Pateicoties Ilmāra Šlāpina ierosmei, padomju disidenta Dmitrija Prigova daždažādās dzejas intonācijas un motīvi mums atklājas arī latviešu valodā – viņš atdzejojis un sastādījis izlasi “Manas dzīves laikā”. Grāmata izdota apgāda “Neputns” paspārnē.
Autora ziņas
Līdz septembra beigām Pasaules latviešu mākslas centrā (PLMC) Cēsīs aplūkojama mākslinieču Laimas Puntules un Annes Maria Udsenas (Anne Maria Udsen) kopizstāde “Skatoties aiz”, kur tēlainais ar abstrakto vienojas noskaņā, aptverot trauslumu un maigumu, nemainīgumu un mūžam nepārejošo.
Kā sevi dejas daudzveidībā pozicionē laikmetīgā deja? Kāds ir ceļš no autora idejas līdz skatītājam? Tie ir jautājumi, kurus, gaidot Starptautiskās Dejas dienas pasākumus, risina kustību mākslā iesaistītās puses. Šogad dejai veltītie notikumi izkārtoti augusta izskaņā un centrālā diena nolikta 29. augustā. Neizpaliks arī iecienītā pastaiga ar mākslinieku un iespēja iepazīt jaunos dejas profesionāļus.
Murālis jeb sienas glezna “Veltījums Džemmai Skulmei”, ko fonda “Mākslai vajag telpu” aicināts, veidojis mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs, asociētais profesors Kristians Brekte, sabiedrībā raisījis neviennozīmīgas reakcijas. Sociālajos tīklos pausta kritika par tā māksliniecisko vērtību, saturu un, kā atklāj pats Brekte, daļa murālī saskatījusi tur neesošu politisko vēstījumu. “Lielākā problēma ir tā, ka cilvēki neiedziļinās kontekstā un saturā,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” savās pārdomās dalās mākslinieks.
Sācies Regīnas Ezeras literārajā telpā iedvesmu radušais literatūras un filozofijas žurnāla "Punctum" festivāls. Laikposmā no 17. līdz 27. augustam iecerēti daždažādi uz pārdomām rosinoši pasākumi, tostarp komiksu darbnīca bērniem un performance, kas uzrāda mūsu pārinodarījumu dabai. Festivāla projekta vadītāja un “Punctum” redaktore Laura Brokāne pieļauj, ka šai pasākumu kopai varētu būt arī kāds saliedējošs iespaids.
Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādu, kas 2016. gadā izdeva Edvarda Treimaņa-Zvārguļa epitāfiju krājumu “150 epitafu jeb kapuzrakstu”, secināts, ka arī autora epigrammu krājums “Sarkanā paradīzē” ir vērtīgs materiāls, ko izdot. Grāmata, kas klajā laista dzejnieka 155. jubilejas gadā, papildināta ar komentāriem. Tie kopā ar epigrammām palīdzēs gūt plašāku priekštatu par sabiedrības noskaņojumu īsi pirms 2. pasaules kara un tā laikā.
Mobilais teātris savu darbību uzsāk ar trīs ļoti dažādām izrādēm. Tās veidojuši trīs tikpat dažādi režisori, turklāt viņi visi ir arī dramaturgi jeb stāstnieki. Izrāžu formāts – audio pastaiga.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) turpmāk atradīsies mākslinieku dueta “IevaKrish” radītā skaņas un tēlniecības instalācija “Polemic of Two Metrics” (“Divu metriku polemika”), kas tapusi Otrās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA2) izstādei, informēja RIBOCA pārstāvji.
Nesen iznācis Osvalda Zebra jaunākais darbs – "Šaubas". Tas ir stāstu krājums, kurā tveramas atbalsis no viņam svarīgu literātu veikuma. Autors tostarp pievēršas savām attiecībām ar rakstniecību.
Viens no Latvijas un Vācijas diplomātisko attiecību simtgades atzīmēšanas notikumiem, ir jūlija sākumā atklātā mākslinieka Johana Valtera (1869–1932) izstāde Austrumprūsijas muzejā Līneburgā. Tieši ar šo izstādi muzejs atsācis savu publisko darbību un, ja vien pandēmija atkal neliks šķēršļus, to skatīt varēs līdz pat oktobra izskaņai. Kuratore izsaka cerību, ka ar šiem privātkolekcijā esošajiem Valtera darbiem varētu iepriecināt arī pašmāju mākslas cienītājus.
Dziesmu un deju svētku galvenā būtība ir vēlme pašizpausties, un bērniem ir jāsniedz iespēja to prieku piedzīvot – tādās domās ir XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tautas deju lielkoncerta režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs. Svinot svētkus attālināt, ir arī pāris necerēti ieguvumi, tomēr joprojām netiek atmesta cerība rudenī satikties klātienē un sadoties rokās kaut nelielos pulciņos.
Izdots pirmais Baltijas literārais žurnāls "No More Amber". Tā atvēršanas svētki notika Lietuvā. Žurnāla redaktori no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas autoru izvēlei noteica pāris atlases kritērijus, bet pa daļai lēmums bijis tīri intuitīvs. Pieaicinātie autori par iesaisti esot gandarīti.
Šovasar starptautiskajā laikmetīgās un video mākslas festivālā "Ūdensgabali" AB dambī no 7. jūlija līdz 15. septembrim būs iespēja iepazīties ar globālajām tendencēm video mākslas pasaulē
Es esmu patīkamās gaidās – tā par turpmākajiem radošajiem izaicinājumiem Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" teic režisors Toms Treinis. Viņš kļuvis par Valmieras Drāmas teātra štata režisoru un nesen pirmo sastapšanos ar skatītājiem šajā teātrī piedzīvojis Treiņa jau sen izlolotais Leldes Stumbres lugas “Nākošpavasar” iestudējums. Šī nav pirmā reize, kad režisors izvēlējies strādāt ar 20. gadsimta latviešu dramaturģiju. Viņš uzsver, ka tai piemīt smalks redzīgums par to, kas ir latvietis un kāda vispār ir cilvēka daba viscaur laikiem.
3. un 4. jūlijā Latvijas Radio 1 klausītājiem piedāvā Radioteātra pirmatskaņojumu – godalgota latviešu rakstnieka Jura Zvirgzdiņa stāstu krājuma "Have a nice day! Gandrīz mīlas stāsts” iestudējumu, ko režisējusi Laura Groza. Tas skanēs divus vakarus pulksten 17.05 un būs pieejams arī Latvijas Radio mājaslapā. Iestudējums ir režisores un aktieru Daiņa Grūbes un Kaspara Dumbura debija Radioteātrī. Laura Groza atklāj, ka darbs Radioteātrī bijusi brīnišķīga pieredze un viņa labprāt to turpinātu, jo iespējas izpausties ir patiesi plašas.
Rēzeknes novada Lūznavas muiža, kas šī gada sākumā saņēma “Kilograms kultūras” balvu kategorijā “Kultūrvieta”, turpina rast jaunus veidus, kā pārsteigt – 3. jūlijā gaidāms brīvdabas nakts koncerts “Baltā nakts mūzika”, kurā ar savu spēli priecēs izcilā ērģeļmūzikas virtuoze Iveta Apkalna.
28. jūnijā 90. dzimšanas diena aprit dzejniecei Veltai Kaltiņai. No dzejnieces un viņas dzīves pavadoņa – rakstnieka un tulkotāja Roalda Dobrovenska – staro tik gaišs, sirsnīgs un savstarpējās mīlestības piepildīts starojums, it kā aiz muguras nebūtu ne gadu nastas, nedz pusgadsimtu garas kopdzīves rutīnas.
22. jūnijā Esplanādē atklāts tēlnieka Aigara Bikšes veidots pilsētvides objekts "Globālās sasilšanas templis", ko būs iespējams piedzīvot vēl visas vasaras garumā. Darbs veltīts klimata pārmaiņu problēmai. Bikše ikvienu aicina apzināt savu soļu un izvēļu nozīmi pasaules kopējā līdzsvara noturēšanā.
Pētnieki piedāvā jaunu skatu uz latviešu literatūras vēsturi 19. gadsimtā, atklājot virtuālu izstādi “Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts”. Desmit tēmu loks sniedz ieskatu tajā kultūras telpā, no kuras reiz cēlusies latviešu nacionāla literatūra.
Apgādā "Pētergailis" klajā nākusi populārā igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka (Andrus Kivirähk) grāmata "Kocenieki un tāsenieces". Šī ir tautas pasaka, kas tiek veidota ar Kivirehka acīm – tā teic grāmatas tulkotājs Guntars Godiņš. Viņš atzīmē, ka arī šajā darbā neiztrūkst igauņu rakstnieka daiļradei tik piederošais absurds, kas mūsu pašmāju literatūrai ir drīzāk svešāds.
Pēc pandēmijas klusēšanas mums ir vajadzīgs uzrāviens – tā teic Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins. Šobrīd teātris gatavo jaunus vasaras koncertus saviem skatītājiem, kuri, spriežot pēc mājsēdes laikā paustā vārdiskā atbalsta, ir ļoti noilgojušies pēc tikšanās klātienē. Kas būtiski – Latvijā vienīgais pašvaldībai piederīgais profesionālais teātris ir saņēmis valsts atbalstu pandēmijas seku pārvarēšanai.
Kultūras ministrijas rīkotajos pilotprojektos drošai un ekonomiski pamatotai kultūras un izklaides nozaru darbības atsākšanai iesaistās arī kino izrādītāji – 10. jūnijā "Forum Cinemas" kinoteātrī "Kino Citadele" noritēs divi filmu seansi, piedaloties skatītājiem ar Covid- 19 sertifikātiem. Kinoteātra pārstāve Inese Rajeva ziņo, ka darbinieki ir gatavi drošai skatītāju uzņemšanai. Nozares pārstāvji ar lielu interesi tuvāko mēnešu laikā sekos līdzi apmeklējuma statistikai, lai redzētu, vai un kā pandēmijas laiks ietekmējis kino skatītāju paradumus.
Šīs nedēļas nogalē Valmieras teātrī gaidāma atkalredzēšanās ar skatītājiem. Tas teātra darbiniekiem ir ļoti saviļņojošs un ilgi gaidīts brīdis. Un prieks ir abpusējs – to apliecina skatītāju interese par pārdošanā esošajām biļetēm. Līdzās visam emocionālajam, kas saistās ar klātienes teātra apmeklējumu, ir arī pragmatiskā puse – praksē tiks iemēģināta Covid- 19 sertifikātu sistēma.
No 4. jūnija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēkā atkal atvērta apmeklētājiem. Kopumā sarūpētas četras jaunas izstādes, kurās iepazīsim Dainas Dagnijas, Gustava Šķiltera, Ievas Epneres darbus, kā arī septītās Purvīša balvas kandidātu sasniegumus mākslā. Daiga Rudzāte, Purvīša balvas izstādes kuratore, atgādina, ka izstāžu telpās sastapsim arī vairākus lielformāta darbus.
2. jūnijā, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja dārzā tika pasniegtas Teātra dienas Izcilības balvas. Tās ir Latvijas Teātra darbinieku savienības balvas, kuras parasti pasniedz Starptautiskajā Teātra dienā – 27. martā, bet šogad – epidemioloģiskās situācijas dēļ – apbalvošana varēja notikt vien vasaras sākumā. Sarunās ar teātra izcilniekiem izskan šaubas un jautājumi par laiku, ko piedzīvojam, par drošību un radošumu. Teātris ir āksts, kurš vienmēr saka patiesību – tā teic šī gada Smiļģa balvas laureāts režisors Elmārs Seņkovs, aicinot nepārvērst teātri par ko elitāru un saglabāt cilvēcību, brīvību.
Vispateicīgākā proporcija starp pagātni un mūsdienām Latvijas pilīs un muižās ir grūti nosakāma. Līdztekus rūpīgi veiktai, izsvērtai kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai, gadās arī pa kādam “eiroremontam”. Latvijas Piļu un muižu asociācija (LPMA) izpilddirektors Armands Muižnieks ir pārliecināts, ka vēsturiskās ēkas ir jāsaglabā, bet reizē funkcionāli jāpielāgo mūsdienu apstākļiem. Tā gadu pēc gada pakāpeniski atjaunojot Oleru muižu, tās saimnieki Ieva un Kārlis Zemīši ir iezīmējuši pastāvīgu punktu vairāku ceļotāju un kultūras baudītāju kartēs.
Rīgas festivāls šogad lielākoties izskanēs jūlijā, nevis jūnijā, kā tas bija plānots līdz šim. Pārcelts arī festivāla atklāšanas koncerts, kam pianists Vestards Šimkus sagatavojis ļoti bagātīgu programmu ar visdažādāko laikmetu mūziku. Šīs pārmaiņas ir uz labu, jo klausītāji koncertus varēs apmeklēt klātienē. Jūlijā mūzikas cienītājus priecēs arī festivāls “Rīga Jūrmala”.
Trīs Kurzemes baznīcās izskanēs programma “Hildegardes sapņi”, ko veido vokālā grupa “Putni” un ērģelniece Kristīne Adamaite. Atrodoties ārpus baznīcas, koncertprogrammas klausītāji varēs iepazīt pirmās profesionālas komponistes skaņdarbus un viņas daiļrades, personības atbalsis mūslaiku latviešu komponistes opusā, kā arī uzklausīt stāstījumu par Hildegardes no Bingenas dzīvi un darbiem.
Jauno mediju kultūras centra “RIXC” rezidences “Kontakt/Ligzda” virtuālajā atklāšanā būs iespējams iepazīt robotu NaoMi, kuram mākslinieki Laima Graždanoviča un Jurģis Peters “piespēlēs” dzīvības līdzradītāja lomu – NaoMi ne tikai uzraudzīs olu perēšanas procesam labvēlīgus apstākļus, bet arī iemēģinās dažādu kustību amplitūdu un par visu piedzīvoto mēģinās reflektēt. Mākslinieki NaoMi saredz arī kā starpnieku plašākas sarunas uzsākšanai par to, kas vispār ir dabisks un vai nedzīvs varēs rūpēties par dzīvu.
27. maijā par godu Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai tiešsaistē norisināsies zinātniskā un radošā konference “Vizma Belševica un vārda brīvība”. Piedāvājot mūslaiku skatījumu uz dzejnieces, prozaiķes un tulkotājas Belševicas daiļradi, konferences veidotāji cer no jauna aktualizēt viņas vārdu plašākā sabiedrībā. Programmā arī Vizmas Belševicas dzejas lasījumi un interpretācijas no mūsdienu dzejnieču puses.
Valsts kamerorķestrim “Sinfonietta Rīga” savas 15. jubilejas sezonas mākslinieciskās vēlmes nācies pakārtot pandēmijas ikdienas sarežģījumiem. Sezonas izskaņa gaidāma 22. maijā, kolektīvam muzicējot tiešraidē no Lielās ģildes. Programmā iekļauti trīs skaņdarbi. Ar vienu no tiem – Igora Stravinska neoklasicisma skaņtēlos risināto koncertu Mibemolmažorā “Dambārtonas ozoli” – mūziķu sastāvs tiekas ne pirmo reizi. Būs arī latviešu komponista Jāņa Petraškeviča jaundarbs.
Ievērojot epidemioloģiskās drošības noteikumus, Latvijā aktīvi norit ne tikai nacionālo filmu, bet arī ārvalstu kino projektu uzņemšana. Šogad novērots īpaši liels pieprasījums pēc līdzfinansējuma ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Būtisku lomu ārvalstu kinematogrāfistu acīs spēlē arī mūsu kino industrijas pārstāvju izcilās darbaspējas un vietējās dabas, pilsētvides daudzveidība. Latvijas filmu servisa nodrošinātāji ir gatavi vēl lielākam darba apjomam, un Nacionālais kino centrs pievērsies tam, lai tas būtu iespējams.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
