Policija mēģinājusi aizturēt opozīcijas kustības "Dzimtenes vārdā" līderi arhibīskapu Bagratu Galstanjanu, taču protestētāji policijai to nav ļāvuši izdarīt. Demonstrācijas Armēnijā sākās agri pirmdienas rītā pēc Galstanjana aicinājuma.
Pirmdien sarunā ar žurnālistiem Armēņu apustuliskās baznīcas Tavušas arhibīskaps Galstanjans pavēstīja, ka patur garīgo amatu, kaut arī garīgo kalpošanu ir uz laiku apturējis.
Viņš arī skaidroja, ka kustība, kurā viņš iesaistījies, nav politiska, bet nacionālās atbrīvošanas kustība.
Armēnijas opozīcijas kustība "Dzimtenes vārdā" izvirzījusi apustuliskās baznīcas arhibīskapu Bagratu Galstanjanu par kandidātu Armēnijas premjerministra amatam. Par to svētdien rīkotajā mītiņā paziņojis viens no organizācijas līderiem Gurgens Melikjans.
4. maija kustības aktīvisti sāka gājienu no Kiranca ciema, kas robežojas ar Azerbaidžānu, un kopš 9. maija rīko ikdienas demonstrācijas un tā dēvētās nepaklausības akcijas Armēnijas galvaspilsētā Erevānā un citos valsts reģionos.
Kustības atbalstītāji iestājas pret Armēnijas un Azerbaidžānas robežas delimitācijas un demarkācijas procesu un pieprasa premjerministra Nikola Pašinjana demisiju un pagaidu valdības izveidi.
Svētdien kustības pārstāvji un tās atbalstītāji ieradās Armēnijas valdības vasarnīcu kompleksā, kur sarīkoja protestu. Kustības izvirzītais premjerministra amata kandidāts Galstanjans mītiņā paziņoja, ka gaidīs tur tikšanos ar premjeru Pašinjanu. Nesagaidot Pašinjanu, protestētāji atgriezās Armēnijas galvaspilsētas centrā.
Galstanjans, kā jau to iepriekš bija solījis, pirmdienas rītā Erevānā nobloķēja ceļu ar četriem apvidus auto. Protestētāji nobloķēja arī vairākas citas Erevānas ielas.
Demonstrāciju dalībnieki nobloķējuši arī autoceļus no Erevānas uz Armaviru, Aštaraku, Sevanu un Gjumri.
Armēnija piektdien nodeva atpakaļ Azerbaidžānai četrus ciematus, ko tā bija ieņēmusi 90. gados, kaimiņvalstīm turpinot centienus attiecību normalizācijas virzienā.
Armēnija un Azerbaidžāna šomēnes panāca vienošanos par strīdīgajiem robežas posmiem.
Vienošanās paredz atdot Azerbaidžānai četrus pierobežas ciematus, ko Armēnija pārņēma savā kontrolē pagājušā gadsimta 90. gados.
Azerbaidžāna pērn zibensofensīvā sagrāba vairākas desmitgades pastāvējušo "de facto" neatkarīgo Kalnu Karabahas armēņu republiku, un visi tās vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju devās bēgļu gaitās.
Armēnija ir piekritusi atdot Azerbaidžānai teritorijas, ko Erevāna kontrolējusi kopš 90. gadiem, lai panāktu miera līguma noslēgšanu un izvairītos no vēl viena asiņaina konflikta.
