"Savā veidā tas ir Baltijas kino "Baltijas ceļš", proti, mēs pirmām kārtām vēlamies atzīmēt "Baltijas ceļa" gadadienu, kā arī parādīt skatītājiem jaunas filmas, kas ir tapušas kaimiņvalstīs," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" Baltijas filmu dienu ieceri formulē Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma. Filmu dienas, ko rīko trīs Baltijas valstu kino centri, notiek jau sesto gadu. Katru ekrāndarbu izrāda vienu reizi; visi kinoseansi ir bezmaksas.
Mūsmājās (23. augustā pulksten 17.30 ) programmu atklās Lietuvas kinofilma "Svētceļnieki", ko veidojis jaunais režisors Laurins Bareiša (Laurynas Bareiša). Šo savdabīgo detektīvstāstu risina Pauļus, kurš uzaicina sev līdzi mirušā jaunākā brāļa draudzeni Indri, un abi dodas uz nelielu pilsētiņu pie lidostas, kur pamazām atklājas šī ceļojuma mērķis un šausminošie notikumi, kas pirms četriem gadiem risinājušies mazpilsētā.
Filma "Svētceļnieki" pērn Venēcijas kinofestivāla saņēma ļoti nozīmīgu balvu, varētu teikt – nozīmīgāko balvu Baltijas kino valstu vēsturē, ja skatāmies laika nogriezni no 90. gadu sākumā, stāsta Latvijas NKC vadītāja:
"Es ceru, ka arī Latvijas kino nozares pārstāvjiem un vienkārši kino cienītājiem būs interesanti paskatīties, kādai filmai ir izdevies izlauzties līdz Venēcijas festivāla skatei, kas ir katra režisora klusais sapnis."
Arī igauņu filma "Mūžīgās mīlestības koks", kas 23. augustā būs skatāma pēc Bareiša kinodarba, ir jauna režisora debija, atzīmē Rietuma: "Tā ir filma, kurā var just Vesa Andersona rokraksta atskaņas. Vess Andersons ir jauniešu ļoti cienīts un mīlēts amerikāņu režisors. Arī igauņu jaunie režisori mēģina imitēt Andersona stilu," viņa piebilst. "Filma bija nominēta Igaunijas kino balvai daudzās un dažādās kategorijās. Filmas režisors ir arī scenogrāfs un komponists – ļoti daudzpusīgs jauneklis."
Ekrānstāstā "Mūžīgās mīlestības koks" jaunā automehāniķa Kīka dzīve sāk ripot lejā no kalna, kad atklājas, ka viņa draudzenes sirdi iekarojis kāds cits. Lai atbrīvotos no dvēseles sāpēm, Kīks plāno nocirst Mūžīgās mīlestības koku un šajā piedzīvojumā aicina līdzi savu labāko draugu. Viņu ceļojumā netrūkst grūtību, mūzikas un sīka huligānisma.
24. augustā pulksten 18.00 programmā iekļauta Lietuvas un Čehijas kopražojuma spēlfilma "Skrējēja" (režisors Andrjus Blaževičs), kas saņēmusi galveno balvu Tallinas kinofestivāla "Black Nights" Baltijas filmu konkursā, – stāsts par ziedošanos un pilnīgas brīvības sasniegšanu. Marija izmisīgi meklē savu puisi, kurš kārtējo reizi piedzīvojis psihozi un pazudis. Bruņojusies ar pacietību un mīlestību, viņa seko dažādām norādēm un krustu šķērsu pārmeklē pilsētu.
Baltijas filmu dienu noslēgumā 24. augustā pulksten 20.00 gaidāma spēlfilma "Tuksnesī" (režisore Kadri Kousāra). Šis Igaunijas, Zviedrijas un Somijas kopražojums stāsta par zviedru fotožurnālisti Ingrīdu, kuru nolaupa palestīniešu banda un noslēpj tuksnesī. Drīz Ingrīda iemīlas vienā no nolaupītājiem, taču bandas vadonim rodas aizdomas un viņš kļūst bīstams.
Savukārt mūsu kaimiņi – igauņi un lietuvieši – redzēs Lailas Pakalniņas selfija estētikā uzņemto pasaku "Spogulī", brāļu Ābeļu kopdarbu "Nemierīgie prāti" un Martas Elīnas Martinsones tīņu komēdiju "Tizlenes".
Vaicāta, vai stāsts par Baltijas kino kā vienotu zīmolu joprojām ir spēkā, Dita Rietuma atbild: "Jā, starptautiski mēs sadarbojamies ļoti cieši. Protams, katras valsts kinematogrāfs un kinematogrāfisti grib būt identificējami kā savas unikālās valsts un kultūras pārstāvji, bet
pasaules kontekstos sadarboties Baltijas mērogā ir nepieciešams, tas ir arī jēgpilni, jo mēs esam ļoti mazas valstis.
[..] Tāpēc Baltijas valstu kino institūciju darbinieki ļoti bieži veido kopīgus starptautiskus pasākumus.
Mūsu lielākais izaicinājums būs Baltijas valstu fokuss nākamā gada Berlīnes kinofestivāla kino tirgū. Tas ir salīdzināms ar Frankfurtes vai Londonas grāmatu tirgu, tas ir pamatīgs pasākums, kas uzliek ļoti lielu atbildību katrai no valstīm."
Par institucionālo sadarbību vēl svarīgāka ir sadarbība nozares ietvaros, uzsver Rietuma: "Tāpēc Baltijas valstīs tiek veidoti dažādu filmu kopražojumi. Tas nav izņēmums, tā ir ikdiena: Latvijas filmas gūst papildu finansējumu Lietuvā, lietuviešu filmas atbalstām Latvijā. Teiksim, septembrī pirmizrādi piedzīvos igauņu filma, kurai ir arī Latvijas atbalsts. Šī filmas latviskā nosaukuma variants ir "Suflieris", lomās ir izcili latviešu aktieri – Kaspars Znotiņš un Agnese Budovska. Būtībā Baltijas sadarbība nav kaut kas izdomāts, uz papīra uzrakstītas birokrātiskas frāzes, kas netiek īstenotas. Tā tas nav. Frāzes arī ir nepieciešamas, lai kaut kas notiktu, bet industrijas sadarbojas, filmas top."
