Kultūras rondo

Zināmi Arhitektūras gada balvas nominanti. Uzklausām žūrijas pārstāvjus

Kultūras rondo

"LNSO vasarnīcas" koncertu piedāvājums

Radioteātris 95. jubilejā iepriecinās ar 95 iestudējumu izlasi

Saruna ar klausītāju. Par Radioteātra fenomenu stāsta veidotāji

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Radioteātris rosina iztēli – lūk, teātra zinātnieka un Eduarda Smiļģa teātra muzeja vadītāja Jāņa Siliņa izsacīta patiesība, ko apšaubīt uzņemtos vien retais. 95. dzimšanas dienā Radioteātra cienītājiem priekšā celti tikpat daudzi iztēli rosinoši uzvedumi. Par to, kā šie iestudējumi top, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" sarunājas Radioteātra producenti Dzintra Matuzāle un Dzintars Tilaks, kā arī Jānis Siliņš. 

Raidot skatu nākamībā, Radioteātra darbinieki par nozīmīgu tur arī tā 95 gadu vēsturi. Latvijas Radio (sākotnē – Rīgas radiofons) darbojas kopš 1925. gada, bet par Radioteātra žanru sākumu varam runāt kopš 1927. gada, stāsta Dzintra Matuzāle. Šo gadu laikā tapis pulka daždažādu Radioteātra ierakstu. Latvijas Radio fonotēkas darbinieki Matuzālei noziņojuši, ka Radioteātra krājumā ir 2035 uzvedumi, 1106 lugu fragmenti, 3800 prozas lasījumi un 812 pasakas. "Bet es domāju, ka mums ir vairāk, jo Fonotēkas cipari rāda, ka tā mūsu bagātība kopumā ir kaut kur pie 19000," viņa piebilst,

"Mēs raidām katru dienu apmēram vienu stundu visa gada garumā."

Savas gaitas darbvietā – piemēram, cik iestudējumu veidošanā sanācis piedalīties – Matuzāle uz papīra neuzskaita: "Mēs jau te katrs Radioteātrī esam ļoti mazu laiku, salīdzinot ar Radioteātra vecumu kā tādu. Ja Radioteātra jubileja šogad ir ar 95. ciparu, tad man Radioteātrī ir 15 gadi." Apmēram tikpat ilgi ar Radioteātri ir arī tā vadītāja Māra Eglīte

Ja reiz iesākts Radioteātrī nostrādāto gadu rēķins, Matuzāle atgādina par bērniem radīto iestudējumu redaktori Birutu Zeiberliņu – viņa še darbojusies vairāk kā pussimteni gadu: "Bieži klausītāji mums zvanīja un teica tā: "Ko jūs visu laiku sakāt "Biruta Zeiberliņa"? Kā tas iespējams? Vai tas ir pseidonīms jūsu literārajiem redaktoriem?" Nu, tā lūk!"

"Es te vispār esmu "zaļais gurķis"," iesaucas Dzintars Tilaks, kurš Radioteātrī strādā vēl uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus gadus. Viņam abas nodarbošanās – grāmatu rakstīšana un darbs Radioteātrī – nes piepildījumu: "Arī šeit [Radioteātrī] es rakstu dramatizējumus. Es esmu tajā iekšā. Tas nav tik atšķirīgs darbs, tas papildina viens otru. Kā tu cilvēks nebūsi laimīgs? Un par to vēl naudu maksā!"

Visu Latvijas teātru, tostarp Radioteātra, vēsturē zinošais profesors Jānis Siliņš spriež, ka

labākie Radio iestudējumi ir kā saruna un, ja tie tādi nebūtu, tad cilvēki neklausītos.

Tikpat svarīgi – radioteātris rosina iztēli, viņš pieteic. "Ja es klausos kādu iestudējumu, es taču neredzu, kā tā būtu Lilita Ozoliņa, [piemēram]; es redzu to tēlu. Man pilnīgi vienalga, kāds aktieris runā, galvenais ir uzburt tēlu," papildina Matuzāle. 

Radioteātra jaunās dienās izrādes notika "dzīvajā": aktieri runāja vienā mikrofonā un kamēr viens teica savu sakāmo, citi (pēc nepieciešamības) veidoja fonu, bet, ja vajadzēja mūziku, orķestris to spēlēja uz vietas, pastāsta Tilaks.

Pirmā luga, kas savulaik tādējādi ieskandēta Radio klausītāju ausīs, bija Rūdolfa Blaumaņa "Pēc pirmā mītiņa". Lieki teikt, ka šo un citus no pirmajiem iestudējumiem atkārtoti noklausīties nevar. Pirmais ierakstītais uzvedums – Andreja Upīša novele "Bezdievis" – tapis 1951. gadā un ir klausāms joprojām. Lomās – Jānis Osis, Emma Ezeriņa un Ludvigs Bārs. 

Un nu par tiktāl vairākkārt pieminēto, bet ne plašāk apspriesto aktierdarbu radioteātrī. Iesāk Dzintars Tilaks: "Es savā īsajā Radioteātra pieredzē esmu sapratis to, ka var būt kolosāls, fantastisks aktieris, bet ne Radioteātrim, un tā ir ar vienu otru aktieri. Redz, strādājot pie mikrofona, nežēlīgi parādās kaut kāds mazs valodas defektiņš un tas, izrādās, iet cauri visur." Jānis Siliņš aktierdarbu radioteātrī salīdzina ar dublāžu, lomu ierunāšanu filmās. Viņš vērtē, ka senāk, kad dialogus uz filmēšanas laukuma ierakstīt vēl nevarēja, šad tad aktieri, kaut spēlēja labi, lomas ieskaņoja ne tik pārliecinoši: "Tāpēc, ka viņam [aktierim] ir tā daba, ka kaut kas ir jātēlo, bet šeit vajag no tā tikt nost."

Kvalitātes, kādas aktierim jāizkopj, lai strādātu Radioteātrī, ir skaidra dikcija, spēja koncentrēties un organika, uzskaita Siliņš.

Ar radioteātra specifiku aktiermākslas studentus jau laikus iepazīstina runas pedagoģes Zane Daudziņa un Ruta Vītiņa. "Tad, kad studenti beidz mācību gadu, Zane viņus ved pie mikrofona un ļoti bieži viņi lasa pasakas vai pat kādu iestudējumu [veido]," teic Dzintra Matuzāle

Aktierus Radioteātra iestudējumiem izrauga režisori, savukārt režisorus – Radioteātra darbinieki, lietu kārtību zināmu dara Matuzāle. Starp citu, Radioteātrim kādreiz bija gan štata aktieri, gan štata režisori atklāj Tilaks. Ja jānosauc mūslaiku Radioteātra režisori, viņam vispirms nāk prātā Edmunds Freibergs un Valdis Lūriņš: "Viņi tiešām ir radio režisori, jo viņi saprot šo materiālu, dzird un Radioteātris ir viņu vide." Ar lielu aizrautību uzvedumus veido arīdzan Intars Rešetins, Laura Groza, Juris Jonelis, Karīna Tatarinova un citi. "Režisori ir un katram režisoram ir sava pieeja, savs žanrs, piemēram, ja kaut kādu darbu esam izvēlējušies, uzreiz ir skaidrs, ka tas ir priekš Freiberga un tas ir Lūriņam, un kaut kas sarežģītāks, psiholoģiskāks ir Rešetinam. [..] Darbs pats pasaka, kurās rokās [liekams]," pauž Tilaks. Siliņš piekrīt sacītajam, Freibergu un Lūriņu nodēvējot par režisoriem, kuri jūt faktūru. 

Ir vēl kas, par ko trīs sarunbiedri ir absolūti vienisprātis – Radioteātrī skaņu režisors ir tikpat svarīgs, cik uzveduma režisors. 

Skaņu režijai atdevīgs ir Radioteātra štata darbinieks Andis Ploks. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti