Turpinot izstāžu ciklu, kas veltīts Latvijai raksturīgiem materiāliem, svarīgiem dabas resursiem, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā radīta jauna ekspozīcija “Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē”. Tā izseko cilvēka un koka attiecībām vairāku tūkstošu gadu garumā. Kamēr muzejtelpas “lokdauna” laikā ir slēgtas, daļu priekšmetu var iepazīt digitālajā vidē – e-muzejā.
Autora ziņas
Ja vēl nesen varējām runāt par kultūras sastrēgumu, tad līdz "lokdaunu", reālajās, ne-virtuālajās kultūrvietās atkal iestājas klusums. Laikposmā no 21. oktobra līdz 15. novembrim kultūras nozares atbalstam iecerēti vairāki mehānismi, kurus apgūt varēs gan institūcijas, uzņēmumi, gan pašnodarbinātie mākslinieki, interešu un profesionālas ievirzes izglītības darbinieki.
Par latviešu rakstnieka un dzejnieka Jāņa Poruka (1871–1911) sievietēm lotospuķēm, iecerēm mūzikā un laimīgāko laiku dzīvē stāsta nule kā iznākušā romāna “Vendenes lotospuķe” autore Inga Žolude.
Ar moto: “Jautā savai bibliotēkai! Jautā savam muzejam!” septembra izskaņā aizvadīta Baltijas mēroga konference “Ilgtspējīgas attīstības mērķu lokalizēšana Baltijas valstu muzejos un bibliotēkās”, ko veidoja Latvijas Muzeju biedrība, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Latvijas Bibliotekāru biedrība sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas muzeju un bibliotekāru biedrībām. Konferences dalībnieki tikai aicināti palūkoties uz savu darbību kā daudz lielākas ekosistēmas daļu.
8. un 9. oktobrī kultūrtelpā "Hanzas perons" notiks nepieradinātās mūzikas festivāla “Skaņu mežs 2021” centrālie koncertvakari. Ar savu spēli tostarp priecēs izcilais komponists, instrumentālists Entonijs Brekstons un viņa biedri mūzikā – akordeonists Ādams Metloks un trompetiste Suzanna Santosa Silva.
Šomēnes Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava un pianists Reinis Zariņš mūzikā sabalsosies vairākkārt. 7. un 8. oktobrī mākslas centrā “Zuzeum” koncertizstāde “Samtaini zaļš”, kurā izskanēs Jāņa Ivanova vokālā lirika un Imanta Zemzara klavierminiatūras. Savukārt 10. oktobrī koncertzālē “Latvija” “Pēteris Vasks un domubiedri” – programma, kas pirmoreiz klausītājiem dāvāta jau pavasarī, svinot komponista 75. jubileju.
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens” šogad notiks laikposmā no 30. septembra līdz 9. oktobrim, uzmanību pievēršot izrādēm, filmām un pat simtgadēm. Festivāls sniedz ne vienu vien iespēju satikties un, iespējams, pati svarīgākā no tām ir mākslas darba un tā skatītāja tikšanās.
1. oktobrī Rīgā gaidāma Dizaina pastaiga. Tās piecos pieturpunktos tādas tēmas kā izglītība, publiskā telpa, pilsētvides plānošana un droša darba vide, tiks skatītas kontekstā ar Covid-19 radītajiem izaicinājumiem. Savā radošajā darbībā un vidē ielūkoties aicinās ne tikai dizaina biroji.
26. septembrī Latvijas Nacionālajā operā un baletā pirmizrādi piedzīvoja ilgi gaidītā Džuzepes Verdi opera "Simons Bokanegra". Mūzika ir skaista un saturiskais vēstījums ir aktuāls arī mūslaikos – tā par uz skatuves iedzīvināto materiālu liecina paši mākslinieki. Jāatzīmē, ka šis darbs mūsu opernamā iestudēts pirmo reizi.
Latvijas Leļļu teātra komandai, 78. sezonu sākot, pievienojies jauns štata režisors – Edgars Niklasons, kurš šoruden skatītājiem sarūpējis izrādi “Arturs un Apaļā galda bruņinieki” un multfilmu “Nīna un Lekorbizjē”. Sarunā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” Niklasons stāsta par radošo darbu ierosmēm un to veidošanu, par stereotipu laušanu un sabiedrībai būtiskiem tematiem, kas aktualizēti mākslā.
Tukums varētu kļūt par mazo Davosu - šāda vīzija ir mākslinieku pārim Jānim Jākobsonam un Zojai Frolovai. Jau vairākus gadus viņi strādā pie jauna mākslas centra izveides Tukumā ar nosaukumu „Tukku Magi”. Baltijas somu valodās tas nozīmē pakalnu rindu, no kā, iespējams, ir cēlies Tukuma pilsētas nosaukums. Šis centrs apvienotu tradicionālo afrikāņu ar mūsdienu mākslu un varētu kļūt par vietu dialogam starp ziemeļiem un dienvidiem. Šim tematam tiks veltīta arī īpaša filmu skate, kas Tukumā norisināsies 1. oktobrī. Latvijas Radio Ņujorkā satika mākslinieci Zoju Frolovu un izvaicāja viņu par ieceri.
“Atgriešanās. Senākā dzīvā grāmata latviešu valodā” – tā ir izstāde, kas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) atklāj vairāku gadu notikumu ciklu “Latviešu grāmatai 500” un uz kuru no Upsalas atceļojusi senākā saglabājusies latviešu valodā izdotā grāmata. Ekspozīcija ir kā rosinājums apzināt latviešu valodā iespiesto tekstu vēsturi un to atstāto intelektuālo nospiedumu Baltijas reģiona domas laukā.
Vairāk nekā trīsdesmit radošas personības apvienojušās projektā "DIVI 9", lai mākslas valodā izgaismotu un pievērstu uzmanību garīgās veselības un atkarības problēmām Latvijā. 15., 16., 17. un 18. septembrī Sporta 2 kvartālā ikviens aicināts līdzi dzīvot multimediālai izrādei “Šī mīlestība nepārdodas”. Paralēli tai līdz pat 21. septembrim noris audioviuzāla izstāde “Māksla garākai dzīvei” un citi notikumi.
No 16. septembra Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina uz fotoizstādi “Krāsainā Latvija”. Tā veltīta mūslaikos tik pašsaprotamai, kaut salīdzinoši nesenai parādībai kā krāsu fotouzņēmumi. Ekspozīcijā aplūkojami gan profesionālu fotogrāfu, gan amatieru un privātpersonu veidoti attēli, kā arī iespējams izsekot krāsu fotogrāfijas tehnoloģijas attīstībai vairāku desmitgažu garumā.
Latviešu estrādes mūzikas pētniecībā jaunu artavu sniegusi muzikoloģe un žurnāliste Daiga Mazvērsīte – iznākusi viņas grāmata “Melnbaltās dziesmas 2. Lielo orķestru ēru nomaina vokāli instrumentālie ansambļi”. Tajā aizpildīts neviens vien vēstures “baltais plankums” par mūslaikos jau piemirstiem mūziķiem.
Profesionāla izglītība topošajiem cirka māksliniekiem, Baltijas cirka mākslas centrs, telpa starpdisciplināriem kultūras notikumiem un kopienai – šīs ir ambīcijas, kuras par savām sauc Rīgas cirks. Tas nupat iesācis jauno sezonu.
Laikposmā no 7. līdz 12. septembrim notiks Nacionālā kino centra rīkotā Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma filmu skate. Tajā divas programmas – jaunāko dokumentālo filmu izlase kinoteātrī “K.Suns” un foruma 25. jubilejas programma bezmaksas tiešsaistes seansos portālā filmas.lv. Kamēr skatītāji vēl tikai pulcējas pie ekrāniem, industrijas pārstāvji gatavojas foruma filmu projektu tirgum.
Ar iestudējumiem, kas sagatavoti jau krietnu laiku atpakaļ, kā arī jaunu spēles telpu un pārveidotu Lielo zāli sezonu iesācis Dailes teātris. Publikai atgriežoties teātrī, aktieriem netrūkst atklāsmju par attiecībām ar skatītāju.
Laikā, kad teātri viens pēc otra atklāj jauno sezonu, kāda cita, konkrētāk – “Spēlmaņu nakts” sezona –, vēl nav beigusies. Teātru pieteiktie topi un izrāžu dziļie vēstījumi, specbalvas, gaidāmās diskusijas un novērojumi skatītāju zālē – ieskatu “Spēlmaņu nakts” žūrijas ikdienā sniedz tās priekšsēdētāja, teātra kritiķe Zane Radzobe.
Divu mēnešu garumā – no 3. septembra līdz 31. oktobrim – notiks Starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit”. Šoreiz festivālam, kuru rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC), atrasts jauns formāts – tas ir radošs dialogs ar mākslinieku un literātu memoriālajām muzejiem Rīgā. LLMC vadītāja Solvita Krese pastāsta, ka tamdēļ “Survival Kit” plānošana šogad ir jo īpašs izaicinājums.
6. oktobrī kinoteātros parādīsies filma “Wild East. Kur vedīs ceļš”, ko pats režisors, scenārists un producents Matīss Kaža dēvē par pirmo Latvijas vesternu. Šis nav vienīgais pilnmetrāžas kinodarbs, ko Kaža pēdējā laikā radījis – rindā uz izrādīšanu ir arī vienā kadrā uzņemtā filmizrāde “Ūdens garša” un režisora festivālu cerība “Neona pavasaris”. Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” viņš stāsta par filmām – notikumiem, spēli ar kino elementiem, “īsterna” unikālo skaņu celiņu un ne tikai.
Man patika šīgada žūrijas atrastais kopsaucējs – kopā būt. Tas ir ne tikai tāds, kas radies pandēmijas dēļ. Patiesībā tam jābūt iekšā katrā projektā – tā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” spriež viens no šīgada Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas saņēmējiem Juris Poga. Viņa un Austra Mailīša arhitektu biroju kopradītā Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā raksturota kā izcils notikums ne vien arhitektūrā, bet arī kultūrvēsturē. Poga domā, ka estrāde varētu kļūt par jauna veida kultūras centru, kur cilvēki nāk arī ikdienā.
Latviešu trimdas arhīvu pētniecība turpinās. Ar Baltijas–Vācijas Augstskolu biroja atbalstu, septiņu pētnieku grupa no Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) no 15. līdz 23. augustam devās izzināt Latviešu centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā glabātos materiālus. Gaismā celti vairāki vērtīgi atradumi, piemēram, bēgļu laika skolu arhīvi.
28. augustā Liepājas Jūrmalas parkā ar dejas izrādi "Vilkaču mantiniece" savu 50. jubileju atzīmēs horeogrāfs, vairāku deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš. Sarunā ar Latvijas Radio raidījuma “Kultūras rondo” vadītāju Zigfrīdu Muktupāvelu jubilārs stāsta gan par jauno izrādi un kolektīva darba organizēšanas izaicinājumiem pandēmijas laikā, gan par radošo procesu kā tādu. Šobrīd viņš ir aktīvi iesaistīts vēl kādas svētku reizes plānošanā – tie ir 2023. gada Dziesmu un deju svētki.