Kultūras rondo

Kad džezs bija karalis. Pianists Kaunts Beizijs

Kultūras rondo

Kā stāstīt par trim gadiem neredzamai publikai. Koncertzāle "Latvija" svin trešo jubileju

Melodiskā roka grupa "The Bad Tones" iepazīstina ar jaunāko ierakstu

Stūrējam atpakaļ uz jaunības naivumu. Melodiskā roka grupa «The Bad Tones» iepazīstina ar jaunāko ierakstu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Atkal kopā – vienmēr" – tā varētu pārtulkot melodiskā roka grupas "The Bad Tones" īsformāta albuma "Back Together Forever" nosaukumu. Apvienības jaunākais veikums šobrīd klausāms mūzikas straumēšanas lietotnēs un arī platformā "YouTube". Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" mūziķi dalās atziņās pēc kopā pavadītiem 10 gadiem uz skatuves un ierakstu studijās. 

Tāpat kā iepriekšējiem grupas "The Bad Tones" ierakstiem, arī jaunā albuma "Back Together Forever" producents ir Jaspers Rass. Savukārt grupu "The Bad Tones" veido Edvards Broders, Rūdolfs Ozols, Alberts Levics un Kalvis Sležis-Zaļkalns. "Paši to uzskatām par pagrieziena punktu mūsu pastāvēšanas vēsturē. Iespējams, ne gluži skaņas vai kādā citā muzikālā ziņā, bet pavisam noteikti grupas dinamikā. Šis ir pirmais ieraksts, kas veikts, visiem apvienības dalībniekiem atrodoties kopā vienā valstī, vienā pilsētā, vienā studijā. Un te būtiski piebilst, ka esam satikušies jau desmit gadus atpakaļ," par jauno ierakstu ziņā presei izteicās Broders.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Kopības sajūta šajā gadījumā īpaši svarīga tādēļ, ka Broders, Levics un Ozols savas zināšanas mūzikā apliecinājuši ar studijām Hāgas Karaliskajā konservatorijā. Mūsu tikšanās notiek pēc grupas koncerta kultūrvietā "M/Darbnīca" Aristīda Briāna ielā.

Taujāti par grupas radošo briedumu, visi piekrīt Rūdolfa Ozola vērojumam, ka viņi vairs nav tik paštiesājoši. "Mēs sākām no tā, ka vienkārši esam četri džeki, kuri grib spēlēt kopā, respektīvi, mēs plūdām. Kad izdomājām būt "The Bad Tones", kļuvām nopietnāki un mēģinājām sevi ielikt kaut kādās kastītēs," stāsta Alberts Levics. "Domāju, mēs visi to jutām, ka mēģinām strādāt konceptuāli, nopietnāk pieiet tam visam. Bet, tieši spēlējot šo konci, es sapratu, ka nevajag saukt lietas vārdos. It īpaši mūzikā tas vienkārši ir plūdums, kopums, tas ir mirklis [..]. 

Man liekas, ka mēs lēnā garā stūrējam atpakaļ uz jaunības naivumu, uz to, ka tu vienkārši spēlē, dari un ne tik daudz domā par smagām konceptuālām lietām, bet ļauj tām konceptuālajām lietām nākt ārā dabīgi, jo tās jau tur ir." 

"Mēs esam izgājuši cauri savām skolām, esam ieguvuši jaunus draugus, perspektīvas, un tagad atgriešanās un spēlēšana kopā ir… Ja kādu laiku tas bija vairāk kā darbs, tad tagad man ir riktīgi forši atkal satikt džekus, pamuļķoties, paspēlēt mūziku," papildina Edvards Broders. Kalvis Sležis pieļauj, ka arī ierobežotais laiks, ko var veltīt kopā muzicēšanai, grupu mobilizē pārāk neaizrauties ar smalku detaļu plānošanu. Lēmumi tiek pieņemti ātri, un tie esot ne tikai spontāni, bet arī efektīvāki.  

"The Bad Tones", līdzīgi kā citas grupas, ar kurām pēdējā laikā esmu sarunājies, piemēram, "Sigmu", organizē savas vasaras nometnes jeb mēģinājumu sesijas nošķirtībā no pilsētas kņadas un kalendārā sarakstītajiem pienākumiem. Kāda ir šīs radošās, varētu teikt, laboratorijas nozīme "The Bad Tones" mūzikas radīšanas kontekstā? Grupa atklāj, ka laukos, izolējoties no pilsētas ikdienas impulsiem, var netraucēti pievērsties muzicēšanai. Tas esot kā meditācijas kurss, kura laikā atlaist prātu un pievērsties mūzikai. Visbeidzot izskan piebilde, ka radošajās nometnēs neizpaliek arī bohēma.  

 

Noklausoties grupas jauno minialbumu jeb EP, neviļus gribas piesaukt salīdzinājumu – ja grupai būtu iedots velosipēds ar astoņiem ātrumiem, tad šķiet, ka tā izmanto tikai trīs no astoņiem. Tas nav ne labi, ne slikti. Tomēr, ja gribas pieminēt šo starpību, tad varbūt kaut kur kāds "ātrums" ir pieliekams klāt. Komentē Sležis: "Ja tā padomā, varētu piekrist. Droši vien, ka mēs agrāk centāmies izklausīties tehniskāki, muzikāli inteliģentāki. Ar šo EP, es teiktu, ka mēs panākam nedaudz tuvāk klausītājiem, līdz ar to aptverot lielāku auditoriju. Vai tas ir mērķtiecīgi? Es nezinu. Es nedomāju patiesībā. Tas vienkārši ir tā – rekur, mēs šitā uztaisījām albumu. Kāds būs nākamais? Vai tas būs ar diviem "ātrumiem" vai pēkšņi ar septiņiem vai 12? To mēs redzēsim."

"Man liekas, ka albuma vērtējums īsti neko neizsaka, jo es varu teikt – labs vai slikts – kā kuru dienu. Vienu dienu man tas šķiet ļoti labs, citu – ak, Dievs, mēs varējām kaut ko vēl izdarīt vai kaut ko mainīt. 

Albuma koncepts vienmēr ir jāskatās tā – mēs iekapsulējam kaut kādu laika posmu mūsu dzīvēs. 

Acīmredzot šis laika posms ir bijis tāds. [..] Mums nav bijušas sarunas, ka tagad rakstīsim popsīgāk vai sarežģītāk. Tas vienkārši tā sanāk," spriež Broders.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti