Raidot skatu nākamībā, Radioteātra darbinieki par nozīmīgu tur arī tā 95 gadu vēsturi. Latvijas Radio (sākotnē – Rīgas radiofons) darbojas kopš 1925. gada, bet par Radioteātra žanru sākumu varam runāt kopš 1927. gada, stāsta Dzintra Matuzāle. Šo gadu laikā tapis pulka daždažādu Radioteātra ierakstu. Latvijas Radio fonotēkas darbinieki Matuzālei noziņojuši, ka Radioteātra krājumā ir 2035 uzvedumi, 1106 lugu fragmenti, 3800 prozas lasījumi un 812 pasakas. "Bet es domāju, ka mums ir vairāk, jo Fonotēkas cipari rāda, ka tā mūsu bagātība kopumā ir kaut kur pie 19000," viņa piebilst,
"Mēs raidām katru dienu apmēram vienu stundu visa gada garumā."
Savas gaitas darbvietā – piemēram, cik iestudējumu veidošanā sanācis piedalīties – Matuzāle uz papīra neuzskaita: "Mēs jau te katrs Radioteātrī esam ļoti mazu laiku, salīdzinot ar Radioteātra vecumu kā tādu. Ja Radioteātra jubileja šogad ir ar 95. ciparu, tad man Radioteātrī ir 15 gadi." Apmēram tikpat ilgi ar Radioteātri ir arī tā vadītāja Māra Eglīte.
Ja reiz iesākts Radioteātrī nostrādāto gadu rēķins, Matuzāle atgādina par bērniem radīto iestudējumu redaktori Birutu Zeiberliņu – viņa še darbojusies vairāk kā pussimteni gadu: "Bieži klausītāji mums zvanīja un teica tā: "Ko jūs visu laiku sakāt "Biruta Zeiberliņa"? Kā tas iespējams? Vai tas ir pseidonīms jūsu literārajiem redaktoriem?" Nu, tā lūk!"
"Es te vispār esmu "zaļais gurķis"," iesaucas Dzintars Tilaks, kurš Radioteātrī strādā vēl uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus gadus. Viņam abas nodarbošanās – grāmatu rakstīšana un darbs Radioteātrī – nes piepildījumu: "Arī šeit [Radioteātrī] es rakstu dramatizējumus. Es esmu tajā iekšā. Tas nav tik atšķirīgs darbs, tas papildina viens otru. Kā tu cilvēks nebūsi laimīgs? Un par to vēl naudu maksā!"
Visu Latvijas teātru, tostarp Radioteātra, vēsturē zinošais profesors Jānis Siliņš spriež, ka
labākie Radio iestudējumi ir kā saruna un, ja tie tādi nebūtu, tad cilvēki neklausītos.
Tikpat svarīgi – radioteātris rosina iztēli, viņš pieteic. "Ja es klausos kādu iestudējumu, es taču neredzu, kā tā būtu Lilita Ozoliņa, [piemēram]; es redzu to tēlu. Man pilnīgi vienalga, kāds aktieris runā, galvenais ir uzburt tēlu," papildina Matuzāle.
Radioteātra jaunās dienās izrādes notika "dzīvajā": aktieri runāja vienā mikrofonā un kamēr viens teica savu sakāmo, citi (pēc nepieciešamības) veidoja fonu, bet, ja vajadzēja mūziku, orķestris to spēlēja uz vietas, pastāsta Tilaks.
Pirmā luga, kas savulaik tādējādi ieskandēta Radio klausītāju ausīs, bija Rūdolfa Blaumaņa "Pēc pirmā mītiņa". Lieki teikt, ka šo un citus no pirmajiem iestudējumiem atkārtoti noklausīties nevar. Pirmais ierakstītais uzvedums – Andreja Upīša novele "Bezdievis" – tapis 1951. gadā un ir klausāms joprojām. Lomās – Jānis Osis, Emma Ezeriņa un Ludvigs Bārs.
Kvalitātes, kādas aktierim jāizkopj, lai strādātu Radioteātrī, ir skaidra dikcija, spēja koncentrēties un organika, uzskaita Siliņš.
Ar radioteātra specifiku aktiermākslas studentus jau laikus iepazīstina runas pedagoģes Zane Daudziņa un Ruta Vītiņa. "Tad, kad studenti beidz mācību gadu, Zane viņus ved pie mikrofona un ļoti bieži viņi lasa pasakas vai pat kādu iestudējumu [veido]," teic Dzintra Matuzāle
Aktierus Radioteātra iestudējumiem izrauga režisori, savukārt režisorus – Radioteātra darbinieki, lietu kārtību zināmu dara Matuzāle. Starp citu, Radioteātrim kādreiz bija gan štata aktieri, gan štata režisori atklāj Tilaks. Ja jānosauc mūslaiku Radioteātra režisori, viņam vispirms nāk prātā Edmunds Freibergs un Valdis Lūriņš: "Viņi tiešām ir radio režisori, jo viņi saprot šo materiālu, dzird un Radioteātris ir viņu vide." Ar lielu aizrautību uzvedumus veido arīdzan Intars Rešetins, Laura Groza, Juris Jonelis, Karīna Tatarinova un citi. "Režisori ir un katram režisoram ir sava pieeja, savs žanrs, piemēram, ja kaut kādu darbu esam izvēlējušies, uzreiz ir skaidrs, ka tas ir priekš Freiberga un tas ir Lūriņam, un kaut kas sarežģītāks, psiholoģiskāks ir Rešetinam. [..] Darbs pats pasaka, kurās rokās [liekams]," pauž Tilaks. Siliņš piekrīt sacītajam, Freibergu un Lūriņu nodēvējot par režisoriem, kuri jūt faktūru.
Ir vēl kas, par ko trīs sarunbiedri ir absolūti vienisprātis – Radioteātrī skaņu režisors ir tikpat svarīgs, cik uzveduma režisors.
Skaņu režijai atdevīgs ir Radioteātra štata darbinieks Andis Ploks.
