"No vienas puses Rietumu pasaulē novērojama pieaugoša tendence tiekties pēc visa dabiskā, īstā un neskartā, taču no otras – liela daļa cilvēces šo tiecību atstāj neizmantotu, arvien izvēloties palikt betona džungļu piedāvātajā realitātē, straujā dzīves tempa dēļ ierobežojot iespēju samazināt savas darbības ātrumus" – māksliniece Madara Kvēpa šīs atziņas iedzīvinājusi gleznās un telpiskos objektos, un izvirzītās pārdomas nodefinējusi par "Dzīslām". Tāds arī izstādes nosaukums Rīgas centra galerijā "Look!".
Autora ziņas
24. jūlijā, dzejnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā, pasniegs viņa vārdā godātās balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Ar nomināciju atzīmēti gan oriģinālliteratūras darbi, gan tulkojumi, un kopā ņemti tie veido žanriski un tematiski daudzveidīgu literatūras ainu, vērtē Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova. Līdz 22. jūlija pusnaktij ikkatrs, piedaloties sabiedrisko mediju portālā LSM.lv lasītāju balsojumā, var izvēlēties īpašāko bērnu vai jauniešu grāmatu no šogad nominētajiem darbiem.
Liels ir gleznotāja Vilhelma Purvīša veikums kultūras diplomātijā un ārvalstu izstāžu rīkošanā. Mākslinieks labi iederējies augstākajās elitārajās aprindās gan ar savu autoritāti, gan ar uzvedību un valodām. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" ciklā "Vilhelms Purvītis. Dzīves un mākslas ainavas" vienu no vairākām meistara talanta un spēju pusēm tuvskatā atklāj Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja, mākslas zinātņu doktore Ginta Gerharde-Upeniece.
No laikmetīgās mākslas līdz klasikai, no akadēmiskās mūzikas līdz populārajai, no galerijām un koncertzālēm līdz brīvdabas estrādei – kā ierasts, Cēsu Mākslas festivāla programma aiztiecas līdz plašam interesentu lokam. 9. jūlijā, sešpadsmitā festivāla atklāšanas reizē, pieredzamas trīs vizuālas mākslas izstādes un piecstundīgs Riharda Vāgnera opermūzikas vakars.
Viena no vecākajām mūzikas izglītības iestādēm Latvijā – Melngaiļskola Liepājā – atzīmē savu simtgadi. Svētkos pulks notikumu, piemēram, koncerti un izstāde. Par mūzikas tālāk dzīvošanu Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā un mūzikas izglītību tagadējā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta absolventi – mūziķis Jānis Strazds, Andris Ērglis un Pēteris Endzelis.
"Tad, kad mēs nebaidāmies atklāties un parādīt savas jūtas, mēs saņemam daudz atbalsta no līdzcilvēkiem" – tik vienkāršu, bet šodien īpaši būtisku patiesību pauž ukraiņu māksliniece Ludmila Natsvlišvili, kuras izstāde "Kara dienasgrāmata" vēl tikai 5. un 6. jūlijā aplūkojama Kalnciema kvartāla galerijā. Vēl bez Natsvlišili darbiem Kalnciema mākslas galerijā skatāma foto ekspozīcija "Zaudētie sapņi", kuru veidojusi viena no pazīstamākajām Ukrainas modes fotogrāfēm Viktorija Rihktik.
Priekšplānā ceļot tēmu "Spēle", no 6. līdz 10. jūlijam notiks starptautiskais folkloras festivāls "Baltica". Atklāšanas koncerts skanēs 7. jūlijā Turaidas muzejrezervātā, un, kā sola šī notikuma režisore Anda Skuja, tas būs krāšņs un daudzveidīgs. Festivāla rīkotāji pieļauj, ka pēc diviem pandēmijas gadiem, kas nereti pavadīti nošķirtībā, sabiedrībai atkal būs interese un vajadzība apzināt mūsu tradīcijas, valodu un dziesmas.
Gleznotājs iekārtoja gleznotāju – tā māksliniece Sandra Krastiņa īsi formulē darbu pie izstādes "Purvītis" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" ciklā "Vilhelms Purvītis. Dzīves un mākslas ainavas" ar gleznotājas acīm skatāmies Purvīša darbus, iedziļināmies radīšanas aizkulisēs, runājam par klasiskās glezniecības skolu un gleznotāju paaudzēm.
Biedrība "Sēlijas kultūras projekti" izdevusi pētījumu par apgabala šaursliežu dzelzceļa vēsturi – "600 mm dzelzceļš Sēlijā Pirmā pasaules kara laikā – būvniecība, mērķi, ietekme". Latvijā dzelzceļi ir attīstījušies dažādi un tie ir atšķirīgi, un taisni tāpēc tos ir tik interesanti pētīt, pauž viens no grāmatas autoriem, VAS "Latvijas dzelzceļš" industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs. Izdevuma autoru lokā ir gan militārās un dzelzceļa jomas pārzinātāji, gan kartogrāfijas speciālists.
Mākslinieka Pētera Sidara radošo metodi raksturo materiālā izjūta, sākotnēji neierastu elementu potenciāla saredzēšana mākslas vajadzībām. Autora jaunākie darbi – grafikas variācijas un objektu instalācijas – šobrīd aplūkojamas kultūras centrā "Siguldas devons" izstādē "Iztrūkstošais skats ainavā".
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) diplomandu izstāde "Lai dīgst!" apkopo vairāk nekā 180 jauno mākslinieku radošā procesa rezultātus. Šī ir iespēja vienuviet aplūkot visu apakšnozaru absolventu darbus – tas ir gan izsmeļošs pārskats par akadēmijas darbību, jaunumiem un izaicinājumiem, gan lieliska iespēja mākslas interesentiem un plašākai auditorijai iepazīties ar mākslinieku veikumu.
Dažādu paaudžu mākslinieki ar atšķirīgiem rokrakstiem satiekas laikmetīgās keramikas izstādē Rīgas Porcelāna muzejā. "Šķidrumi" – tāds ir gan izstādes nosaukums, gan vienojošā tēma, ko māksliniekiem devusi kuratore Ieva Nagliņa un ko katrs autors attīstījis savā virzienā. Izstāde skatāma līdz 7. augustam.
Vilhelma Purvīša lielā gleznieciskā daudzveidība pārsteidz un iepriecina arī restauratorus. Rokraksta un paraksta mainība, rūpīgs sagatavošanās darbs un materiālu izvēle, kas, par skādi, dažureiz nav izturējuši laika pārbaudi – Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" uz mākslinieka darbiem veras Latvijas Nacionālā mākslas muzeja glezniecības restauratore Liene Visendorfa.
"Te ir brīnišķīgas kompozīcijas, daudzveidība, dažādība un milzīgs vitāls spēks," – tā gleznotājas Birutas Baumanes (1922–2017) darbu izstādi "Gadsimta māksliniece. Birutai Baumanei 100" Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā piesaka viņas meita, māksliniece Laine Kainaize. Savukārt mākslas zinātniece Anda Treija izceļ Baumanes apbrīnojamās darbspējas un pietāti pret pašas radīto. Izcilās gleznotājas darbi muzejā skatāmi līdz 24. jūlijam.
Keramiķes Ilonas Romules trīsdimensiju porcelāna stāsti pašlaik skatāmi izstādē "Divas puses" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Māksliniece strādā autortehnikā, kas ir sarežģīts process. Viņas darbi priecē ar filigrānu apgleznojumu vai grafiski izsmalcinātu zīmējumu. Zīmējumos bieži redzamas cilvēka ķermeņa daļas, rokas, sejas fragments, arī acis.
"Aizmīlestība" – tā ir dzejnieces Madaras Gruntmanes mīlestības definīcija, ko iepazīt dots ikkatram, kurš ielūkosies viņas jaunajā krājumā. "Ir "iemīlēšanās" un "mīlēt", bet tad ir kaut kas lielāks un augstāks," teic autore. Grāmatu klajā laiž izdevniecība "Neputns", bet redaktora darbu veicis Guntars Godiņš – viņu Gruntmane sauc par savu cilvēku.
Vilhelms Purvītis – prestižā Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors. Svarīgs amats, daudz praktisku pienākumu un mērķis – latviešu mākslas kolekcijas veidošana. Kā ar to visu tika galā gleznotājs Vilhelms Purvītis, stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce. Jāatgādina, ka Rīgas pilsētas mākslas muzejs atradās tagadējā Nacionālā mākslas muzeja ēkā.
Pavisam drīz izdevniecībā "Neputns" klajā nāks monogrāfisks albums "Ainava ar gleznotāju. Vilhelms Purvītis". Tajā ir albuma daļa, kuru kārtojusi mākslas zinātniece Laima Slava, savukārt pamatteksts ir mākslas vēsturnieces, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošās pētnieces Kristiānas Ābeles ziņā. Gaidāmo izdevumu varam uzskatīt par jaunatklājumu koncentrātu – tajā skatāmas Purvīša gleznas, kas glabātas ārzemēs, atrisināta mīkla par mākslinieka pirmās biogrāfes identitāti un vēl daudz kas cits.
Seksualitāte un sava dzimuma apzināšanās nav konstante – šajā apziņas procesā ir iespējamas pārmaiņas un šaubu brīži. Tieši par to stāsta Baltijas jauno mākslinieku grupas izstāde "Balsis" galerijā "Low", Lāčplēša ielā, aicinot pārdomāt pieņēmumus un aizdomas pret citādo un neierasto.
Izstādes "Gadsimta lieciniece. Satikšanās ar Valentīnu Freimani" sagatavošana un grāmatas "Mans kino (un) laiks" otrās daļas izdošana – tāda šobrīd ir kinozinātnieces Anitas Uzulnieces kino pasaule. Viņa ir gandarīta, ka garajos darba gados sarakstīto varējusi sakārtot vienkopus, un ka ir pazinusi kino un teātra zinātnieci Valentīnu Freimani, kurai, ja vien varētu, vēl daudz ko vēlētos pavaicāt.
"Miers ir mazi zirnīši tavās ausīs / Miers ir zaļā krāsā, apaļš un priecīgs / Miers nemaz nav rāms vai īpašības vārds" – ar šādām rindām iesākas dzejnieces Marijas Luīzes Meļķes debijas dzejas krājums "Nerealizēto potenciālu klubs", kurā iekļauti arī zibprozas darbi – īsas, miniatūras impresijas izvērstā, ne klasiskā dzejas izkārtojuma veidā. Grāmatas izdošanas svētku dienā dzejniece Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta par krājuma tapšanu, staigāšanu starp to, kas bija, ir un, iespējams, būs, un vēl daudz ko citu.
"Tas, bez šaubām, ir notikums," "mans lielākais pārsteigums" – šādas frāzes, žurnālistiem apspriežot maijā piedzīvotos kultūras notikumus, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" izskan vairākkārt. Maijs ir parādījis, ka notiek kultūras notikumu drūzmēšanās, vienlaikus ar neziņu par rudeni. Viss savijas ar pandēmijas laika atskaņām un kara klātbūtni.
Vilhelma Purvīša 150. jubilejas gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) skatāma izstāde ar kodolīgu nosaukumu "Purvītis". Cik daudz mēs zinām par gleznotāju, kura radītās dabas ainavas kanonizējušās un kura vārds Latvijas mākslas vēsturē un sabiedrības priekšstatos kļuvis par vienu no nacionālās identitātes simboliem? Par tapšanu, panākumiem, pašattīstību un zudušo Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta izstādes "Purvītis" kuratore Aija Brasliņa. Viņasprāt, Purvīša agrīnajos darbos saskatāms kodols visam tālākajam radošajam devumam.
Enciklopēdija kā daudzveidīgu zināšanu ieguves resurss varētu būt nodēvējama par miniatūru Gaismas pili, bet diez vai tā nodēvēsim Latvijas padomju enciklopēdiju. To liedz darīt ideoloģiskie uzslāņojumi, kuri netrūkst arī mūsdienu attēlu kultūrā, kuru ieraugām "soctīklu" vietnēs. Māksliniece Elza Sīle savā jaunajā darbu apkopojumā risina padomju laika informācijas neviennozīmīgumu, savukārt fotogrāfs Iļja Lipkins – mūsdienu jauniešu ciešo sasaisti ar viedajiem ekrāniem un sevis pozicionēšanu tajos. Tas viss aplūkojams laikmetīgās mākslas centrā "Kim?". Abu ekspozīciju kuratore ir Zane Onckule.
Ko var izdarīt ar četriem leņķiem? Vai tā ir novusa spēle ar ierobežotu laukumu vai jūra, kas apli savelk leņķos? Par asociācijām dzīvē un mūzikā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" saruna ar komponistu Kristu Auznieku. 11. jūnijā Ventspils koncertzālē "Latvija" gaidāms viņa pieckāršā koncerta "Four Angles" jeb "Četri leņķi" pirmatskaņojums.
No 6. līdz 12. jūnijam notiks jau ceturtais Karostas festivāls. Pirmajās dienās mākslinieki no daždažādām valstīm pulcēsies uz plenēru, lai jau nedēļas izskaņā ar radošo veikumu iepazīstinātu karostniekus un viesus. Jāuzsver, ka viens no mākslas festivāla mērķiem ir Karostas apkaimes iedzīvotājus iesaistīt ne vien kā skatītājus, bet arī kā māksliniekus.
Jauns albums "Apgaismo mani", pirmizrāde kora mini operai "Babītes baobabs" un Jāņa Erenštreita jubilejas koncerts "Rīgas festivālā" – lūk, vien daži pieturas punkti Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" sarunai ar dziedātāju un komponistu Jāni Šipkēvicu, kurš pandēmijas laikā ar uzviju atdevis parādu paša radošajam garam. Žurnālistes Ingvildas Strautmanes saruna ar mākslinieku Latvijas Radio izskanēja 3. jūnijā.
Maijā Tallinā noritēja otrā Baltijas Dejas platforma. Kā atzīmē dalībnieki, tas no dejas kopienas skatupunkta ir svarīgākais notikums Baltijā pēdējo gadu laikā. Savukārt eksperti un viesi uzsver enerģiju, ko sniegusi dejas izrāžu programma un platforma kopumā. Pēc diviem gadiem Baltijas kustību mākslinieki un skatītāji pulcēsies pie mums, Rīgā.
Etnogrāfe Daina Kraukle grāmatā "Gadatirgi Latvijā. Rīga" raksta: "Gadatirgus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ir unikāls pasākums. 1971. gadā, kad tas tika rīkots pirmo reizi, neviens cits pasākums Latvijā nepulcēja tik daudz tautas daiļamatnieku, sniedzot tiem iespēju izstādīt pārdošanai savus darbus." Šajās brīvdienās – 4. un 5. jūnijā – muzejs aicina uz jubilejas, proti, 50. andelēšanās reizi. Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo" piedāvā ieskatu muzeja vēsturē un šīs gadatirgus tradīcijas nozīmīgumā.
No 3. līdz 5. jūnijam teātra namā "Jūras vārti" un Ventspils pilsētvidē notiks "Teātra festivāls Nr. 1". Programmā, ko kopā veido "Dirty Deal Teatro", Ģertrūdes ielas teātris, Rēzeknes teātris "Joriks" un "Jūras vārti", iekļautas četras laikmetīgas izrādes, profesionāļu sarunu cikls "Tikšanās pludmalē" un pulks citu, brīvā garā risinātu pasākumu. Festivāla veidotāji šajās dienās cer dažādot skatītāju teātra pieredzi, kā arī pievērsties māksliniekiem aktuāliem jautājumiem.
Pieminot modernista, trimdas literātu grupas "Elles ķēķis" dalībnieka Linarda Tauna simtgadi, dzejnieki Kārlis Vērdiņš un Artis Ostups 3. jūnijā plkst. 17.00 Latvijas Mākslas akadēmijas K2 korpusā rīko simpoziju un diskusiju "Taunam 100". "Tā ir mūsu dzejas klasika, tie ir mūsu dzejas šedevri. Tas ir varbūt labākais, ko latviešu modernisms ir radījis," Tauna literāro veikumu uzliela Vērdiņš. Trimdas dzejniekam veltītais simpozijs ir viens no pēdējiem literatūras žurnāla "Punctum" festivāla notikumiem šogad.
75. Kannu kinofestivālā izskaņā "Zelta palmas zaru" piešķīra zviedru režisora Rūbena Estlunda filmai "Skumju trīsstūris" ("Triangle of Sadness"). Ar festivāla "lielo" žūriju, ko šogad vadīja franču aktieris un producents Vinsents Lindons, par laureātu vienisprātis bija "arthouse" žūrija, kurā savu vārdu pirmo reizi teica arī pārstāve no Latvijas. Par vērtēšanas procesu un filmu veidotāju ikdienu Kannās Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta kinokritiķe, kuratore Daira Āboliņa un producente Marta Romanova-Jēkabsone.