8. aprīlī Latgales vēstniecībā "Gors", 9. aprīlī Vidzemes koncertzāle "Cēsis" mūzika un dejas savīsies programmā "Georgijs Osokins. Klavieru solo un baleta viencēliens "Lauskas"". Vakara pirmā pusē Osokins interpretēs Aleksandra Skrjabina un Frederika Šopēna opusus, bet turpinājumā – laikmetīgā baleta "Lauskas" pirmizrāde. Izrādes horeogrāfe ir baletmāksliniece Milana Komarova, un viņai izdevies sapulcināt starptautisku dejotāju komandu. Programmas veidotāji saredz tās sasaukšanos ne tikai ar indivīda dzīves pieredzi, bet arī ar laiku, ko mēs visi piedzīvojam.
Autora ziņas
Torņkalnā, "Ag galerijā" kopš marta vidus skatāma gleznotājas Zīles Ziemeles izstāde "Laikrādis". Kā noprotams pēc izstādes nosaukuma, tās galvenā tēma ir laika raksturs, laika ritējums. Visi darbi radīti speciāli šai izstādei un tāpēc arī tik labi iederas, uzsver galerijas vadītāja Agnese Čemme. Gleznas ir neliela izmēra, un māksliniece pati savas darbības formātu raksturo kā kamerglezniecību.
Līdz 9. oktobrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē iekārtota ekspozīcija "B kā baroks". Tajā ir vairāk nekā desmit baroka laika gravīras, kas "ierāmētas" plašākos, skaidrojošos kontekstos – par karu, par baznīcu, par valdnieka kultu un vēl. Daudzskaitlīgajā izstādes veidotāju pulkā ir starpdisciplināri pētnieki, kultūrvēsturiskā mantojuma krājumu glabātāji, mākslinieki, izstāžu praktiķi.
Kumu mākslas muzejā Tallinā, Igaunijā, kopš marta vidus aplūkojama Krievijas un Baltijas valstu 70. gadu konceptuālisma izstāde "Domājot attēlos". Tā kā neilgi pirms tās paredzētās atvēršanas Krievijas bruņotie spēki iebruka Ukrainā, izstādes veidotāji nolēma darbus neizstādīt, atstājot tikai aprises no iespējamās gleznas vai fotogrāfijas atrašanās vietas.
Arī dokumentālā fotogrāfija var būt spēcīgs mākslas darbs. To pierāda Uldis Briedis, kurš pazīstams kā ilggadējs laikraksta "Diena" fotogrāfs, strādājis par fotoreportieri laikrakstā "Padomju Jaunatne", bet pirms tam Liepājas avīzēs. Viņa veikums fotomākslā kopā ar citiem 11 fotogrāfiem skatāms Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tematiskā vietā ar nosaukumu "Divi Raiņi", 29. martā norisinājās Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA) šogad nominēto izdevumu paziņošana. Izvirzīto, izcelto darbu un izdevēju kopu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pārrunā "LALIGABA 2022" žūrijas darbā neiesaistītie, bet rakstītam vārdam un rakstīšanai vienmēr tuvu stāvošie – Toms Treibergs un Vilis Kasims.
Grupas izstāde "Jaunie darba zvēri", kura šobrīd savus skatītājus gaida galerijā "Low" Lāčplēša ielā Rīgā, iezīmē darba un darbaspēka atainošanas sarežģītību, atklājot pārdomas par mūsdienu un vēsturiskajiem darba procesa attēlojumiem, cilvēka attiecībām ar atpūtu, mākslas radīšanu un tās novērtēšanu.
Domās, vārdos un arī rīcībā esot kopā ar Ukrainu – šādi 25. marta vakaru Jāņa Akuratera muzejā aicina pavadīt Latvijas PEN un muzejs. Klātesošie tostarp dzirdēs Eduardu Aivaru (Aivaru Eipuru) lasām savu dzejoļu ciklu "Ārpus saprašanas". Viņa rakstāmrīks, notiekot karam Ukrainā, vis nestāv malā nolikts, bet gan piefiksē rindas, kas dzimst jaucoties ļoti pretējām sajūtām.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pastāvīgajā fotogrāfiju ekspozīcijā skatāmi 12 mākslinieku spilgti darbi no četrām pagājušā gadsimta desmitgadēm. 60. gadu mākslas fotogrāfijas klātbūtne visvairāk jūtama Sarmītes Kviesītes darbos, uzskata izstādes kuratore Elita Ansone. Starp mākslinieces darbiem vairums ir portreti, akti, arī kompozīcijas.
Kormūzikas cienītāji aicināti apmeklēt koncertprogrammu "Iepazīstinot ar Rīgas projektu kori". Skaniskā iepazīšanās ar kolektīvu iesāksies 24. martā pulksten 19.00 Torņakalna baznīcā; 25. martā pulksten 19.30 turpināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Par noslēdzošo pieturpunktu izvēlēta Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca – tur koncerts norisināsies 26. martā pulksten 16.00. Turpinot sekot vienai no pašizvirzītajām prioritātēm, koris visus koncertus piedāvā apmeklēt bez maksas, tā apņemoties sniegt iespēju gūt augstvērtīgu muzikālo pieredzi ikvienam.
Sieviešu pārstāvniecība kultūrā un sabiedrībā no 1870. līdz 1940. gadam – šādu pētniecības virzienu izraudzījušas un no dažādām šķautnēm uzlūko mūslaiku Latvijas pētnieces un studējošās. Viņas talkā aicinājušas visu sabiedrību. Tīmekļa vietnē womage.lv vienuviet apkopotas liecības – atmiņu stāsti, dokumenti un vizuāli materiāli – par sievietēm, kuras līdzdarbojošās Latvijas sabiedriskajos, politiskajos un kultūras procesos.
"Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis" – tā sauc jaunāko izstādi, kas kopš 1. marta skatāma Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Art Deco laikmets, kurā sākās Liberta karjeras uzplaukums teātrī, atrada izpausmi viņa veidoto kostīmu un dekorāciju ornamentālajos motīvos. Mākslinieka noformētās izrādes pārsteigušas skatītājus, jo tās bijušas spilgtas un izdomas bagātas. Izstāde piedāvā darbu izlasi no vairākiem muzejiem, arī oriģinālus pēc Liberta metiem veidotus kostīmus.
Karikatūrā galvenā ir ideja – par to Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" vienisprātis mākslinieki Gundega Evelone un Gatis Šļūka. Līdzās ikdienības asprātīgai apcerei viņi ar karikatūru reaģē arī uz ārkārtējiem un satricinošiem notikumiem, tostarp karu Ukrainā. Šobrīd ir tas brīdis, kad tu nevari zīmēt kaut kādas remdenas bildes, savā pārliecībā dalās Šļūka.
Cildinot izcilu mūziķu sniegumu aizvadītajā gadā un radošā mūža garumā, 8. marta vakarā Latvijas Nacionālajā operā pasniegtas Lielās mūzikas balvas. Žūrijas priekšsēdētājs, diriģents, muzikologs un komponists Andris Vecumnieks atklāj, ka žūrija pasvītrojusi jaunos, līdz šim, iespējams, retāk izskanējušos vārdus mūzikā, un novērtējusi tos, kuri sarežģītajos apstākļos nerimās meklējumos. Pati apbalvošanas ceremonija, pieminot karu Ukrainā, aizvadīta klusāk.
Ar viņas mīļāko dziesmu, ziediem un konfektēm, ar visu, kas mīļš un tuvs bijis māksliniecei Silvai Linartei Daugavpils Vienības namā marta sākumā aizvadīti grāmatas "Silva Linarte 21. gadsimta ainavā" atklāšanas svētki. Izdevuma autors Dainis Īvāns un radošā komanda iedziļinājušies Latvijai nozīmīgas radošas personības dzīvē. Tas ir piepildīts un nozīmīgs izdevums, kas iegulst vēsturē un šī laika cilvēkam, kuram nebija dzīvā kontakta ar Silvu Linarti, ļauj saprast, kā viņa ir attīstījusies un kā laiks ir viņu veidojis kā mākslinieci, pauž Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs Māris Čačka.
Saeima 3. martā pieņēma Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, kas tostarp paredz Ukrainas bēgļiem iespēju ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā. Likumu atbalstīja 84 deputāti. Šo likumu gaidīja arī Līna Meļņika un viņas mamma, kuras ieradās Rīgā no Vinnicas Ukrainā.
Ukrainas pilsētas Latvijā joprojām oficiāli saucam tajos nosaukumos, kas palikuši mantojumā no Krievijas, norāda tulkotāja Māra Poļakova, kuras iniciēto vēstuli Valsts valodas centram, kurā lūgts pārskatīt Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā, parakstīja vairāk nekā simts tulkotāju, literātu. Viņa uzsver: "Ukraina no šī mantojuma ir atteikusies un jau piecus gadus intensīvi lūdz atteikties arī visus citus." Valsts valodas centrs šim jautājumam pievēršas ne pirmo reizi un pēc saņemtā aicinājuma izskatīs to atkārtoti. Taču valodas centra galvenais lingvists norāda: "Ir savi argumenti arī šobrīd esošo formu saglabāšanai. Uzskatām, ka jebkādas šāda veida izmaiņas jāveic pēc rūpīgas lingvistiskas izpētes, nevis uz "urrā" un nevis vienkāršoti pieejot šim jautājumam."
Laikmetīgās mākslas centrs "Kim?" aicina iepazīt divas izstādes vienlaikus. Mākslinieces Sabīnes Šnē digitālās mākslas veikums "Partnere, parazīte" balstās zinātnieka un rakstnieka Džeimsa Lavloka teorijā par mūsu planētu kā pašregulējošu lielumu, kas darbojas un sniedz dzīvībai piemērotus apstākļus, pateicoties visdažādāko organismu uzvedībai un mijiedarbībai. Savukārt Ņujorkas galerijas "Jenny’s" mākslinieku kopa piedāvā novērtēt mūsu ikdienas dīvainību un neparasto poētiskumu.
Krāšņa daudzbalsība raksturīga Ukrainas tradicionālajai dziedāšanai – par to pārliecināta tradicionālās dziedāšanas grupas "Saucējas" dalībniece Janta Meža. Viņa vairākus gadus dzīvojusi Ukrainā un vākusi ukraiņu tradicionālās dziedāšanas kolekciju. Šodien, līdzi dzīvojot Ukrainas iedzīvotājiem, Meža aicina klausīties ukraiņu dziedātu psalmu.
“Es nedomāju, ka šejienes sabiedrība ir vēl kaut kā jāpārliecina, ka tas, kas notiek Ukrainā, ir nepareizi, noziedzīgi,” 24. februāra rītā, sekojot ziņām par Krievijas uzbrukumu Ukrainai, Latvijas Radio sacīja kinorežisors Armands Zvirbulis, uzsverot: “Šobrīd ir vajadzīgi skaidri signāli pirmkārt jau no valsts vadītājiem, kas būtu jādara.” Aptaujātie kultūras nozares pārstāvji pauž gatavību palīdzēt ukraiņiem, aicina būt modriem un vērot, kāda būs pasaules valstu reakcija uz notiekošo.
Nupat iesācies nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" laiks. Nominantu vidū arī režisors un kinooperators Andrejs Verhoustinskis. Žūrija izcēlusi autora pilnmetrāžas dokumentālo filmu par gleznotāju Birutu Delli – "Delle" un ar nomināciju atzīmējusi viņa režiju. Kā atklāj Verhoustinskis, ar filmas varoni – mākslinieci – viņu vieno rūpīga attieksme pret darbu.
Izstāde Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, kas veltīta aktiera Tālivalža Āboliņa 90 gadiem, atgādina ne tikai par viņa spēlētiem varoņiem Jaunatnes teātrī, bet arī par kino lomām, piemēram, divsēriju filmā "Einšteins". Iespējams, vēl mazāk zināms ir fakts, ka Tālivalža Āboliņa pirmā darbavieta ir Latvijas Radio – viņš bija skaņu inženieris un pēc tam arī diktors. Viņam ļoti patika runāt dzeju, un kādu laiku viņš bijis arī izvadītāju mākslinieciskais vadītājs.
5. martā gada balvas "Boņuks 2021" pasniegšanas ceremonijā par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godinās kordiriģentu Jāni Grudulu. Savu ceļu mūzikā viņš iet no visas sirds, neko nedarot pa pusei. No diriģenta piemēru ņem viņa koristi, kolēģi.
Žurnālists Ģirts Salmgriezis ilgus gadus strādājis dažādos medijos, kopš 2007. gada profesionālās gaitas vada Eiropas Parlamentā un nu ir sarakstījis arī grāmatu. Apgāda "Laika grāmata" izdotās "Briseles pastkartes" ir viņa sajūtu fiksācija aizvērtā un pusatvērtā pasaulē, ko papildina melnbaltas, pārdomas rosinošas fotogrāfijas.
Fotomāksla – šī salikteņa jēdzienisko nozīmi vislielākā mērā var attiecināt uz fotogrāfa Jāņa Gleizda darbiem. Jau ducis gadu kopš mākslinieks ir aizsaulē, taču viņa matojums tiek godināts gan viņa atcerei rīkotajās izstādēs, gan dažādos pasākumos un arī piemiņas istabā Preiļos, kas visu laiku tiek pilnveidota un papildināta.
8. martā vakarā "Lielās mūzikas balvas 2021" ceremonijā diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors Imants Resnis saņems balvu par mūža ieguldījumu. Viņam tuva latviešu mūzika. Diriģents to sajūt un interpretē, jo kurš gan cits to darīs, ja ne latvieši paši.
2024. gadā apritēs 500 gadi kopš dibināta Rīgas pilsētas bibliotēka. Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā bibliotēka, kas ir Rīgas pilsētas bibliotēkas mantiniece, gatavojoties apaļajai gadskārtai, labprāt plašāku sabiedrību iepazīstina ar senajiem dārgumiem. Še unikālas grāmatas, kuras vērtas veselu bagātību, un tādas, kuru tirgus vērtību pārtrumpo vēsturiskā nozīme.
"Tija. Māksla, revolūcija, mīlestība" – tā literatūras un teātra zinātniece, kritiķe Silvija Freinberga nosaukusi grāmatu, kurā kādam jaunatklāj, citam atgādina gleznotāju Otīliju Leščinsku (1884–1923). Autori ar mākslinieci vieno tieša saite, un tas arī bijis par iemeslu ķerties klāt rakstīšanai.