"Latvijas filmu rudens maratons ir pamatīgs, apjomīgs. Jāsaka, ka šī situācija ir izveidojusies arī kovida ietekmes dēļ, jo teju divus gadus normāla filmu izrādīšana kinoteātros nebija iespējama. Ja nebūtu bijis kovids, tad, protams, tik apjomīgs filmu uzkrājums šajā rudenī nebūtu," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" komentē Dita Rietuma, "Filmu ir daudz, tās ir ļoti dažādas, daudzveidīgas. Mēs ceram, ka filmu piedāvājumā orientēties palīdzēs žurnālisti, prese, kino pētnieki, arī paši filmu veidotāji, un mēs – Nacionālais kino centrs – darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai mēģinātu stāstīt par šīm filmām un aicinātu skatītājus šīs filmas skatīties."
Gaidāmo pirmizrāžu virknē pati pirmā būs Aika Karapetjana jaunākā spēlfilma "Sema ceļojumi", kam ik nedēļu sekos jauna kinodarba pirmizrāde, stāsta NKC vadītāja, šo apjomu pavisam attālēm, bet tomēr salīdzinādama ar Eiropas lielo valstu kino industriju rādītājiem.
Pirmizrādes še notiks arī festivālu ietvaros – Rīgas Starptautiskā kino festivāla laikā ar Latvijas skatītājiem pirmo reizi sastapsies režisores Signes Baumanes filma "Mans laulību projekts". "Filma ar panākumiem ir izrādīta daudzos pasaules festivālos – gan nozīmīgajā Francijas animācijas festivālā, kas notiek Ansī (filma ieguva arī godalgu), gan A klases festivālā Čehijā Karlovi Vari, gan festivālā Meksikā, gan nozīmīgajā Ņujorkas festivālā, kas notiek Traibekā (tajā pašā festivālā, kur filma sacentās ar citu Latvijas filmu – Viestura Kairiša, manuprāt, izcilo vēsturisko un subjektīvo pieredzes stāstu "Janvāris")," atgādina Rietuma. Oktobrī Rīgas Starptautiskajā kino festivālā varēs skatīt arī divus jaunus kopražojumus.
Savukārt novembrī pirmizrādīs Ināras Kolmanes spēlfilmu "Mātes piens" un jau reizi piesaukto Kairiša spēlfilmu "Janvāris". "Tās nenoliedzami ir divas lielas, jaudīgas filmas šī rudens piedāvājumā.
Novembris tradicionāli ir nacionālā kino un arī valstiskuma apziņas mēnesis, līdz ar to es saprotu producentu vēlmi šīs svarīgās filmas, kas stāsta par dramatisku, personīgu pieredzi, bet arī par Latvijas vēsturi, izrādīt tieši novembrī," teic Rietuma.
Rudens kino maratonā uz ekrāniem ne vien atskatīšanās pagātnē, bet arī šī laika tvērums, piemēram, filmā "Neona pavasaris". "Šī nenoliedzami ir filma par tagadni, par jauniešiem. Galvenajā lomā ir pazīstamā jaunā literāte, aktrise, māksliniece Marija Luīze Meļķe. Filmas režisors ir hiperaktīvais un daudzpusīgi apdāvinātais Matīss Kaža. Filma tikko ir piedzīvojusi savu pasaules pirmizrādi Edinburgas kinofestivālā, kur tā ir guvusi pozitīvas atsauksmes; filmu izplata starptautiski atzīta kompānija "Magnolia Pictures International". Būtībā šī ir, ja tā var teikt, stilīga filma par traumatiska jaunieša pašapziņu vai pašsajūtu. Ļoti interesants darbs, tāds Latvijas kino nav bijis ļoti ilgi."
Par mūsdienām tostarp vēsta režisores Lindas Oltes filma "Māsas". "Galvenās varones – divas meitenes no bērnunama. Tas ir stāsts par adopciju. Ļoti, manuprāt, veiksmīga, precīza filma. Šī filmas producents ir Matīss Kaža, bet režisore ir Linda Olte, kura daudz un talantīgi strādājusi Latvijas Televīzijā," pauž NKC vadītāja. Viņa starp filmām, kurās iestrādāta tagadne, ierindo arīdzan Elzas Gaujas traģikomēdiju "Mamma vēl smaida": "Tā ir filma ar lieliskām aktrisēm. Starp tām ir Baiba Broka un Daiga Kažociņa. Filmā māsas ved māmiņas mirstīgās atliekas no Helsinkiem ar prāmi; nelegāli, jo, lai izdarītu to legāli, viņām trūkst naudas. Šajā procesā māmiņa pazūd. Tātad melnā komēdija, kas ir ne tik daudz sēru stāsts, bet stāsts par trim māsām, viņu likteņiem, dažādām reakcijām uz šo ļoti traģisko, tajā pašā laikā absurdo situāciju."
Kinodarbu piedāvājums ir apdullinoši iespaidīgs, bet kā ar skatītāju – vai filmu cienītājiem ir izdevies atrast ceļu atpakaļ uz kinoteātri? "Jāsaka, ka process – atgriešanās kinoteātros – ir lēns un smags," atzīst NKC vadītāja. "Situācija nav tik dramatiska, kā tā bija sākumā vai tikko pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, bet, protams, ir jāpaiet vēl ilgam laikam, lai kinoteātru apmeklētība sasniegtu to augsto līmeni, kāds tas bija pirms kovida. Mēs varam spekulēt un teikt, ka diez vai atgriešanās kinoteātros tādā mērā vairs notiks, jo ir visādas platformas un dažādu filmu pieejamība ir ļoti liela, bet
joprojām kino gan Latvijā, gan Eiropā, gan lielā mērā arī Holivudā strādā pēc principa, ka lielākos ieņēmumus var gūt no filmu izrādīšanas kinoteātros, nevis platformās. Līdz ar to kinoteātri šim klasiskajam kino izrādīšanas, ja tā var teikt, biznesa modelim ir vitāli svarīgi.
Ja nebūs skatītāja, nebūs kinoteātru, būs problēmas Eiropai, Holivudai, arī Latvijai."
