudzīts atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs. Ēka tapusi arhitektūras studijai "Ēter" sadarbojoties ar arhitektu biroju "Rīgers". Par atzinību priecājas kā jaunbūves autori, tā arī tās lietotāji, kuri "Pērli" jau sauc par mājām. "Liels jumts trīsstūra formā ar plašiem atvērumiem pret dienvidiem, pret ainavu, pret skaistu zaļu pakalniņu ar kokiem fonā," tā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" ēku zīmē arhitekte Dagnija Smilga.
Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors" ir sācies ērģeļu mūzikas cienītāju gaidītais festivāls "ORGANismi". 6. oktobrī varēja baudīt koncertu ar jaunās ērģelnieku paaudzes daiļradi, kurā uzstājās Vācijā dzīvojošā ērģelniece Mona Rozdestvenskyte un Nacionālās Mākslu vidusskolas audzēknis Oskars Kalniņš. Savukārt 7. oktobra vakarā izskanēs koncertizrāde "Ķepas, ūsas un Minkāns", koncertizrāde ir neatņemama festivāla sastāvdaļa, kurā katru gadu tiek iesaistīti bērni.
""Spēlmaņu nakts" tomēr ir teātra vēstures rakstīšana. Mūsu – profesionālu kritiķu – uzdevums ir novērtēt tos soļus, kas var būtiski bīdīt estētisko latiņu tālāk, augstāk, citur," gada balvas teātrī nozīmi izteic 2021./2022. gada sezonas žūrijas komisijas priekšsēdētāja, teātra kritiķe un zinātniece Edīte Tišheizere. Kā varam raksturot aizvadīto teātra sezonu? Par to Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" sarunājas Tišheizere, viņas kolēģis, 2022./2023. gada sezonas žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis Toms Čevers un žurnāliste Anda Buševica.
Komēdijas "Mamma vēl smaida" priekšplānā ir trīs māsas, neapskaužami apstākļi un mirušās māmiņas pēdējā vēlēšanās. Šis nebūs stāsts par to, kas notika, bet – kā notika. Pirmizrādes priekšvakarā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" par filmas tapšanu vairāk atklāj režisore Elza Gauja un aktrise Baiba Broka.
Cīnoties ar zemi, cilvēks uzlabojas, viņam ir laiks pārvērtībām – iekšējām un ārējām, pārliecināts ir kino režisors un operators Ivars Seleckis. Dokumentālists raidījumā "Kultūras rondo" stāsta, ka tēvs daudzreiz teicis: "Turies pie zemes, tā tevi nepievils." Tā Seleckis, vadoties pēc dotā padoma, uzņēmis jau ceturto filmu, kurā vienojošais ir Latvijas lauki un cilvēki. 4. oktobrī pirmizrādi piedzīvos viņa jaunā pilnmetrāžas dokumentālā filma "Zemnieki" – stāsts par Latviju 21. gadsimtā, kad cilvēki pamet pilsētas, lai sāktu saimniekot Latvijas laukos.
Vācu mākslinieka Mavila septiņu gadu laikā darinātais komikss "Kinderlande" veltīts notikumiem Austrumberlīnē 1989. gadā, tieši pirms Berlīnes mūra krišanas. Apjomīgo komiksu no vācu valodas tulkojusi Ieva Lešinska, un tas dāvā iespēju piedzīvot kino cienīgu pieredzi, sapludinot kopā drukātas un nofilmētas vizualitātes iespējas. Šobrīd Latvijas Mākslas akadēmija noris mākslinieka vadīta meistardarbnīca augstskolas studentiem, uz kuru ierodoties vienīgā vācu grafiķa norāde bija: "Paņemiet zīmuli un papīra lapu, un kārtīgi izgulieties. Lai patiešām nopietni strādātu, ballēšanās jāatstāj otrajā plānā."
Psihoterapeite un tulkotāja Līna Meļnika no Vinnicas Ukrainā uz Latviju atbrauca kopā ar savu māti. Esot svešumā, kara šausmas vēl ciešāk sagrāba abu ukrainiešu māju pilsētu. Dzīvojot šeit, Latvijā, viņa turpina apgūt latviešu valodu. Centrā "Dardedze" psihoterapeite atkal varēs strādāt savā profesijā, un viņai prieks, ka arī ar kolēģiem runās tikai latviski. Pirmo reizi kopš kara sākuma 2014. gadā Meļnika ir spējusi atraisīt savu balsi rakstniecībā.
Tev ir jāraksta diendienā, nevienu dienu neizlaižot. Kaut vai dažas rindiņas, bet jāraksta katru dienu. Lūk, tādu padomu tiem, kas vēlas saistīties ar rakstniecību, dod literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis. Paša grāmatu "...rakstīt…", gluži kā citus rakstītmācības izdevumus, pēc izlasīšanas autors iesaka guldīt atkritumos. Kāpēc tā? To Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" vislabāk zina teikt viņš pats.
Aktierim Kārlim Arnoldam Avotam sākusies trešā sezona Dailes teātrī. Vēl šogad būs pirmizrāde divām filmām, kurās aktieris atveido galveno varoni: viņš ir Jazis Viestura Kairiša filmā "Janvāris", kas vēsta par barikāžu laiku, un Matīss – topošais maksātnespējas administrators – Staņislava Tokalova filmā "Mīlulis". Bet visvairāk Avota sirds šobrīd pieder spēlfilmas projektam "Uļa", kas vēstīs par slaveno basketbolisti Uļjanu Semjonovu. Filma ir aktiera izlolota ideja, viņš ir scenārija autors un arī atveidos galveno lomu. Par skatuves un kino mākslu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" saruna ar Kārli Arnoldu Avotu.
Čellkoncertu "Saules dziesma" komponiste Sofija Gubaiduļina sarakstīja par godu izcilā čellista Mstislava Rostropoviča 70. dzimšanas dienai. Svētdien, 18. septembrī, to dzirdēsim festivālā "Čello Cēsis" franču čellista Žana Gijēna Keirasa lasījumā. Šo mūziķi latviešu klausītājiem bijusi iespēja iepazīt vairākkārt, viņam uzstājoties kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" un 2019. gadā Rudens kamermūzikas festivālā.
Mākslas un kultūras portāla Arterritory.com galerija-klejotāja skatītājus ved uz daždažādām vietām, bet tuvums starp mākslas darbu, tā vērotāju un dabu paliek nemainīgi ciešs. Projekta pirmajā pieturpunktā – Mazirbē – vēl skatāma Ata Jākobsona mini izstāde "Melnās matērijas dienasgrāmata", savukārt otrajā pieturpunktā – Agitas un Andra Putānu dabas telpā "Dūrmuiža" – piedzīvojama izstāde "Klusums. Skaņa. Horizonts".
Cilvēka sastapšanās ar dabu, kurai cauri vijas nezināmais un mistiskais – šādu tēmu jaunākajā personālizstādē "Sastapšanās" risina Jegors Buimisters. Mākslinieks, kurš izglītojies Lielbritānijā, rāda Covid-19 laikā tapušās gleznas un atklāj, cik cieša saikne izveidojusies ar angļu un amerikāņu kultūru.
Dziesmu svētku process ir daudz kas vairāk, ne tikai informācija par 26 līdz šim notikušajiem svētkiem. Dziesmu svētku process – tie esam mēs visi, kas piedalāmies un klausāmies, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" uzsver Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule. Viņas vadītā atmiņu institūcija jau pavisam drīz – 16. septembrī – aicina citu Latvijas muzeju, bibliotēku un arhīvu darbiniekus un sadarbības partnerus uz forumu "Visi mūsu dziesmusvētki", lai iepazīstinātu ar Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas "Dziesmusvētku telpa" saturu, iecerēm un sadarbības modeļiem.
Ar latgaliski rakstošo autoru dzeju pašu izpildījumā un dziesmām Rēzeknes novada Rogovkā aizvadīts viens no septembrī tradicionālo Dzejas dienu pasākumiem. Latgaliešu dzejas slamā "Rogovkys dzejis voga" par uzvarētāju trijās sacensību kārtās žūrija un skatītāji izraudzīja Mārīti Slišāni no Upītes.
Mums ir ne tikai dzejas, bet arī kino rudens. Ar Aika Karapetjana filmas "Sema ceļojumi" pirmizrādi sākas Latvijas kino rudens maratons, kas no septembra iestiepsies decembrī. Gaidāmo kino rudeni raksturo filmu veidotāji, kuru veikumu drīzumā redzēsim kinoteātros.
Kultūras mantojums krīzes apstākļos – par to rosina domāt dokumentālais kinodarbs "Krimas dārgumi" Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā. Par kultūras mantojuma saglabāšanu apdraudējuma situācijās sarunājas pašmāju nozares ekspertes – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāve Katrīna Kukaine.
7. un 8. septembrī pulksten 19.00 RISEBA Arhitektūras un mediju centrā būs skatāms horeogrāfes Līgas Ūbeles veidotais jaundarbs, kustību lekcija "Bez nosaukuma". Izrāde balstās uz viena no centrālajiem 20. gadsimta vidus eksperimentālās literatūras darbiem, avangarda komponista Džona Keidža "Lekciju par neko". Tās autore, izmantojot ļoti vienkāršus un minimālus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, vēlas skatītājiem ļaut sasniegt iekšēju klusumu, lai patiesi piedzīvotu esošo mirkli.
Šis rudens nacionālā kino cienītājiem nudien nebūs vienmuļš, jo būs pulka jaunu filmu. Pirmizrādi piedzīvos gan Latvijas kinodarbi, gan kopražojuma ekrānstāsti, kuru radīšanā iesaistījās mūsu kinematogrāfisti un aktieri. Kādi laiki un pieredzes tvertas jaunajās filmās, kā gadījies pirmizrāžu sastrēgums un cik raiti kinogājēji mēs maz esam, skaidro Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma.
No 20. augusta līdz 4. decembrim muzeja "Rīgas birža" lielajā zālē apskatāma izstāde "Neiespējamais grupas portrets. Direktora izvēle". Šī izstāde ir stāsts par vērtībām un kuratora personīgo attieksmi, tās pamatā ir muzeja vadītājas Daigas Upenieces darbs pie grāmatas "Direktora izvēle", ko izveidot aicinājusi Londonas izdevniecība "Scala Arts & Heritage Publishers". Kamēr grāmatas izstrāde ir procesā, 30 kolekcijas darbi ir apvienoti izstādē, veidojot šķietami neiespējamu kopumu, kuru vieno direktora redzējums.
Baltijas filmu dienās 23. un 24. augustā uz kinoteātra "Splendid Palace" ekrāniem mums – Latvijas kinoskatītājiem – dāvāta iespēja piedzīvot vairākas kaimiņvalstu spēlfilmas: divas no Lietuvas – "Svētceļnieki" un "Skrējēja", kā arī divas no Igaunijas – "Mūžīgās mīlestības koks" un "Tuksnesī". Ar Baltijas kolēģu, starptautiskā arēnā – arī konkurentu, veikumu iepazīties mudināti arīdzan Latvijas filmu veidotāji.
"Sabile burbuļo" un "Ļaunuma puķes" – pirmais nosaukums dots skaņas instalācijai, otrais – mūzikas albumam; vienam meklējama un atrodama saistība ar Sabiles vīna darīšanas tradīciju, otram – ar 19. gadsimta dzeju. Par pašu būvētajām skaņas ainavām stāsta to arhitekti – apvienība "+K+M+B" jeb mākslinieki Kristians Brekte, Modris Svilāns un Māris Butlers.
Pasaulslavenā kolektīva "Silkroad Ensemble" izpildītājmākslinieku vadībā notikusi Starptautiskā mūziķu meistardarbnīca (Global Musician Workshop). Turp devās, zināšanas un iedvesmu smēlās arī mūsu komponists, mūziķis Kārlis Auzāns. Pa dienu dalībnieki pilnveidojās, bet vakaros muzicēja nozīmīgākajā Bostonas zālē.