"Vēsturniekam jau vienmēr jāapzinās, ka vēlākais uzslāņojums tam visam noteikti ir, bet šoreiz bija mērķis rakstīt tā, it kā es atrastos pie datora, pieņemsim, 1985. gadā," teic "Pieauguša puikas atmiņu klades" autors, vēsturnieks Valdis Klišāns. Grāmatā, ko klajā laidusi izdevniecība "Zvaigzne ABC", lasāmas Klišāna atmiņas par padomijas laika ikdienu un par tēmām, kuras pieaugušie tolaik vairījās pieminēt.
Autora ziņas
Skaņrade, muzikoloģe un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja Gundega Šmite sevi pieteikusi arī rakstniecībā. Sakausējot mūzikas formu ar rakstītu vārdu, Grieķijā piedzīvoto ar ilgām pēc latviešu valodas, viņa ir radījusi stāstu krājumu "Grieķu svīta". Grāmatu izdevis "Jāņa Rozes apgāds".
"Pirmā un galvenā lieta, ko es sagaidu, ka lībiešu valoda būs pieejama gan vidē, gan, vissvarīgākais, jebkuram, kurš vēlēsies šo valodu apgūt," raidījumā "Kultūras rondo" pauž Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits, viņam pievienojas lībiskā mantojuma pētniece Lolita Ozoliņa, kura par būtiskāko uzsver nepieciešamību saprast savas saknes, stiprināt šo lībisko izcelsmi un nodot to tālāk. Pērn ANO izsludināja Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi, tā aptver laika periodu no 2022. līdz 2032. gadam. 13. decembrī notika atklāšanas pasākums Parīzē, oficiālo kultūras programmu atklāja tieši lībieši.
"Dziesmu svētki jau nav tikai kulminācijas brīdis vienu reizi piecos gados. Tieši otrādi – tas ir process piecu gadu garumā," dižā notikuma gaidās uzsver XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova, vienlaikus viņa uzsver, ka jubilejas svētku norisei līdzekļu šobrīd trūkst pilnīgi visās pozīcijās. Svinot Dziesmu svētku 150. jubileju, programma papildināta ar kormūzikai veltītu lielkoncertu. Par svētku māksliniecisko un saimniecisko pusi Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta Daina Markova un Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns.
Trīs lielas dzintara kolekcijas no Ķīnas, Francijas un Latvijas skatāmas Honkongas pilsētas universitātes Indras un Harija Bangu galerijā Ķīnā, veidojot izstādi "Dzintars – Baltijas zelts". Izstādes pirmā daļa vēstī par dzintaru kā apbrīnojamu dabas materiālu, ko visā pilnībā atklāj Latvijas rotkaļa Georga Romuļa mūža lolojums – unikāla dzintara tīrradņu kolekcija. Otrā, trešā un ceturtā daļa ir veltīta dzintara atradumiem un vēsturiskiem piemēriem no neolīta laikmeta līdz barokam.
"Dzejolis prasa tādu iekšēju katarsi, skaidrību, tādu pasakainu migliņu," par dzejas tapšanu saka Andris Akmentiņš. "Laimīgas beigas" ir Akmentiņa jaunākais dzejas krājums, kas vieno pēdējo desmit gadu laikā tapušos tekstus, to izdevusi izdevniecība "Dienas Grāmata". Te savijas meklējumi mežainās pastaigās un radošajās lekcijās, dzejas algoritms, globālais un vietējais, dzejproza ar liriku. Krājums lasāms arī kā piemiņas un pateicības grāmata dzīvē satiktiem cilvēkiem.
Šo ceturtdien, 29. decembrī, pirmizrādi TV ekrānos piedzīvos pirmās sērijas komēdijminiseriālam ar krimināliem elementiem "Fati". Sērijas filmētas Daugavpilī, un savā žanrā tas ir pirmais šāda veida kino latgaliski. Skatītājus gaida spraigs sižets par skolotājiem, kontrabandu, stereotipiem un kādu vienkāršu izdomātu Latgales vietu. Seriāla tapšanā iesaistīti Daugavpils teātra aktieri, bet režisoram šī ir kino debija. Īsi pirms Jaunā gada filmas pirmās sērijas varēs noskatīties ikviens, taču nesen Rīgā seriāls izrādīts pašiem aktieriem, mediju pārstāvjiem un filmas atbalstītājiem, bet Latgales vēstniecība "Gors" piedzīvojis vienīgo pirmizrādi plašākai auditorijai.
No turīga īpašuma līdzās nelielai pilsētai līdz vietai, kur sākās pirmā sabiedriskā kustība, kas lika pamatus latviešu nacionālajai atmodai un atjaunotnes kustībai visā Baltijā – par šiem un citiem Valmiermuižas vēsturiskajiem pagrieziena punktiem un personālijām lasāms mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača grāmatā "Valmiermuiža". Materiālu vākšanai autors pievērsās pagājušā gadsimta 80. gados, un Valmiermuižas vēstures pētniecībai kopsummā veltīti 40 gadi.
Daudzveidīgas un savstarpēji papildinošas tēmas, ietekmēšanās no Kannu kinofestivāla, pelnīti izcelts aktierdarbs un raupjā kinovalodā tvertas liecības no Ukrainas – lūk, pāris pieturpunkti no Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas pārskata. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" Eiropas kino ainu analizē Rīgas Starptautiskā kino festivāla radošā direktore Sonora Broka, kritiķe un pētniece Dārta Ceriņa un "LUX" skatītāju balvas atlases pārstāve Paula Bērziņa.
"Šīs izrādes ietvaros mēs paši vēlamies tā forši izdauzīties un saprast, ko mēs varam un kā mēs varam izdarīt. Izrādē izmantojam gandrīz visus iespējamos leļļu paņēmienus [..] Izmantojam arī parastu, atklātu aktierspēli, tadā veidā visu samiksējot kopā, uztaisot tādu milzīgu, lielu balagānu – labā vārda nozīmē," par Latvijas Leļļu teātrī tapušo vērienīgo izrādi pieaugušajiem jeb politiski erotisko kabarē "Bez morāles. Ar lellēm" saka Mārtiņš Eihe.
Iespējas jaunajiem autoriem, literatūra reģionos un reakcija uz pasaulē notiekošo – lūk, dažas starptautisko literatūras festivālu "Prozas lasījumi 2022" raksturojošas puses. Laikposmā no 5. līdz 11. decembrim festivāls rīko 13 pasākumus, kuros piedalīsies vairāk nekā 50 autori.
Iedvesmojoši, iedrošinoši, bagātas idejas Latvijas sabiedrībai – šādas un līdzīgas atziņas Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo" uzklausīja pēc dejotājas Klēras Kaningemas uzstāšanās "Dirty Deal Teatro". Māksliniece savos darbos pēta sava ķermeņa fiziskās spējas, un viņas sabiedrotie ir kruķi. Novembrī Latvijas Jaunā teātra institūta aicināta Kaningema vadīja nodarbības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī sniedza publisku lekciju/performanci.
"Manā gadījumā daiļrade ir cieši saistīta ar manu personīgo dzīvi. Viss, ko es esmu darījis un kādu mūziku es esmu rakstījis, tas viss ir tā, kā es esmu tanī brīdī juties. Katrs skaņdarbs ir mans ļoti personīgs stāsts, piedzīvojums, atmiņas," pirms 50. jubilejas par savu radošo mūžu saka komponists, mūziķis un producents Raimonds Tiguls. Šogad viņš svētkus svinēs plašākā lokā – ar saviem ceļabiedriem mūzikā un klausītājiem. Decembra sākumā iecerēti divi koncerti – viens Rīgā, otrs Venstpilī.
23. novembra vakarā pasniegtas "Spēlmaņu nakts" balvas, un pēc ceremonijas plašu reakciju izpelnījies žūrijas lēmums gada aktrises balvu piešķirt krievu aktrisei Čulpanai Hamatovai. Atbildot uz sociālajos tīklos pausto neizpratni un nosodījumu, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" balvas žūrijas komisijas priekšsēdētājas vietniece Līga Ulberte lēmumu pamatoja ar vārdiem "žūrija vērtē teātri".
Ata Klimoviča jaunākā grāmata "Kara reportieris ceļā", ko izdevusi izdevniecība "Dienas Grāmata", vēstī par Ukrainas karā pieredzēto un par daudzām konfliktu vietām, kuras reportieris apmeklējis. 18. novembrī viņš un vēl vairāki žurnālisti, kuri šogad devās atspoguļot notikumus Ukrainā, saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Par kara reportiera gaitu uzsākšanu, konfliktu zonās pieredzēto un Ukrainā notiekošo saruna raidījumā "Kultūras rondo".
"Mājoklis. komentāri #1 izrāde" un "Mājoklis. komentāri #2 izrāde" ir Lauras Grozas režisēts divdaļīgs darbs Dailes teātra telpās un ārpus tā – dzīvoklī. Diptiha veidotājas priekšplānā liek sievietes pieredzes un skatītājiem tās atklāj pietuvināti.
Šogad "Spēlmaņu naktī" par mūža ieguldījumu teātra mākslā daudzinās režisori un pedagoģi Ainu Matīsu un režisoru, aktieri un pedagogu Edmundu Freibergu. Abas izcilības saņēmušas arī Jēkaba Dubura balvu par ieguldījumu teātra pedagoģijā, un kā pedagogi viņi līdzstrādājuši Latvijas Kultūras akadēmijas studentu skološanā. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" Matīsa un Freibergs stāsta par saviem skolotājiem un režijas darbu, par iekšējo brīvību nebrīves laikos, par spilgtiem teātra iespaidiem un par izrādēm, kādas viņiem iet pie sirds.
Vizuālais teātris ar dzīviem ķermeņiem – tā tiek pieteikts horeogrāfu Elīnas un Rūdolfa Gediņu jaunākais kopdarbs "Es eju ārā dārzā". Tas ir neatkarīgās teātra trupas "Kvadrifrons" iestudējums, kurā līdzdarbojušies dramaturgs Klāvs Mellis, vizuālā māksliniece Pamela Butāne, komponists Kārlis Tone un gaismu māksliniece Nikola Suhareva. Izrādē piedalās četri kustību mākslinieki, savukārt piektais spēlētājs ir balts, smagnējs un maz pakļāvīgais materiāls, ko izmanto vides reklāmās.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā skatāma Latvijas pamatlikuma simtgadei veltīta izstāde "Satversme 100+". Ekspozīcija atgādina par laiku, kad Latvijas pamatlikuma vēl nebija, piedāvā izzināt tā izstrādāšanu pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā un aicina saredzēt Satversmes vērtību pēctecību līdz pat mūsdienām.
11. novembrī notiks Viestura Kairiša režisētā kinodarba "Janvāris" nacionālā pirmizrāde. Filmas pasaules pirmizrāde notika Traibekas festivālā Ņujorkā un tur saņemts arī pirmais apbalvojums. Vēl salīdzinoši nesen "Janvāris" ieguva trīs svarīgākās Romas Starptautiskā filmu festivāla balvas – labākā filma, labākā režija un labākais aktieris (balva piešķirta Kārlim Arnoldam Avotam), kā arī balvu Varšavas starptautiskajā kinofestivālā. Spēlfilma "Janvāris" ir stāsts par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos.
Oktobris bija teātra eksplozijas mēnesis – tāds ir secinājums, pārskatot šomēnes redzētos jauniestudējumus pašmāju teātros. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" skatuves mākslas jaunumus – no melnās komēdijas un šausmu stāstiem līdz publicistikai uz skatuves – komentē teātra kritiķis Atis Rozentāls.
Māksliniece Ance Eikena (iepriekš – Vilnīte) savā jaunākajā izstādē "Dusi, pieglaudies man klāt", kura nupat skatītājiem pieejama galerijā "Look!", atgriežas pašas bērnībā caur stāstu par saviem gleznojumiem trīs gadu vecumā – akvareļiem, kur sajauktas visas krāsas un kam pati tolaik devusi nosaukumu "Melnais sviests". Izstādē tie pārtop par portretu neatklātajam un nesaprotamajam mūsu pagātnēs un tagadnes prāta procesos.
Laura Groza Radioteātrī iestudējusi Ivetas Troalikas romāna "Tūlīt paliks labāk" fragmentus. Šis ir režisores otrais radioiestudējums (2021. gadā tapa Jura Zvirgzdiņa "Have a nice day! Gandrīz mīlas stāsts"). Jaunākais veikums "Tūlīt paliks labāk" Latvijas Radio skanēs 5. un 6. novembrī, un tajā dzirdēsim aktierus Ievu Segliņu, Maiju Doveiku, Katrīnu Grigu un Klāvu Kristapu Košinu.
Laikā no 19. līdz 23. oktobrim platforma "Latvian Literature" sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) organizēja Latvijas valsts dalību Frankfurtes grāmatu tirgū (Frankfurter Buchmesse). Latvijas stends Frankfurtē joprojām bija ieturēts Latvijas literatūras eksporta kampaņas "#iamintrovert" noskaņās. Kā Latvija gatavojas iespējai nākotnē būt grāmatu tirgus goda viesu valsts statusā, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta "Latvian Literature" vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, izdevniecības "Liels un mazs" pārstāve Alīse Nīgale un izdevniecības "Latvijas Mediji" pārstāve Evija Veide.
Imanta Ziedoņa muzejs radoši gatavojas dzejnieka jubilejai nākamā gada maijā un aicina iesaistīties atmiņu grāmatas tapšanā. Tās autors rakstnieks un publicists Ēriks Hānbergs, kuram, starp citu, nākamgad arī būs 90, aicina neturēt sveci zem pūra un steigšus iesūtīt atmiņas un liecības par dzejnieku. Kas zina, varbūt jūsu iesūtīta epizode iekļūs grāmatā!
Polijā notiekošajā Eiropas stikla mākslas festivālā (European Glass Festival) šogad īpaši izcelts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā radītais. Sadarbojoties sešām Baltijas valstu stikla māksliniecēm, tapušas vairākas mākslas programmas. Pieredze festivālā māksliniekus rosina arī uz turpmāku Baltijas sadarbību, sevi piesakot starptautiski.
Kādā veidā apzinātas un saglabātas liecības par Covid-19 laiku? 25. oktobrī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā notika seminārs "Covid-19 liecību komplektēšana: pieredzes apmaiņa". Seminārā ar pieredzi dalījās gan Latvijas mantojuma un pētniecības institūciju, gan sabiedrisko mediju pārstāvji.