Brīdinājumā teikts, ka
Latvijā ir sācies pirmais šīs sezonas karstuma vilnis. Jau no šīs pēcpusdienas teritorijas lielākajā daļā gaidāms stiprs karstums – gaisa temperatūra paaugstināsies līdz 27...29 grādiem.
Stiprais karstums saglabāsies līdz pat maija beigām.
Karstas bijušas jau iepriekšējās dienas, piemēram, ceturtdien Ventspilī gaisa temperatūra sasniedza pat 29,2 grādus, pārējā valstī 24...28 grādus, vēsāks saglabājās tikai Rīgas līča piekrastē Kurzemē, kur, piemēram, Kolkā maksimālā temperatūras atzīme bija tikai 19,1 grāds.
Brīvdienu pēcpusdienās gaisa temperatūra sasniegs 23...28 grādus, mazliet vēsāks būs Rīgas līča piekrastē Kurzemē – ap 20 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra naktīs 12...17 grādi.
Arī brīvdienās vietām veidosies lokāli lietusgāžu un negaisa mākoņi, lielāka negaisa iespējamība saglabāsies Kurzemē un Zemgalē.
Nākamnedēļ lielu izmaiņu laikapstākļos nebūs. Temperatūras režīms saglabāsies gandrīz nemainīgs, dienas lielākoties būs saulainas, bet vietām pa kādam negaisa mākonim veidosies.
Lielākajā Latvijas daļā turpināsies un pastiprināsies sausums.
Ūdens temperatūra lielākajās upēs un ezeros ir lielākoties 15...20 grādu robežās, Zemgales upēs vietām līdz 22 grādiem,
savukārt Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē daudzviet ūdens ir auksts, piemēram Rojā un Limbažu novada Skultē piektdienas rītā ūdens temperatūra bija tikai 8...9 grādi,
citviet piekrastē pārsvarā 10...14 grādi, un tikai atsevišķās pludmalēs tā sasniedz 15...18 grādus. Siltāks ūdens ir seklās un sēkļainās pludmalēs, kur ūdens apmaiņa ar jūras dziļākajiem slāņiem norit lēnāk.
Šādos laikapstākļos jāatceras par drošību tveicē – ilgstoši neuzturēties tiešos saules staros, izvairīties no fiziskas pārpūles dienas karstākajā daļā, lietot pietiekami daudz ūdens, kā arī gādāt par mājdzīvniekiem, lai tiem pieejama ēna un ūdens. Jāpieskata bērni un vecāka gadagājuma cilvēki, kuri pilnībā par sevi nevar parūpēties. Ultravioletais starojums dienas vidū sasniedz piekto līmeni, kas ir vidēji augsts, tādēļ jāizvairās no sauļošanās vai atrašanās tiešā saulē bez aizsargkrēma, vēlams nēsāt plānas, bet visu ķermeni nosedzošas drēbes, ja plānots atrasties saulē ilgstoši.
Karstums rada papildu slodzi sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas orgānu sistēmām. Vecāki cilvēki, zīdaiņi, kā arī citu vecuma grupu pārstāvji, kas sirgst ar hroniskām saslimšanām, tiek pakļauti veselības traucējumu riskam! Stipra karstuma laikā vairāk cilvēku, nekā ierasts, izvēlas atpūsties pie ūdens, kas paaugstina potenciālo nelaimes gadījumu risku. Pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet aukstā ūdenī! Strauja temperatūras maiņa var izraisīt sirds ritma traucējumus un pēkšņu nāvi. Neesi pārgalvīgs un izvērtē savu peldētprasmi! Plašāk par to, kā rīkoties karstuma gadījumā, lasi šeit.
